Kiwa grupas uzņēmums AS Inspecta Latvia kļuvis par zināšanu un kompetenču eksportētāju. Kiwa sagraujošās testēšanas laboratorija apkalpo klientus Ziemeļeiropā un Centrāleiropā. Plāni ir ambiciozi – būtiski attīstīt arī nesagraujošās testēšanas laboratoriju un eksportēt mūsu zināšanas, tikai viena problēma – izglītības sistēma piedāvā aizvien mazāk tehniski zinošu cilvēku.

Par visu pēc kārtas Dienas Bizness jautāja AS Inspecta Latvia valdes priekšsēdētājam Oļegam Poluhinam.

Fragments no intervijas

Kas ir AS Inspecta Latvia? Pie biroja durvīm redzams Kiwa logo, ko tas nozīmē?

Inspecta ir Somijas uzņēmums, pie kura saimes mēs piederam. Savukārt uzņēmums Kiwa iegādājās Inspecta grupu, tādēļ arī Kiwa logo ir pie mūsu durvīm. Inspecta bija un ir starptautisks uzņēmums, kas vairāk pārstāvēts Skandināvijā, Somijā un Baltijas valstīs. Kiwa ir Centrāleiropas spēlētājs, kas darbojas visā pasaulē, bet it īpaši Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē un citās valstīs. Šis lielais pirkums, iegādājoties Inspecta grupu, ļāva apvienoties un apkopot spēkus diviem lieliem Eiropas spēlētājiem. Abām grupām jau sākotnēji darbības nozare bija TIC (testēšana, inspicēšana, sertifikācija) sektors. Kiwa vairāk bija tendēta uz sertifikāciju, savukārt Inspecta, jo sevišķi Inspecta Latvia, ir spēcīga testēšanā. Konkrēti Latvijā uz to ir vislielākais uzsvars.

Šonedēļ plānots noslēgt līgumu ar neatkarīgajiem ekspertiem AS «Inspecta Latvia», kas veiks Ķekavas sākumskolas sporta zāles gan cietušo, gan esošo iekārtu stiprības ekspertīzi, aģentūrai LETA pastāstīja Ķekavas novada domes pārstāve Vineta Geka.

««Inspecta Latvia», ir vadošais atbilstības novērtēšanas uzņēmums industriālajā sektorā un tika izvēlēts cenu aptaujas rezultātā,» norādīja pārstāve. Šis arī esot bijis vienīgais pretendents, kas atsaucās pašvaldības lūgumam veikt sporta zāles apsekošanu, un iesniedza savu piedāvājumu, apliecinot gatavību veikt minētos darbus.

Tāpat šobrīd norit arī Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertīze, kas sniegs atzinumu par sporta kompleksa ēku kopumā. «Par iekārtām pēc ekspertīzes veikšanas savu atzinumu sniegs arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kas vērtēs, vai uzstādot iekārtas, ir ievērotas visas atbilstošās prasības,» skaidroja Geka.

«Inspecta Latvia» savu atzinumu par sporta zāles iekārtu atbilstību sniegs sadarbībā ar Valsts policiju.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Šobrīd notiek vairāku nacionālo standartu pārskatīšana, tāpēc to pilnveides procesā var iesaistīties ikviens interesents, īpaši attiecīgo nozaru uzņēmumi. Tiek gaidīti gan viedokļi, gan ierosinājumi, gan arī atvērta iespēja praktiski iesaistīties darba grupās.

Ņem vērā to, ka tieši tagad ir iespēja būt līdzatbildīgam, lai standartu izmantošana ikdienā būtu argumentēta. Tā ir iespēja mainīt tos aspektus, par kuriem ikdienas darbā ir nesapratne, tiek izteikti pārmetumi. Šo kā vienu no būtiskiem standartu pārskatīšanas iemesliem min arī AS «Inspecta Latvia», starptautisks industrijas nozares inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmums: «Runājot par bīstamo iekārtu pārbaudēm, no iekārtu valdītājiem ir nācies dzirdēt viedokļus, ka spēkā esošie Latvijas standarti, saskaņā ar kuriem inspicēšanas institūcijas veic tehniskās pārbaudes, būtu labojami un pilnveidojami.»

