Pirms dažām dienām kolēģe Agnese no SEB bankas, feisbukā apcerot tēmu, vai ir jēga aicināt ciemos uz savu uzņēmumu studentus, nonāca pie secinājuma, ka ir gan. Debati acīmredzot bija izraisījis stereotips par šis auditorijas kvalitāti un vizītes merkantilo pienesumu bankas biznesam. Jautājums vietā – vai atdevi no ieguldītā laika (un citiem resursiem) vienmēr varam izmērīt tūlīt un tagad?
Tautsaimniecības sasniegumu izstāde.
Piemēram. Cik daudz un kuriem Latvijas uzņēmumiem ir t.s. šovrūmi, muzeji vai kādas citas savas „tautsaimniecības sasniegumu izstādes”. Vietas kur sevi parādīt un uz citiem paskatīties - rīkot ekskursijas studentiem, skolniekiem un vienkārši interesentiem? Man pagadījies būt vien divos – maizes ceptuvē Lāči un Starptautiskajā lidostā Rīga. Garām ejot esmu dzirdējis vēl par dažiem pārtikas ražošanas uzņēmumiem, kas piedomā pie sava tēla veidošanas, paužot gatavību uzņemt ciemiņus un izrādīt kas lācītim vēderā. Savukārt tajos uzņēmumos, kur gadījies būt ārzemēs, gandrīz vienmēr ir bijis iespējams organizēti aplūkot ražošanas procesus, noskatīties filmu vai prezentāciju, piedalīties interaktīvās izdarībās utt. Protams, tas viss ir bijis ar nedaudz glancētu pieskaņu, uzpucēts un spodrs, jo līdz galam to īsto ķēķi neviens radīt negrib. Un nevajag jau arī.
Radam uzticību un piesaistām klientus.
Kāpēc tas ir svarīgi? Pirmkārt procesu demonstrācija «no iekšpuses» rada sajūtu par uzņēmuma caurspīdīgumu un attiecīgi vairo uzticību tam. Sevišķi svarīgi tas ir pārtikas ražotājiem un sabiedriskās ēdināšanas organizētājiem, kā arī dažādām ar drošību saistītām organizācijām (ne tikai valsts pārraudzībā esošām).
Otrkārt, tādā veidā tiek radīta iespēja audzināt jaunus klientus – bērnus un skolniekus nākotnē, bet viņus pavadošos vecākus – jau šodien. Produkti, lai kas tie būtu – televizors, auto akumulators vai piena paka - no skata un satura bieži vien ir līdzīgi. Bet ticiet man – ja būsit redzējis ko vairāk, nekā ierindas pircējs, vai pat ticis iesaistīts ražošanas procesā, jūs vienmēr kā pirmo izvēli paturēsiet tieši to, ar ko bijusi saistītā personīgā pieredze. Un visbeidzot, iespējams, tieši tādā veidā uzņēmums atradīs savus nākamos darbiniekus.
Protams, teiksit, tas ir dārgi un ieguldījumi ilgstoši neatmaksāsies. Par dārgi – nezinu. Pieredze rāda, ka visbūtiskākais ir tieši radošais risinājums. Pasākumam ir jābūt interesantam un, lai šo efektu panāktu, ne vienmēr nepieciešami dārgi risinājumi. Par ilgstoši – piekrītu, jo reputācijas veidošana vienmēr ir ilgstošs pasākums.
Novērtēt iespējas.
Savulaik, 90-o gadu vidū, strādājot diplomātiskajā dienestā, pie manis vēstniecībā, ar plaša spektra jautājumiem par Latviju, vērsās dažādi studenti, kas rakstīja savus zinātniskos darbus par Eiropas Savienības kandidātvalstu politisko un ekonomisko stāvokli. Lai arī uz interesentu vizītkartēm bija rakstīts PhD LSE, Cantab, University of Westminster utt., neliegšos, iekļaut savu prioritāšu sarakstā viņu interešu apmierināšanu ne vienmēr izdevās viegli. Līdz kādu dienu nīderlandiešu kolēģis atvēra man acis, pajautājot, «vai es neesmu domājis, ka šodienas students ir rītdienas ministrs». Nezinu, vai teiktais piepildījās ar kādu no maniem pētniekiem (to skaits mērāms vairākos desmitos), bet nepilnus 20 gadus vecie notikumi šodien, darbojoties jau privātā biznesā, labāk ļauj izvērtēt ieguldīto resursu potenciālu.
Konkurences apstākļos viens no svarīgākajiem veiksmes priekšnoteikumiem, ir pareizi novērtēt radītās iespējas. Tieši tāpēc mēs ne vienmēr varam zināt, kas lācītim vēderā un kāda rīt var būt jēga no studenta apmeklējuma šodien.