Pirms vairākiem gadiem meklēju kartē kādu attālu punktu, kur varētu kādreiz aizceļot, un ieraudzīju Nepālu.

Apskatīju pieejamo informāciju par šo zemi internetā un secināju, ka tā ir ļoti skaista valsts. Tā ceļojums uz šo zemi kļuva par sapni, kuru vēlējos piepildīt. Pirms diviem gadiem ar draudzeni bijām jau nopirkuši aviobiļetes uz Nepālu, lidojums bija paredzēts caur Deli Indijā. Diemžēl toreiz līdz Nepālai tā arī netikām, jo tieši divas nedēļas pirms mūsu brauciena tur bija notikusi spēcīga zemestrīce. Nolēmām, ka tas nebūs īstais laiks, lai brauktu uz Nepālu atpūtas braucienā, kamēr vietējie iedzīvotāji cenšas atgūties no dabas katastrofas posta. Toreiz aizbraucām līdz Indijai un tur arī palikām, bet sapni par Nepālu neatmetām, un turp devāmies pagājušā gadā, lai baudītu dabas skaistumu 24 dienu garumā. Tas bija gana ilgs laiks, jo Āzijā ir jārēķinās, ka dzīve tur rit lēni, nav jēgas sevi iedzīt stresā, līdz ar to labāk ieplānot vairāk laika konkrētās zemes apskatei.

Āzijas kalniešu tradicionālie no piena gatavotie «enerģijas batoniņi» Latvijā atraduši savu uzņēmējdarbības nišu – Nepālā dzīvojošā latviete Aija Parlagreko attālināti vada graužamsiera ražotni savos dzimtajos Preiļos. Viņa jau aptuveni desmit gadus kopā ar ģimeni mitinās tālajā Nepālā, kur nokļuva, kad vīram tur tika piedāvāts darbs. Attālums nav šķērslis, lai izveidotu un vadītu šo neparasto siera ražotni.

Tā atradusi mājvietu iestādei nevajadzīgās Preiļu slimnīcas telpās. Graužamsierā apslēptais proteīna lādiņš gan nav pa zobam cilvēkiem. Lai gan Āzijas tautas līdzīgi gatavo proteīna batoniņus čurpi, kas lieti noder ekstrēmu slodžu gadījumā vai kā izdzīvošanas garants, piemēram, Himalaju kalnienes klejojumos. Preiļos ražotais produkts paredzēts suņiem, tas ir ārkārtīgi ciets, «ilgas iedarbības» suņu kārums. Ražošanai nepieciešama tikai viena izejviela – biezpiens (nepāliešu versijā gan tas tiekot gatavots no svaigpiena). Biezpienam nekas netiek pievienots, toties no tā tiek ņemts ļoti daudz. Ražošanas procesa laikā biezpiens tiek pakļauts skarbiem apstākļiem – karsēts, presēts un žāvēts, līdz tas kļūst karameles brūns un iegūst vajadzīgo konsistenci – riktīga graužama kaula blīvumā.

Glābšanas vienības Nepālā trešdien atradušas pazudušās pasažieru lidmašīnas vraku un saskaņā ar jaunākajām ziņām tajā bijuši 23 cilvēki, paziņoja aviācijas ministrs Aananda Prasads Pokharels.

Nepālas aviokompānijas Tara Air lidmašīnas Twin Otter izdegušais vraks tika atrasts nomaļā kalnu rajonā Mjagdi apriņķī valsts rietumos.

Ap vraku bija izkliedēti cilvēku līķi, kurus vēl nav iespējams identificēt.

Lidmašīnā bija 20 pasažieri, tostarp viens Kuveitas un viens Ķīnas pilsonis, un trīs apkalpes locekļi. Iepriekš bija ziņots par 18 pasažieriem un trim apkalpes locekļiem.

Visi apkalpes locekļi un pasažieri, izņemot abus ārzemniekus, bija Nepālas pilsoņi, un starp tiem bija divi bērni.

Lidmašīna bija izlidojusi no Pokharas pilsētas valsts rietumos, bet astoņas minūtes pēc pacelšanās tās sakari ar aviodispečeriem pārtrūka.

Nepālu otrdien satricinājusi 7,4 magnitūdu zemestrīce, kas laupījusi vismaz 58 cilvēku dzīvības.

