Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.
Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.
Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!
Jautājums par ZAB statusu nav jauns, par to ik pa laikam rodas diskusijas. Savulaik Vienotā juridisko personu reģistra koncepcija (kas tapa pagājušā gadsimta nogalē tieslietu ministra Valda Birkava laikā) bija paredzēta saimnieciskās darbības veicēju, tostarp zvērinātu advokātu biroju, arī privātārstu prakšu reģistrācijai. «Diskusijas par šo jautājumu aizsākās pirms astoņiem gadiem saistībā ar ZAB statusu un tā piemērošanu praksē,» atceras 12. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs un bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Praksē ir daudz jautājumu gan saistībā ar nodokļu piemērošanu, gan ar darba tiesiskajām attiecībām.
Pašlaik Advokatūras likumā ZAB tiesiskais statuss regulēts vispārīgi, tāpēc pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas, radot neskaidrības par nodokļu administrēšanu, piemēram, advokātu biroju reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, kā arī par darba tiesiskajām attiecībām. «Jautājums par zvērinātu advokātu biroju statusu aktualizējās aptuveni pirms trijiem gadiem, kad VID radās neskaidrības par nodokļu samaksu un grāmatvedības kārtošanu. Rezultātā Latvijas Zvērinātu advokātu padome no VID saņēma aicinājumu precīzāk reglamentēt zvērinātu advokātu biroju statusu, lai nodokļu administrācijai būtu saprotamāka grāmatvedības kārtošanas un nodokļu samaksa,» stāsta Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Šis aicinājums tika darīts zināms arī Tieslietu ministrijai (TM), kurā tika izveidota darba grupa Advokatūras likuma grozījumu izstrādei.
Vienlaikus likumā tika ieraudzītas citas normas, kurām bija vajadzīgas izmaiņas. 2017. gadā darba grupa savu darbu pie grozījumu sagatavošanas pabeidza, izmaiņu projekts tika apspriests Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, Tieslietu ministrijā. «Grozījumi paredzēja arī detalizētāku zvērinātu advokātu biroja statusa regulējumu. Līdz šim brīdim šie grozījumi nav nonākuši līdz likumdevējiem, tie vēl pat nav skatīti Ministru kabinetā, jo notiek tā normu saskaņošana ar VID un Finanšu ministriju kā atbildīgo par grāmatvedības un nodokļu politiku Latvijā,» darba gaitu rāda J. Rozenbergs. Šo jautājumu septembrī skatīja Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē. «Tikai teorētiskā plāksnē,» uz jautājumu, vai tika apskatīta iespēja, ka ZAB varētu kļūt par komersantiem un to forma varētu būt SIA, akciju sabiedrība vai arī personālsabiedrība, atbild J. Rozenbergs. Šāda ZAB statusa pāreja grozījumu projektā nav paredzēta. «Šo TM un Zvērinātu advokātu padomes pozīciju konceptuāli atbalstīja arī iepriekšējās Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija,» uzsver J. Rozenbergs. Savu pozīciju viņš pamato ar to, ka komersantu mērķis ir gūt maksimālu peļņu, savukārt advokāti ir tiesu sistēmas sastāvdaļa – tiesu varai piederīgas personas –, kuras darbības galvenais mērķis nav peļņas gūšana, bet gan juridiskās palīdzības sniegšana.
«Advokatūras likumā ir ierakstīts, ka zvērinātu advokātu darbība ir intelektuāls darbs un tā mērķis nav peļņas gūšana, un šo nostāju nav plānots mainīt,» savu pozīciju pamato J. Rozenbergs. Viņš norāda, ka advokāti, atšķirībā no komersantiem, ir piederīgi tiesu sistēmai, advokātiem ir dažādas komersantiem neraksturīgas privilēģijas, funkcijas un arī pienākumi, kam nav sakara ar peļņas gūšanu. «Tie ir tie argumenti, kas pašreizējā brīdī liek secināt, ka ZAB nevajadzētu būt komersantam,» secina J. Rozenbergs.
Visu rakstu Advokāti par komersantiem nekļūs lasiet otrdienas, 13.novembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
