Būvniecības uzņēmumi no sevis neatkarīgu apstākļu dēļ vairs nespēj izpildīt līgumus un saistības, tādēļ tuvākajā laikā iespējams būvniecības uzņēmumu maksātnespējas procesu un bankrotu vilnis, pavēstīja advokātu biroja "Loze & partneri" zvērināts advokāts Jānis Loze.

Turklāt tas attiecoties uz viesiem būvniecības procesā iesaistītajiem - gan ģenerāluzņēmējiem, gan apakšuzņēmējiem, tādēļ, viņaprāt, šai situācijai nepieciešams ātrs risinājums.

Loze uzskata, ka viens, samērā vienkāršs risinājums, kas turklāt jau ticis izmantots Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes laikā ir aizliegums uz noteiktu laiku ierosināt maksātnespējas procesus pret būvniecības uzņēmumiem. Šis risinājums visai nozarei "nopirktu laiku" - ļautu būvniecības uzņēmumus noturēt funkcionējošā stāvoklī un dotu iespēju sakārtot attiecības starp visiem būvniecības procesā iesaistītajiem.

Otrs risinājums būtu būvniecības projektu pasūtītājiem un izpildītājiem vienoties par to, kā kompensēt cenu pieaugumu. Loze uzsver, ka tas nebūs vienkārši. No vienas puses, ir skaidrs, ka par agrākajos līgumos noteiktajām cenām uzbūvēt vairs nav iespējams, bet no otras - līgumos ar valsts iestādēm, pašvaldībām un visur, kur iesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums, ir grūti vai pat neiespējami mainīt līguma nosacījumus un cenas. Viņš gan uzskata, ka šī ir ārkārtas situācija, pat asāka nekā Covid-19 laikā, un kaut kāds risinājums ir jāatrod.

Advokātu birojs “Loze & Partneri” atguvis klientam arestētos naudas līdzekļus divu miljonu eiro apmērā.

Līdzekļus arestēja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde saistībā ar aizdomām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šī ir jau trešā reize, kad advokātu birojam “Loze & Partneri” izdodas atgūt iesaldētus līdzekļus.

Kārtējais naudas arests uz iespējamu aizdomu pamata 

Krievijas izcelsmes uzņēmējs miljonārs Pāvels Meļņikovs šobrīd Latvijas tiesās cīnās, lai...

“Loze & Partneri” sagatavoja visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka līdzekļi iegūti oficiālas un legālas saimnieciskās darbības rezultātā un skaidras naudas iemaksa bankas kontā bijusi likumīgs un legāls darījums. Uzņēmums veic darbību ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām, kopumā 25 pilsētās. Kā pierādījumi līdzekļu izcelsmei tika iesniegti darījumus apliecinoši dokumenti, informācija par algu izmaksu darbiniekiem u.c.

Latvija naudas atmazgātājiem jāpadara par neērtu un bīstamu vietu 

No tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tāpēc...

Dokumentu sagatavošanā un pierādījumu iesniegšanā piedalījās trīs advokātu biroja “Loze & Partneri” pārstāvji – Jānis Loze, Jānis Pūris un Kristaps Loze.

“Esam gandarīti, ka valsts ieklausās savos uzņēmējos, iedziļinās iesniegtajos pierādījumos un sadarbojas pozitīva rezultāta sasniegšanai,” saka advokāts Jānis Loze.

Iepriekš advokātu birojs “Loze & Partneri”, kas pārstāvēja vienus no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā, lietā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, panāca iesaldēto naudas līdzekļu un vērtspapīru atbrīvošanu vairāku miljonu vērtībā.

Panāk ukraiņu kapitāla "atsaldēšanu" 

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem...

Nozīmīgs šis gadījums bija ar to, ka klientam labvēlīgs lēmums tika panākts vēl pirmstiesas stadijā, iztiekot bez tiesāšanās.