Plašāka AS «Inspecta Latvia» atbilde uz jautājumu «Vai un kam ir nepieciešami standarti?» publicēta «Darba aizsardzības rokasgrāmatas» jaunākajos papildinājumos.

Kiwa grupas uzņēmums AS Inspecta Latvia kļuvis par zināšanu un kompetenču eksportētāju. Kiwa sagraujošās testēšanas laboratorija apkalpo klientus Ziemeļeiropā un Centrāleiropā. Plāni ir ambiciozi – būtiski attīstīt arī nesagraujošās testēšanas laboratoriju un eksportēt mūsu zināšanas, tikai viena problēma – izglītības sistēma piedāvā aizvien mazāk tehniski zinošu cilvēku.

Vairāk par visu Dienas Bizness intervijā stāsta AS Inspecta Latvia valdes priekšsēdētājs Oļegs Poluhins.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.jūnija žurnālā lasi:

• Statistika

Par 13 500 nodarbināto, kas nemaksā sociālo nodokli Latvijā, vairāk Kas tie ir?

• Tēma

Uzņēmumos nodarbināto skaits nokritis par vairāk nekā 64 000

IT talantus nomedīt kļūst arvien grūtāk

• Aktuāli

Covid-19 un sankcijas sit kontrabandu

• Tendences

Latvijas ģeopolitiskais uzcenojums un kara atlaide

• Spēles noteikumi

Kā zils un dzeltens pārtop melnā uz balta

Mazumtirgotājs "Lidl Latvija" ir saņēmis Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vēstuli, kurā tas nekavējoties aizliedz ēkas Dzirciema ielā 42, Rīgā turpmāku ekspluatāciju.

BVKB lēmums apstiprinājis, ka "Lidl Latvija" pieņēmis vienīgo pareizo un atbildīgo lēmumu slēdzot šo ēku no 2021.gada 6.marta.

"Izvērtējot tehniskās apsekošanas atzinumos konstatēto kopsakarā ar Latvijas Būvinženieru savienības viedokli, kā arī ņemot vērā konstatētās atkāpes no prasībām, kas var ietekmēt ēkas drošumu, un vairāku būvspeciālistu viedokli par ēkas ekspluatācijas nepieļaujamību pašreizējā tehniskajā stāvokli, biroja ieskatā, ir pamatoti pieņemt lēmumu par visas ēkas ekspluatācijas aizliegumu. (…) Lai nodrošinātu, ka ekspluatācijā tiek izmantota ēka, kas atbilst Būvniecības likuma 9. pantā izvirzītajām prasībām, birojam ir tiesisks pamats pieņemt lēmumu par ēkas ekspluatācijas aizliegšanu līdz fiksētās bīstamības novēršanai," BVKB lēmumu citē "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Inspicēšanas, testēšanas un sertificēšanas uzņēmums Latvijā – Inspecta Latvia atklājis jauno sagraujošās testēšanas laboratoriju, kas saņēmusi arī Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) akreditāciju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā laboratorija sniegs iespēju veikt visaptverošas kvalitātes pārbaudes metāla izstrādājumiem, kuri tiek izmantoti būvniecībā, metālapstrādē, mašīnbūvē, kā arī citās tautsaimniecības nozarēs.

