Divi ziloņi izglābti no nāvējošā Sibīrijas aukstuma, dodot tiem šņabi, atsaucoties uz Krievijas amatpersonu sniegto informāciju, ziņo BBC.

Dzīvnieki palikuši aukstumā, jo koka treileris, kurā tie tika pārvietoti, Novosibirskas reģionā aizdedzies.

Gaisa temperatūra bijusi mīnus 40 grādi pēc Celsija, tādēļ 45 un 48 gadus vecie ziloņi guvuši apsaldējumus. Saskaņā ar amatpersonu teikto dzīvnieki sasildīti, dodot tiem šņabi, kas sajaukts ar siltu ūdeni.

«Tie sāka aurot tā it kā būtu džungļos! Iespējams, tie bija laimīgi,» amatpersona sacījusi Krievijas ziņu aģentūrai RIA Novosti.

VK konstatētos pārkāpumus Ķekavas pašvaldībā dēvē par uzpūstu ziloni, tā vēsta laikraksts Diena.

Smalka dzīve vismaz pēdējos divus gadus baudīta Ķekavas novada pašvaldībā. To apliecina nupat publiskotais Valsts kontroles (VK) ziņojums. Revidenti norāda, ka Ķekavas domē dokumentācija ir ļoti nesakārtota - nav ne vajadzīgo atskaišu, ne dokumentu par tērēto naudu. Pilnīga neskaidrība jau tagad ir par nelikumīgi iztērētiem 52 tūkstošiem latu, un tiek pieļauts, ka nelietderīgi notriekts vēl krietni vairāk nekā miljons, norāda laikraksts.

Pašvaldības mājaslapā sniegta informācija, ka darbs pie nepilnību novēršanas sākts. «Valsts kontroles pārbaudes periods bija 2012. un 2013. gads, kas ietver tikai sešu mēnešu jaunā sasaukuma darbības laiku, bet lielāko - pusotra gadu - iepriekšējā domes sasaukuma darbības laiku,» kā attaisnojumu pašreizējam Ķekavas vadītājam Valtam Varikam (Vidzemes partija) pauž publikācija. Dienai ar viņu sazināties gan nav izdevies.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Latvijas uzņēmuma SAF Tehnika īpašnieks Normunds Bergs apzinās nozares lielo spēlētāju spēku un savu uzņēmumu pozicionē kā specifisku nišas spēlētāju, taču tajā pat laikā Latvijas uzņēmumam uz laiku ir izdevies kļūt par nozares uzņēmumu nr.1 apjomīgajā Ķīnas tirgū, izstumjot no tā milzi Ericsson.

«Skaidrs, ka mēs nekad nebūsim pirmie. Nekad. Droši vien var atrast valstis, kur kādu laiku esam pirmie – kā patlaban tajā pašā Somālijā. Vai 2003. gadā Ķīnā, kad uz īsu brīdi izsitām no turienes ārā Ericsson. Uz kādu pusgadu. Bet viņi atnāca atpakaļ,» intervijā žurnālam Playboy saka Bergs, piebilstot - ja karo ar pretinieku, kurš ir tūkstošreiz lielāks, tad vārds «nekad» ir ļoti vietā.

«Mēs esam specifiski nišas spēlētāji, kas ražo mikroviļņu radio. Savukārt lielie ražo visu mobilā tīkla infrastruktūru,» žurnālam Playboy stāsta Bergs, par piemēru minot 2007. gadu, kad lielās kompānijas pārpakoja produktu. Viņi aizgāja pie operatora un teica: «mēs tev uzbūvēsim un operēsim biroju, bet tev būs jāmaksā tikai par to, kur tu sēdi.» Tas faktiski nozīmē, ka lielais visu izdara operatora vietā un saka: «mēs tev izīrējam šo tīklu, un tu mums maksā tikai par izīrēšanu.» Tajā brīdī, lai cik labu produktu mēs ražotu, tas pārstāj būt par iepirkuma subjektu. Un viņi tevi uzvar, ar tevi vispār necīnoties. Tas ir jāsaprot. Tajā pašā laikā tu nekad nevarēsi vienā būrī sapakot piecus ziloņus tā, lai tur nebūtu vietas arī veselam baram peļu. Un mēs esam tās peles – mūsu priekšrocība ir tāda, ka vienmēr atradīsim spraugu, caur kuru izsprukt.»

