Pirms vairākiem gadiem meklēju kartē kādu attālu punktu, kur varētu kādreiz aizceļot, un ieraudzīju Nepālu.

Apskatīju pieejamo informāciju par šo zemi internetā un secināju, ka tā ir ļoti skaista valsts. Tā ceļojums uz šo zemi kļuva par sapni, kuru vēlējos piepildīt. Pirms diviem gadiem ar draudzeni bijām jau nopirkuši aviobiļetes uz Nepālu, lidojums bija paredzēts caur Deli Indijā. Diemžēl toreiz līdz Nepālai tā arī netikām, jo tieši divas nedēļas pirms mūsu brauciena tur bija notikusi spēcīga zemestrīce. Nolēmām, ka tas nebūs īstais laiks, lai brauktu uz Nepālu atpūtas braucienā, kamēr vietējie iedzīvotāji cenšas atgūties no dabas katastrofas posta. Toreiz aizbraucām līdz Indijai un tur arī palikām, bet sapni par Nepālu neatmetām, un turp devāmies pagājušā gadā, lai baudītu dabas skaistumu 24 dienu garumā. Tas bija gana ilgs laiks, jo Āzijā ir jārēķinās, ka dzīve tur rit lēni, nav jēgas sevi iedzīt stresā, līdz ar to labāk ieplānot vairāk laika konkrētās zemes apskatei.

Āzijas kalniešu tradicionālie no piena gatavotie «enerģijas batoniņi» Latvijā atraduši savu uzņēmējdarbības nišu – Nepālā dzīvojošā latviete Aija Parlagreko attālināti vada graužamsiera ražotni savos dzimtajos Preiļos. Viņa jau aptuveni desmit gadus kopā ar ģimeni mitinās tālajā Nepālā, kur nokļuva, kad vīram tur tika piedāvāts darbs. Attālums nav šķērslis, lai izveidotu un vadītu šo neparasto siera ražotni.

Tā atradusi mājvietu iestādei nevajadzīgās Preiļu slimnīcas telpās. Graužamsierā apslēptais proteīna lādiņš gan nav pa zobam cilvēkiem. Lai gan Āzijas tautas līdzīgi gatavo proteīna batoniņus čurpi, kas lieti noder ekstrēmu slodžu gadījumā vai kā izdzīvošanas garants, piemēram, Himalaju kalnienes klejojumos. Preiļos ražotais produkts paredzēts suņiem, tas ir ārkārtīgi ciets, «ilgas iedarbības» suņu kārums. Ražošanai nepieciešama tikai viena izejviela – biezpiens (nepāliešu versijā gan tas tiekot gatavots no svaigpiena). Biezpienam nekas netiek pievienots, toties no tā tiek ņemts ļoti daudz. Ražošanas procesa laikā biezpiens tiek pakļauts skarbiem apstākļiem – karsēts, presēts un žāvēts, līdz tas kļūst karameles brūns un iegūst vajadzīgo konsistenci – riktīga graužama kaula blīvumā.

Latvieši Nepālā sašutuši par valsts attieksmi. Kaut gan Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) izrāda interesi par notiekošo, joprojām nav atrasts veids, kā sešu tūristu grupu ar helikopteru nogādāt no Nāmče Bāzāras līdz lidostai. Aviokompānija Turkish Airlines ceļotājiem panākusi soli pretī, par nedēļu agrāk pārceļot lidojumu uz Latviju, tomēr pagaidām nav ne mazākā priekšstata, kā līdz lidostai nokļūt. Vietā, kur atrodas mūsu tūristi, valda liels haoss, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Viena no ceļotāju grupas dalībniecēm Jūlija Grinberga sociālajā tīklā Facebook raksta, ka vietā, kur viņi apmetušies, nelieli grūdieni jūtami joprojām. «Mums ir ļoti paveicies – mēs esam dzīvi un veseli. Bet apkārt mums ir izpostīta zeme un izmisums,» raksta J. Grinberga un piebilst, ka valsts ir atteikusi palīdzību – viņus nogādāt līdz lidostai. «Mēs Latvijai neesam vajadzīgi! Mēs strādājam mūsu valsts labā, maksājam nodokļus, bet mēs neesam vajadzīgi! Galvenais arguments ir, ka mēs neesam cietuši. Vai tad tajā brīdī, kad skrēju pa lauku un man zem kājām vērās zeme vaļā, man vajadzēja tajā spraugā iekrist, lai Latvijai rūpētu tās seši pilsoņi?» retoriski jautā J. Grinberga.

