2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Pieprasījuma sarukums lielākajos mēbeļu noieta tirgos atbalsojas arī Latvijā strādājošo uzņēmumu darbā, kas vēl vairāk saasinājis konkurenci un prasa ražotāju ātru transformāciju atbilstoši situācijai.

Tādu pašreizējo mēbeļu ražošanas situāciju iezīmē asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka izaicinājumi mēbeļu ražotājiem Latvijā nav nekas jauns un nepieredzēts. “Covid-19 pandēmija 2020. gadā, piegāžu ķēžu pārrāvumi, izejmateriālu pieejamības jautājumi (deficīts, limiti – kvotas), inflācijas ugunsgrēks 2022. gadā, cenu pieauguma ārstniecības kurss, Eiropas Centrālajai bankai paaugstinot aizdevu procentlikmes, un būvniecības stagnācija,” pēdējo gadu nemitīgo izmaiņu virteni rāda I. Erele. Viņa uzsver, ka vairums nozares uzņēmumu šos bargos eksāmenus ir sekmīgi nokārtojuši. “Varu būt lepna, ka mēbeļu ražotāji Latvijā ir spējuši pielāgoties nemitīgajām pārmaiņām – izaicinājumiem, saglabājot savu konkurētspēju tirgū,” uzsver I. Erele. Viņa varētu vēlēties, lai uzņēmumi, kuri nokļuvuši stagnācijas apburtajā lokā, no tā izrautos. “Tas nozīmē nesēdēt katram atsevišķi savā stūrītī, bet nākt visiem kopā, apmainīties idejām un domām, kopīgi radīt mārketinga aktivitātes un pielāgoties šodienas realitātei,” tā uz jautājumu, kā pārvarēt stagnāciju, atbild I. Erele.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Latvijas Kokrūpniecības federācija un Mēbeļu Ražotāju asociācija vēstulē Ekonomikas ministrijai aicina atcelt mēbeļu tirdzniecības veikalu darbības ierobežojumus darbdienās.

Mēbeļu tirdzniecības vietu platības tradicionāli ir ļoti lielas, un tajās ir viegli regulēt cilvēku plūsmu, novēršot jebkādas drūzmēšanās iespējamību. Nav tādu faktu, kas apstiprinātu nepieciešamību šobrīd aizliegt veikalos tirgot tieši mēbeles. Savukārt noteiktie ierobežojumi draud ar smagiem zaudējumiem vai pat bankrotu vairāk nekā 100 vietējiem mēbeļu ražotājiem un veikaliem. Tāpēc mežu nozares pārstāvji un tirgotāji uzskata, ka lēmums ir nesamērīgi diskriminējošs pret vienu nozari un ir jāatceļ.

Vietējos mēbeļu veikalos atšķirībā no pārtikas veikaliem nekad nav novērota cilvēku drūzmēšanās, un tajos ir viegli kontrolēt cilvēku plūsmu, ievērojot visas distancēšanās prasības, tostarp nodrošinot 25 un vairāk kvadrātmetru platību uz vienu pircēju.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Pirms sava mājokļa iekārtošanas ir jāņem vērā vairāki būtiski faktori - pieejamais budžets, telpu platība, telpu un mēbeļu funkcionalitāte, dizains un kvalitāte. Iekārtošanas procesā nedrīkst aizmirst būtisko - katrai telpai ir savs izmantošanas mērķis, līdz ar to ārkārtīgi nozīmīgs faktors ir tieši pareizi izvēlētas mēbeles.

Nav noslēpums, ka mēbeles mums ir nepieciešamas ērtākas dzīves nodrošināšanai un

mēbeļu nozīmīgumu savā ikdienā izjūt ikviens. Pareizi izvēlētas mēbeles ir viena no tām fundamentālajām lietām, kas piepilda un veido mūsu ikdienas vidi, tās rada noskaņu telpā un veicina telpu atbilstību to paredzētajai funkcionalitātei.