Zemestrīces epicentrs atradās 68 kilometrus uz rietumiem no Nāmče Bāzāras, netālu no Everesta, paziņoja ASV Ģeoloģijas dienests (USGS). Taču tā bija jūtama arī Indijas ziemeļos un pat Deli.

Nepālā zemestrīcē, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni, bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, bet ievainoti 1129, liecina Nepālas amatpersonu sniegtā informācija.

Zemestrīce skārusi 32 no Nepālas 75 rajoniem, tostarp apgabalus, kas smagi cieta 25.aprīlī notikušajā zemestrīcē.

Sešos rajonos zemestrīce izraisījusi zemes nogruvums.

Tikmēr Indijā dzīvību zaudējuši 17 cilvēki un 39 ievainoti, paziņojusi Indijas Iekšlietu ministrija. Visvairāk upuru - 16 cilvēki - ir Bihāras štatā. Vēl viens cilvēks gājis bojā Utarpradēšas štatā. Reģionā sagruvušas un bojātas daudzas ēkas. Deli apturēta metro satiksme un evakuētas skolas.

Nepāla ceturtdien sākusi tūristu evakuāciju, procesu uzsākot dienu pēc tam, kad valdība bija paziņojusi, ka palīdzēs valsti pamest tūkstošiem tūristu, kas iestrēguši Covid-19 pandēmijas stingrā karantīnas režīma dēļ.

Dažādās Nepālas daļās iestrēguši 8000 līdz 9000 ārzemnieku, sacīja Nepālas Tūrisma valdes vadītājs Danandžajs Regmi.

Dati tiks precizēti saziņā ar tūrisma un alpīnisma uzņēmumiem, vēstniecībām.

"Mēs jau esam nogādājuši dažus simtus tūristu Katmandu, bet citi ir ceļā uz šejieni," sacīja Regmi.

Vairāki faktori, arī koordinācijas un jaunākās informācijas trūkums, glābšanas operācijas padara sarežģītākas, skaidroja Tūrisma ministrijas pārstāvis Dandu Radžs Gimire.

"Daudzi tūristi ceļo vienatnē bez aģentūru atbalsta," viņš piebilda.

Nepāla pirmdien izsludināja stingru karantīnas režīmu, līdz minimumam ierobežojot cilvēku pārvietošanos, kā arī piešķirot varasiestādēm pilnvaras piespriest cietumsodus tiem, kas jaunajām prasībām atsakās pakļauties.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "Digital Freedom Festival" un kompānijas "Lejiņa & Šleiers" līdzdibinātāja, publiskās runas kustības "Oratore" vadītāja Dagnija Lejiņa.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Mani fascinē Himalaju kalni, tādēļ ik pa laikam esmu mēģinājusi izrauties uz kādu garāku kalnu pārgājienu Nepālā vai Indiju. Jau daudzus gadus esmu praktizējusi lēno ceļošanu, pavadot līdz pat diviem mēnešiem gadā kādā no Āzijas valstīm. Īpaši decembrī un janvārī kā, tā saucamais, "klimata bēglis", izvēlos Latvijas ziemas tumsu un aukstumu nomainīt pret siltākiem un saulainākiem laika apstākļiem.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi pagarināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, ceturtdien pēc ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmes, žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

ES izlēmusi pagarināt personu sarakstu pret kuriem noteikts ceļošanas aizliegums, darbību līdz septembrim, teica Mogerīni. Tāpat lēmums pieņemts vienbalsīgi, visām ES valstīm vienojoties. Mogerīni arī norādīja, ka turpināsies arī visi iespējamie diplomātiskie pasākumi, lai atrisinātu Ukrainā notikušos pasākumus.

Ārkārtas ES Ārlietu padome tika sasaukta pēc separātisko grupējumu veiktajiem bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos. Mogerīni norādīja, ka Padomē pārrunāti notikumi Ukrainā, kā arī pieņemti lēmumi par tālāku ES rīcību šajā jautājumā.