Jaunajā sagraujošās testēšanas laboratorijā veiktie testi ļauj noteikt metāla izstrādājumu īpašības un kvalitāti, pārliecinoties par to atbilstību standartu prasībām. Kvalitāti un atbilstību ES standartiem testēšanas laboratorijā var noteikt gan metinātiem savienojumiem, gan melno un krāsaino metālu sakausējumu izstrādājumiem. Tāpat sagraujošās testēšanas laboratorija sniegs iespēju veikt testus, kas nepieciešami metinātāju sertifikācijas procesā, kā arī metināšanas procedūru sertifikācijā. Lai nodrošinātu operatīvu un kvalitatīvu testu veikšanu, jaunā laboratorija aprīkota gan ar testēšanas paraugu izgatavošanas iekārtām, gan starptautisko standartu prasībām atbilstošām testēšanas iekārtām, kuru precizitāte ir metroloģiski apliecināta.

Hakatonu idejas un prakses pirmsākumi meklējami jau 1999. gadā Kanādā. Tagad tie nonākuši arī līdz Latvijai.

Par hakatonu ideju biznesa portālam db.lv stāsta Aļona Beļinska, Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas ‘Startin.lv’ projektu vadītāja.

Kas ir hakatons?

Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas un no nulles veido reālu produkta prototipu. Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem. Lai tajā piedalītos, nav nepieciešams būt profesionālim, tomēr pasākuma formāts nav domāts tikai studentiem.

Šogad uzņēmumi apvienojas un pārņem rekordapjomos – daudzi mēģina pretoties «Amazon efektam»

Gadus 10 pēc globālās finanšu krīzes uzņēmumi apvienojas un pārņem vēl nepieredzēti aktīvos tempos. Proti, pārņemšanas un apvienošanās darījumi šā gada deviņos mēnešos globālā mērogā sasnieguši jaunu rekordu – tie bijuši kopumā 3,3 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina «Thomoson Reuters» apkopotie dati. Tiek norādīts, ka kompāniju vadības mēģina izmantot joprojām labvēlīgos nosacījumus finanšu tirgū, piemēram, zemās aizņemšanās izmaksas,lai finansētu šos darījumus. Rezultātā manāmas prognozes, ka visa šā gada skatījumā pārņemšanas un apvienošanās darījumu apmērs var sasniegt 4,3 triljonus dolāru, kas būtu jauns vēsturiskais maksimums. Spoži šogad līdz šim šajā ziņā klājies arī Eiropā, kur apvienošanās un pārņemšanas darījumu vērtība sasniegusi gandrīz triljonu ASV dolāru (962,5 miljardus), kas ir par 72% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gadaun vislielākais apjoms kopš 2007. gada.

Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Ceturtdien pabeigta arī Latvijā strādājošo Somijas būvniecības uzņēmumu YIT un «Lemminkainen» apvienošana, sacīts apvienotās kompānijas paziņojumā.

Apvienošanas gaitā «Lemminkainen» iekļauts YIT sastāvā.

Par apvienošanos abi uzņēmumi paziņoja jūnijā, un tās nolūks ir stiprināt pozīcijas Ziemeļvalstu tirgū.

Lēsts, ka apvienotās kompānijas gada ieņēmumi būs 3,4 miljardi eiro, bet gada peļņa - 85 miljoni eiro. Iecerēts, ka ietaupījumi apvienošanās dēļ līdz 2020.gadam sasniegs 40 miljonus eiro.

YIT darbojas Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Krievijā, Polijā, Čehijā un Slovākijā.

LASI ARĪ:

Papildināts - Apvienojas būvuzņēmumi YIT un Lemminkäinen

Daļu no Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa nāksies demontēt un pārbūvēt, šodien Saeimas deputātiem komisijas sēdē atzina Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Viņa stāstīja, ka vakar no neatkarīgā būveksperta Arta Dzirkaļa ir saņemts atzinums par risinājumiem tālākā būvniecības procesa izpildei. Atzinumā norādīts, ka daļu no korpusa nāksies noārdīt un pārbūvēt, bet daļu varēs atstāt tādu, kāds tas uzbūvēts.Zvidriņa norādīja, ka plašāk ar atzinumu VM vēl nav paspējusi iepazīties.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas būvvaldē ir iesniegts Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības dalībnieku atzinums par objektā konstatēto deformāciju novēršanas pasākumiem, pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka. Būvvaldes speciālisti pašlaik izvērtē atzinumā minēto.