Pēdējā laikā dizaina tendences pasaulē iezīmē pieprasījumu pēc ilglaicīgām vērtībām, mēbeļu izvēlē priekšroka tiek dota ekoloģiskiem un funkcionāliem risinājumiem, kas izgatavoti no ilgtspējīgiem materiāliem.

Kā izvēlēties mēbeles?

Izvēloties mēbeles, ir svarīgi, lai tās iederētos kopējā telpas interjerā un atbilstu telpas izmantošanas mērķim. Kvalitatīvas un ilgtspējīgas dizaina mēbeles noteikti maksās dārgāk, līdz ar to šādu mēbeļu iegāde tiek plānota kā ilgtermiņa ieguldījums, tamdēļ ir svarīgi saprast cik aktuāla konkrētā mēbele būs arī pēc pāris gadiem? Vai tās forma un krāsa neapniks un vai tā joprojām iederēsies arī gadījumā, ja tiks mainīts kopējais interjers?

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Mēs nemainām mēbeles katru gadu – un pat ne katrus piecus gadus. Taču tas nenozīmē, ka esam ar mieru dzīvot mājoklī ar novecojušām mēbelēm, ja vien tās nav krāmu tirgu atrastās vintāžas pērles. Un pat ja retro ir jūsu mīļākais stils, tomēr mājās gribas redzēt arī kādu mūsdienīgāku elementu, kaut vai interjera dekorā, vai ne?

Par laimi, mēbeļu mode nemainās radikāli ik gadu. Protams, vienmēr ir jaunas vēsmas un jauni redzējumi par perfekto interjera dekoru, taču galvenokārt izmaiņas parasti skar dekoratīvo elementu izskatu, krāsas, tekstūras un mēbeļu izkārtojuma variantus. Taču tieši šīs nelielās detaļas var mainīt mājas raksturu un ieviest telpā pavisam jaunu atmosfēru. Kopā ar mēbeļu ekspertiem no “ID mēbeles” veikala, pētām, kādas mēbeles būs aktuālas 2022. gadā un kā izvēlēties jaunus mēbeļu akcentus savam mājoklim!

TOP mēbeļu materiāli 2022. gadam

Neatkarīgi no tā, vai dodat priekšroku visam modernam, klasikai vai romantikai, visus mēbeļu stilus šobrīd vieno tendence uz dabisko. Pat industriālajā stilā veidotās telpas tiek piepildītas ar mēbelēm no dabiskajiem materiāliem vai vismaz dabiskajās krāsās. Taču izveidot pilnu interjeru tikai no koka mēbelēm ir, pirmkārt, dārgi, otrkārt, ne vienmēr lietderīgi. Piemēram, ja īrējat mājokli un nākotnē plānojat pārvākties, labāk iegādāties cenas ziņā daudz pieejamākas mēbeles no citiem materiāliem.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Apvienoto Nāciju Organizācija kopš 2012. gada 21. martu pasludinājusi par Starptautisko meža dienu, lai veicinātu izpratni par visu veidu mežu nozīmi un iespējām, ko mežs var sniegt tagadnes un nākotnes paaudžu vajadzību apmierināšanai. Ik gadu Meža dienas ietvaros tiek aktualizēta kāda konkrēta tēma, un 2022. gadā tā ir “Meži – ilgtspējīga ražošana un patēriņš”.

Kāpēc ir jēgpilni 21. martā runāt par ilgtspēju mēbeļu ražošanā?

Koksne ir viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kas tiek izmantots mēbeļu ražošanā. Ilgtspēja slēpjas ētiski iegūtā koksnē, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem un kuri savukārt sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Uzreiz jāpiebilst, ka koksnes izmantošana mēbeļu ražošanā nav vienīgais ilgtspējas princips. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei. Dīvāniem un atpūtas krēsliem ir noņemami pārvalki, lai tos varētu nomainīt un lai nebūtu jāpērk jaunas mēbeles, tiklīdz tās izskatās nolietotas. Tāpat šāda pieeja paredz iespēju mēbeles maksimāli ilgi un ērti lietot, labot, atjaunot tās, aizstājot ar kādām maināmām detaļām, vai pārveidot. Būtiski atzīmēt, ka ilgtspējīga pieeja paredz scenāriju tam, kas ar mēbeli notiks pēc tās dzīvescikla beigām.

