Nākamais būs ne tikai parlamenta vēlēšanu, valsts simtgades, bet arī pamatīgas rūdīšanās gads.
Izturības pārbaudes gads, bez žēlastības lienot zem aukstas dušas, ko sarūpējuši nodokļu reformas virzītāji. Ne bez iemesla Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD ieskatā Latvija atzīta par spējīgāko reformatori blokā. Tieši šādā nebeidzamu reformu zīmē Latvija ir vadījusi 2017. gadu un tagad ar OECD piešķirto izdarīgās reformatores ordeni arī klauvē pie nākamā gada durvīm. Latvija ir ļoti precīzi uzkāpusi uz varžacs, kas nomoka starptautisko vidi, pieprasot reformēt vecos «apavus».
Taču sāpes būs jāizcieš tepat Latvijā, lielu daļu no sāpju skalas uzņemoties aizkulišu «dzelzs vīriem» – uzņēmumu grāmatvežiem. Izdzīvos tie, kam piemīt augsts izturības slieksnis, spēja izbrist normatīvu bezceļus un dzīviem pārpeldēt mainīto prasību ledusupes. Arī turpmāk noderēs straujas manevrēšanas spējas, lai pielāgotos un droši izvestu uzņēmumu cauri likumdevēja nerimstošajām alkām nemitīgi mainīt šos «ceļu satiksmes noteikumus». Tas viss kopā var radīt pamatīgu apjukumu, tomēr nodokļu reforma vairs nedzīvo diskusijās, tā ir klātesoša. Tur nav šaubām vietas. Tomēr šaubas jau iepriekš radīja nodokļu pārkārtojumu visai vienprātīgā un straujā gaita. Ja politikā valda liela «pleca sajūta», tas ir aizdomīgs precedents. Turklāt šai vienprātībai sekoja arī centieni tikpat lielu vienprātību iedvest tautai un jo sevišķi uzņēmēju sabiedrībai. Ļoti spilgti lielo varu «pasakai» par nodokļu reformu DB (06.12.) raksturoja AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņaprāt, var jau pieņemt, ka sabiedrība pasakām tic un ne sapnī nenojauš par reformas piedevām, par kurām valdības preses relīzēs neviens treļļus nevirknēja. Tomēr viņu pārsteidz tas, ka daudzi uzņēmēji, pragmatiski cilvēki, reformas dēļ ir «kā zem narkozes». Viņš izšķetina, ka pamatā no reformas iegūs vēlētāju pamatmasa, jo kaut cik sakarīgāku algu saņēmēji tie noteikti nebūs. Algām augot, ieguvēju loks noplaks līdzi. Savukārt, sagaidot uzņēmumu ienākumu nodokļa jauno sistēmu un dzīvojot ilūzijās par lieliem ieguvumiem no reinvestētās peļņas neaplikšanas ar šo nodokli, sekojot J. Zelmeņa domas pavedienam, var piedzīvot vilšanos, savelkot kopā visus ieguvumus un zaudējumus, ko jaunā UIN sistēma nes sev līdzi. Ja reformas ir valsts organisma pamatfunkcija, nevis «vitamīni», pašmērķis, nevis mājasdarbs, tad arī to rezultāts nevar būt izcils. Varbūt reformatores kažokā Latvija labi izskatās starptautisku organizāciju acīs, bet vai būtiskākais nav godprātīgi paraudzīties acīs pašmāju sabiedrībai un uzņēmējiem?