Divi ziloņi izglābti no nāvējošā Sibīrijas aukstuma, dodot tiem šņabi, atsaucoties uz Krievijas amatpersonu sniegto informāciju, ziņo BBC.

Dzīvnieki palikuši aukstumā, jo koka treileris, kurā tie tika pārvietoti, Novosibirskas reģionā aizdedzies.

Gaisa temperatūra bijusi mīnus 40 grādi pēc Celsija, tādēļ 45 un 48 gadus vecie ziloņi guvuši apsaldējumus. Saskaņā ar amatpersonu teikto dzīvnieki sasildīti, dodot tiem šņabi, kas sajaukts ar siltu ūdeni.

«Tie sāka aurot tā it kā būtu džungļos! Iespējams, tie bija laimīgi,» amatpersona sacījusi Krievijas ziņu aģentūrai RIA Novosti.

Glābšanas vienības Nepālā trešdien atradušas pazudušās pasažieru lidmašīnas vraku un saskaņā ar jaunākajām ziņām tajā bijuši 23 cilvēki, paziņoja aviācijas ministrs Aananda Prasads Pokharels.

Nepālas aviokompānijas Tara Air lidmašīnas Twin Otter izdegušais vraks tika atrasts nomaļā kalnu rajonā Mjagdi apriņķī valsts rietumos.

Ap vraku bija izkliedēti cilvēku līķi, kurus vēl nav iespējams identificēt.

Lidmašīnā bija 20 pasažieri, tostarp viens Kuveitas un viens Ķīnas pilsonis, un trīs apkalpes locekļi. Iepriekš bija ziņots par 18 pasažieriem un trim apkalpes locekļiem.

Visi apkalpes locekļi un pasažieri, izņemot abus ārzemniekus, bija Nepālas pilsoņi, un starp tiem bija divi bērni.

Lidmašīna bija izlidojusi no Pokharas pilsētas valsts rietumos, bet astoņas minūtes pēc pacelšanās tās sakari ar aviodispečeriem pārtrūka.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Nepālu otrdien satricinājusi 7,4 magnitūdu zemestrīce, kas laupījusi vismaz 58 cilvēku dzīvības.

Zemestrīces epicentrs atradās 68 kilometrus uz rietumiem no Nāmče Bāzāras, netālu no Everesta, paziņoja ASV Ģeoloģijas dienests (USGS). Taču tā bija jūtama arī Indijas ziemeļos un pat Deli.

Nepālā zemestrīcē, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni, bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, bet ievainoti 1129, liecina Nepālas amatpersonu sniegtā informācija.

Zemestrīce skārusi 32 no Nepālas 75 rajoniem, tostarp apgabalus, kas smagi cieta 25.aprīlī notikušajā zemestrīcē.

Sešos rajonos zemestrīce izraisījusi zemes nogruvums.

Tikmēr Indijā dzīvību zaudējuši 17 cilvēki un 39 ievainoti, paziņojusi Indijas Iekšlietu ministrija. Visvairāk upuru - 16 cilvēki - ir Bihāras štatā. Vēl viens cilvēks gājis bojā Utarpradēšas štatā. Reģionā sagruvušas un bojātas daudzas ēkas. Deli apturēta metro satiksme un evakuētas skolas.

Nepāla ceturtdien sākusi tūristu evakuāciju, procesu uzsākot dienu pēc tam, kad valdība bija paziņojusi, ka palīdzēs valsti pamest tūkstošiem tūristu, kas iestrēguši Covid-19 pandēmijas stingrā karantīnas režīma dēļ.

Dažādās Nepālas daļās iestrēguši 8000 līdz 9000 ārzemnieku, sacīja Nepālas Tūrisma valdes vadītājs Danandžajs Regmi.

Dati tiks precizēti saziņā ar tūrisma un alpīnisma uzņēmumiem, vēstniecībām.

"Mēs jau esam nogādājuši dažus simtus tūristu Katmandu, bet citi ir ceļā uz šejieni," sacīja Regmi.