Maksātnespējas sakārtošanai nepietiek tikai ar grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, nepieciešams arī maksātnespējas politikas dokuments, kurā būtu formulēti rezultāti, kādus valsts sagaida.

Ar šādu ideju valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Valsts kontrole lūdz valdības vadītāju iesaistīties maksātnespējas jomas sakārtošanā atbilstoši sabiedrības interesēm, uzdodot Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus maksātnespējas sistēmas attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Proti, par maksātnespējas politikas izstrādāšanu un īstenošanu atbildīgā Tieslietu ministrija nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas plānošanas dokumentu. Tieslietu ministrijas darbības ir koncentrētas maksātnespējas likuma izstrādāšanā un tā pilnveidošanā, bet nav vērstas uz sabiedrības interešu ievērošanu, par ko liecina pastāvīgā maksātnespējas jautājumu problemātika un pēdējā gada laikā iesniegtie, pieņemtie un atliktie grozījumi normatīvajos aktos.

Objekti pirms pagājušā gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tika uzcelti bez plānošanas un pašlaik ir "baltie ziloņi", tiesas sēdē paudis federālais prokurors Leandru Mitidieri.

"Tur nebija plānošanas, kad viņi pretendēja uz rīkošanu. Nebija plānošanas," paudis prokurors. "Šodien tie ir baltie ziloņi. Tagad mums jācenšas saprast kā to padarīt par kaut ko lietojamu."

Riodežaneiro iztērēja aptuveni 12 miljardus dolāru (10,5 miljardus eiro), lai sarīkotu olimpiskās spēles, kuras iespaidoja izdevumu samazināšana, slikts apmeklējums, kā arī ziņojumi par kukuļiem un korupciju objektu būvniecības procesā.

Olimpiskajā parkā, kur ir lielākā objektu koncentrācija, tagad stāv daudzas tukšas arēnas un kopš olimpisko spēļu noslēguma joprojām valda liela nekārtība. Tikmēr Deodoru rajons, kur risinājās 11 dažādas sacensības, ieskaitot BMX riteņbraukšanu, tagad ir slēgts, kaut bija plāns radīt publisku parku ar iespējām peldēt vietējiem iedzīvotājiem, kas pārsvarā ir ļoti nabadzīgi.

Situācija ir paradoksāla – lai paveiktu steidzami nepieciešamu reformu, labāk būtu nesteigties

Pastāv iespēja vēl Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā pieņemt vispārējo pieeju jautājumā par Eiropas banku strukturālajām reformām ‒ tām pašām, kuru izskatīšana nesen izgāzās Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā (ECON). EP ir paradums savu viedokli par topošo likumdošanu paust pirms Padomes vispārējās pieejas formulēšanas attiecīgajos jautājumos, tomēr šis ir gadījums, kad steigties nevajag.

ECON caurkritušās ES regulas projekta nosaukums ir «Par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību», un tas raksturo arī iemeslu, kāpēc steigties nevajag. Proti, tāpēc, ka jautājums būtībā ir ļoti steidzams, tomēr vēl jo vairāk – izšķirīgi svarīgs, tāpēc sasteigšana nāks tikai par sliktu.

Nepālā aizvadīts devītais starptautiskais Čitvanas Ziloņu festivāls, kas ilgst trīs dienas, kuru laikā notiek gan ziloņu skriešanās sacensības, gan ziloņu futbols, skaistumkonkursi un dažādi kultūras pasākumi.

Organizatori norāda, ka šogad ziloņu skriešanas sacensībās piedalījušies 24 dzīvnieki, savukārt astoņi ziloņi spēlējuši futbolu, bet skaistākais zilonis ticis izvēlēts piecu ziloņu konkurencē. Festivāls ir iecienīts tūristu vidū un Čitvanas reģionam ienes papildus finanšu līdzekļus.

Šogad festivālā piedalījās astoņas komandas no Nepālas, kā arī sešpadsmit ārvalstis pārstāvošas komandas.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Pašreizējās valdības un Saeimas zīmīga darbības iezīme ir divi dažādi likumprojektu un kabineta noteikumu tipi.

Pirmie ir tādi, kurus maina desmitiem reižu vai loka desmitiem variantos, kāda partija noraida, cita aizstāv, parādās viedokļi un kaismīgas debates. Otro, nemainīgi pieņemamo likumu pakete ir nodokļi, nodevas un citi it kā brīvprātīgi maksājumi, kas tieši mazina pirktspējas paritāti valsts iedzīvotājiem.

