2016. gadā produkciju tikai savam patēriņam ražoja 46,2 % saimniecību, bet 53,8 % savu saražoto produkciju pārdeva, kas ir par 9,9 % vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Visu saražoto produkciju pārdeva 6 % saimniecību jeb par 2,7 % vairāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

2016. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits kopumā pieaudzis par 26,8 %, kopā apsaimniekojot 71,1 % no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības jeb par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā.

2016. gadā bija 69,9 tūkst. ekonomiski aktīvu lauku saimniecību (ar izmantoto LIZ lielāku nekā 1 ha vai standarta izlaidi lielāku par 70 eiro neatkarīgi no platības), kas apsaimniekoja 1930,8 ha izmantotās LIZ platības. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits 2016. gadā samazinājās par 14,5 %, bet izmantotās LIZ platība pieauga par 2,8 %. Būtiski samazinājās mazo lauku saimniecību skaits – par 19,2 % jeb 14,1 tūkst., salīdzinot 2013. gadu.

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam (LAP) Uzraudzības komitejas sēdē nolemts, ka finansējumu ekonomiskās aktivitātes stimulēšanai un papildu Eiropas naudu virzīs piena nozares pārstrukturēšanai.

14.59 miljonus eiro jeb 10.25 miljonus latu, ko Eiropas Komisija piešķīrusi Latvijai no Eiropas Ekonomikas atveseļošanās plāna, nolēma virzīt piena nozares pārstrukturēšanai, informē Zemkopības ministrija.

Ņemot vērā šā brīža ekonomisko situāciju valstī un tās lejupslīdes tendenci, lemts par atsevišķu LAP pasākumu finansējuma samazinājumu vai pat pārtraukšanu. Pasākumi, kuri netiek turpmāk ieviesti, ir:

- Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, taču paredzēts palielināt atbalsta intensitāti tieši jauno lauksaimnieku iesniegtajiem projektiem;

- Priekšlaicīgā pensionēšanās;

- Konsultāciju pakalpojumu izmantošana;

- Daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija;

2013. gadā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits pieaudzis par 18,8%, kopā apsaimniekojot 63,6% no visas izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības (par 17,7% vairāk nekā 2010. gadā), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2013. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma apkopotie rezultāti.

Salīdzinot ar 2010. gadu, kopējais saimniecību skaits 2013. gadā sarucis par 1,9%, bet izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 4,5%. Mazo saimniecību skaits sarucis par 3,8% un to apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības – par 12,6% attiecībā pret 2010. gadu.

Lauku saimniecību vidējais lielums pieaudzis no 34,5 ha 2010. gadā līdz 37,4 ha 2013. gadā jeb par 8,4%. Salīdzinot ar 2010. gadu, vidēji vienā saimniecībā izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība pieaugusi par 1,5 ha jeb par 12,0%. 2013. gadā palielinājās arī lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā saimniecībā: vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā audzēja 14 liellopus, tai skaitā 7 slaucamās govis, 29 cūkas, 25 aitas, 6 kazas, 231 mājputnu.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta mērķu sasniegšanu un nav pietiekami veicinājusi tautsaimniecības attīstību. Tā vietā sistēma galvenokārt ir orientēta uz iegādāto pamatlīdzekļu saglabāšanu un izmantošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK), divās revīzijās pārbaudot, vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) atbalstītie projekti ir ilgtspējīgi un sasniedz tiem izvirzītos mērķus.

Revīzijās tika pārbaudīti 2007. – 2013.gada un 2004. – 2006.gada projekti. VK uzskata, ka iepriekšējo periodu trūkumu rūpīga analīze patlaban ir īpaši svarīga, jo jaunais 2014.-2020.gada plānošanas periods ir pašā sākumā, un vēl ir iespēja novērst līdz šim pieļautās kļūdas.

30% komersantu, kuri atbalstu saņēma no 2004.–2006.gada ERAF finansējuma kopumā 50,5 milj. EUR apmērā, savu darbību vairs neturpina vai „nīkuļo”. Līdzīga situācija tika konstatēta ar ELFLA 2004. –2006.gada finansējumu „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšanai”, kurā faktiski zaudēti 1,7 milj. EUR, savukārt par aptuveni piektdaļu no tūrisma projektiem nav pārliecības, ka uzņēmējdarbība vispār tiek veikta.

Desmit gadu laikā visvairāk slaucamo govju skaits sarucis mazajās piena lopkopības saimniecībās.