«Es vēlos pateikties visiem ministriem par to konstruktīvo pieeju, kas ļāva mums aizvadīt ļoti labu diskusiju un pieņemt vienbalsīgu lēmumu,» uzsvēra ES augstā pārstāve. «Mēs turpinām atbalstītu visus diplomātiskos pasākumus, kas šobrīd norisinās, kā arī pieņēmām lēmumus par tālāku ES rīcību,» teica Mogerīni.

Ņemot vērā pašlaik izveidojušos situāciju Turcijā, Ārlietu ministrija iesaka nopietni izvērtēt nepieciešamību ceļot uz Turciju.

Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā naktī no 15. uz 16. jūliju, kura rezultātā gājuši bojā vismaz 250 cilvēki, tostarp arī civiliedzīvotāji, 21. jūlijā valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis uz trim mēnešiem.

Šajā laikā var tikt ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, tajā skaitā personu dokumentu pārbaudes, transporta pārbaudes, aizliegumi pulcēties noteiktās vietās. Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos ievērot drošības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju norādījumus.

Tāpat Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties sabiedriskās vietās. Ceļotājus, kuri atrodas Turcijas kūrortos vai plāno turp doties, aicinām uzturēt kontaktus ar tūroperatoriem vai lidsabiedrībām, precizējot, vai ceļojuma norise tiks īstenota saskaņā ar plānoto.

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Uzskaites un grāmatvedības jautājumi valsts institūcijās kopumā ir sakārtoti, bet ir atklāti gadījumi, kas liecina par neapdomātu un neatbilstošu valsts budžeta plānošanu un jau piešķirtās naudas neatbilstošu tērēšanu, konstatējusi Valsts kontrole (VK), pabeidzot ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un valsts pārvaldes iestādēs.

Visos gadījumos par finanšu pārskatiem sniegts pozitīvs atzinums, izņemot Kultūras ministriju, kur Valsts kontrole atklāja būtiskas neatbilstības Kultūras ministrijas padotības iestādē – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), kā rezultātā ministrijai ir sniegts atzinums ar iebildēm.

Iebildes ir par uzskaites jautājumiem, kurus LNB nav savedusi kārtībā, tā pārkāpjot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. 2014. gadā notikušas vērienīgas ēkas aprīkojuma iegādes – pirktas mēbeles, plaukti grāmatām, prožektori un cits bibliotēkas funkcionēšanai nepieciešamais aprīkojums, kas mērāms tūkstošos gabalu, tomēr LNB minētajam aprīkojumam par kopējo summu gandrīz 10 milj. euro nav nodrošinājusi atbilstošu grāmatvedības uzskaiti. Revīzijā jau ir konstatēti pirmie gadījumi, kas liecina, ka iegādātie pamatlīdzekļi vairs nav atrodami bibliotēkā, piemēram, ir pazuduši 4 portatīvie datori vairāk nekā 1000 euro vērtībā katrs, par ko ir ierosināta krimināllieta.

AS «Olainfarm» revidētais konsolidētais gada pārskats par 2017. gadu liecina, ka koncerns realizējis produkciju par vairāk nekā 122 miljoniem eiro, kas ir par 10% vairāk nekā iepriekš, un tas ir līdz šim lielākais apgrozījums uzņēmuma darbības vēsturē.

Uzņēmums pērn ir paplašinājis savu eksporta ģeogrāfiju un realizējis produkciju 66 pasaules valstīs. Lielākie noieta tirgi bijuši Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija. «Olainfarm» grupas peļņa pērn sasniedza 10.8 miljonus eiro.

Kā liecina auditētā konsolidētā 2017. gada pārskata dati, lielāko koncerna realizācijas pieauguma daļu nodrošināja tajā ietilpstošo meitas uzņēmumu realizācijas pieaugums, jo mātes uzņēmuma realizācija pērn saglabājās iepriekšējā gada līmenī, pieaugot par nepilnu procentu. 2017. gadā no 34% līdz 35% pieauga Krievijas īpatsvars kopējā realizācijā, savukārt mainīgās ekonomiskās situācijas dēļ no 13% līdz 10% samazinājās realizācijas īpatsvars Ukrainā. Tāpat gada laikā zināms pārdošanas apjomu kritums tika piedzīvots Lielbritānijā, turpretī par 103% augusi realizācija Vācijā, Nīderlandē sasniegts 57% pieaugums, bet Baltkrievijā + 21%. Uzņēmums turpināja aktīvi strādāt pie pārdošanas kāpināšanas visos savos noieta tirgos.