Mūžīgi mainīgā sadaļa

Piecu partiju valdība jau kopš 2019. gada sākuma nemitīgi strīdas par visu iespējamo, kas tieši neskar tautas labklājību, vai arī strīdas, lai nemainītu lēmumus, kas to varētu mainīt uz labo pusi. Spilgts piemērs ir nesen piedāvātā Vakcinācijas loterija, kuras reklamēšanai jau tika iztērēti resursi, debates aizpildīja sociālo tīklu lapas, un noslēgumā par to nenobalsoja.

Pēc diezgan lēnās “ieskriešanās” šā gada pirmajā ceturksnī, kad izsniegtā faktoringa finansējuma apmērs Latvijā atpalika no 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, otrajā ceturksnī nozare kļuvusi aktīvāka - pret 2022. gada atbilstošo periodu atkal vērojams pieaugums.

Proti, ja pērn no aprīļa līdz jūnija beigām faktoringā tika izsniegti 142 miljoni eiro, tad šogad šajā pašā laikā - 155 miljoni. Atlikums perioda beigās gan samazinājies līdz 177 miljoniem eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija. Kamēr pasaulē faktoringa apgrozījums uzrāda strauju izaugsmi, Latvijā tas daudziem uzņēmējiem joprojām ir kā “neredzamais potenciālais zilonis istabā” – tas pastāv, bet tā iespējas līdz galam neizprot un nenovērtē.

Baltijas līderis - Lietuva

Mūsu kaimiņiem Lietuvā apgriezieni krietni vērienīgāki. Par šāgada otro ceturksni datu gan vēl nav, taču gada pirmajos trijos mēnešos kopējais faktoringa portfelis Lietuvā bijis 578 miljonu eiro apmērā, apgrozījums sasniedzis pat gandrīz 1,3 miljardus eiro. Savukārt Igaunijā faktoringa portfelis šogad ik mēnesi krietni pārsniedzis 300 miljonus eiro, kopumā gada pirmajā pusē tas jau tuvojas 2 miljardiem eiro. Savukārt apgrozījums svārstījies no 219 (jūnijā) līdz 294 miljoniem eiro (martā) mēnesī, vēsta Igaunijas Centrālās bankas dati.

Saeimas vēlēšanas ir reizi četros gados dota iespēja savas valsts virzībā kaut ko mainīt. Izdarot izvēli, kritiskā domāšana ir svarīga, bet tā nav attaisnojums, lai nebalsotu vispār

Tas brīdis ir pienācis – 4. oktobrī Latvijas pilsoņi izdarīs savu izvēli par to, kāda būs šīs valsts virzība vismaz nākamos četrus gadus. Laiks, kurā notiek šīs vēlēšanas, nav vienkāršs, jo ģeopolitiski no vairākām pusēm manāma vēlme, ietekmi un tirgus pārdalīt no jauna. Tas nav kaut kāds realitātes šovs, tam ir un būs reālas ilgtermiņa sekas. Tā kā Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir tāda, kāda ir, iziet no šīs situācijas sausām kājām mums būs grūti. Tāpēc ir īpaši svarīgi šajās vēlēšanās balsot par gudriem un spējīgiem cilvēkiem, par tādiem, kuriem katrs no mums pēc savas labākās sirdsapziņas var uzticēt valstiski atbildīgu lēmumu pieņemšanu.

Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā trešdien notika iepazīstināšana ar projektu ekspozīcijai Āfrikas savanna, kuru plānots pabeigt 2018.gadā, investējot aptuveni 2,5 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

«Šis ir sen izlolots sapnis. Projekts ir dārgs, jo jānodrošina gan dzīvnieku uzturēšanās normas, gan pieejamība skatītājiem. Pirmo reizi zoodārza vēsturē realizēsies tik interesanta, daudzveidīga un mūsdienīga ekspozīcija. Āfrikas savannas komplekss pavērs jaunas iespējas apmeklētāju vides izglītošanās jomā un zooloģiskā dārza darbinieku profesionālai izaugsmei darbā ar apdraudētām dzīvnieku sugām,» norādīja zoodārza valdes priekšsēdētājs Rolands Greiziņš.