Kā secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam pētnieki, slaucamo govju skaits Latvijā 2015. gadā bija 162,4 tūkstoši, kas ir par 12% mazāk nekā 2005. gadā. Īpaši straujš slaucamo govju skaita samazinājums vērojams laika posmos no 2008. līdz 2009. gadam un 2014. gadā. Abos gadījumos galvenais samazinājuma iemesls bija tirgus situācijas izmaiņas un piena cenas samazināšanās.

Visstraujāk – par 75 % - slaucamo govju skaits samazinājies saimniecību lieluma grupā ar 1-2 slaucamajām govīm - no 60,3 tūkst. 2005. gadā uz 15,2 tūkst. 2015. gadā. Līdzīga situācija ir vērojama arī nākamajās saimniecību lieluma grupās (3-5 un 6-19 govis) - arī šajās grupās slaucamo govju skaits samazinās, tikai samazinājums ir mazāk izteikts. Abās pēc dzīvnieku skaita mazākajās saimniecību grupās nav novērojama sasaiste ar piena cenas izmaiņām, tāpēc var secināt, ka govju skaita samazināšanos vairāk ietekmējuši citi ekonomiskie un sociālie faktori. Savukārt visās saimniecībās ar govju skaitu 20 un vairāk dzīvnieki, govju skaits ir palielinājies. Visstraujāk slaucamo govju skaits ir pieaudzis saimniecībās ar 100-199 govīm.

Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks projektu pieņemšanu trijos Lauku attīstības plāna (LAP) pasākumos.

No šī gada 21.novembra līdz 21.decembrim notiks projektu iesniegumu pieņemšana LAP pasākumā «Lauku saimniecību modernizācija», «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem» un «Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai» tajās LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs (RLP), kurās vēl ir pieejams finansējuma atlikums.

Laika posmā no 2003. gada līdz 2010. gadam lauku saimniecību skaits Latvijā samazinājies par 34,4%, kas ir trešais straujākais kritums Eiropas Savienības (ES) valstīs, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati. Lauku saimniecību skaits samazinājies visās ES valstīs, izņemot Maltu (+17,4%) un Zviedriju (+4,4%).

Lielāks lauku saimniecību skaita samazinājums septiņu gadu periodā novērots Igaunijā (-46,6%) un Bulgārijā (-44,2%). Lietuvā lauku saimniecību skaits laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam samazinājies par 26,5%. Kopumā ES lauku saimniecību skaits septiņos gados samazinājies par 20%.

Pērn Latvijā kopumā bija 83 tūkstoši lauku saimniecību, kas veidoja 0,7% no visa ES lauku saimniecību skaita (12 miljoni) 2010. gadā.

Savukārt lauksaimniecībā izmantoto zemju platība minētajā laika posmā Latvijā pieaugusi par 19,9%, kas ir otrs augstākais rādītājs aplūkoto valstu vidū. Augstāks pieaugums bijis tikai Bulgārijā (+24,7%). Lietuvā un Igaunijā lauksaimniecībā izmantoto zemju platība augusi attiecīgi par 10,1% un 18%.

Pēdējos 20 gados lauku saimniecību skaits samazinājies par 31,7%, turpretim saimniecību vidējais lielums pieaudzis 2,3 reizes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2023.gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma provizoriskie dati.

Pagājušajā gadā Latvijā bija 57 400 lauku saimniecību, kas ir par 11 600 jeb 17% mazāk nekā saskaitīts 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanā.

Pērn lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 1,97 miljoni hektāri, kas palikusi nemainīga pēdējos trīs gados. Lauku saimniecību vidējais lielums pakāpeniski pieaug, un pērn tas sasniedzis 34,8 hektārus lauksaimniecības zemes un 7,7 lauksaimniecības dzīvniekus (nosacītās mājlopu vienībās).

Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2020.gadu par 8200 samazinājies mazo lauku saimniecību skaits, kas apsaimnieko līdz 10 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Lielo saimniecību skaits ar apsaimniekotās zemes platību virs 100 hektāriem palielinājies par 200. Pērn tajās apsaimniekoja 68,9% no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir par 8% vairāk nekā 2020.gadā, un audzēja 54% no visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā 2020.gadā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3,3 tūkstošiem no 83,4 tūkstošiem 2010.gadā līdz 80,1 tūkstotim 2013.gadā jeb par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

2013.gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 36,9 ha jeb par 2,4 ha vairāk nekā 2010.gadā. Izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā saimniecībā bija 21,8 ha jeb par 0,3 ha vairāk nekā 2010.gadā. Palielinājās arī aramzeme un kopējā sējumu platība vidēji vienā saimniecībā.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits vidēji vienā lauku saimniecībā turpina pieaugt. 2013.gada 1.jūlijā vidēji vienā dzīvnieku audzētāju saimniecībā bija 14 liellopi, no tiem 7 slaucamās govis, kā arī 29 cūkas, 25 aitas un 6 kazas. Salīdzinoši 2010.gadā vienā saimniecībā audzēja 11 liellopus, no tiem 6 slaucamās govis, un 21 cūku, 22 aitas un 6 kazas.