Latvija digitālās dzīves kvalitātes indeksā ierindojusies 27.vietā starp 85 pasaules valstīm, šai ziņā atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kuras ieņem attiecīgi 13.un 21.vietu, liecina privātuma aizsardzības kompānijas "Surfshark" pētījums.

Valstis salīdzinātas pēc interneta cenu pieejamības, interneta ātruma un stabilitātes, kiberdrošības, elektroniskās infrastruktūras, elektroniskās valsts pārvaldes pakalpojumiem un citiem kritērijiem.

Par valsti ar visaugstāko digitālās dzīves kvalitāti 2020.gadā atzīta Dānija, tai seko Zviedrija, Kanāda, Francija, Norvēģija, Nīderlande, Lielbritānija, Izraēla, Japāna un Polija. Vācija ierindota 16.vietā, ASV - 22.vietā, Ķīna ieņem 38.vietu, bet Krievija - 42.vietu. Savukārt pēdējā desmitniekā dilstošā secībā ir Libāna, Kenija, Bangladeša, Nepāla, Šrilanka, Nigērija, Gvatemala, Pakistāna, Alžīrija un Hondurasa.

Latvija līdz ar Lietuvu atzīmēta kā viena no 13 valstīm, kuras šogad negaidīti pārspējušas prognozējamo digitālās dzīves kvalitātes līmeni kiberdrošības un interneta cenu pieejamības ziņā. Vienlaikus pētnieki secina, ka kopumā laba interneta cenu pieejamība negarantē augstu digitālās dzīves kvalitāti valsts iedzīvotājiem. Abas pārējās Baltijas valstis saņēmušas ļoti augstu novērtējumu tieši kiberdrošības jomā - Lietuva ierindojas 3.un Igaunija - 4.vietā, bet Latvija ieņem 20.vietu.

Latvijā būs jauns Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks. ASV prezidents Donalds Tramps amatam nominējis karjeras diplomātu Džonu Lesliju Kārvailu. Par to piektdien vēsta LNT ziņas sešos, atsaucoties uz ASV Baltā nama izplatīto paziņojumu.

Kārvails ir ASV Valsts departamenta Personāla plānošanas un attīstības biroja direktora vietnieks. Viņš ir pieredzējis karjeras diplomāts. Kārvails divas reizes bijis diplomātiskās misijas vadītāja vietnieks - vispirms ASV vēstniecībā Brunejā, bet pēc tam Nepālā. Kārvails arī bijis ekonomisko attiecību padomnieks ASV vēstniecībās Itālijā, Irākā un Kanādā.

Kā LNT ziņām norādīja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļas vadītājs Čads Tvitijs, Trampa nominētais vēstnieks ir ar ilggadēju pieredzi ārlietu dienestā. «Viņš ir ļoti pieredzējis un augsti kvalificēts diplomāts. Esam ļoti priecīgi par viņa nominēšanu,» sacīja Tvitijs.

Trampa izraudzīto diplomātu par piemērotu vēstnieka amatam uzskata Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja vietnieks, Latvijas bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš («Jaunā Vienotība»). «Karjeras diplomāti no Vašingtonas vienmēr ir ļoti labi sagatavoti. Viņi īpaši sagatavojas Latvijai, viņi pat valodu iemācās. Un mums ir bijusi ļoti laba pieredze ar karjeras diplomātiem. Kārvails ir bijis vairākās valstīs gan Eiropā, gan Āzijā. Vadoties no viņa pieredzes, es domāju, ka viņš būs ļoti piemērots Latvijai. Un tās ir labas ziņas, ka tāda izvēle ir izdarīta,» norādīja Kalniņš.

SIA "R&D apdrošināšanas brokers" pērnā gada decembrī piesaistījis jaunu investoru, apdrošināšanas brokeru kompāniju "RENOMIA a.s.", kas ir iegādājusies 60% uzņēmuma kapitāla daļu.