«Projektu, kurā lielāko finansējumu sniegs Rīgas pašvaldība, plānojam pabeigt 2018.gadā, kas būs lieliska dāvana rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem Latvijas valsts simtgadē. Izveidojot Āfrikas savannu, ceram sasniegt 400 000 apmeklētāju gadā, kas dos iespēju tālākai zoodārza attīstībai. Pēc tam strādāsim pie tā, lai Rīgas zoodārzā atkal varētu aplūkot ziloni,» uzsvēra Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Mēs nedzīvojam mūžīgi, un tomēr ģimenēs par to nemēdz runāt, arī tādās ģimenēs, kuras radījušas lielus pasaules mēroga uzņēmumus. Tā ir tabu tēma, par nāvi nerunā un līdz ar to nerunā arī par biznesa nākotni pilnā apjomā, Dienas Biznesam intervijā norāda Maikls Prents (Michel Prent) no BDO Netherland Ģimenes uzņēmumu labklājības un veicināšanās nodaļas (BDO Family Wealth).

Ģimenes biznesa konsultācijas ir samērā reti dzirdēts vārdu savienojums Latvijā. Ko īsti jūs darāt, un kādēļ šādas konsultācijas ir nepieciešamas Nīderlandē?

Es strādāju BDO Nīderlande Ģimenes labklājības servisa nodaļā, un tā ir daļa no padomdevēju grupas ģimenes uzņēmumiem. Ko īsti mēs darām? Īsi sakot, mēs ģimenes uzņēmumiem palīdzam izstrādāt viņu ģimenes stratēģiju! Mūsu specializācija ir ģimeņu atbalsts. Mēs nenodarbojamies ar nodokļiem, nedarām tiešās advokātu lietas. Es pats esmu nodokļu jurists un 18 gadus nostrādāju šajā jomā, tostarp tieši apkalpojot ģimenes uzņēmumus. Tomēr man tas pārstāja patikt, un es atradu, ka ģimeņu konsultācijas biznesa jomā ir daudz interesantāk. Proti, pēc 40 es sāku pārlikt, vai tiešām daru to, kas man ne tikai patīk, bet arī aizrauj.

Lapenieku iedzīvotāji uzskata, ka savulaik, pērkot apbūves zemes gabalus ģimenes privātmāju celtniecībai, pārdevēji viņus piemānījuši, par to šodien informē laikraksts Latvijas Avīze.

Tā, piemēram, ciemata iedzīvotājs Askolds Valbahs stāstījis, ka par kanalizācijas ķīlniekiem viņus pārvērtis vietējās pašvaldības deputāts Inārs Beļinskis un viņa biznesa partneris, ķekavietis Juris Sondors, norāda laikraksts.

Tas skaidro, ka savulaik, kad Rīgas pievārtē jauni ciemati auga gluži kā sēnes pēc lietus, abi biznesmeņi ielikuši pamatus Lapeniekiem – ap 21 hektāru lauksaimnieciski izmantojamās zemes pārvērta apbūvējamā, «sašķērēja» gruntsgabalos, kuros izbūvēja kanalizācijas un gāzes sistēmu. Labiekārtotos apbūves gabalus pēc tam pamazām pārdeva. Bet pircēji neesot brīdināti, ka notekūdeņu kanalizācija, kas turklāt ierakta nevis zem ielu seguma, bet uzcelto dzīvojamo māju iekšpagalmos, pircējiem nemaz nepieder.

Zemeņu audzētāji prognozē saspīlētu sezonu – cenas var ietekmēt jauni audzētāji un Polijas ogu pārprodukcija , ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koks ar diviem galiem – lielās sabiedrības uzmanības sekas pēc saimniecības Vībotnes rekordagrās ražas pērn ir konkurences pastiprināšanās, kas raisa bažas par cenu kritumu liela, bet nekvalitatīva piedāvājuma dēļ. Kā prognozē saimniece Gitāna Ratniece, šogad saimniecības agrajai zemeņu ražai jāmērojas spēkiem būs ne tikai ar spāņiem un poļiem, bet arī ar vietējiem censoņiem, ko iedvesmojuši Vībotņu panākumi.

