Vai saimnieciskās darbības veicējs, kurš strādā arī algotā darbā un maksā nodokļus, šo darbu pazaudējot, var saņemt bezdarbnieka pabalstu? Šie jautājumi Latvijas iedzīvotāju vidū aktualizējās pēc ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pie tā, lai samazinātu pelēko zonu īres tirgū un aicina visus izīrētājus reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.
Dzīvokļu īpašnieku satraukums ir pamatots, jo skaidrs, ka viena dzīvokļa izīrētājam, kuram ir labi atalgots darbs un no darba algas tiek veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, iestājoties bezdarba situācijai, nepavisam negribas palikt bez bezdarbnieka pabalsta tikai tāpēc, ka viņam īpašumā ir viens vai divi dzīvokļi, kas tiek izīrēti.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskajā departamentā skaidro, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri par tādiem uzskatāmi likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu izpratnē, respektīvi, veic sociālās iemaksas. Proti, ja saimnieciskās darbības veicējam, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, kurš izvēlējies nodokļus maksāt kā pašnodarbinātais, ienākumi pārsniedz 360 eiro mēnesī (respektīvi, valstī noteikto minimālo algu), tad viņam jāveic sociālās iemaksas. Taču bezdarbnieka statuss un pabalsts tiek piešķirts tikai tiem cilvēkiem, kuriem nav aktuālo sociālo iemaksu bezdarba laikā. Te gan jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka visiem dzīvokļu izīrētājiem, kuri izīrē dzīvokli dārgāk par 360 eiro mēnesī, ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šajā gadījumā ar ienākumiem līdz 360 eiro mēnesī tiek saprasta starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem no saimnieciskās darbības. (Piemēram, īres maksa var būt 400 eiro mēnesī, bet izdevumi, kas saistīti ar izīrētāja saimniecisko darbību – 100 eiro mēnesī, līdz ienākumi ir 300 eiro, t. i., mazāk par noteiktajiem 360 eiro.)