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par de minimis jeb neliela apjoma atbalstu zivsaimniecības nozarē, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Atsaucoties uz EK normatīvajiem aktiem, dalībvalstis atbilstoši savām finanšu iespējām un pēc pašu noteiktiem kritērijiem un nosacījumiem var piešķirt neliela apmēra jeb de minimis atbalstu zivsaimniecības nozares uzņēmumiem (zivsaimniecības produktu ražošanai, apstrādei un tirdzniecībai), nesaskaņojot to ar Eiropas Komisiju.

Šie noteikumi nosaka tikai de minimis atbalsta uzskaites un administrēšanas kārtību, bet ne detalizētus atbalsta piešķiršanas nosacījumus. Atbalsta, kurš tiks uzskaitīts kā de minimis atbalsts, piešķiršanas nosacījumi un finansējuma apmērs tiks noteikts atsevišķos MK noteikumos, kā arī var tikt īstenots no citiem atbalsta sniedzējiem.

Ar mazākām izmaiņām nekā bija plānots vēl pavasarī, valdība šonedēļ apstiprināja izmaiņas Lauku attīstības plānā 2007. – 2013. gadam. Pēc apstiprināšanas Eiropas Komisijā, kas varētu notikt vēl šogad, samazināsies lauksaimniekiem pieejamais ES atbalsta pasākumu skaits, šodien, 10.jūlijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

No plāna svītroti seši pasākumi: atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem; priekšlaicīgā pensionēšanās; konsultāciju pakalpojumu izmantošana; daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācija; atbalsts ražotāju grupām; atbalsts lauku mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai.

Zemkopības ministrija laikrakstam norādījusi, ka jaunie lauksaimnieki uz atbalstu varēs pretendēt pasākumā Lauku saimniecību modernizācija, kur paredzēts palielināt atbalsta intensitāti tieši jauno lauksaimnieku iesniegtajiem projektiem.

Vairākiem citiem pasākumiem nolemts samazināt pieejamā finansējuma apjomu. Konkrēti: arodmācībām un informācijas pasākumiem būs par Ls 6.3 milj. mazāk; lauku saimniecību modernizācijai – par Ls 20 milj. mazāk; infrastruktūrai, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu, – par Ls 2.9 milj. mazāk; lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējai apmežošanai – par Ls 2.7 milj. mazāk; mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanai – par Ls 3.6 milj. mazāk; tūrisma aktivitāšu veicināšanai – par Ls 10 milj. mazāk.

Lai veicinātu ekonomisko izaugsmi lauksaimniecībā, nākamajā periodā iepauzēs ar traktoriem, bet atbalstīs būvniecību.

Līdz šim atbalsts modernizācijai nav stimulējis vērā ņemamu ekonomisko izaugsmi. Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta apkopotie dati liecina, ka, piemēram, Lauku saimniecību modernizācijas pasākumā apgūti 338 miljoni eiro, taču līdzšinējā ekonomiskā izaugsme mērāma vien 5,5 miljonu eiro apjomā. 14,8 miljonu eiro atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai devis nepilna miljona eiro izaugsmi. Savukārt meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas pasākumos ieguldīti 3,7 miljoni eiro, bet līdzšinējā ekonomiskā izaugsme bijusi 4,2 miljoni eiro – tiesa, šajā pasākumā pagaidām apgūti vien 19 % no plānotā. Prognozētā ekonomiskā atdeve nav sasniegta galvenokārt 2008. gada krīzes dēļ, kā rezultā nācās veikt korekcijas gan saimniecību plānos, gan finansējuma apguvē.

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājusies par 7,0% (no 21,5 ha 2010. gadā līdz 23 ha 2013. gadā). Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja 29,9 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

2013. gadā Latvijā bija 81,8 tūkst. ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, un kopš 2010. gada to skaits ir samazinājies par 1,6 tūkstošiem jeb 1,9%. 2013. gadā lauku saimniecību īpašumā bija 1201,2 tūkst. ha jeb 64,0% no visas izmantotās LIZ kopplatības, kas ir par 24,1 tūkst. ha jeb 2,0% vairāk nekā 2010. gadā. Nomāto platību īpatsvars veidoja 34,3% no visas izmantotās LIZ kopplatības (par 14,2% vairāk nekā 2010. gadā).

