Grieķija pašlaik patiešām ir nonākusi tuvu tam, lai iekšējo norēķinu nodrošināšanai būtu spiesta izlaist savu individuālo valūtu, tādējādi faktiski izstājoties no eiro zonas. Šāda iespējamība šobrīd ir stipri virs 50%. Situācija neapšaubāmi ir vēsturiska, un nav nekāds brīnums, ka teju visas pasaules uzmanība ir pievērsta Grieķijai.
Mēs Latvijā, par laimi, uz visu šo «uguņošanu» varam noskatīties no malas. Būtu pārgalvīgi un vīzdegunīgi teikt, ka Grieķijas problēmas uz Eiropu un, attiecīgi uz Latviju neatstās pilnīgi nekādu ietekmi. Ietekme būs, tā būs negatīva, tomēr Latvijas gadījumā minimāla.
Tiešie efekti uz Latviju - caur ārējās tirdzniecības kanālu - būs niecīgi, jo Latvijas eksports uz Grieķiju veido 0.2% no kopējā eksporta un 0.1% no mūsu IKP. Arī sekundārie tirdzniecības efekti būs tuvi nullei. Relatīvi ciešas tirdzniecības saites ar Grieķiju, kas varētu atstāt redzamu ietekmi uz šo valstu ekonomiskām, ir Bulgārijai, Kiprai un Rumānijai, bet savukārt Latvijai šīs valstis ir ekonomikas mērogā maznozīmīgi partneri.
Nedaudz grūtāk novērtējama ir finanšu kanāla ietekme. Tiešā veidā Latvijas banku ekspozīcija vai pensiju fondu ieguldījumi Grieķijā, pieņemu, ir apaļa nulle. Arī citu Eiropas valstu banku sektori pēdējo četru, piecu gadu laikā ir strauji mazinājuši Grieķijas riskus, līdz līmeņiem, ko var uzskatīt par sistēmiski maznozīmīgiem. Tajā pašā laikā stress pasaules finanšu tirgos pašlaik ir pieaudzis, un, kā liecina pieredze, tirgi prot no mušas uzpūst ziloni. Uzmanīgi sekosim līdzi notikumu attīstībai, tomēr objektīvi pārliekam satraukumam un panikai, manuprāt, nav pamata.