Iespējas un tehnoloģijas mūsdienās strauji attīstās visās dzīves jomās, arī estētiskajā ķirurgijā. Plastiskā operācija, ko veic pieredzējis ķirurgs, ir iespēja uzlabot izskatu, iegūstot pamanāmu, ilgnoturīgu rezultātu. Izpētīsim, kādas ir populārākās plastiskās ķirurģijas procedūras, kā arī noskaidrosim, kādi ir to ieguvumi un varbūtējie riski.

Vēdera plastika un citas populārākās plastiskās operācijas

Izskatam ir liela nozīme mūsu pašapziņas veidošanā, kas savukārt ietekmē socializēšanos, darba un personisko dzīvi. Jo labāk mums patīk tas, ko redzam spogulī, jo labāk, pārliecinātāk jūtamies. Un šī pārliecība ietekmē to, ko sakām un kā rīkojamies, paplašinot mūsu iespējas dzīvē. No šāda viedokļa raugoties, plastiskā operācija ir vērtīga investīcija dzīves kvalitātē. Pretēji stereotipiem, plastiskās operācijas veic gan sievietes, gan vīrieši. Ar to palīdzību iespējams novērst iedzimtus vai iegūtus defektus, uzlabot sejas kontūru, ausu un deguna formu, pilnveidot krūšu formu, veikt tauku atsūkšanu un vēdera plastiku.

Pirms dažām dienām kolēģe Agnese no SEB bankas, feisbukā apcerot tēmu, vai ir jēga aicināt ciemos uz savu uzņēmumu studentus, nonāca pie secinājuma, ka ir gan. Debati acīmredzot bija izraisījis stereotips par šis auditorijas kvalitāti un vizītes merkantilo pienesumu bankas biznesam. Jautājums vietā – vai atdevi no ieguldītā laika (un citiem resursiem) vienmēr varam izmērīt tūlīt un tagad?

Tautsaimniecības sasniegumu izstāde.

Piemēram. Cik daudz un kuriem Latvijas uzņēmumiem ir t.s. šovrūmi, muzeji vai kādas citas savas „tautsaimniecības sasniegumu izstādes”. Vietas kur sevi parādīt un uz citiem paskatīties - rīkot ekskursijas studentiem, skolniekiem un vienkārši interesentiem? Man pagadījies būt vien divos – maizes ceptuvē Lāči un Starptautiskajā lidostā Rīga. Garām ejot esmu dzirdējis vēl par dažiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas piedomā pie sava tēla veidošanas, paužot gatavību uzņemt ciemiņus un izrādīt kas lācītim vēderā. Savukārt tajos uzņēmumos, kur gadījies būt ārzemēs, gandrīz vienmēr ir bijis iespējams organizēti aplūkot ražošanas procesus, noskatīties filmu vai prezentāciju, piedalīties interaktīvās izdarībās utt. Protams, tas viss ir bijis ar nedaudz glancētu pieskaņu, uzpucēts un spodrs, jo līdz galam to īsto ķēķi neviens radīt negrib. Un nevajag jau arī.

Meklējot veidus, kā palīdzēt mazulim, kurš mokās ar vēdergraizēm, Ivetai Šaicānei radās doma par pretkoliku jostiņu un citu sildošu produktu izstrādi

Pret sāpēm mammas cīnās dažādos veidos – izmanto ārstnieciskus pilienus, arī ideja par sildelementu likšanu bērnam uz puncīša, kad viņam ir kolikas, nav nekas jauns. «Palasot forumus, atrodami dažādi ieteikumi – likt uz vēdera ar gludekli sasildītus autiņus, linsēklu maisiņus utt.,» saka Iveta Šaicāne, SIA My Ferty (zīmols Nature for Baby) īpašniece. Iveta saka, ka viņas jostiņas ir viens no variantiem, kā mēģināt cīnīties ar zīdaiņu vēdersāpēm. Vaicāta, vai nosaukums «pretkoliku jostiņa» nav pārāk daudz apsološs, viņa teic, ka centusies to veidot aprakstošu. «Es tikai esmu pielāgojusi vienu no metodēm,» viņa saka. Pirms šā produkta izmantošanas Iveta jebkurā gadījumā iesaka konsultēties ar ģimenes ārstu, jo mazuļiem mēdz būt problēmas, kuras nevar risināt ar sildīšanu.