2014. gadā Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta saimniecībā pirmā oga apkurināmajās siltumnīcās ievākta jau 16. aprīlī, uz tirgu Gitāna un Agnis Ratnieki aizbrauca pirmie Latvijā. Cena par kilogramu zemeņu bija 25 eiro. «Ažiotāža bija liela un, manuprāt, nevietā. Jā, mūsu saimniecībai tas bija liels sasniegums, bet tagad ir daudz cilvēku, kas neapdomīgi lec līdzi. Tāpēc paredzu, ka šogad zemeņu tirgus būs sabojāts. Būs daudz tādu, kas zemenes audzēs bez pieredzes. Līdz ar to tirgū būs daudz nekvalitatīvu ogu, kas nozīmē strauju kritienu cenai,» norāda G. Ratniece. «Mani nebiedē gudrs konkurents – esmu par to, lai audzētāji attīstās. Tomēr nevar sākt audzēt, tikai šo un to palasot. Līdzi lēcēji izaudzē lielus kvantumus, bet tad nezina, kur likt. Un kādā mirklī viņiem jau ir vienalga, par cik – ka tikai atdot,» neapmierināta ir G. Ratniece.

"Santa Maria" tortiļu sastāvā vairs neizmanto cukuru un konservantus, savukārt 35% no līdzšinējā polietilēna iepakojuma aizstāj ar nebalinātu papīru, tādējādi uzņēmumam gadā ietaupot līdz 150 tonnām plastmasas.

“Mums ir svarīgas gan gardākas maltītes, gan labāks klimats un esam spēruši nākamo soli ilgtspējīgas nākotnes virzienā – ir izveidots jauns, videi draudzīgāks tortiļu iepakojums. Jaunajam iepakojumam ir par 35% mazāka CO2 ietekme, salīdzinot ar iepriekšējo iepakojumu," stāsta "Santa Maria" un "Paulig" zīmolu mārketinga vadītāja Latvijā Inga Auziņa.

Pilnīga pāreja uz papīra iepakojumu pagaidām uzņēmumā nenotiks. I. Auziņa skaidro, ka iemesls tam ir nepieciešamība pielāgot rūpnieciskos risinājumus, kas patreiz vēl ražotnē nav ieviesti: "Attīstības darbs turpinās pakāpeniski, ieguldot papildu investīcijas, un mēs izvēlamies darīt pēc iespējas vairāk vides labā, cik ātri vien iespējams. Jau tagad gadā ietaupīt tik daudz plastmasas, cik sver 50 pieauguši ziloņi, noteikti ir labāk, nekā turpināt atstāt visu, kā ir," paskaidro I.Auziņa.

Lai utilizētu no apgrozības izņemtās lata monētas, Latvijas Banka plāno īrēt monētu deformācijas iekārtu no divu Šveices uzņēmumu apvienības, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Darbu apjoms ietver kopumā 1200 tonnu latu monētu deformēšanu un pēc tam – pārkausēšanu. Iekārtu paredzēts darbā pārbaudīt vasaras beigās, Db.lv stāstīja Latvijas Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Monētu deformēšanas iekārtas īres līgumcena veido vairāk nekā 2,94 miljonus latu, un to paredzēts īrēt no juridisku personu apvienības Metallum Metal Trading Ltd. un Eurocoin Recycling AG.

Līgums attiecas uz no apgrozības izņemto monētu utilizāciju, - deformēšanas iekārtas nomu, iekārtas uzstādīšanu, iekārtas darbības tehnisko nodrošināšanu, Latvijas Bankas darbinieku apmācību darbam ar iekārtu, iekārtas demontāžu, mucu nodrošināšanu no apgrozības izņemto monētu uzkrāšanai un deformēto monētu uzglabāšanai un transportēšanai, kā arī deformēto monētu izvešanu un pārkausēšanu.

Saeimai būs jāatrod labākais kompromiss starp ziņotāju reālu pasargāšanu no izrēķināšanās un sūdzambībeļu ļaunprātīgu visatļautību pret darba devēju

Likumam par trauksmes cēlēju aizsardzību ar valdības grūdienu nonākot uz ātrākām sliedēm, atsevišķas neskaidrības nav zudušas. Tajā pašā laikā korupcijas pieskatītāji pārmet valdībai mīkstčaulību, tā arī nepiešķirot nevienai iestādei pienākumu apstrādāt trauksmes cēlēju ziņojumus un arī neatvēlot naudu šo mehānismu iedzīvināšanā. Savukārt Saeima tiek aicināta, izskatot likumprojektu, parūpēties par to, lai trauksmes cēlēju aizsardzība nebūtu tikai formāla, lai arī ar likumu noteikta, mehānismam kalpojot vien par aizbāzni ANO rekomendāciju un OECD prasību izpildei.

