Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Pašlaik mikrouzņēmumiem grūtības sagādā grāmatvedības organizācijas dokumentu, jo sevišķi grāmatvedības kontu plāna un grāmatvedības politiku izstrādāšana, norāda Finanšu ministrija (FM).

Tādēļ ministrija piedāvā sagatavot grozījumus Ministu kabineta noteikumos par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai iekļautu atsevišķu regulējumu attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem.

Kā informēja FM, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un grāmatvedības jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sadarbības partneriem nepieciešams sagatavot brīvi pieejamu grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums nenosaka ieņēmumu aprēķināšanas metodi. Ieņēmumus aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pašlaik MUN maksātājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, parasti kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un maksā nodokli no saņemtās naudas summas (naudas plūsmas jeb kases princips). Savukārt sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir MUN maksātāja (mikroSIA), kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ievērojot Gada pārskatu likuma prasības, un maksā nodokli no izrakstīto rēķinu summas neatkarīgi no šo rēķinu samaksas (uzkrāšanas princips).

Valdība 2.aprīlī izskatīja informatīvu ziņojumu par grāmatvedības prasībām mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem un to vienkāršošanas iespējām.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā sagatavot grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā kārtojama grāmatvedība vienkāršā ieraksta sistēmā, lai iekļautu atsevišķu regulējumu attiecībā uz MUN maksātājiem. Tāpat sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un grāmatvedības jomas nevalstiskajām organizācijām (NVO) un sadarbības partneriem nepieciešams sagatavot brīvi pieejamu grāmatvedības organizācijas dokumentu rokasgrāmatu.

Mikrouzņēmumu nodokļa likums nenosaka ieņēmumu aprēķināšanas metodi. Ieņēmumus aprēķina, balstoties uz attiecīgajiem grāmatvedības uzskaites principiem. Pašlaik MUN maksātājs, kurš ir saimnieciskās darbības veicējs, parasti kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā un maksā nodokli no saņemtās naudas summas (naudas plūsmas jeb kases princips). Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir MUN maksātāja (mikro SIA), kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, ievērojot Gada pārskatu likuma prasības, un maksā nodokli no izrakstīto rēķinu summas neatkarīgi no šo rēķinu samaksas (uzkrāšanas princips).

Finanšu ministrijas (FM) eksperti un profesionālo organizāciju pārstāvji Grāmatvedības forumā šodien iepazīstinās ar jaunā grāmatvedības likuma projektu, informē FM.

Jaunais likumprojekts aizstās patlaban spēkā esošo likumu "Par grāmatvedību".

Jau ziņots, ka Ministru kabinets 29.septembrī lēma virzīt izskatīšanai parlamentā Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto likumprojektu "Par grāmatvedību", ar kuru pārstrādāts novecojušais grāmatvedības likums.

FM jauno likumprojektu izstrādāja, lai tas būtu atbilstošs mūslaiku juridiskās tehnikas prasībām. Ministrijā norāda, ka patlaban spēkā esošais likums par grāmatvedību tika pieņemts 1992.gadā, tas stājās spēkā 1993.gada 1.janvārī un kopš spēkā stāšanās ir grozīts 19 reizes.

"Laika posmā, kas pagājis no likuma pieņemšanas līdz šodienai ir notikušas ievērojamas izmaiņas juridiskajā tehnikā. Tādēļ likuma nosaukums, teksta izkārtojums un iedalījums vienībās neatbilst pašreizējām juridiskās tehnikas prasībām, jo nav pantu nosaukumu un daļu numuru, kā arī nav atsevišķi norādīts likumā lietoto terminu skaidrojums, likuma mērķis un darbības joma," skaidro FM.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā.

Tādējādi plānots atvieglot grāmatvedības uzskaiti mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem.

Grozījumi noteikumos tiek veikti, lai nošķirtu prasības ieņēmumu un izdevumu uzskaitē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem un MUN maksātājiem, kā arī lai noteiktu, konkrēti kuri MUN maksātāju (fizisko personu) ieņēmumu veidi ir vai nav uzskatāmi par saimnieciskās darbības ieņēmumiem un attiecināmi uz apgrozījumu.