Jau ziņots, ka konstatēto deformāciju dēļ kopš 11.februāra Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību. 23.februārī darbu sāka ekspertu komisija, kas vērtē iespējamos risinājumus, lai varētu atsākt būvdarbus, pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle. Viņa norādīja, ka ekspertu komisijas sastāvā strādā būvnieku SBRE izvēlētais eksperts Aldis Grasmanis, slimnīcas izvēlētie eksperti no AS Inspecta Latvia un trešais abu pušu pieaicinātais eksperts - Dzirkalis. Sīle skaidroja, ka, ņemot vērā Dzirkaļa profesionalitāti, viņu ieteica Latvijas Būvinženieru savienība.

Sākot ar 2014.gada decembri, aktīvi norisinās renovācijas darbi Ventspils Augstskolas Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Viens no būtiskākajiem kompleksa renovācijas darbiem ir radioteleskopa RT-32 antenas spoguļa balsta konstrukcijas renovācija. Šobrīd ir pabeigta antenas balsta struktūras bojājumu labošana metinot, kā arī daļēji nomainot bojātos elementus, pabeigta balsta konstrukcijas krāsošana, liecina medijiem sniegtā informācija.

Paralēli šiem darbiem noris spoguļa virsmu veidojošo alumīnija plākšņu (kopskaitā 944 plākšņu) remonts. Tuvākajā laikā plānots uzsākt alumīnija plākšņu attīrīšanu ar stikla abrazīvu un krāsošanu, izmantojot specializētu, radioteleskopiem paredzētu krāsu sistēmu, kas ražota ASV.

Darbu projektētājs ir MT Mechatronics GmbH (Vācija), galvenais būvuzņēmējs SIA Ostas celtnieks (Latvija, Ventspils), būvuzraudzību nodrošina A/S Inspecta Latvia.

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Valmierā piektdien, 28.septembrī tiek atklāts jaunuzceltais peldbaseins, kura būvniecībai tika piešķirta valsts mērķdotācija 5,4 miljonu eiro apmērā. Tā kā būvdarbu kontroles laikā šā gada martā Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tad aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem, informē BVKB pārstāve Egita Diure.

Valmieras peldbaseina būvniecība pēc pilsētas pasūtījuma tika sākta 2015.gada 17.novembrī. Šā gada augustā būvniecība pabeigta un 21.septembrī BVKB to pieņēma ekspluatācijā. «Tā kā būvdarbu kontroles laikā 2018. gada martā BVKB būvinspektors konstatēja atsevišķas neatbilstības, tika uzdots veikt izbūvētās jumta struktūrplātnes konstrukcijas ekspertīzi. Turklāt paši būvniecības procesa dalībnieki, lai pamatotu un novērstu konstatētās neatbilstības, secināja, ka būvprojekta risinājumam nepieciešamas veikt izmaiņas, lai pastiprinātu kopnes. Tika izstrādātas būvprojekta izmaiņas un veikta ekspertīze,» skaidro E.Diure.

Ekspertīzi veica AS Inspecta Latvia. Tās atzinumā norādīts, ka objekta nesošās jumta konstrukcijas bultskrūvju savienojumu nestspēja ir pietiekama un uzskatāma par atbilstošu. Vienlaikus atzinumā norādīts, ka būves ekspluatācijas laikā būs nepieciešams veikt jumta struktūrplātnes izlieču kontroli. Līdz ar to aktā par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā tika iekļauts nosacījums, ar kuru Valmieras pilsētas pašvaldībai uzdots veikt atsevišķu ēkas konstrukciju monitoringu un iesniegt informāciju par rezultātiem BVKB.

Trešdien Rīgā, Maskavas ielā 257, uzsākts svarīgs multifunkcionālā centra Akropole būvniecības sagatavošanās procesa posms - izmēģinājuma pāļu dzīšana zemē, informē centra pārstāvji.