Latvijas mēbeļu ražotāji piedalīsies Eiropas mēbeļu politikas un stratēģijas izstrādē un varēs ātrāk iegūt informāciju par tirgū notiekošo

Tāds ir galvenais ieguvums no Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas kļūšanas par Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijas biedru.

Vairāk informācijas

«Līdzdalība Eiropas Mēbeļu nozares konfederācijā dod iespēju darboties dažādos projektos un darba grupās, kuru ietvaros valstis strādā ar nacionālo regulējumu, standartu un sertifikācijas shēmu harmonizāciju un dažādu citu atbilstības novērtēšanu harmonizāciju,» skaidro Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore Ieva Erele. Viņa norāda, ka šāda līdzdalība dod iespēju strādāt ar prasībām godīgam un brīvam tirgum ne tikai Eiropas līmenī, bet arīdzan attiecībā uz trešo pasaules valstu importētājiem nosakot vides, sociālās atbildības un citas prasības.

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Neatkarīgi no mājdzīvnieka sugas, ikvienam mājas mīlulim nepieciešama kvalitatīva barība un aprūpe. Plašākais zoo preču interneta veikals Dinozoo.lv jau kopš 2018. gada mājdzīvnieku saimniekiem nodrošina iespēju visu mīluļiem nepieciešamo iegādāties ne tikai ērtāk un ātrāk, bet arī izdevīgāk. Dinozoo.lv interneta zoo veikals piedāvā preces gan suņu un kaķu, gan grauzēju, putnu un zivtiņu, gan arī eksotisko mājdzīvnieku īpašniekiem.

Kā atzīst uzticīgie Dinozoo.lv pircēji – plašais preču klāsts, daudzveidīgā izvēle, izdevīgie akciju un atlaižu piedāvājumi, kā arī ērtā iepirkšanās pieredze, ir tas, kas vilina iepirkties tieši Dinozoo.lv. Taču, kādas tad ir bijušas Dinozoo.lv pircēju un viņu mīluļu iecienītākās pērnā gada izvēles? Par populārākajām 2023. gada precēm un preču grupām stāsta Dinozoo.lv E-komercijas projektu vadītāja Jekaterina Kļučerova.

Covid-19 pandēmijas stresa testu vairums mēbeļu tirgotāju ir sekmīgi nokārtojuši un pat spējuši šajā laikā būtiski paaugstināt savus pārdošanas apjomus, kaut arī ierobežojumu laikā potenciālajiem pircējiem salonus klātienē apmeklēt nebija iespējams.

To liecina Latvijas Mēbeļu ražotāju asociācijas pētījums par mēbeļu tirdzniecību pēdējo triju gadu laikā. Pandēmija ir būtiski mainījusi tirdzniecības kanālus, jo līdz tam mēbeles atšķirībā, piemēram, no sadzīves tehnikas nebūt nebija populārāko interneta tirdzniecības preču pulkā. Latvijā un ne tikai daudzi mēbeļu saloni bija bez internetveikaliem, bet Covid -19 ietekmē tādi ir izveidoti un tiem, kuriem tādi jau bija, ir pilnveidota to darbība. Sagaidāms, ka arī mēbeļu tirdzniecībā internetveikali turpinās attīstīties un spēlēt būtisku lomu, neskatoties uz to, ka mēbeles daudzu potenciālo pircēju skatījumā nav nopērkamas, tikai redzot bildīti ekrānā.

Zemkopības ministrija izplatījusi informāciju, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā samazinājies mēbeļu imports un eksports, laikrakstam Dienas bizness norāda Andris Plezers, asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors.

Mēbeļu ražošanā Latvija līdz šim bijusi eksportētājvalsts. Mēs ražojam mēbeles vairāk nekā Latvijas patērētājs var nopirkt. Kopumā vairāk nekā 50% no saražotā tiek eksportēts uz ārvalstu tirgiem.

