Zemkopības ministrija izplatījusi informāciju, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā samazinājies mēbeļu imports un eksports, laikrakstam Dienas bizness norāda Andris Plezers, asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors.
Mēbeļu ražošanā Latvija līdz šim bijusi eksportētājvalsts. Mēs ražojam mēbeles vairāk nekā Latvijas patērētājs var nopirkt. Kopumā vairāk nekā 50% no saražotā tiek eksportēts uz ārvalstu tirgiem.
Šodien vairs nav problēmas saražot Latvijā jebkādas mēbeles, tomēr galvenā problēma paliek noieta tirgus. Ņemot vērā, ka pašlaik gan Eiropā, gan Latvijā stagnē celtniecība, arī mēbeļu ražotājiem noiets ir samazinājies. Tas izriet no apsvēruma, ka cilvēks, uzbūvējot jaunu māju vai iegādājoties dzīvokli, cenšas iepirkt mēbeles no jauna. Tāpēc iepriekšējos piecos gados, kad celtniecība veiksmīgi attīstījās straujos tempos, arī mūsu mēbeļu ražotājiem auga pārdošanas apjomi. Mēbeļu ražotājiem bija t.s. labie gadi. Savukārt pašreiz dati liecina, ka mēbeļu noietā kritums ir novērojams jau otro gadu pēc kārtas pretstatā straujajai izaugsmei iepriekš.
Pārprodukcija mēbeļu ražošanas sektorā pasaulē ir ļoti liela, tāpēc jebkura tirgus zaudējums ir sāpīgs trieciens uzņēmumam. Mēbeles, pretstatā citiem kokrūpniecības produktiem, masveidā ražot nav iespējams. Tās var ražot vai nu sērijveidā, nelielās partijās, vai arī pēc individuāla pasūtījuma. Tieši šie individuālie pasūtījumi veido galveno noieta tirgu mazajiem vietējiem mēbeļu ražotājiem, kuri lielākoties tiek pieaicināti konkrētu konstrukciju projektēšanai un ražošanai.
Divos iepriekšējos gados mums pieauga divas lietas – apaļkoku cenas, līdz ar to arī izejvielu cenas mēbeļu ražotājiem, par 30-40 %, kā arī pieauga darbaspēka izmaksas. Tas bija jūtams gan darbaspēka apmaksā, gan izejvielu iepirkšanā, gan nodokļos. Un šis straujais izmaksu kāpums nespēja turēties līdzi galaprodukta cenai. Ražotājs vairs nevarēja izskaidrot ārvalstu klientiem, kāpēc cenas ir tik ļoti augušas. Līdz ar to lielākā daļa mēbeļu ražotāju Latvijā pārskatīja savu ražošanas nomenklatūru. Daudzi ļoti strikti pārskatīja produkciju un atteicās no nerentablo produktu ražošanas.
Līdz ar augstajām materiālu izmaksām daļa mēbeļu ražotāju izvēlējās necīnīties un slēdza ražotnes. Tā vietā vajadzēja doties uz Krieviju un meklēt lētāku piegādātāju, vajadzēja optimizēt izmaksas.
Mēbeļu ražošanā ir liela darba ietilpība, jo ne visu var izdarīt mašīnas. Šajā sfērā ir vajadzība pēc roku darba, un tā izmaksas pēdējos gados ir strauji kāpušas. Palielinot algas darbiniekiem, automātiski palielinās arī saistītie nodokļi (darba devēja un darba ņēmēja sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis).
Šogad algas mēbeļu ražošanas sektorā tik strauji vairs nebija augušas, varētu pat teikt bija zināmā mērā nostabilizējušās, tomēr pēdējā laikā, kad inflācija valstī ir liela un turpina augt, strādājošie sāk pieprasīt kārtējo algas pielikumu, un rūpnīcu īpašnieki ir spiesti lemt par tās pacelšanu. Šogad novērojama arī pozitīva tendence, kad daudzi speciālisti vairs nevēlas pāriet uz darbu būvniecībā, bet paliek strādāt uzņēmumos.
Pašreizējos apstākļos prasītos lielāks atbalsts uzņēmējiem no valsts puses. Un šajā gadījumā varētu būt runa par nodokļu politiku. Ir nodokļi, kuri pamatā piepilda valsts budžetu – pievienotās vērtības nodoklis, sociālais nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, akcīzes nodoklis. Šie maksājumi ir pamatā tam, lai valstī pildītos budžets, lai tā varētu uzturēt savas lietas. Tomēr ir daļa nodokļu – piemēram, uzņēmuma ienākuma nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis, kuri varbūt nedod tik lielu pienesumu budžetam, bet kurus samazinot valstij ievērojami pieaugtu ieņēmumi no pirmās nodokļu grupas. Atstājot lielāku šo divu nodokļu daļu uzņēmumam, tam paliktu līdzekļi attīstīties. Un, samazinot uzņēmumam šos nodokļus, tas dotu daudz lielāku pienesumu sociālajam, akcīzes un apjoma nodokļiem.