Esošā apdrošināšanas brokeru piesaistes sistēma valsts iepirkumos ir necaurspīdīga, rada nodokļu naudas šķērdēšanas riskus.

Vairākas valsts un pašvaldību iestādes, kurām no šā gada atkal atļauts veikt veselības apdrošināšanas iepirkumus, izmanto arī apdrošināšanas brokeru pakalpojumus. Tomēr lielākajai daļai pasūtītāju joprojām, šķiet, neinteresē tas, cik īsti maksā brokera pakalpojumi, jo valsts iestāde pa tiešo tos neapmaksā. Tādējādi tās arī joprojām nerīko iepirkumus izdevīgākā brokera izvēlei, lai gan vēl 2010. gada septembrī Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) iepriekšējais vadītājs Andrejs Tiknuss DB atzina, ka brokeri var piesaistīt un, ja maksa ir 3000 Ls - 20 000 Ls, ir jāveic vienkāršota iepirkumu procedūra, bet, ja ir virs 20 tūkst. Ls, tad jāizsludina iepirkumu konkurss. Realitātē valsts ie-stāde, iespējams, šobrīd smagi pārmaksā par brokeru pakalpojumiem: šobrīd samaksu ietur no prēmijas, ko valsts iestāde samaksā apdrošinātājam, pieļauj gan aptaujātie apdrošinātāji, gan paši brokeri. Šī samaksa savukārt ir noteikta (pamatā) līgumos starp apdrošināšanas brokeri un apdrošinātāju, kas, piemēram, veselības apdrošināšanas gadījumos šobrīd svārstās 8% līdz 15% no prēmiju apjoma.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Viedtālruņa izskats ir būtisks izvēles kritērijs, taču ne mazāk svarīgi ir izvērtēt arī ierīces veiktspēju un citus tehnoloģiskos faktorus jeb kas “lācītim vēderā”. Mūsdienās tālruņu lietotāji arvien vairāk uzmanību pievērš tieši materiālu kvalitātei un tālruņa funkciju atbilstībai ikdienas vajadzībām, tāpēc tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts dalās ar jaunāko viedtālruņu tehnoloģiskajām iespējām, kas noderēs katram lietotājam.

Pirmais iespaids – vizuālās sajūtas

Izvēloties jaunu ierīci vai jebkuru citu priekšmetu, pirmais izšķirošais kritērijs ir tieši vizuālais izskats un viss pārējais, ko varam novērtēt ar redzi un tausti. Ja pēc šī pirmā soļa sajūtas ir vairāk negatīvas, visticamāk dažādi iekšējie faktori nespēs pārliecināt potenciālo pircēju par pretējo. Tāpēc, meklējot jaunu viedtālruni, ir jāsāk ar pilnvērtīgu izskata analīzi – krāsas, materiāli, ergonomika, svars un arī dizains.

“Pirmais, kas parasti iekrīt acīs jebkuram no mums, ir atšķirīgs dizains. Piemēram, jaunais Huawei Mate 50 Pro ir pieejams īpašā oranžās vegānās ādas versijā, kas, pateicoties vieglajam stikla šķiedras materiālam, nodrošina mīkstu un ērtu satvērienu, vienlaikus saglabājot izcilu triecienizturību un elastību. Tādā veidā lietotājs var neuztraukties par ierīces korpusa nolietošanos pēc salīdzinoši neilga lietošanas laika,” stāsta Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

Lēmums Latviju neietvert to valstu vidū, kurās jau septembrī sāk pārdot Apple jauno produktu - viedtālruni iPhone 5 -, ne tikai izraisījis šai kompānijai uzticīgo fanu vilšanos, bet arī var veicināt viedtālruņu pelēko tirgu un padarīt intensīvāku to pirkšanu ārvalstīs, jo Apple moderno tehnoloģiju cienītāji meklēs visdažādākos ceļus, kādos savu sapņu preci iegūt, vēsta laikraksts Diena.