Šodien Eiropas Parlaments atbalstīja pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt ES lauksaimniekiem pārvarēt krīzi piena nozarē.

EP deputāti atbalstīja divus jaunus likumdošanas priekšlikumus, ar ko Eiropas Komisija (EK) nāca klajā pirmdien. Deputāti atbalstīja EK iespēju ātri pieņemt pasākumus nopietnu tirgus satricinājumu gadījumā, piemēram, ja cenas krasi krīt vai ceļas. Šāda iespēja Eiropas izpildvarai ir dota arī citās lauksaimniecības nozarēs — gaļas un cukura sektorā.

Otra priekšlikuma mērķis ir dot dalībvalstīm iespēju iegūt vairāk līdzekļu piena tirgus pārstrukturēšanai, taču normas izpilde būs brīvprātīga.

Pašlaik dalībvalstīm ir iespēja uzpirkt no lauksaimniekiem neizmantotās kvotas, un tās iekasē samaksu par pārsniegtajām. Ja nacionālā kvota ir izsmelta, dalībvalstis maksā nodevu ES budžetā. Izmaiņas paredz, ka dalībvalstis, ja vēlēsies, varēs noteikt papildu maksājumu lauksaimniekiem, kas pārsniedz kvotu (pie zemākiem kvotu sliekšņiem nekā pašlaik). Rezultātā no pārsniegtajām kvotām dalībvalstīs veidosies lielākas maksājumu rezerves. Taču papildu ienākumi nebūs jāiemaksā ES budžetā, bet gan jāizmanto nozares pārstrukturēšanai. Deputāti grozījumā arī prasīja, lai pasākumi būtu pagaidu rakstura un spēkā līdz 2010. gadam.

Nepilnu 20 gadu laikā lauku saimniecību skaits Latvijā būs divreiz mazāks nekā patlaban, līdz ar to saimniecībām jau patlaban jādomā par pievēršanos efektīvākai ražošanai, šodien notikušajā diskusijā par lauku telpas attīstību atzina zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Līdz 2030.gadam saimniecību skaits samazināsies un no pašreizējām 83 000 reģistrētajām saimniecībām būs palikušas apmēram 40 000. Nodarbinātības līmenis laukos neizbēgami kritīsies, tādēļ jākāpina saimniecību produktivitāte, kura diemžēl ir viena no zemākajām, nepārsniedzot 30% no vidējā Eiropas Savienības rādītāja,» sacīja Straujuma.

Tāpat ministre norādīja, ka nākamajā plānošanas periodā atbalsta saņemšanā tiks noteikti stingrāki kritēriji, kas būs atšķirīgi pa saimniecību grupām, nosakot atbalsta saņemšanas griestus.

«Nākošajā plānošanas periodā lauksaimniecībai dažādās subsīdijās būs pieejami apmēram 283 miljoni latu un es neatbalstīšu nevienu piešķīrumu, kur viena saimniecība pretendēs uz 2,8 miljoniem. Nevienā valstī nav šādas prakses. Lietuvā, piemēram, maksimālā atbalsta summa vienai saimniecībai būs 100 000 latu. Zinu, ka būs liela pretestība, bet tiks noteikti kritēriji, ka atbalstu saņems tie saimnieki, kas līdz šim saņēmuši vismazāk,» norādīja Straujuma.

Latvijas Banka pērn amatalgās, salīdzinot ar 2007.gadu, izmaksājusi par 56 %. Arī šī gada izdevumus par amatalgu paredzēts palielināt par 0.5 %.

LB 2007.gadā darbinieku amatalgām tērējusi 7.8 miljonus latu, bet pērn šī summa sasniegusi jau vairāk nekā 12.2 miljonus. Arī šogad LB amatalgās plānojusi izmaksāt vairāk nekā pērn palielinot šo summu par 0.5 % jeb 62 tūkstošiem latu.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts kontroles veiktās revīzijas LB materiāli liecina, ka banka pērn prēmijās vien izmaksājusi 545 tūkstošus latu. Lielākās prēmijas pārsniegušas pat 10 tūkstošus Ls, bet 16 darbinieki prēmijās pērn saņēmuši 6 līdz 10 tūkstošus latu. 80 darbinieki tikuši prēmēti ar 2 līdz 6 tūkst. Ls lielām prēmijām.

Kopumā prēmijas pērn saņēma tikai 35 % no Latvijas Bankā nodarbinātajiem jeb 221 darbinieks, kuri kopā saņēma 271 prēmiju. Divi LB darbinieki prēmiju saņēmuši pat četras reizes un šim nolūkam LB iztērēja 31.9 tūkstošus latu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!