Lai gan ziņošanai Latvijā ir zināmas tradīcijas, velkot paralēles ar padomju varas izkoptajiem stučīšanas mehānismiem, šajā gadījumā tā nozīmē ko pavisam citu, kas likumprojektā tiek dēvēta par «augstu tiesisko apziņu». Ja biznesā šis viss iekšējo komunikāciju var darīt kaut kādā mērā nervozāku, tad valsts pārvaldē kolēģu skatieni uz pirkstiem līdz šim par «iekšējo lietu» uzskatītas darbības, kas varbūt ož pēc korupcijas, dotu iespēju iznest uz āru. Kā zināms, ar avīzi var nosist politiķi, bet vai ar pliku likumu var pasargāt godprātīgu darbinieku, kuram ir, tā teikt, pilna sirds? Grūti iedomāties, kā reāli aizsargāt pašvaldības vai valsts iestādes darbinieku, kurš atļāvies pastāstīt par kolēģu cūcībām, braukājot pa publisko kabatu kā pa savējo vai bīdot sazin kādas netīras rebes.

Grieķija pašlaik patiešām ir nonākusi tuvu tam, lai iekšējo norēķinu nodrošināšanai būtu spiesta izlaist savu individuālo valūtu, tādējādi faktiski izstājoties no eiro zonas. Šāda iespējamība šobrīd ir stipri virs 50%. Situācija neapšaubāmi ir vēsturiska, un nav nekāds brīnums, ka teju visas pasaules uzmanība ir pievērsta Grieķijai.

Mēs Latvijā, par laimi, uz visu šo «uguņošanu» varam noskatīties no malas. Būtu pārgalvīgi un vīzdegunīgi teikt, ka Grieķijas problēmas uz Eiropu un, attiecīgi uz Latviju neatstās pilnīgi nekādu ietekmi. Ietekme būs, tā būs negatīva, tomēr Latvijas gadījumā minimāla.

Tiešie efekti uz Latviju - caur ārējās tirdzniecības kanālu - būs niecīgi, jo Latvijas eksports uz Grieķiju veido 0.2% no kopējā eksporta un 0.1% no mūsu IKP. Arī sekundārie tirdzniecības efekti būs tuvi nullei. Relatīvi ciešas tirdzniecības saites ar Grieķiju, kas varētu atstāt redzamu ietekmi uz šo valstu ekonomiskām, ir Bulgārijai, Kiprai un Rumānijai, bet savukārt Latvijai šīs valstis ir ekonomikas mērogā maznozīmīgi partneri.

2014. gada februārī Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrā Latvijas komanda līdzvērtīgi spēkojās ar vienu no favorītēm – Kanādas izlasi. Latvijas izlasei tikai spēles noslēgumā nācās piekāpties, zaudējot vien ar minimālu rezultāta starpību 1:2.

Latvijas hokeja izlase, un it īpaši vārtsargs Kristers Gudļevskis, tovakar nokļuva pasaules mediju uzmanības centrā.

Iespējams, tieši tad daudziem kanādiešiem pirmoreiz mūžā arī radās vēlme uzzināt ko vairāk par Latviju. Ja tovakar Latvijā kāds būtu apgalvojis, ka spēlēt hokeju ar Kanādu nav jēgas, jo uzvarēt tāpat nevaram, viņu viennozīmīgi uzskatītu par jukušu. Sportā ir pašsaprotami, ka vērtīgāka par uzvaru var būt godīga sacensība. It īpaši ar spēcīgu pretinieku, jo tā palīdz iegūt pieredzi un uzlabot sniegumu nākotnē.

Absolūtais vairākums ekonomistu ir vienisprātis, ka līdzīgs princips darbojas arī starptautiskajā tirdzniecībā. Tirgoties savā starpā ir saprātīgāk nekā norobežoties no pārējās pasaules, pat ja viena valsts otrai pārdod vairāk nekā nopērk no tās.

Apgrozībā esošo monētu svars pārsniedz 1 000 tonnu un, pat ja pret eiro tiks apmainīti tikai 70%, to svaru var pielīdzināt 240 ziloņiem, diskusijā par eiro ietekmi uz uzņēmējdarbību norādīja Swedbank valdes loceklis un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Ģirts Bērziņš.