Šādu viedokli izsaka moderno tehnoloģiju eksperts Juris Kaža, kā arī daudzi viedtālruņu piekritēji, norāda laikraksts.

Savukārt oficiālā Apple dīlera mūsu valstī - Latvijas Mobilā telefona (LMT) - pārstāvji joprojām pauž tikai neizpratni par to, kāpēc Latvija izslēgta no iPhone 5 tirgošanas vietu saraksta, kā arī neziņu par to, kad gan varētu pienākt tas laimīgais datums, kurā modernais viedtālrunis būs ērti un oficiāli nopērkams LMT koordinētajās tirdzniecības vietās.

IPhone 5 uzvaras gājiens pasaulē sākās 21. septembrī. Otrā iPhone 5 pasaules iekarošanas tūre sākšoties 28. septembrī. Tieši neiekļūšana otrajā kārtā arī izraisījusi Latvijas dīlera un potenciālo pircēju neizpratni.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Atklāt, kas lācītim vēderā jeb kas slēpjas cilvēkam zem ādas, palīdzēs Sanda Kondrāta un Ulda Zariņa veidotā mobilā lietotne, kas ar papildinātas realitātes iespējām nāks talkā studentiem

Šobrīd viņu izveidotā SIA Anatomy Next strādā pie interneta vietnes, kur apkopota visa informācija un attēli par cilvēka ķermeni. Tā vairāk domāta pasniedzējiem, lai uz lielā ekrāna ilustrētu stāstāmo lekcijās. Top arī mobilā lietotne, kas rāda dažādu ķermeņa daļu anatomisko modeli, kas ar papildināto realitāti ļauj uzskatāmi redzēt, ka atrodas cilvēkam zem ādas. «Tā darbosies kā iedomāts rentgens reālā laikā – skatoties uz otru cilvēku caur telefonu, varēs redzēt viņa muskuļu kārtas, orgānus utt., turklāt, kustoties cilvēkam, papildinātās realitātes attēls mainīsies līdzi,» skaidro Sandis Kondrāts, SIA Anatomy Next līdzīpašnieks.

Vai ir iespējams budžeta klases priekšpiedziņas pseidokrosovers ar Mercedes S klases limuzīna cienīgu elektronisko asistentu atbalstu? Izrādās, ka Škoda Kamiq tāds ir

Lakonisks salona iekārtojums maksimālajā aprīkojumā apvieno veselu elektronisko asistentu armiju, kas pirms desmit gadiem nebija iespējama pat Mercedes S klases limuzīnā, bet Kamiq ir un turpmāk rūpēsies gan par drošību, gan par komfortu. Neuzskaitīšu visus labumus, jo to ir pārāk daudz. Jaunais Škoda Kamiq priekšpiedziņas krosovers jau oktobrī ieradīsies Latvijā, attiecīgi ir iemesls pašiem pārbaudīt, kas lācītim ir vēderā. Ne mazāku apbrīnu ir pelnījis kvalitatīviem materiāliem tapsētais Kamiq salons, kurā nav tikai lēta plastmasa, kā tas ir VW T-Cross vai Seat Arona. Vēl lielāks pārsteigums, – neraugoties uz to, ka arī Kamiq izmanto Volkswagen koncerna MQB 0 platformu, uz kuras sēž jau pieminētie T-Cross un Arona, reālā dzīvē Kamiq riteņu bāze ir par 8 cm garāka nekā Arona un T- Cross, toties garumā Kamiq ir par 10 cm garāks nekā T- Cross, bet par Aronu vēl par dažiem centimetriem garāks.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S, pēc vairāku ekspertu domām, nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Tieši otrādi, piemēram, iPhone 4S vizuālais izskats ne ar ko neatšķiras no tā priekšteča – nav nedz gaidītais 4 collu ekrāns, kas jau vairāk kā gadu ir Android ierīcēm, nedz citi jauninājumi, par kuriem tika spekulēts pirms jaunākā iPhone oficiālās izziņošanas, raksta Denver Post.