Tāpat ar grozījumiem noteikumus paredzēts papildināt ar jaunu, tieši MUN maksātājiem paredzētu žurnālu un iekļaut MUN maksātājiem paredzētus noteikumus par pamatlīdzekļu un to nolietojuma uzskaiti. Ja nodokļu maksātājs maina izvēlēto MUN maksātāja statusu un kļūst par personu, kas ir IIN maksātāja, tam jāuzskaita datus par tā saimnieciskajā darbībā izmantojamiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem un jāaprēķina nolietojumu noteiktā kārtībā, lai varētu noteikt pamatlīdzekļa vai nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību.

„Grāmatvedības pamati - 1.līmenis”

Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Izglītības centrs ar 2013.gada 6.maiju uzsāk jauno mācību sezonu ar mācību programmu „Grāmatvedības pamati – 1.līmenis”

Mācību programma paredzēta grāmatvežiem, kuri uzsāk savu karjeru finanšu jomā un tiem nepieciešamas zināšanas, kā no pašiem uzskaites pamatiem nonākt līdz kompānijas gada pārskatam.

Divu mēnešu, mācoties nelielā grupā, programmas dalībnieki apgūs grāmatvedības pamatus un nodokļus kursā „Grāmatvedības pamati - 1.līmenis” Tā ir LZRA Izglītības centra darba specifika, ka tiek veidotas grupas ar nelielu dalībnieku skaitu, jo Izglītības centra mērķis ir nodrošināt augstu mācību kvalitāti.

Lai veicinātu uzņēmēju izpratni un vienotu pieeju noteikto prasību realizēšanā eiro ieviešanas procesa gaitā, ir izstrādāti apjomīgi skaidrojošie materiāli, taču uzņēmumiem patstāvīgi ir jāizveido savs individuāls eiro ieviešanas plāns, turklāt būtiskas tā sastāvdaļas ir informācijas sistēmu piemērošana un uzņēmumu grāmatvedības un finanšu datu konvertācija.

Tā norāda EY eiro projekta vadītāja, grāmatvedības uzskaites eksperte Arta Spilberga.

Tuvojoties pirmajam uzņēmējiem svarīgajam eiro ieviešanas posmam - paralēlo cenu atspoguļošanas perioda sākumam - 1. oktobrim, vēl jo vairāk aktualizējas jautājums: Cik gatavs ir uzņēmums pārejai uz eiro?

Sekmīgai katra individuāla uzņēmuma eiro ieviešanas plāna realizācijai informāciju sistēmu jomā, būtu jādomā un jāspēj pozitīvi atbildēt uz sekojošiem pamatjautājumiem:

1. Vai ir apzinātas visas uzņēmumā lietotās informāciju sistēmas un to savstarpējā ietekme?

2. Vai ir apzināti un izvēlēti informāciju sistēmu pārejas scenāriji?

Pirmā nauda ir jānopelna vienā biznesā, un tad jāķeras pie augstāka līmeņa uzņēmējdarbības – lai strādātu grāmatvedības jomā, jau ir jābūt visnotaļ specifiskām zināšanām, tā uzskata kompānijas Amaija līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Dzintra Uibo.

Viņa naudu nopelnījusi, izveidojot, attīstot un veiksmīgi pārdodot bērnu preču tirdzniecības kompāniju Amaija, bet nu jau vairākus gadus sekmīgi vada grāmatvedības un finanšu pakalpojumu uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu. „Viss notika ļoti vienkārši – 2007. gadā tika pārdots iepriekšējais bizness, kuru nopirka liela starptautiska kompānija Danone. Jaunais īpašnieks skaidri pateica, ka uzņēmumu iegādājās, lai tajā īstenotu savu stratēģiju, padarot to par bērnu pārtikas tirdzniecības pārstāvniecību Latvijā,” stāsta Dz. Uibo. Bērnu preču tirdzniecības uzņēmums mums piederēja divām līdzīpašniecēm – Dz. Uibo un kompānijas galvenajai grāmatvedei Anitai Melderei. Abas vienojušās, ka, lai gan visi pārējie darbinieki nu jau nopirktajā uzņēmumā paliek, viņām jāiet prom. Laika gaitā vēlmi strādāt kopā ar viņām izteikusi arī galvenās grāmatvedes nu jau bijusī vietniece.