Advokātu biroja Loze&Partneri trīs advokāti, pārstāvot vienu no lielākajiem Ukrainas investoriem Latvijā, lietā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma proliferācijas finansēšanu, panākuši klienta naudas un vērtspapīru atbrīvošanu vairāku miljonu vērtībā.

Šis, atbilstoši Db.lv zināmajai praksei, ir pirmais gadījums par summu, kas pārsniedz miljonu eiro, kad Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) lēmums par naudas iesaldēšanu tiek atcelts to nenovirzot tālākai izmeklēšanai policijā.

FID parastā kārtība ir bankas ziņojumu noformēt kā lēmumu par iespējamu naudas atmazgāšanu, no kā seko naudas līdzekļu iesaldēšana un, nesagaidot pārsūdzības rezultātus, to ātri nodot policijā kriminālprocesa uzsākšanai. Līdz šim daudzos gadījumos lietu pārsūdzība uzraugošajam prokuroram nav devusi nekādus rezultātus, jo faktiski tai nebija jēgas – policija jau bija uzsākusi izmeklēšanu kriminālprocesā, kas ir daudz laikietilpīgāks nekā jebkāda priekšizpēte.

Mūsu valstij būtu vairāk jādomā par uzņēmējdarbības vides attīstīšanu un uzlabošanu, kā arī konkurētspējas veicināšanu, jo pagaidām šajā ziņā mēs būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm, norāda advokātu biroja Loze & Partneri vadošais partneris Jānis Loze.

Vairākus gadu desmitus uzņēmējdarbības vide Latvijā nav bijusi sevišķi labvēlīga, kā ietekmē mūsu biznesmeņiem ir ļoti grūti konkurēt ar komersantiem Eiropā un pasaulē, pauž J. Loze. Viņš uzskata, ka šobrīd ir pēdējais laiks saprast, ka tieši uzņēmēji ir tie, kas valstij pienes naudu, – uzņēmējs ir draugs, nevis krāpnieks.

Aizstāv tiesības

Visu savu mūžu esmu strādājis par advokātu, specializējoties uzņēmēju komerctiesību jautājumos, stāsta J. Loze. “Pēdējos gados esmu bijis arī sabiedriski aktīvs – vadu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Juridisko komiteju, esmu Nacionālās stratēģijas padomes loceklis un darbojos arī citās organizācijās. Ikdienā es daudz komunicēju ar uzņēmējiem, tāpēc zinu, kādas ir viņu lielākās sāpes un problēmas. Diemžēl man jāteic, ka konkurētspējas ziņā mēs būtiski atpaliekam no citām valstīm. Rodas sajūta, ka visi likumprojekti tiek pieņemti ar domu, ka uzņēmējs grib apkrāpt valsti, taču patiesībā ir pretēji – tieši uzņēmējdarbība rada naudu. Šī situācija ir jārisina, un, lai to darītu, vajadzīga stingra politiskā nostāja,” domā advokāts.

Var rasties situācija, kad pēc būvnieku karteļa lietas iztiesāšanas beigām un Konkurences padomes (KP) lēmuma spēkā stāšanās, uz daļu no līgumiem zaudējumus no būvniekiem vairs piedzīt nevarēs tieši noilguma iestāšanās dēļ, sacīja advokāts Jānis Loze.

Loze apstiprināja, ka ir iespējamas situācijas, kad var būt dažādi traktējumi par noilguma piemērošanu līgumos, kur ir konstatēts konkurences tiesību pārkāpums.

Komerclikumā ir paredzēts vispārīgais noilguma termiņš trīs gadi, bet nav skaidrs, vai tas attieksies uz minēto būvnieku karteļa lietu, kas ir kā konkurences tiesību pārkāpums. Eiropas Savienības zaudējumu atlīdzināšanas prasību direktīva nosaka, ka noilguma termiņš konkurences pārkāpumu gadījumos iestājas ne agrāk kā pēc pieciem gadiem, bet šāds noilgums nav ieviests Latvijā.