Šodien vairs nav problēmas saražot Latvijā jebkādas mēbeles, tomēr galvenā problēma paliek noieta tirgus. Ņemot vērā, ka pašlaik gan Eiropā, gan Latvijā stagnē celtniecība, arī mēbeļu ražotājiem noiets ir samazinājies. Tas izriet no apsvēruma, ka cilvēks, uzbūvējot jaunu māju vai iegādājoties dzīvokli, cenšas iepirkt mēbeles no jauna. Tāpēc iepriekšējos piecos gados, kad celtniecība veiksmīgi attīstījās straujos tempos, arī mūsu mēbeļu ražotājiem auga pārdošanas apjomi. Mēbeļu ražotājiem bija t.s. labie gadi. Savukārt pašreiz dati liecina, ka mēbeļu noietā kritums ir novērojams jau otro gadu pēc kārtas pretstatā straujajai izaugsmei iepriekš.

Andra Jansona vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.

Tobrīd Andris Jansons saņēmis piedāvājums strādāt par Daiļrades ražošanas vadītāju. «Pēkšņi es vairs nerakstīju disertāciju, bet biju atbildīgs par 3000 cilvēkiem. Tomēr tirgus bruka, un uzņēmums putēja ārā. Daiļrade tika sadalīta un privatizēta, un uz trīs suvenīru ražošanas cehu bāzes tika nodibināts Daiļrade koks. Sākām no nekā, atstrādājām Daiļrades parādus, ražošanai pievienojām tirdzniecību, spērām soli pa solim un tagad esam viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.»

Uzņēmējs ir pārliecināts, ka deviņdesmitajos biznesam gājis vēl grūtāk nekā šodien. «Bija pieejami tikai īstermiņa kredīti ar 30-40 % likmi. Ņēmām kredītus, pirkām iekārtas, investējām ražošanā, pēc tam pārkreditējāmies, pirkām jaunas iekārtas. Katrs solis bija avantūristisks, tomēr ar aprēķinu apakšā. Mums bija skaidrs, ka gribam to darīt, un, ja gribam, tad vajadzētu sanākt.»

Inflācijas dzēšanas pasākumi, paaugstinot aizdevumu procentlikmju līmeni, sarežģītā un neprognozējamā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi mēbeļu eksporta ieņēmumus; Latvijā strādājošie ražotāji gaida tirgus atdzīvošanos 2024. gada otrajā pusē.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar ienākumiem, kas zemāki par 15- 25%, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%.

Smags gads

“2023. gads nozarei jau bija smags. 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta daži mēbeļu segmenti, bet pērngad to izjūt jau visa mēbeļu nozare, tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums nav pārsteigums,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Ko varam gribēt, ja lielajās mēbeļu izstādēs ir ievērojami sarucis dalībnieku skaits un halles platības arī kļuvušas mazākas?” par situāciju Eiropas lielākajos mēbeļu tirgos atbild J. Griķis.

Šobrīd īpaši aktivizējušies interneta krāpnieki, kuri veido viltotas mājaslapas, izvieto par tām reklāmas meklētājos un sūta e-pastus, izliekoties par tirgotājiem. Visām krāpnieku darbībām ir viens mērķis – iegūt upuru paroles un tālāk pieeju pie bankas kontiem, vai iegādāties preces uz citu rēķina. Diezgan bieži krāpnieki izveido jau eksistējošu interneta veikalu un pakalpojumu sniedzēju mājaslapu viltojumus, kuros, ievadot personīgos datus, tie tiek nozagti. Lai palīdzētu atšķirt viltojumu no īstajām lapām, maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix eksperti ir sagatavojuši testu, kuru aicina izpildīt ikvienam interneta lietotājam.