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

#Papildu problēmu radot tas, ka nodokļu izmaiņās joprojām pastāv vairākas neskaidrības, kas prasa papildu paskaidrojumus.

Nodokļu reformas ietekmi asi izjūt grāmatveži, kuru darba apjoms pieaudzis par līdz pat 40%; pierašana pie izmaiņām prasa laiku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Grāmatvežu darba apjoms ir palielinājies, tāpat pieaug pieprasījums pēc grāmatvedības pakalpojumiem, norāda finanšu konsultāciju SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa. Daudzi mazie grāmatvedības biroji netiek galā ar darbiem vai arī nespēj klientus konsultēt neskaidrajos jautājumos, jo trūkst zināšanu un kapacitātes. «Daudzi klienti izvēlas lielākos grāmatvedības birojus, jo vēlas būt pārliecināti par saņemtā pakalpojuma kvalitāti. Vēl ir klienti, kas vēršas ar lūgumu veikt auditu, piemēram, algu aprēķināšanas jomā. Grāmatvedības pakalpojumu pircēji vēlas būt droši, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzrēķinās papildu nodokļus un soda naudas nepareizi veiktu aprēķinu dēļ,» stāsta L. Bērziņa.

Pērn, veicot pārbaudes par iespējamu pretlikumīgu darbību veikšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par degvielas iegādi 3,2 miljonu latu apmērā (par 3352 tonnām jeb 45 cisternām degvielas).

Tāpat VID ir ieguvis pierādījumus par viltotu elektronisko kases aparātu čeku uzrādīšanu komersantu grāmatvedības reģistros par citu preču iegādi 518 tūkstošu latu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizvadītajā gadā uzsācis 20 kriminālprocesus par viltotu čeku izmantošanu. Veikto nodokļu auditu rezultātā, 36 nodokļu maksātājiem, kuri grāmatvedībā uzrādījuši viltotus elektronisko kases aparātu čekus, VID aprēķinājis papildus samaksai valsts budžetā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Tāpat aizvadītajā gadā 2012.gadā VID Finanšu policijas pārvaldē saistībā ar viltotu attaisnojuma dokumentu uzrādīšanu grāmatvedības reģistros uzsākti 20 kriminālprocesi, kuros iesaistīti 20 negodprātīgi komersanti. Kriminālprocesos iesaistītie komersanti pārsvarā darbojas transporta, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs.

Norvēģijas izcelsmes informācijas tehnoloģiju kompānija SIA "Visma Latvia Holding" paziņojusi par Latvijas grāmatvedības sistēmas "Tildes Jumis" ražotāja SIA "Jumis Pro" iegādi.

Darījuma summa netiek atklāta. Šī darījuma rezultātā SIA "Jumis Pro" pievienojas "Visma" grupai un kļūst par ceturto šīs kompānijas uzņēmumu Latvijā. SIA "Visma Latvia Holding" līdz darījuma noslēgšanai ietilpa trīs uzņēmumi - SIA "Visma Enterprise", SIA "Visma Consulting" un SIA "Visma Labs".