Apkārtnē esošajām ēkām tiks veikts monitorings, tādējādi kontrolējot to stāvokli. Būvniecības procesu ietekme uz apkārtējām ēkām tiks testēta aptuveni vienu mēnesi un testēšanas laikā eksperti izvērtēs, ar kādu metodi tiks veikta pāļu ievietošana zemē.

Izmēģinājuma pāļu dzīšana zemē palīdz novērtēt pāļu nosēšanos gruntī, kā arī noteikt to, kādā dziļumā tiks ievietoti pamata pāļi. Savukārt ar izmēģinājuma pāļu slogošanu tiks novērtēts, kādi un ar kādu metodi tiks ievietoti pamata pāļi.

Uzņēmuma SIA Akropolis LV vadītāja Jeļena Kondrašova stāsta: «Šodien sākam sagatavošanās darbus pirmajiem būvdarbiem vietā, kur būs multifunkcionālais centrs Akropole. Vēlos arī piebilst, ka sagatavošanās darbu īstenošanas gaitā iespējamas neērtības apkārtējo ēku iedzīvotājiem, taču iespēju robežās centīsimies tās radīt pēc iespējas mazāk. Ceram uz apkārtējo iedzīvotāju sapratni, jo esam pārliecināti, ka ilgtermiņā Akropole projekts mudinās šī Rīgas rajona straujāku attīstību.»

Marta beigās, Rīgā, Maskavas ielā 257, noslēdzās pirmais multifunkcionālā centra Akropole būvniecības sagatavošanās procesa posms – testa pāļu izbūves darbi, informē centra pārstāvji.

Būvniecības procesu ietekme uz apkārtējām ēkām tika testēta aptuveni vienu mēnesi, pēc kura nolemts, ka būvniecības procesā tiks izmantoti dzītie pāļi.

Būvniecības sagatavošanas posmā kopumā teritorijā tika izbūvēti 28 pāļi, no kuriem 25 - izmantojot dzīšanas metodi, savukārt 3 ar urbšanas metodi. Izbūvētajiem pāļiem tika veiktas dinamiskās un statiskās pārbaudes, savukārt pāļu izbūves laikā tika veikts tuvumā esošo ēku un tilta iespējamo vibrāciju monitorings. Rezultāti rādīja, ka vibrācijas nepārsniedz pieļaujamo atzīmi un neietekmē tuvumā esošās ēkas. Pēc būvniecības sagatavošanās posma darbiem nolemts, ka multifunkcionālā tirdzniecības centra Akropole celtniecībā tiks izmantoti dzītie pāļi.

VAS Valsts nekustamie īpašumi izsludinājusi iepirkumu par Rīgas pils ēkai radīto ūdens notecējumu un bojājumu ekspertīzi Pils Laukumā 3, Rīgā, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena iepirkumā ir 5920 eiro. Ekspertīzi veiks AS Inspecta Latvia.

Jau vēstīts, ka 8.janvārī, ūdens noplūdes dēļ cietusi apmēram viena trešdaļa Rīgas pils Baltās zāles griestu.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols iepriekš informēja, ka applūšanu izraisīja salūzis ūdens filtrs ventilācijas kameras mitrināšanas sistēmā. Tols prognozēja, ka ekspertīzē noteiks, vai filtra salūšanu izraisījis sals, nekvalitatīvs filtrs vai kāds cits iemesls, piemēram, filtra aizsērēšana. Tols norādīja, ka ekspertīzē tiks pārbaudīti arī citi līdzīgie pilī esošie ūdens filtri, lai pārliecinātos, ka tiem nav bojājumu.

Šodien ar Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) lēmumu inspicēšanas un testēšanas uzņēmums Inspecta Latvia kļuvis par pirmo rūpnieciskā energoaudita pakalpojumu sniedzēju Latvijā, informē uzņēmumā.