Par to liecina arī pēc jaunā iPhone izziņošanas Twitter vidē nonākušais un nu jau relatīvi populārais apzīmējums iFail, kas tiek attiecināts Apple jaunās ierīces.

4. jūlijā Vācijā oficiāli tiks prezentēts astotās paaudzes VW Passat, kas līdz tam tiks rūpīgi slēpts no interesentu acīm.

Pēc noslēpuma plīvura krišanas plašākai auditorija jaunais Passat visā savā godībā tiks atrādīts Parīzes autoizstādē un tūlīt pēc tam arī nonāks tirdzniecībā Eiropā, tostarp Latvijā. Būtiski ir piebilst, ka tirgū vienlaikus debitēs gan Passat sedans, gan universālis Passat Variant. Nav šaubu, ka Passat, kuru pazīstam jau kopš 1973. gada, ir viens no VW zīmola stūrakmeņiem, un šī modeļa veiksmes vai neveiksmes daudzējādā ziņā noteiks, vai vāciešiem līdz 2018. gadam izdosies īstenot ambiciozo plānu kļūt par lielāko autoražotāju pasaulē un gāzt no troņa pašlaik dominējošo japāņu autogigantu Toyota. Statistikas cienītājiem darīsim zināmu, ka vairāk nekā 40 gadu laikā Passat ir tiražēts vairāk nekā 22 milj. eksemplāros un tas ir vācu ražotāju lielākais dižpārdoklis, apsteidzot gan Ziemeļamerikā populāro VW Jetta, gan Eiropā pielūgto VW Golf.

56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu, informē pasākuma rīkotāju pārstāve Marta Krivade.

Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa atlējumu. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori Gaudeamus.

Transporta jomā šogad viss notiek. Ostās un dzelzceļā kravu vairāk, tāpat autopārvadājumos, lai gan tie īsāki, vilcienos un autobusos pasažieru vairāk vai vismaz to skaits nesamazinās, bet gaisa pārvadājumi vispār rullē.

Uz priekšu virzās vērienīgi projekti gan esošās (elektrifikācija), gan topošās (Rail Baltica) dzelzceļa infrastruktūras jomā. Jau pavisam drīz vajadzētu noslēgt līgumu par jaunu elektrovilcienu iegādi, bet nākamgad tikt skaidrībā par to, kā no 2021. gada izskatīsies reģionālie pārvadājumi ar autobusiem. Ik pa brīdim atklāj kādu jaunu loģistikas centru, un arī pēdējā šī plānošanas perioda Eiropas fondu nauda tiek ieguldīta ceļos. Ja nebūtu korupcijas skandālu Rīgas satiksmes vai citos iepirkumos, tad teju vai nebūtu neviena darvas piliena transporta jomas medus mucā. Tieši tā šī nozare var izskatīties no malas, ja nav laika vai vēlmes notiekošajā iedziļināties.

Plašu rezonansi guvis gadījums, kad Tukuma pusē kādai svaigi saremontētai ielai sākušas brukt apmales, vēl pirms tās nodošanas ekspluatācijā. Gadījums, protams, ir kliedzošs un liecina par klaju nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu, taču fatālākais ir tas, ka būtu teju vai labi, ja šāda situācija būtu tikai Tukumā un tikai ar vienu ielu.

Bieži ir dzirdētas negatīvas atsauksmes par to, kāda ir kvalitāte svaigi remontētiem valsts nozīmes ceļiem, taču, kā atzīst nozares eksperti, tur notiekošais vēl ir nieks, salīdzinot ar daudzās pašvaldībās īstenoto praksi. Proti...