Vairāki faktori, arī koordinācijas un jaunākās informācijas trūkums, glābšanas operācijas padara sarežģītākas, skaidroja Tūrisma ministrijas pārstāvis Dandu Radžs Gimire.

"Daudzi tūristi ceļo vienatnē bez aģentūru atbalsta," viņš piebilda.

Nepāla pirmdien izsludināja stingru karantīnas režīmu, līdz minimumam ierobežojot cilvēku pārvietošanos, kā arī piešķirot varasiestādēm pilnvaras piespriest cietumsodus tiem, kas jaunajām prasībām atsakās pakļauties.

VK konstatētos pārkāpumus Ķekavas pašvaldībā dēvē par uzpūstu ziloni, tā vēsta laikraksts Diena.

Smalka dzīve vismaz pēdējos divus gadus baudīta Ķekavas novada pašvaldībā. To apliecina nupat publiskotais Valsts kontroles (VK) ziņojums. Revidenti norāda, ka Ķekavas domē dokumentācija ir ļoti nesakārtota - nav ne vajadzīgo atskaišu, ne dokumentu par tērēto naudu. Pilnīga neskaidrība jau tagad ir par nelikumīgi iztērētiem 52 tūkstošiem latu, un tiek pieļauts, ka nelietderīgi notriekts vēl krietni vairāk nekā miljons, norāda laikraksts.

Pašvaldības mājaslapā sniegta informācija, ka darbs pie nepilnību novēršanas sākts. «Valsts kontroles pārbaudes periods bija 2012. un 2013. gads, kas ietver tikai sešu mēnešu jaunā sasaukuma darbības laiku, bet lielāko - pusotra gadu - iepriekšējā domes sasaukuma darbības laiku,» kā attaisnojumu pašreizējam Ķekavas vadītājam Valtam Varikam (Vidzemes partija) pauž publikācija. Dienai ar viņu sazināties gan nav izdevies.

Objekti pirms pagājušā gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tika uzcelti bez plānošanas un pašlaik ir "baltie ziloņi", tiesas sēdē paudis federālais prokurors Leandru Mitidieri.

"Tur nebija plānošanas, kad viņi pretendēja uz rīkošanu. Nebija plānošanas," paudis prokurors. "Šodien tie ir baltie ziloņi. Tagad mums jācenšas saprast kā to padarīt par kaut ko lietojamu."

Riodežaneiro iztērēja aptuveni 12 miljardus dolāru (10,5 miljardus eiro), lai sarīkotu olimpiskās spēles, kuras iespaidoja izdevumu samazināšana, slikts apmeklējums, kā arī ziņojumi par kukuļiem un korupciju objektu būvniecības procesā.

Olimpiskajā parkā, kur ir lielākā objektu koncentrācija, tagad stāv daudzas tukšas arēnas un kopš olimpisko spēļu noslēguma joprojām valda liela nekārtība. Tikmēr Deodoru rajons, kur risinājās 11 dažādas sacensības, ieskaitot BMX riteņbraukšanu, tagad ir slēgts, kaut bija plāns radīt publisku parku ar iespējām peldēt vietējiem iedzīvotājiem, kas pārsvarā ir ļoti nabadzīgi.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Latvijas uzņēmuma SAF Tehnika īpašnieks Normunds Bergs apzinās nozares lielo spēlētāju spēku un savu uzņēmumu pozicionē kā specifisku nišas spēlētāju, taču tajā pat laikā Latvijas uzņēmumam uz laiku ir izdevies kļūt par nozares uzņēmumu nr.1 apjomīgajā Ķīnas tirgū, izstumjot no tā milzi Ericsson.

«Skaidrs, ka mēs nekad nebūsim pirmie. Nekad. Droši vien var atrast valstis, kur kādu laiku esam pirmie – kā patlaban tajā pašā Somālijā. Vai 2003. gadā Ķīnā, kad uz īsu brīdi izsitām no turienes ārā Ericsson. Uz kādu pusgadu. Bet viņi atnāca atpakaļ,» intervijā žurnālam Playboy saka Bergs, piebilstot - ja karo ar pretinieku, kurš ir tūkstošreiz lielāks, tad vārds «nekad» ir ļoti vietā.