SIA "Jumis Pro" iepriekšējais dalībnieks un SIA "Tilde" valdes loceklis Uldis Dzenis skaidro, ka "Tilde" gūst arvien plašākus starptautiskus panākumus valodu tehnoloģiju jomā. Šajā virzienā ir milzīgas attīstības iespējas un "Tilde" vēlas uz to fokusēties pilnībā. "Grāmatvedības programmatūras biznesu esam veiksmīgi attīstījuši jau 26 gadus un ir pienācis brīdis, kad "Tildes Jumis" ir kļuvis par nobriedušu produktu, kas var pastāvēt neatkarīgi no "Tilde" pamatdarbības – lokalizācijas un valodas tehnoloģijām," viņš norāda. Savukārt SIA "Jumis Pro" valdes priekšsēdētājs Viesturs Slaidiņš spriež, ka pievienošanās "Visma" grupai dos iespēju Latvijā izstrādātās inovācijas nest tālāk pasaulē. "Jau šobrīd strādājam pie vairākiem risinājumiem, ko novērtēs kā finansisti, tā uzņēmuma vadītāji. Ļoti nopietni darbojamies pie grāmatvedības procesu automatizācijas, iesaistot mākslīgā intelekta risinājumus, kā arī padarām programmu vēl piemērotāku attālinātā darba vajadzībām. Uzņēmuma darbības stūrakmens joprojām būs ciešas saiknes uzturēšana ar klientiem, tajā skaitā izglītojošo pasākumu organizēšana un dalība mūsu produktu tapšanā," viņš saka.

Saeima 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu.

Licencēšanu uzsāks šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat ieviesīs ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas, veicot atkārtotu pārbaudi kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājošā uzņēmumā, konstatēja «aplokšņu algu» maksāšanu tieši to izmaksas brīdī, kā arī algu sarakstus, kas apliecināja jau izmaksāto un izmaksāt plānoto «aplokšņu algu» samaksu kopumā 4340 latu apmērā.

Šā gada 29. martā VID saņēma informāciju no Valsts policijas, ka kādā transporta pakalpojumu nozarē strādājoša uzņēmuma struktūrvienībā Kurzemes reģionā nākamajā dienā, 30. martā, tiks izmaksātas «aplokšņu algas». Saskaņā ar Valsts policijas sniegto informāciju šajā uzņēmumā «aplokšņu algu» izmaksa tiek veikta mēneša beigās nekonkrētā datumā, par ko uzņēmuma darbiniekiem tiek paziņots tajā pašā vai iepriekšējā dienā. Līdzīga satura informāciju VID bija saņēmis arī 2011. gada nogalē, bet, veicot kontroles pasākumus 2011.gada novembrī, «aplokšņu algu» izmaksa netika konstatēta.

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?

Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Grāmatvedības programmās iestrādāti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi no nākotnes vīzijas pārtapuši realitātē, un tos ikdienas darbā izmanto jau 8% Latvijas uzņēmumu, kamēr vēl 24% meklē piemērotāko programmu, kas atvieglos grāmatveža darbu.

Tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka visaktīvāk jaunās iespējas izmanto grāmatveži uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus.

Grāmatvedības programmu izstrādātājiem savos produktos integrējot aizvien vairāk MI rīku, pakāpeniski pieaug to lietotāju skaits. Šobrīd pieejami risinājumi lielākoties atvieglo dažādu rutīnas darbu veikšanu, piemēram, automātiski nolasot un apstrādājot informāciju no e-rēķiniem, modelējot naudas plūsmu dažādos biznesa attīstība scenārijos vai sagatavojot dažādas atskaites. Prasmīgi izmantoti, tie spēj atslogot grāmatvežus, tādēļ progresīvākie uzņēmumi ar MI palīdzību risina kvalificētu grāmatvežu trūkuma problēmu.

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Lai nodokļu maksātāji no savas grāmatvedības sistēmas varētu iesniegt nodokļu un informatīvo deklarāciju datus automātiski, kā arī saņemt sev saistošos datus, kas uzkrāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir ieviests jauns risinājums – serviss saskarne Application Programming Interface jeb EDS API.

VID informātikas pārvaldes direktora vietniece Lita Marnauza norāda: "Laikmetā, kad uzņēmumu grāmatvedība tiek kārtota digitāli, ir svarīgi izprast uzņēmēju vēlmes un pilnveidot VID sniegtos elektroniskos pakalpojumus, pēc iespējas mazinot administratīvo slogu. EDS API ir vēl viens solis, kas vienkāršo uzņēmuma finansistu ikdienas darbu."