Akciju kontrolpaketi iegādājies čehu uzņēmums "RENOMIA a.s.", kas ir vadošā apdrošināšanas brokeru kompānija Centrāleiropā un Austrumeiropā, tādējādi padarot Latviju par astoto Eiropas valsti, kurā "RENOMIA a.s." ir tieša pārstāvniecība. Piesaistīto finansējumu plānots ieguldīt straujākā uzņēmuma izaugsmē, lai turpinātu attīstīt un sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus uzņēmumiem un privātpersonām, kā arī turpināt attīstīt un palielināt sava biznesa daļu e-komercijā.

SIA "R&D apdrošināšanas brokers" sadarbojas ar visiem lielākajiem apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs un piedāvā visaptverošus pakalpojumus, ieskaitot riska novērtēšanu, apdrošināšanas programmu izveidi, prasījumu izskatīšanu, specializējoties transporta, īpašumu, loģistikas un citās apdrošināšanas jomās. Pateicoties partnerībai ar "RENOMIA a.s.", SIA "R&D apdrošināšanas brokers" klienti gūs labumu arī no pieredzes un kontaktiem, ko uzkrājusi ASV bāzētā, viena no pasaules vadošajām brokeru sabiedrībām - "Gallagher", kas kopš 2019. gada ir "RENOMIA a.s." mazākuma akcionārs.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka pagājušā gada martā pie Nepālas Katmandu lidostas notikušo Bangladešas lidmašīnas aviokatastrofu, kurā gāja bojā 51 cilvēks, bet 20 guva ievainojumus, izraisījusi pilotu kļūda, pirmdien paziņoja amatpersonas.

Aviokompānijas «US-Bangla Airlines» lidmašīna, kurā atradās 67 pasažieri un četri apkalpes locekļi, 12.martā nogāzās nolaišanās laikā futbola laukumā netālu no skrejceļa Nepālas vienīgajā starptautiskajā lidostā un aizdegās.

Pilots un otrā pilote nav ievērojuši standarta procedūras, teikts izmeklēšanas ziņojumā.

«Pilots bija stresa stāvoklī un emocionāli satrauks, jo uzskatīja, ka kolēģe sieviete [lidojuma laikā] apšauba viņa reputāciju,» teikts ziņojumā. «Par avāriju ir atbildīgi apkalpes locekļi. Ministrija ieteikusi amatpersonām īstenot izmeklēšanā izteiktās rekomendācijas.»

Apkalpes locekļi, kuri avārijā gāja bojā, bija dezorientēti un zaudēja kontroli pār situāciju, kas noveda pie avārijas, teikts ziņojumā.

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Marta sākumā interjera salona Krassky īpašnieki atvēra savu otro dizaina paklāju salonu Londonā – leģendārajā dizaina centrā Chelsea Harbour, kas ir pasaulē nozīmīgākais dizaina gardēžu galamērķis un ietekmīgāko zīmolu mājvieta.

Pirmais dizaina paklāju salons Front Londonā tika atvērts 2013. gadā Meifēras rajonā, tā kopējā platība ir 200 kvadrātmetri. «Otro dizaina paklāju salonu izvēlējāmies atvērt vietā, kuru iecienījuši izvēlīgākie dizaina profesionāļi ne tikai no Lielbritānijas, bet arī no Eiropas un Tuvajiem Austrumiem. Tagad esam tuvāk interjera dizaineriem, savukārt dizaineriem tas nozīmē vairāk izmeklētu paklāju kolekciju vienuviet,» stāsta Aigars Zelmenis, interjera salona Krassky un Front vadītājs. Salona izveidē uzņēmums ieguldījis savus līdzekļus. Līdzīgi kā Latvijā un Krievijā, arī Londonā nopelnītie līdzekļi tiek ieguldīti uzņēmuma attīstībā.

Kopīgā izmeklēšanā Kaspersky Lab, Eiropols un Interpols ir atklājuši nepieredzētu kibernoziedzīgu operāciju, kuras ietvaros uzbrucēji ir nozaguši miljardu ASV dolāru. Kiberzagšana ir turpinājusies divus gadus un skārusi aptuveni 100 finanšu iestāžu visā pasaulē. Eksperti uzskata, ka šajā skandalozajā incidentā ir vainojams starptautisks Krievijas, Ukrainas, vairāku Eiropas valstu, kā arī Ķīnas kibernoziedznieku grupējums, vēsta Kaspersky Lab.

