Maksātnespējas sakārtošanai nepietiek tikai ar grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, nepieciešams arī maksātnespējas politikas dokuments, kurā būtu formulēti rezultāti, kādus valsts sagaida.
Ar šādu ideju valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Valsts kontrole lūdz valdības vadītāju iesaistīties maksātnespējas jomas sakārtošanā atbilstoši sabiedrības interesēm, uzdodot Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus maksātnespējas sistēmas attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Proti, par maksātnespējas politikas izstrādāšanu un īstenošanu atbildīgā Tieslietu ministrija nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas plānošanas dokumentu. Tieslietu ministrijas darbības ir koncentrētas maksātnespējas likuma izstrādāšanā un tā pilnveidošanā, bet nav vērstas uz sabiedrības interešu ievērošanu, par ko liecina pastāvīgā maksātnespējas jautājumu problemātika un pēdējā gada laikā iesniegtie, pieņemtie un atliktie grozījumi normatīvajos aktos.
«Uzdevu tieslietu ministram sniegt atbildi uz šo Valsts kontroles ierosinājumu,» tā situāciju komentē L. Straujuma. To, vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva, centīsies noskaidrot arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.
Valsts kontroles revīzijā konstatētais liecina, ka Latvijā maksātnespējas pasākumi nav vērsti uz ekonomisko vērtību saglabāšanu un atjaunošanu, bet faktiskā prioritāte ir iespējami ātrāka maksātnespējas procesa pabeigšana. Kā liecina revīzijā aprēķinātie rādītāji, Maksātnespējas likuma mērķis – finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpilde un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošana – netiek sasniegts. Valsts kontroles analizētā informācija ļauj secināt, ka maksātnespējas procesos kreditoru izredzes atgūt savus līdzekļus ir vērtējamas kā niecīgas, zaudē arī valsts budžets. Proti, reālā nauda, ko valsts budžets un valsts kapitālsabiedrības ir zaudējušas nepilnu divu gadu laikā izbeigtajos uzņēmumu maksātnespējas procesos, ir 32 milj. eiro no pieprasītajiem 34 milj. eiro, tātad atgūstot vien mazāk par 10%, savukārt valsts budžetā neiekasētā nauda ir 402 milj. eiro – maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi, kuri nebija atgūstami un kurus nodokļu administrācija ir dzēsusi nepilnu divu gadu laikā.
«Valsts kontroles secinājumi apstiprina, ka šobrīd nav skaidras kopbildes par to, cik efektīvi patiesībā strādā maksātnespējas sistēma. Lai šādu priekšstatu iegūtu, ir vajadzīga monitoringa sistēma, kas digitālajā laikmetā nebūt nemaksā miljonus,» vērtē maksātnespējas eksperts, Deloitte Legal vadošais jurists Helmuts Jauja. Viņš savu sacīto pamato ar stāstu, ka visiem vienlaikus gan ir, gan arī nav taisnība. «Jebkura diskusija par maksātnespējas sistēmas efektivitāti atgādina sarunu starp cilvēkiem, kas ar aizsietām acīm tausta ziloni katrs no savas puses, daloties iespaidos ar pārējiem. Visiem ir sava veida taisnība, taču neviens no viņiem neredz ziloni kopumā,» skaidro H. Jauja.
Plašāk lasiet rakstā Valsts kontroles torpēda maksātnespējas kuģim otrdienas, 16. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!