Viņš norādīja, ka šie ziloņi jeb skaidra nauda līdz ar eiro ieviešanu «staigās» no veikaliem uz bankām un centrālo banku, un būtu vēlams, lai tie neatgrieztos atkal veikalos. Viņaprāt, eiro ieviešana ir iespēja mazināt «ziloņu tranzītu» valstī.

Pēc Bērziņa domām, visi vinnēs, ja staigās pēc iespējas mazāk ziloņu, proti, ja tiks sekmēti bezskaidras naudas norēķini.

Bankas pārstāvji šodien diskusijā atzina, ka īstermiņā bankām pāreja uz eiro radīs izmaksas un samazinās valūtas konvertācijas ienākumus, kuras nevarēs atpelnīt, taču viņi raugoties uz ilgtermiņa ieguvumiem ekonomiskajai videi un netiešajiem ieguvumiem.

Rīgas vagonbūves rūpnīcā izstrādās jaunu vilcienu un zemās grīdas tramvaju. SIA BranchTrack izstrādājis e–apmācību rīku klientu apkalpošanas prasmju uzlabošanai. Valsts Kontroles atzinumus un kritiku par saimniekošanu Ķekavā, novada mērs nosauc par «uzpūstu ziloni».

Dienas Biznesa viedokļu sadaļā šodien lasiet par inovāciju ieviešanu Latvijā un šī procesa klupšanas akmeņiem.

Šodien portālā Db.lv varēsiet vērot videotranslāciju no konferences par transporta, loģistikas un tirdzniecības jautājumiem «Savienojot Āziju un Eiropu».

Pasaules ziņās otrdienas rītā vēstis no kauju pārņemtās Ukrainas. Aktīvā pretterorisma operācijas fāze sākusies netālu no Slovjanskas.

Nākamā veselības ministre Anda Čakša alkst strādāt stresa apstākļos; sola būt paklausīga valdības rīcības plānam

Pašlaik bez burvju nūjiņas veselības nozarei var palīdzēt vienīgi papildu finansējums, intervijā DB saka A. Čakša. Līdzšinējā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja apņēmusies veselības aprūpes «ziloni» sadalīt gabalos.

Fragments no intervijas

Jums nevajadzēs ilgu iesildīšanās periodu, novērtējis Ministru prezidents Māris Kučinskis, bet kandidatūras oponenti bāž acīs politiskās pieredzes un aizmugures neesamību. Esat nozares profesionāle, bet ne politiķe. No šādām pozīcijām ir liela drosme startēt šajā amatā, ņemot vērā to, kā ministrus „sit”.

Iesaka Anete Bilzena, Porsche automašīnu tirdzniecības pārstāvniecības Latvijā vadītāja

Uz Dienvidāfriku devos kopā ar vīru un Latvijas Alpīnistu savienību, lai sasniegtu šīs valsts augstāko virsotni Mafadi. Vēl viens pamudinājums apmeklēt šo zemi bija vēlme savām acīm apskatīt vēsturisko Keiptaunu, Labās Cerības ragu un vienuviet sastapt Āfrikas lielo dzīvnieku piecinieku – ziloni, degunradzi, lauvu, leopardu un bifeli.

Ar šo kompāniju ceļā esam devušies jau iepriekš un zinājām, ka gaidāms vidējas intensitātes piedzīvojums. Ceļojām, nevis meklējot komfortu, bet dabu, tādēļ ar mugursomām plecos metām līkumu pilsētām, lai atpūtinātu prātu no ikdienas rūpēm.

Kad turp labāk braukt?

Uz Dienvidāfriku devāmies īsi pirms Ziemassvētkiem, tur pavadījām trīs nedēļas. Laikā, kad pie mums ir rudens un ziema, Dienvidāfrikā ir pavasaris un vasara, kas ir piemērotākais laiks ceļojumam uz šo zemi. Mūs sagaidīja sauss, saulains laiks un ziedoša, pilnbriedā esoša daba. Gaisa temperatūra bija + 30 grādi pie okeāna, sniegs un dzestrums, sasniedzot aptuveni 4000 m augsto Mafadi virsotni. Kāpjot kalnos, ar katru kilometru, ko cilvēks paceļas augšup, gaisa temperatūra zaudē vidēji septiņus grādus. Kalna galā mūs sagaidīja arī milzīga krusa.