Saskaņā ar ES Direktīvu par energoefektivitāti (2012/27/ES) līdz 2015.gada 5.decembrim energoefektivitātes novērtējumu jeb rūpniecisko energoefektivitātes auditu jāveic lielajiem uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro. Rūpnieciskā energoaudita mērķis ir palielināt energosistēmas efektivitāti ES dalībvalstīs, kā arī veicināt ES energoefektivitātes pamatmērķa - energoefektivitātes pieauguma par 20% sasniegšanu 2020.gadā.

Novērtējot uzņēmuma energoefektivitāti, tiek iegūta informācija par uzņēmuma ēku, rūpnieciskās vai komerciālās darbības faktisko enerģijas patēriņu, kā arī noteiktas enerģijas ietaupījuma iespējas. Uzņēmums, kurā veikts energoaudits, saņem akreditētas audita institūcijas ziņojumu par uzņēmuma enerģijas bilanci ar esošās situācijas raksturojumu. Tāpat ziņojumā tiek norādīti atbilstoši aprēķināti enerģijas ietaupījumi un veicamie energoefektivitātes pasākumi, kuru rezultātā var tikt samazinātas ražošanas izmaksas un uzlabota uzņēmuma konkurētspēja.

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I KS ir iegādājies SWH Biroju centru Rīgā Skanstes ielā 50, informē uzņēmums.

Biroju centrs sastāv no 8 ēkām ar kopējo iznomājamo platību 40 tūkstoši kvadrātmetru un 850 autostāvvietām. Īpašuma nomnieku vidū ir daudzi pasaulē un Latvijā zināmi uzņēmumi, to vidū, Bayer, AstraZeneca, Ergo, Evry, Webhelp, Inspecta, Merks, Mogo, Citadele filiāle, Valsts Kontrole un daudzi citi.

«Iegādātais īpašums sekmīgi papildina fonda īpašumā esošo Duntes Nami biroju īpašumu (7300m2), kas atrodas blakus. Kopumā tas veido lielāko biroju kompleksu Skanstes ielā un Rīgā kopumā, ar ļoti teicamu infrastruktūru un papildus attīstības iespējām vairāk kā 25,000 kvadrātmetru platībā. Mēs plānojam veikt ievērojamus ieguldījumus biroju centra tālākā darbībā, uzlabojot mūsu nomnieku ērtības un īpašuma kopējo ilgtspēju (BREEAM sertifikācija),» saka Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs.

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Lai gan pēdējo desmit gadu laikā būvniecības kvalitāte Latvijā ir augusi, un nozarē strādā arvien vairāk augsti kvalificētas būvkompānijas, izvērtējot būvobjektu kvalitāti, būvniecības procesā joprojām tiek novēroti pārkāpumi, norāda Inspecta Latvia Būvju nodaļas vadītājs Sandris Liepiņš.

Funkcijām neatbilstošu būvmateriālu izvēle, būvobjekta defektu slēpšana, paviršības un dokumentācijas neatbilstība likumā noteiktajām prasībām – šie ir tikai daži no biežāk konstatētajiem pārkāpumiem būvniecības procesā.

Plašāk - raksta galerijā!

#1/8

Nezināmas izcelsmes un kvalitātes būvmateriāli

Pat neskatoties uz faktu, ka pēdējos desmit gados būvkonstrukciju projektēšanas un būvniecības kontroles procesa prasības ir augušas, daudzos gadījumos, veicot pārbaudes būvobjektos, nav iespējams noteikt izmantoto būvmateriālu izcelsmi. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām visiem būvē izmantotajiem būvmateriāliem ir jābūt identificējamiem, lai varētu pārbaudīt to atbilstību kvalitātes standartiem.

Foto: freeimages.com

#2/8

Tomēr, kā liecina būvekspertu pieredze, Latvijā joprojām ir būvprojekti, pirms kuru nodošanas ekspluatācijā ir jāidentificē ikviens būvniecībā izmantotais materiāls, jānosaka to nestspēja, atbilstība un jāveic testēšana, ja būvnieks nevar uzrādīt būvmateriālu ražotāja sniegto dokumentāciju.