"Ja ņemam vērā to, ka karteļa apsūdzība balstās uz sarunām, kas ierakstītas senākā laika posmā, un daļa no šiem būvdarbiem jau ir izpildīti agrāk, tad jautājums ir par to, vai uz šo izpildīto līgumu zaudējumiem var būt attiecināms garāks noilgums, kas izrādīsies viens no svarīgākajiem jautājumiem," uzsvēra Loze, sakot, ka pašlaik jebkuri noilgumi jebkurā gadījumā ir jau apturēti. Līdz ar to nav arī nepieciešamības uzreiz iesākt kādas tiesvedības, jo nav arī stājies spēkā KP lēmums.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. Šodienas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Ar šodien pasludināto spriedumu par nevainīgiem atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu nolemts izbeigt.

Jau gadus 10 Latvijā ir ticis cilāts jautājums par divu ļoti vērtīgu uzņēmumu – Lattelecom un LMT – nākotni. Šis temats ir izcili politizēts – pat valdošajā koalīcijā nav vienprātības, vai šos divus uzņēmumus vajadzētu vai nevajadzētu apvienot. Turklāt darījums ar šo uzņēmumu kapitāldaļām neapšaubāmi būtu arī vērienīgākais atjaunotās Latvijas vēsturē un varētu sasniegt pat miljardu eiro.

Tas ir pietiekams arguments, lai DB šo notikumu attīstībai sekotu ar vislielāko rūpību, prasot komentārus gan no iesaistītajām pusēm, gan no nozares ekspertiem.

Pagājušajā gadā Māra Kučinska vadītā valdība ir lēmusi, ka LMT un Lattelecom netiks nedz apvienoti, nedz pārdoti. Par telekomunikāciju kompāniju tālāko likteni lems jau nākamā valdība. Tomēr interesants ir fakts, ka vēl neilgi pirms Saeimas vēlēšanām abi šo uzņēmumu galvenie īpašnieki – Latvijas valsts un Telia Company AB – ir parakstījuši saprašanās memorandu, kas rada vairāk jautājumu un līdz ar to bažu, nekā dod skaidras atbildes. Šo saprašanās memorandu DB publicēja savā 13. augusta numurā kopā ar vairāku politiķu komentāriem. Ja arī pats memorands savas plašās interpretācijas dēļ vērīgu lasītāju var darīt aizdomīgu, tad vēl jo vairāk aizdomas stiprina politiķu sniegtās atbildes. Premjers Māris Kučinskis uz DB jautājumiem atbildēja visai izvairīgi un formāli, uz trim jautājumiem atbildot ar identisku teikumu. Šādā situācijā žurnālista instinkts signalizē tikai par vienu – konkrētajai tēmai ir jāseko īpaši rūpīgi, jo tajā, visticamāk, kaut kas briest.

Apgūstot tikai teorētiskas zināšanas, nav iespējams kļūt par veiksmīgu uzņēmēju, tāpēc, lai attīstītu uzņēmējspējas, jauniešiem jāsniedz iespēja mācīties darot.

To intervijā DB norāda Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns. Viņš uzskata, ka, lai apgūtu uzņēmējdarbības pamatus, šim procesam ir jāiziet cauri gluži tāpat, kā mācoties vadīt automašīnu, – ar zināšanām vien nepietiek.

Biznesa eksperti pauž, ka Izglītības sistēmai joprojām trūkst sasaistes ar biznesu. Latvijas Universitāte prorektors Valdis Segliņš uz šo tematiku raugās no augstskolas pozīcijām. Izvērtējam arī attālinātās apmācības kārtības ietekmi uz augstskolas izvēli - ja tāpat jāmācās attālināt, vai ir jēga stāties kādā Latvijas augstskolā, varbūt var attālināti studēt citā valstī esošā mācību iestādē?

Saistībā ar Covid-19 novēršanai ieviestajiem ierobežojumiem augstskolas biedē neskaidrība par vakcinētiem ārvalstu studentiem - par to intervijā Biznesa augstskola Turība rektors Aldis Baumanis.