Pirmā situācija

Interneta veikals ir viens no lielākajiem Latvijā un reklāma uz to parādās kā viena no pirmajām Google. Apmeklējot veikalu, tas ielādējas ilgāk nekā parasti, bet, kad parādās visi attēli, izskatās kā ierasts, izņemot logo, kas izskatās apgriezts; izlecošie logi ir īpaši uzbāzīgi, aicinot reģistrēties pasūtījuma pabeigšanai. Kā rīkosieties tālāk?

Ja jūsu atbilde ir “Jā”, ievadīšu datus un turpināšu iepirkties, tad pastāv iespēja kādreiz uzķerties uz krāpnieku āķa. Jebkādas novirzes no ierastā mājaslapas dizaina var liecināt par krāpnieku veidotu viltojumu. Pareizākā rīcība būtu pārbaudīt pārlūkprogrammā noradīto mājaslapas adresi, aizvērt to un atvērt atkārtoti, izmantojot meklēšanas rezultātus, kas nav reklāmas (Ad).

Tirdzniecības centra Spice apgrozījums 2008.gada 1.pusgadā ir pieaudzis par 6.1 procentu, sasniedzot 37.5 milj. latus. Savukārt Mēbeļu un interjera centra Spice apgrozījums attiecīgajā laika periodā bija 6.3 milj. lati, tādējādi kopējais tirdzniecības kompleksa Spice apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedza 43.8 milj. latus.

Tirdzniecības centra Spice apmeklētāju plūsma pirmajos 6 mēnešos palielinājusies par aptuveni 10 procentiem, sasniedzot 3.5 miljonus pircēju (2007.gada attiecīgajā periodā – 3.2 miljoni pircēju). Būtiski pieaudzis arī kopējais pirkumu skaits – pirmajā pusgadā tika veikti 3.5 miljoni pirkumu (pieaugums par 17 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu). Savukārt Mēbeļu un interjera centru Spice šajā periodā apmeklēja gandrīz 400 000 pircēju. Kopējais pirkumu skaits šajā centrā sasniedza 120 000.

Iveta Lāce, tirdzniecības kompleksa Spice direktore: "Neskatoties uz to, ka 2008.gada pirmais pusgads Latvijas ekonomikai ir bijis grūts un nopietns pārbaudījums, tirdzniecības centrs Spice ir turpinājis iesākto attīstību, labiekārtojot teritoriju, piedāvājot arvien jaunus zīmolus un veikalus. Lai arī kopējais apgrozījuma pieaugums nav bijis tik straujš kā pērn, kad tas sasniedza 47 procentus, tomēr, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, arī 6 procentu apgrozījuma pieaugums ir vērtējams pozitīvi.

Tuvojoties gada gaidītākajiem svētkiem, lielākais interneta veikals Latvijā 220.lv, turpinot cīņu par labu cenu, pircējiem turpmāk piedāvās labākās cenas garantiju. Tā kā Ziemassvētkos ikvienam no mums aktuāls ir dāvanu jautājums – līdz ar to ieviešot labākās cenas garantiju šajā preču segmentā, interneta veikals 220.lv nodrošina to, ka šo preču cena būs labāka nekā lielākajiem 70 veikaliem Latvijā.

Labākās cenas garantiju mēs nodrošināsim ne tikai starp e-veikaliem, bet arī starp mazumtirdzniecības veikalu ķēdēm, piemēram, Maxima, K-senukai, Douglas u.c. Ja pircējs atradīs identisku preci lētāk – 220.lv kompensēs cenas starpību.

Laika gaitā Latvijas klienti bieži saskarās ar cenu pieaugumu, dažās preču grupās šis pieaugums ir ļoti labi jūtams. Jau no paša sākuma interneta veikals 220.lv akcentēja, ka iepirkties internetā ir izdevīgāk, nekā parastajos veikalos un tieši pirms Ziemassvētkiem ar labākās cenas garantijas palīdzību klientiem ir iespēja iegādāties tūsktošiem preču par labāko cenu tirgū.

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Nr. 1 interneta veikals Latvijā www.220.lv pasludina atlaižu sezonas ēras beigas un kļūst par pirmo tirgotāju Baltijā, kas klientiem turpmāk piedāvās VIENMĒR LABU GALA CENU.