Foto: freeimages.com

#3/8

Būvmateriāli izmantoti neatbilstoši to funkcijām

Nav universālu būvmateriālu – katram no tiem ir konkrēta funkcija, kuru nosaka ražotājs. Tomēr praksē nereti novērotas situācijas, kad būvmateriāli tiek izmantoti neatbilstoši. Visbiežāk pārkāpumi tiek pieļauti attiecībā uz skrūvēm. Piemēram, izmantojot vispārēja lietojuma skrūves nesošo konstrukciju sastiprināšanai, tā vietā, lai pielietotu īpašas stiprības skrūves komplektā ar atbilstošiem uzgriežņiem.

Foto: freeimages.com

#4/8

Būveksperts Sandris Liepiņš atzīmē, ka parastas skrūves nesošajās konstrukcijās nedrīkst izmantot, jo tās nav testētas kopā ar atbilstošiem uzgriežņiem un nav norādīta to stiprības pakāpe, kas rada draudus būves kopējai stiprībai. «Esam veikuši testēšanu un secinājām, ka, izmantojot pārbaudītas stiprības skrūves kopā ar atbilstošiem uzgriežņiem, komplektu stiprība ir līdz pat 20% augstāka.»

Foto: freeimages.com

#5/8

Defektu slēpšana un paviršības

Izlieces, deformācijas, nobīdes no vertikalitātes – šīs un citas ģeometriskās neatbilstības bieži vien tiek konstatētas būvobjektos, jo būvniecības procesā nav ievēroti montāžas standarti, vai ir izmantoti nekvalitatīvi būvmateriāli.

Foto: freeimages.com

#6/8

Gadījumos, kad šādi defekti pārsniedz pieļaujamās pielaides, konkrētais būvmateriāls ir jānomaina. Tomēr daudzos gadījumos pirms būvobjektu pārbaudes defekti, kuri ir pamanāmi arī vizuāli, tiek prasmīgi noslēpti, piemēram, nosedzot tos ar apmetumu vai uzlejot betona kārtu.

Foto: freeimages.com

#7/8

Būvuzraugu nepilnīga pienākumu veikšana

Viens no būtiskākajiem pārkāpumiem būvniecības procesā ir būvuzrauga neatrašanās objektā būvdarbu laikā. Lai gan būvuzraugam jāuzrauga būvdarbi katru dienu, lielākajos būvobjektos būvuzraugu izvēlas, dodot priekšroku piedāvājumam, kuram ir viszemākā cena.

Foto: freeimages.com

#8/8

Ņemot vērā salīdzinoši mazo samaksu, nereti būvuzraugi kontrolē vairākus objektus vienlaikus, katrā no tiem atrodoties vien pāris stundas. Līdz ar to pirms objektu nodošanas ekspluatācijā bieži konstatē pārkāpumus, kurus izraisījusi tieši nepietiekama būvniecības procesa kontrole.

Foto: freeimages.com

Skatīties pārējos attēlus

Bijušās Tabakas fabrikas ēkas Miera ielā 58A, Rīgā, pielāgošanas darbus Jaunā Rīgas teātra (JRT) vajadzībām būvnieks SIA Abora sola pabeigt līgumā noteiktajā termiņā līdz 30.jūnijam, šodien žurnālistiem sacīja Aboras valdes loceklis Juris Kravalis.

Plānots, ka aprīļa vidū būvdarbu pasūtītājs - VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) - ar būvnieku fiksēs būvdarbu gaitu un projekta tehnisko gatavību. Tad arī būs iespējams pateikt, cik daudz jau ir paveikts, sacīja VNĪ valdes loceklis Andrejs Milzarājs.