«Mēs esam specifiski nišas spēlētāji, kas ražo mikroviļņu radio. Savukārt lielie ražo visu mobilā tīkla infrastruktūru,» žurnālam Playboy stāsta Bergs, par piemēru minot 2007. gadu, kad lielās kompānijas pārpakoja produktu. Viņi aizgāja pie operatora un teica: «mēs tev uzbūvēsim un operēsim biroju, bet tev būs jāmaksā tikai par to, kur tu sēdi.» Tas faktiski nozīmē, ka lielais visu izdara operatora vietā un saka: «mēs tev izīrējam šo tīklu, un tu mums maksā tikai par izīrēšanu.» Tajā brīdī, lai cik labu produktu mēs ražotu, tas pārstāj būt par iepirkuma subjektu. Un viņi tevi uzvar, ar tevi vispār necīnoties. Tas ir jāsaprot. Tajā pašā laikā tu nekad nevarēsi vienā būrī sapakot piecus ziloņus tā, lai tur nebūtu vietas arī veselam baram peļu. Un mēs esam tās peles – mūsu priekšrocība ir tāda, ka vienmēr atradīsim spraugu, caur kuru izsprukt.»

Maksātnespējas sakārtošanai nepietiek tikai ar grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, nepieciešams arī maksātnespējas politikas dokuments, kurā būtu formulēti rezultāti, kādus valsts sagaida.

Ar šādu ideju valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Valsts kontrole lūdz valdības vadītāju iesaistīties maksātnespējas jomas sakārtošanā atbilstoši sabiedrības interesēm, uzdodot Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus maksātnespējas sistēmas attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Proti, par maksātnespējas politikas izstrādāšanu un īstenošanu atbildīgā Tieslietu ministrija nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas plānošanas dokumentu. Tieslietu ministrijas darbības ir koncentrētas maksātnespējas likuma izstrādāšanā un tā pilnveidošanā, bet nav vērstas uz sabiedrības interešu ievērošanu, par ko liecina pastāvīgā maksātnespējas jautājumu problemātika un pēdējā gada laikā iesniegtie, pieņemtie un atliktie grozījumi normatīvajos aktos.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Nepālā pēc 25.aprīlī notikušās postošās zemestrīces atrasti 7557 bojāgājušie, bet ievainoto skaits pārsniedzis 14 500, otrdien paziņojušas Nepālas varasiestādes.

Tomēr valdība brīdinājusi, ka patiesais upuru skaits var izrādīties daudz lielāks, ņemot vērā, ka glābējiem vēl nav izdevies sasniegt attālākos ciemus.

Glābšanas darbos iesaistīti un palīdzību cietušajiem sniedz vairāk nekā 131 500 Nepālas karavīru un policistu un vairāk nekā 100 ārvalstu glābšanas dienestu vienību, liecina Nepālas valdības sniegtā informācija.

Valdība ir noraidījusi izskanējušos pārmetumus gausumā zemestrīces seku likvidēšanā un palīdzības sniegšanā un likusi noprast, ka, neskatoties uz grūtībām, situācija tiek pakļauta kontrolei.

«Visi cenšas atgriezties normālā dzīvē, un visa mūsu valdības mašinērija darbojas, lai gādātu, ka palīdzība tiks sniegta tik ilgi, kamēr cilvēki to gribēs un tā būs nepieciešama. Mēs cenšamies, cik spējam,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Iekšlietu ministrijas preses pārstāvis.

Iepriekšējais gads ķīmijas un farmācijas nozarē kopumā vērtējams pozitīvi – lielākie uzņēmumi ir krietni palielinājuši apgrozījumu, savukārt mazākie attīstās pamazām, bet stabili, liecina Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas apkopotā informācija.

«Veicot virkni nozares uzņēmumu aptauju, ir iespējams prognozēt, ka 2016. gadā pieaugs ne tikai ražošanas apjomi, tiks iekaroti jauni eksporta tirgi un radīti inovatīvi produkti, bet piesaistīti arī jauni darbinieki,» skaidro asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja.

Kaut arī globālā tirgus situācija 2015. gadā ir bijusi svārstīga, nozares kopējie rādītāji ir bijuši pozitīvi. Uzņēmumi ir spējuši veiksmīgi pielāgoties pārmaiņām, radot jaunus produktus, kā arī paplašinot savu eksportspēju esošajās valstīs vai novirzoties uz jauniem tirgiem. Arī nākamā gada plānos ietilpst ražošanas apjomu palielināšana, papildus darbaspēka piesaiste un inovatīvu produktu radīšana.