Latvijas e-komercijas līderis izsludina radikālas izmaiņas preces cenas attēlošanai – klientiem rādīt vienmēr labu gala cenu bez jebkādām atlaidēm. Lēmums mainīt preces cenas attēlošanas veidu un piesaistīt klientus ar vienmēr labu cenu, nevis atlaidēm ir balstīts uz pēdējos 3 gados veiktajām analīzēm, pētījumiem un klientu uzvedības izpēti – informē Laila Snidzāne, interneta veikala 220.lv valdes locekle.

Analizējot klientu uzvedību un pirkšanas tradīcijas internetā, mēs skaidri saskatījām tendenci, ka laba cena ir iemesls nr.1 kāpēc iepirkties internetā un labas cenas nozīmība tikai pieaug. 2017. gada maijā veiktais pētījums tikai apstiprina, cik nozīmīga ir Labas cenas ietekme. 60% no respondentiem to minēja kā galveno iemeslu, kāpēc viņi iepērkas internetā vai plāno to darīt nākotnē. Salīdzinājumā ar 2015. gada pētījumiem labas cenas nozīmība ir pieaugusi par 25%. Arī aptaujājot standarta veikalu pircējus un uzdodot jautājumu, kas mudinātu tos iepirkties internetā, atbilde bija skaidra, proti, laba cena mudinātu 32% no aptaujātajiem respondentiem iepirkties internetā pirmo reizi vai iepirkties biežāk.

Attēls: idmebeles.lv

Iestājoties 2024. gadam, interjera dizaina pasaule turpina attīstīties, piedāvājot aizraujošas un inovatīvas mēbeļu tendences, kas transformē mūsu dzīvojamo telpu vizuālo un funkcionālo pieredzi. Šajā rakstā mēs izpētīsim jaunākās tendences, kas sola veidot mēbeļu ainavu nākamajā gadā.

Ilgtspēja visa centrā

2024. gadā ilgtspēja ir ne tikai modes vārds; tas ir vadlīnijas princips mēbeļu dizainā. Slavenā vides arhitekte Līsa Grīnfīlda uzsver, "Patērētāji arvien vairāk apzinās savu ietekmi uz vidi, un mēbeļu dizaineri reaģē uz to ar videi draudzīgiem materiāliem un ilgtspējīgu ražošanas praksi." Šī tendence saskan ar nesenajiem nozares ziņojumiem, kas atklāj pieaugošo pieprasījumu pēc mēbelēm, kas ne tikai uzlabo interjerus, bet arī veicina zaļāku, ilgtspējīgu dzīvesveidu.

Lai gan daļai mēbeļu ražotāju neto apgrozījums šogad ir nedaudz mazāks kā pērn, tomēr asociācijas Latvijas mēbeles kopējais apgrozījums pieaudzis par 4%.

To liecina asociācijas apkopotie dati. «Kopumā asociācijas uzņēmumi šogad ir palikuši pērnā gada līmenī un par strauju izaugsmi var runāt vien atsevišķi mēbeļu ražotāji, kas arī ļauj uzrādīt kopējo pieaugumu,» secina asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

Lai arī kopumā uzņēmumi ir spējuši radīt nelielu plusiņu - 0,89 milj. Ls jeb 4% apmērā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, tomēr daudziem uzņēmumiem apgrozījums šogad ir mazliet mazāks nekā 2011. gada pirmajā ceturksnī. « Ir uzņēmumi, kuri savu neto apgrozījumu šogad ir spējuši kāpināt vairāk par 10%. Vislielāko pieaugumu rāda SIA Mefa - par 49,8%, SIA Arta telpa - par 16,3%, SIA Erke - 15,8%, a/s Elīza- K - par 13,8%, SIA Marks M - par 11,9% un SIA Bolderāja serviss - par 9,6%,» asociācijas lielākos šā brīža vilcējspēkus nosauc A. Plezers.