«Šobrīd objektā notiek visu veidu darbi - sākot no metālkonstrukciju montāžas un beidzot ar iekšējās apdares darbiem. Ēkā uzstādīta autonomā apkures sistēma un temperatūra iekštelpās jau tuvojas plus 15 grādiem, kas ir pietiekami, lai veiktu apdares darbus,» skaidroja Aboras projekta vadītājs Aleksejs Merenkovs.

Viņš informēja, ka ēkas pirmajā stāvā plānotajā dekorāciju noliktavā darbi pabeigti par aptuveni 40%. Otrajā stāvā, kur atradīsies aktieru ģērbtuves un režisoru kabineti, jau ir sasniegta visaugstākā gatavība - pabeigti visi konstruktīvie darbi, izbūvētas starpsienas un tiek sākta grīdu ieklāšana un iekšējā apdare. Trešajā stāvā atradīsies skatītāju foajē, kafejnīca un kamerzāle, kurā patlaban tiek veikta sienu apdare ar skaņu izolējošiem materiāliem.

Pagājušajā piektdienā, 24. martā, Rīgā vērienīgi tika svinēti Panorama Residence augstceltņu kompleksa trešā torņa spāru svētki. Kopumā šajā 31 stāva ēkā būs pieejams 221 dzīvoklis, no kuriem viens būs īpaši ekskluzīvs penthausa dzīvoklis - pa visu 30.stāvu un ar 360 grādu īpaši gleznainu panorāmas skatu uz visām debespusēm. Trešā torņa dzīvokļu plānojums veidots, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas prasības pret dzīvokļa lielumu, tādēļ būs pieejami visdažādākajām vēlmēm un gaumēm piemēroti mājokļi. Ēku ekspluatācijā plānots nodot jau šā gada beigās.

“Mums, protams, vēl ir gana daudz darbu jāpaveic, tostarp inženiertehniskie darbi, kā arī jāpabeidz trešā torņa fasādes apdares darbus. Taču šodien ar pilnu pārliecību varu teikt, ka projekts tiks īstenots sekmīgi, jo mēs ticam visai mūsu projekta komandai. Mums tiešām izdevās sakomplektēt lielisku komandu gan būvlaukumā, gan ārpus tā, un katra speciālista ieguldījums ir vērtīgs un pamanāms. Tāpat esam ļoti gandarīti par mūsu finanšu partnera – Rietumu bankas – uzticēšanos mūsu idejai un darbu kvalitātei,” pasākumā uzsvēra Panorama Nordic valdes loceklis Pāvels Počtarenko, piebilstot, ka par projekta realizācijas sekmīgo gaitu liecina gan trešā torņa spāru svētki, gan uzsāktie sagatavošanās darbi ceturtā torņa būvniecības uzsākšanai.

Būvniecības valsts kontroles biroja vadītāja Pētera Druķa krimināllieta tikusi līdz prokuratūrai

Ne pārāk sen Ekonomikas ministrijas paspārnē izveidoto Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) turpina vajāt darbinieku pagātnes problēmas. Proti, BVKB direktors Pēteris Druķis ir ierauts kriminālprocesā un šobrīd šī lieta nodota prokuratūrā kriminālvajāšanai attiecībā pret vienu fizisko personu, kriminālprocess uzsākts pēc Krimināllikuma 179. panta par piesavināšanos, DB informēja Valsts policijas pārstāve Diāna Lūkina. Pēc DB rīcībā esošās informācijas kriminālvajāšana ir uzsākta pret P. Druķi.

Vainu noliedz

Pagājušā gada vasarā uzņēmums Inspecta Latvia vērsās policijā ar iesniegumu par iespējami veiktu uzņēmumam piederošas mantas un naudas līdzekļu piesavināšanos. Aizdomas krita uz bijušo uzņēmuma darbinieku P. Druķi. Iespējamā mantas un naudas līdzekļu piesavināšanās no P. Druķa puses tika atklāta pagājušā gada vasarā, kad uzņēmumā tika veikta iekšējā pārbaude un auditorkompānijas KPMG audits.