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Nepālā 25.aprīlī notikušajā postošajā zemestrīcē gājuši bojā vismaz 67 ārvalstu pilsoņi, liecina varasiestāžu trešdien publiskotie jaunākie dati.

Vismaz 112 ārvalstu pilsoņu atrašanās vieta joprojām nav noskaidrota, tādēļ bojāgājušo skaits, iespējams, vēl pieaugs.

Daudzi no bojāgājušajiem ārvalstu pilsoņiem zaudējuši dzīvību tūristu iecienītajā Langtangas reģionā uz ziemeļiem no Katmandu.

«Slikto laikapstākļu dēļ glābēju komandām vakar nācās atgriezties, bet mēs šorīt esam nosūtījuši jaunu vienību,» paziņoja Nepālas Tūrisma pārvaldes vadītājs.

Viņš norādīja, ka cerības atrast izdzīvojušos Langtangas reģionā samazinās ar katru dienu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka pagājušā gada martā pie Nepālas Katmandu lidostas notikušo Bangladešas lidmašīnas aviokatastrofu, kurā gāja bojā 51 cilvēks, bet 20 guva ievainojumus, izraisījusi pilotu kļūda, pirmdien paziņoja amatpersonas.

Aviokompānijas «US-Bangla Airlines» lidmašīna, kurā atradās 67 pasažieri un četri apkalpes locekļi, 12.martā nogāzās nolaišanās laikā futbola laukumā netālu no skrejceļa Nepālas vienīgajā starptautiskajā lidostā un aizdegās.

Pilots un otrā pilote nav ievērojuši standarta procedūras, teikts izmeklēšanas ziņojumā.

«Pilots bija stresa stāvoklī un emocionāli satrauks, jo uzskatīja, ka kolēģe sieviete [lidojuma laikā] apšauba viņa reputāciju,» teikts ziņojumā. «Par avāriju ir atbildīgi apkalpes locekļi. Ministrija ieteikusi amatpersonām īstenot izmeklēšanā izteiktās rekomendācijas.»

Apkalpes locekļi, kuri avārijā gāja bojā, bija dezorientēti un zaudēja kontroli pār situāciju, kas noveda pie avārijas, teikts ziņojumā.

Kopīgā izmeklēšanā Kaspersky Lab, Eiropols un Interpols ir atklājuši nepieredzētu kibernoziedzīgu operāciju, kuras ietvaros uzbrucēji ir nozaguši miljardu ASV dolāru. Kiberzagšana ir turpinājusies divus gadus un skārusi aptuveni 100 finanšu iestāžu visā pasaulē. Eksperti uzskata, ka šajā skandalozajā incidentā ir vainojams starptautisks Krievijas, Ukrainas, vairāku Eiropas valstu, kā arī Ķīnas kibernoziedznieku grupējums, vēsta Kaspersky Lab.

Noziedzīgais grupējums, kas ir ieguvis nosaukumu Carbanak, izmantoja mērķuzbrukumiem raksturīgus paņēmienus, taču atšķirībā no daudziem citiem incidentiem šī laupīšana iezīmē jaunu posmu: tagad kibernoziedznieki var zagt naudu tieši no bankām, nevis lietotājiem.

Bandas Carbanak kibernoziedznieku darbība ir skārusi aptuveni 100 banku, maksājumu sistēmu un citu finanšu iestāžu gandrīz 30 valstīs, tostarp ASV, Krievijā, Vācijā, Ķīnā, Ukrainā, Kanādā, Honkongā, Taivānā, Rumānijā, Francijā, Spānijā, Norvēģijā, Indijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā, Pakistānā, Nepālā, Marokā, Islandē, Īrijā, Čehijā, Šveicē, Brazīlijā, Bulgārijā un Austrālijā.

Marta sākumā interjera salona Krassky īpašnieki atvēra savu otro dizaina paklāju salonu Londonā – leģendārajā dizaina centrā Chelsea Harbour, kas ir pasaulē nozīmīgākais dizaina gardēžu galamērķis un ietekmīgāko zīmolu mājvieta.