Nereti shēma, kā tiek organizēts ielu remonts, ir visai parasta. Pašvaldības vadība konstatē, ka bez X ielas remonta vairs nekādi iztikt nevar, jo pretējā gadījumā nākamajās vēlēšanās iedzīvotāji parūpēsies, lai domes koalīciju veidotu pavisam citi politiskie spēki. Tālāk seko iepirkums, kurā naudas taupīšanas nolūkos priekšroka tiek dota lētākajam piedāvājumam. Turklāt nav izslēgts, ka uzvarēt var uzņēmums, kuram ceļu būvniecība ir, teiksim tā, viens no darbības veidiem, bet noteikti ne galvenais. Savukārt, kad darbs ir pabeigts, tas mēdz tikt pieņemts, īsti neiedziļinoties kvalitātē – galvenokārt tāpēc, ka attiecīgajai pašvaldībai nav speciālistu, kas varētu kompetenti novērtēt padarīto, bet algot neatkarīgu ekspertu negribas. Vēl, protams, jautājums ir par to, cik kvalitatīvi vispār ir notikusi attiecīgās ielas remontdarbu projektēšana. Minētajā Tukuma gadījumā darba kvalitatātes trūkums ir, kā mēdz teikt, ar neapbruņotu aci redzams. Tomēr nereti darba pieņēmēji ierauga glīti uzlietu asfalta virskārtu, pat nenojaušot, kas «lācītim vēderā». Protams, automātiski rodas jautājums par to, kas un kā būtu jādara, lai šāda nodokļu naudas šķiešana vairs nenotiktu, un principā jāatzīst, ka pietiktu ar trīs punktu ievērošanu.

Ceturtdien izsolīs kosmosa sakaru staciju, dārzeņu glabātuvi, 10 dzīvojamās ēkas un citus objektus. Padomju armijas militārais mantojums, ko tautā dēvē par Skrundas lokatora pilsētiņu - nekustamais īpašums Mežaine Skrundas novada Raņķu pagastā atkal nonācis zem izsoles āmura, vēsta Latvijas Radio.

Esošie īpašnieki SIA Iniciatīva Europa no Krievijas esot gluži vai pazuduši no zemes virsas un Skrundas novada domei divus gadus neesot maksājuši nekustamā īpašuma nodokli. Parāds audzis augumā, tāpēc pašvaldība vērsusies tiesā un ceturtdien Ventspilī gaidāma īpašuma izsole, vēsta medijs.

Teritoriju pašlaik neviens vairs neapsargājot, un katrs, kas vien grib redzēt, «kas lācītim vēderā», tiekot tajā iekšā.

Latvijas Radio izdevies sarunāt tikšanos ar rudbāržnieku Intu Folkmani. Viņš esot zinošākais pavadonis, jo pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādāja šajā objektā un zina tur katru stūrīti : «Ir tā pamestības sajūta. Nav jābrauc uz Černobiļu - šeit var gūt līdzīgus iespaidus, Ja tur ir radiācija, tad šeit ir tīrs, nav radiācijas.»

Atjauninātajam Hyundai Tucson izmaiņu nav daudz, vizuāli to ir maz. Nozīmīgākie jaunumi meklējami gaismas tehnikas un dīzeļmotoru klāsta pilnveidošanā.