Noziedzīgais grupējums, kas ir ieguvis nosaukumu Carbanak, izmantoja mērķuzbrukumiem raksturīgus paņēmienus, taču atšķirībā no daudziem citiem incidentiem šī laupīšana iezīmē jaunu posmu: tagad kibernoziedznieki var zagt naudu tieši no bankām, nevis lietotājiem.

Bandas Carbanak kibernoziedznieku darbība ir skārusi aptuveni 100 banku, maksājumu sistēmu un citu finanšu iestāžu gandrīz 30 valstīs, tostarp ASV, Krievijā, Vācijā, Ķīnā, Ukrainā, Kanādā, Honkongā, Taivānā, Rumānijā, Francijā, Spānijā, Norvēģijā, Indijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā, Pakistānā, Nepālā, Marokā, Islandē, Īrijā, Čehijā, Šveicē, Brazīlijā, Bulgārijā un Austrālijā.

Pasaules augstākā virsotne pēc postošās zemestrīces Nepālā par trīs centimetriem pavirzījusies uz dienvidrietumiem, otrdien vēstīja Ķīnas mediji.

Zemestrīce kalnam, kurš līdz šim par četriem centimetriem gadā virzījās uz ziemeļaustrumiem, likusi kustēties pretējā virzienā. Pēdējos desmit gados Everests bija pavirzījies uz ziemeļaustrumiem par 40 centimetriem un kļuvis arī par trīs centimetriem augstāks, rakstīja China Daily.

Zemestrīce, kuras stiprums sasniedza 7,8 magnitūdas, Everestā izraisīja lavīnu, kurā gāja bojā18 cilvēki un tika izpostīta alpīnistu bāzes nometne. Tas Ķīnas un Nepālas valdībām lika šajā sezonā atcelt kāpšanu pasaules augstākajā virsotnē.

Divās zemestrīcēs, kas skāra Nepālu 25.aprīlī un 12.maijā, gāja bojā vairāk nekā 8700 cilvēku.

Nepāla mainīs maršrutu alpīnistu kāpšanai Everestā, lai padarītu to drošāku pēc tam, kad pērn sniega lavīnā gāja bojā 16 alpīnistu gidi, trešdien paziņoja amatpersonas.

Pašreizējais maršruts, kas bijis nemainīgs kopš deviņdesmitajiem gadiem, tiks mainīts martā. Jaunais maršruts vedīs caur bīstamā Khumbu ledāja centru tieši virs Everesta bāzes nometnes, izvairoties no posma pa kreisi no šī ledāja, kur bija notikusi šī lavīna - lielākais cilvēku bojāejas gadījums Everesta ekspedīciju vēsturē.

Jaunais maršruts ir drošāks, jo virs tā nav ledāju, kuri varētu pēkšņi nobrukt, sevišķi pēc siltāka laika iestāšanās pavasarī.

Pēc pērn notikušās lavīnas vairāki Everesta gidi šerpas paziņoja, ka līdz sezonas beigām nekāps šajā virsotnē. Sezona beidzās ar tikai vienu veiksmīgu kāpienu, jo alpīnisti pēc šīs lavīnas atteicās no saviem plāniem.

Nepāla piesaistījusi policiju, lai savaldītu tūkstošiem cilvēku, kuri mēģina pamest zemestrīces skarto valsts galvaspilsētu Katmandu.

Pēc paziņojuma par papildu autobusu reisu organizēšanu liels cilvēku pūlis jau pirms rītausmas bija sapulcējies Katmandu galvenajā autoostā, kas atrodas netālu no parlamenta. Kad izrādījās, ka papildu reisu tomēr nebūs, sākās nekārtības un sadursmes, novēroja ziņu aģentūra AFP.

Lai savaldītu pūli, autoostā izvietoti policisti.

«Mēs gaidām jau kopš rītausmas. Viņi teica mums, ka būs 250 autobusi, bet mēs neesam redzējuši nevienu no tiem,» norādīja kāds students, kurš, līdzīgi kā daudzi citi, bija cerējis pamest Katmandu.

Nepālas Iekšlietu ministrija otrdien paziņoja, ka bojāgājušo skaits postošajā 7,8 magnitūdas stiprajā zemestrīcē sasniedzis 5057.