Pirmais dizaina paklāju salons Front Londonā tika atvērts 2013. gadā Meifēras rajonā, tā kopējā platība ir 200 kvadrātmetri. «Otro dizaina paklāju salonu izvēlējāmies atvērt vietā, kuru iecienījuši izvēlīgākie dizaina profesionāļi ne tikai no Lielbritānijas, bet arī no Eiropas un Tuvajiem Austrumiem. Tagad esam tuvāk interjera dizaineriem, savukārt dizaineriem tas nozīmē vairāk izmeklētu paklāju kolekciju vienuviet,» stāsta Aigars Zelmenis, interjera salona Krassky un Front vadītājs. Salona izveidē uzņēmums ieguldījis savus līdzekļus. Līdzīgi kā Latvijā un Krievijā, arī Londonā nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.

Butāna ir mistikas pilna, kas ir pilnīgi atbilstoši valstij, kas sevi dēvē par Pērkona pūķa zemi

Iespiesta starp Indiju un Ķīnu, Butāna joprojām ir vieta, kurā paviesojies samērā neliels skaits tūristu. Tas saistīts gan ar šīs valsts imigrācijas politiku, gan faktu, ka tā ilgu laiku dzīvojusi atdalīti no pārējās pasaules, tikai 1999. gadā ieviešot televīziju un internetu. Butānā gada laikā tiek ielaisti ne vairāk kā 40 tūkst. tūristu, lai pārlieku nenoslogotu nelielās- ap 800 tūkst. iedzīvotāju- Himalaju valstiņas infrastruktūru.

Plānojot ceļojumu uz Butānu, jārēķinās, ka viena diena šajā valstī katram tūristam izmaksās no 200-250 ASV dolāriem (atkarībā no sezonas), kas jāsamaksā iepriekš, lai vispār saņemtu vīzu. Šajā naudas summā ir iekļautas ne tikai valsts tūrisma nodevas, gida, šofera un transporta pakalpojumi, bet arī naktsmītnes, ieejas maksa tūrisma objektos, kā arī ēdināšana trīs reizes dienā. Par to, kur tiks ēsts, gan lēmumu pieņems jūsu gids. Tomēr mana pieredze liecina, ka tūrisma infrastruktūra ir sakārtota labi- viesnīcas ir tīras un patīkamas, ēdiens garšīgs un atbilstošs Himalaju iedzīvotāju ēdienkartei. Proti, uzturā tiek lietoti daudzi jaka produkti- gan gaļa, gan piena produkti- sviests un siers. Jaka sviests tiek pievienots arī tējai, kas papildināta ar sāli un sodu, un ir iecienīts himalajiešu tautu dzēriens. Ēdienkartes tradicionāla sastāvdaļa ir arī rīsi un sarkanie čili pipari. Čili butānieši mīl īpaši, tāpēc viens no slavenākajiem produktiem ir ar čili aizdarīts siers. Savukārt saldajā butānieši labprāt sevi palutina ar pankūkām. Interesants fakts, tā kā budisma reliģija aizliedz dzīvnieku nogalināšanu, butānieši uzturā lietojamo gaļu importē no citām valstīm.

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Nepāla mainīs maršrutu alpīnistu kāpšanai Everestā, lai padarītu to drošāku pēc tam, kad pērn sniega lavīnā gāja bojā 16 alpīnistu gidi, trešdien paziņoja amatpersonas.

Pašreizējais maršruts, kas bijis nemainīgs kopš deviņdesmitajiem gadiem, tiks mainīts martā. Jaunais maršruts vedīs caur bīstamā Khumbu ledāja centru tieši virs Everesta bāzes nometnes, izvairoties no posma pa kreisi no šī ledāja, kur bija notikusi šī lavīna - lielākais cilvēku bojāejas gadījums Everesta ekspedīciju vēsturē.

Jaunais maršruts ir drošāks, jo virs tā nav ledāju, kuri varētu pēkšņi nobrukt, sevišķi pēc siltāka laika iestāšanās pavasarī.

Pēc pērn notikušās lavīnas vairāki Everesta gidi šerpas paziņoja, ka līdz sezonas beigām nekāps šajā virsotnē. Sezona beidzās ar tikai vienu veiksmīgu kāpienu, jo alpīnisti pēc šīs lavīnas atteicās no saviem plāniem.