EDS API nodrošina nodokļu un informatīvo deklarāciju un pārskatu datu iesniegšanu tiešsaistē pēc System to System principa – nodokļa maksātāja grāmatvedības sistēmā uzkrātie dati tiešsaistē tiek nodoti VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, kur tie tiek pārbaudīti un pieņemti. EDS API izmantošana padara ātrāku un ērtāku it sevišķi liela apjoma datu iesniegšanu VID, tādējādi ievērojami samazinot uzņēmējiem administratīvo slogu nodokļu saistību izpildē. EDS API risinājums ir realizēts OpenApi 3.0 standartā, saglabājot esošo EDS dokumentu un pārskatu datu struktūru un saturu.

Sadarbojoties ar grāmatvedības un finanšu konsultāciju uzņēmumu, Latvijas uzņēmējiem vissvarīgākie kritēriji ir detalizēts līgums un speciālistu pieredze, bet mazāka nozīme ir cenai un izmantotajiem IT risinājumiem, liecina konferencē Grāmatvedības forums 2015 publiskotie pētījuma dati.

Šāgada februārī 36 valstīs konsultāciju uzņēmuma Grant Thornton veiktais pētījums arī atklāj, ka, vērtējot sadarbību ar grāmatvežiem, uzņēmējiem svarīgākā ir speciālistu izpratne par klienta biznesu un pakalpojuma uzticamība. Šiem apgalvojumiem piekrīt attiecīgi 44% un 31% aptaujāto Latvijas uzņēmēju, teikts paziņojumā presei.

Vienlaikus pakalpojuma cenai vai grāmatvedības uzņēmuma IT spējām un izmantotajiem risinājumiem Latvijas uzņēmēju skatījumā ir daudz mazāka nozīme. Cenu kā vissvarīgāko kritēriju minējis tikai katrs ceturtais (25%) aptaujātais. Bet aptuveni divām trešdaļām (66%) Latvijā aptaujāto grāmatvedības uzņēmuma IT spējas un izmantotie risinājumi nav izšķirošs kritērijs ārpakalpojuma izvēlē.

Valdība 8. janvārī akceptēja grozījumus Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 585 «Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju» (noteikumi Nr. 585), precizējot noteikumu normatīvus atbilstoši jaunajam Pievienotās vērtības nodokļa likumam, kā arī grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli attiecībā par skaidras un bezskaidras naudas avansu norēķinu kārtību.

Valdības preses dienestā norādīja - ņemot vērā, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums. Šī likuma 129. panta piektā daļa paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinā norādītās summas var izteikt jebkurā valūtā ar nosacījumu, ka maksājamā vai koriģējamā nodokļa summa ir izteikta latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam attiecīgās ārvalsts valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. PVN rēķinā maksājamā vai koriģējamā nodokļa summu var arī izteikt latos atbilstoši Eiropas Centrālās bankas publicētajam valūtas kursam darījuma brīdī vai avansa maksājuma saņemšanas brīdī. Šajā gadījumā valūtas maiņas kursu starp valūtām, kas nav eiro, aprēķina, izmantojot katras valūtas maiņas kursu pret eiro.

#Risinājums piemērots kā mazu, tā arī vidēju un lielu uzņēmumu grāmatvedībai.

Swedbank ir ieviesusi Latvijā pirmo internetbankā integrēto grāmatvedības programmatūru - ERPLY Books. Tā ļaus uzņēmumiem uzlabot un vienkāršot grāmatvedības procesus, tajā skaitā rēķinu sagatavošanu un apmaksu, kā arī pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, skaidro kredītiestādē.