Šobrīd Hyundai Tucson ir pieskaitāms Eiropas kompakto krosoveru saimes smagsvariem. To pazīst un novērtē pircēji. Ar Eiropas dizaina un inženiertehniskā centra, kā arī Čehijas ražotnes veiksmīgu mijiedarbību Hyundai spēj precīzāk uztaustīt Eiropas pircēju vajadzības un vēlmes. Tieši tādēļ uzlabotais Tucson ir tikai nedaudz pārzīmējis sejas kontūras, bet vairāk uzmanības pievērsis tam, kas atrodas «lācītim vēderā». Lielākās izmaiņas skar gaismas tehniku un ar to saistīto priekšējo un aizmugurējo lukturu dizaina maiņu. Savukārt pamanāmākais jaunums Tucson kabīnē ir 8 collu navigācijas ekrāns, kas joprojām atrodas uz vadības paneļa augšējās malas un tādējādi maksimāli atvieglo pilota darbu brauciena laikā, jo ekrāna novietojums ir pietuvināts acu augstumam. Lielāks izmērs, nedaudz labāka izšķirtspēja un 360 grādu apkārtskata kameras funkcija. Patiesības labad gan jāmin, ka ekrāns ir tikai augstāko Style un Premium aprīkojuma līmeņu standartaprīkojums. Toties apsildāmi priekšējie sēdekļi ir standarta aprīkojums visiem Tucson modeļiem.

Pēc cīņas ar dūrēm vairs nevicinās, tāpēc nav nozīmes prātot, vai eiro ieviešana Latvijā pašlaik bija vai nebija vajadzīga. Tagad ir vērts reāli paskatīties uz faktiem un apkopot ieguvumus un riskus nākotnei.

Pēc būtības eiro Latvijas ekonomikai nav nekas jauns – jau kopš 2005. gada, kad lats tika atsaistīts no tā saucamā SDR valūtu groza un pēc fiksēta kursa piesaistīts eiro, lats faktiski bija eiro kopija. Tagad, kad eiro jau dažas dienas kļuvis par oficiālu maksāšanas līdzekli arī Latvijā, vislielākais stress, šķiet, ir tirgotājiem, kam vēl kādu laiku būs jātiek galā paralēli ar divām valūtām – eiro un latu. Turklāt daļa iedzīvotāju veikalus izmanto kā naudas mainīšanas punktu, norēķinoties, piemēram, par vienu pamelo ar 100 latu banknoti. Labi, ja vēl ne viltotu. Cilvēkiem ir neliels psiholoģisks šoks, kad ierastās cenas, piemēram, par benzīnu, kļuvušas par kādiem 30–40% augstākas, līdz apziņā ataust – tas taču eiro... Taču citādi pat ar eiro ieviešanu saistītie finanšu ļaudis atzīst, ka viss noticis mierīgāk, nekā gaidīts.

Kad pirms diviem gadiem Samušu ģimenei draugi uzdāvināja kombinezonus, viņiem nebija ne jausmas, ka pēc kāda laika to izgatavošana kļūs par viņu nodarbi

Pirms diviem gadiem Jaungada svinībās Samušu ģimenes draugi uzdāvināja viņiem no Norvēģijas atvestus kombinezonus. Pirmā reakcija bija «tas taču ir joks», jo sākotnēji Samuši šos tērpus asociēja ar pidžamām vai teletūbiju apģērbu. Taču pamazām ģimene kombinezonus sāka nēsāt ikdienā pa mājām un arī ejot ārā. «Tie mūs pieradināja pie komforta, pie tā, ka nejūt apģērba vīles. Kombinezons ir universāls – to var valkāt gan iekštelpās, gan esot ārā, īpaši – bērniem, jo nav jāsatraucas par pliku muguriņu,» stāsta Dace Samuša, SIA Flisi īpašniece.

Norvēģijā teju 80% cilvēku gadu gadiem staigā šādos tērpos un tādos iet, piemēram, uz veikalu. Pie Samušiem ciemos atbraukušie draugi ievēroja, ka ģimene tos valkā, un izteica vēlmi iegūt tādus arī sev. Tiesa gan, ne par skandināvu cenām. Tāpēc radās ideja pamēģināt pašiem tādus šūt. «Tas sākās kā hobijs, izmēģinājums, lai paskatītos, kas no tā sanāks,» saka Jānis Samušs, SIA Flisi projektu vadītājs. Vispirms viņi iegādājās audumu Latvijā, pasūtīja tērpus šuvējai un aprēķināja, cik daudz laika prasa šādu apģērbu izgatavošana.