«Tas atvieglos uzņēmumu grāmatvežu darbu, ļaujot vieglāk organizēt informācijas saņemšanu, maksājumu iesniegšanu un pārskatu veidošanu vienā vidē,» komentē Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Risinājums piemērots kā mazu, tā arī vidēju un lielu uzņēmumu grāmatvedībai. Savukārt nākotnē, līdz ar atvērto sadarbības platformu jeb Open banking attīstību, e-grāmatvedības risinājumu būs iespējams paplašināt efektīvākam darbam ar rēķiniem un pārskatiem arī citās bankās.

Gatavojoties eiro ieviešanai no 2014.gada, daudzi uzņēmumi Latvijā nav padomājuši par problēmām, ko varētu radīt izmaiņu veikšana grāmatvedības programmatūrā. Tas var radīt ne tikai papildu izmaksas, bet arī apgrūtināt uzņēmumu darbību. No valsts puses patlaban nav skaidri noteikts, kā sakarā ar eiro ieviešanu mainīsies grāmatvedības dokumenti, kas raisa bažas, vai programmatūru nomaiņa uzņēmumiem neradīs stresu un sarežģījumus, līdzīgi kā 2009. gadā pēc PVN likmes palielināšanas no 18% līdz 21%.

Uzņēmējiem jāatceras, ka grāmatvedības programmatūru pielāgošana eiro nenotiks automātiski vai pati no sevis, par to laikus jārūpējas pašiem, neatliekot izmaiņu veikšanu uz pēdējo brīdi. Paredzamās izmaksas grāmatvedības programmatūras nomaiņai uzņēmumiem būs atšķirīgas un atkarīgas no sadarbības formas ar tās izstrādātāju. Ja noslēgtais līgums paredz pilnu apkalpošanas servisu, programmatūras nomaiņa var notikt esošā līguma ietvaros. Taču daļai uzņēmumu par programmatūras nomaiņu būs jāmaksā papildus. Paredzamās izmaksas ir 20% līdz 30% no iegādātās programmatūras licences vērtības. Piemēram, uzņēmumam ar 10 darbiniekiem programmatūras nomaiņa varētu izmaksāt ap 400 - 500 latu, izmaiņu veikšanai vidēji lielā uzņēmumā nepieciešamas aptuveni divas nedēļas.

Jauno uzņēmēju atbalsta programmas Atspēriens 50,7 tūkstošu Ls finansējumu paredzēts piešķirt astoņiem biznesa plānu autoriem.

Jaunākajā grantu programmā Atspēriens atbalstītas šādas biznesa idejas:

1. Mēbeļu iepakošanas stūrīšu izciršanas automātiskā iekārta (Vadims Šakels). Piešķirtais finansējums tiks izlietots iekārtu iegādei, mājaslapas izstrādei, grāmatvedības pakalpojumiem, iekārtas prototipa izgatavošanai dabā.

2. Makšķernieku ekipējuma glabāšanas un transportēšanas ekipējuma ražošana (Sanita Grigorjeva). Grantu progrmmas piešķirtais finansējums paredzēts iekārtu, darbagalda un programmatūras iegādei, mājaslapas izstrādei un grāmatvedības pakalpojumiem.

3. Dizaina produktu izstrāde sadarbībā ar SIA PAA un radošo kvartālu Tabakas fabrika (Liene Kuplā), un finansiālais atbalsts tiks novirzīts grāmatvedības un juridiskajiem pakalpojumiem, mājaslapas izstrādei un tehnisko prototipu izveidei dabā.

Šodien paziņoti septiņi Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2016.gada rudens konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 81 342,20 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA Grafomap – personalizētu kartes plakātu dizaina izstrāde un pasūtīšana. Granta mērķis - mārketinga materiālu sagatavošana, preču zīmes reģistrēšana, grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre;

SIA Focusd – TRACE – treniņu analīzes sistēma. Granta mērķis - speciālas programmatūras, licences un datora iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, telpu īre;

Boont boards – veikborda, longborda, snovborda un ziemas slēpju ražošana. Granta mērķis - specifisku ražošanas iekārtu iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, telpu īre, interneta mājaslapas izveide, mārketinga izdevumi;