Vienotībašovakar valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas Vienotība rindās, mikroblogošanas vietnē Twitter pavēstīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.

Pēc valdes sēdes Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī Vienotība viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti.

Jau rīt, 6.janvārī, Vienotības pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lai pārrunātu šo jautājumu. Tāpat jaunnedēļ tiks sāktas politiskās konsultācijas, rīt notiks saruna ar Reformu partiju, tad šis jautājums tiks pārrunāts ar pārējiem potenciālās koalīcijas partneriem, lai varētu diskutēt par nākamās valdības aprisēm.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņo par atkāpšanos no amata.

To Straujuma paziņoja pēc šorīt notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, kura tika pieteikta tikai šorīt pēc premjerministres iniciatīvas.

Straujuma šodien žurnālistiem norādīja, ka laikā, kamēr viņa ir vadījusi valdību, ir pieņemti divi valsts budžeti, valsts ekonomiskā situācija ir uzlabojusies un valsts atrodas labā stāvoklī. «Uzskatu, ka ir nepieciešamas jaunas idejas, jauns pienesums un enerģija, lai padarītu iesāktos darbus,» teica Straujuma.

Viņa pateicās gan Vējonim, gan koalīcijai, gan arī ministriem. Veltot pateicību ministriem, viņa uzsvēra, ka viņas valdībā ir bijusi «pleca sajūta». Tāpat viņa izteica pateicību vēlētājiem, kas viņai devuši iespēju strādāt.

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

Valdība šodien pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēmusi, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šodienas sēdes laikā esot vērtēta līguma atbilstība valsts interesēm. Līgumā bijuši daudzi punkti, kas neatbilst valsts interesēm, taču pēc izdarītajām izmaiņām situācija mainījusies, un nu līgums nerada priekšrocības investoram, skaidroja Straujuma. Viņa arī informēja, ka par līguma satura nopludināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.

Straujuma informēja, ka no līguma projekta ir izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti, turklāt līgums neparedz lidmašīnu iegādi.

Tāpat SM ir uzdots papildināt līgumu ar punktu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ierobežojumu.

Jaunajai valdībai būs ļoti svarīgi turpināt pašreizējās Valda Dombrovska (V) valdības uzņemto kursu makroekonomikā, uzskata Vienotības izvirzītā Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma (V).

Viņa žurnālistiem sacīja - svarīgi, lai izveidotā labēji centriskā valdību turpinātu pašreizējus uzstādījumus arī pēc vēlēšanām.

Premjera amatam izvirzītā kandidāte arī atzina, ka viņai bija pārdomu laiks, tomēr viņa pieņēma lēmumu uzņemties šo posteni, ja tam piekritīs koalīcijas partneri un Valsts prezidents nominēs viņu šim amatam.

L. Straujuma arī stāstīja, ka, viņasprāt, nākamās valdības būtiskie darbi būs saistīti arī ar Eiropas Savienības (ES) fondiem, jo nepieciešams izstrādāt programmu, kas vēl jāsaskaņo Eiropas Komisijā. Tāpat, pēc viņas domām, nepieciešams mazāk ES fondu administrējošu institūciju. Tagad šādas vienības ir gandrīz katrā ministrijā, bet tās būtu jākonsolidē, uzskata L. Straujuma.

Reformu partijas (RP) valde šovakar nolēmusi ekonomikas ministra amatam oficiāli izvirzīt pašreizējo ministru Danielu Pavļutu (RP), neraugoties uz to, ka premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) paziņojusi, ka neaicinās viņu jaunajā valdībā.

RP valdes sēdē nolēma aicināt uz sarunu Straujumu un Vienotības vadību, lai pārrunātu šo jautājumu.

Savukārt ārlietu ministra amatam RP šovakar nolēmusi oficiāli izvirzīt Edgaru Rinkēviču, bet iekšlietu ministra amatam - Rihardu Kozlovski. Viņi abi jau patlaban ieņem šos aamatus.

Kā ziņots, Straujuma pieņēmusi lēmumu neaicināt turpināt darbu nākamajā valdībā līdzšinējo ekonomikas ministru Pavļutu.

Vēstulē RP valdes priekšsēdētājam Edmundam Demiteram Straujuma aicina deleģēt citu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Kā piemērotus kandidātus viņa min pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski un Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru Vilni Ķirsi.

Valsts prezidents Andris Bērziņš var justies laimīgs ar izdarīto izvēli, aicinot zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību, uzskata politologs Jānis Ikstens.

Viņaprāt, prezidents varot justies laimīgs, jo ir dabūjis tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kādu, iespējams, ir gribējis. Par to liecinot salīdzinoši gludais [premjera kandidāta nosaukšanas] process, saka Ikstens.

Straujuma nav atstājusi strauja un neapdomīga cilvēka iespaidu, tāpēc valdības vadīšana turpināšoties līdzšinējā premjera Valda Dombrovska (V) stilā. Ne darbība ministres amatā, ne arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā nav radījusi revolucionāra cilvēka iespaidu. «Tā nebūs nekāda [Einara] Repšes uguņošana vai [Andra] Šķēles mācīšana,» sprieda politologs.

Valdības «sāpju bērni» – būvniecība un enerģētika, kā prioritāti Straujuma norāda izglītību, kā arī Latvijas gatavošanās darbus saistībā ar ES prezidentējošās valsts statusu.

Latvijā uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, lai nebūtu situācijas, kad katrā budžeta veidošanas procesā tiek mainīti nodokļi, parādoties jaunām iniciatīvām, piemēram, kā iepriekš ar nodokli neveselīgai pārtikai, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai arī esošā valdība strādās līdz oktobrim, tik un tā nākamā gada valsts budžeta rāmis tai būs jāizveido. Tāpēc viņa cer, ka ministrijas nenāks ar priekšlikumiem par jaunu nodokļu iekasēšanu, jo uzņēmējiem ir jādod vismaz gads, lai sagatavotos pārmaiņām.

Valdība šobrīd aktīvi strādā pie nepieciešamajām aktivitatēm Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu dēļ 2014.–2020.gadam. Ir uzstādījums ES fondu līdzekļus novirzīt ne tik daudz ceļu infrastruktūrai, bet vairāk ieguldīt zinātnē, izglītībā. Vienlaikus L. Straujuma turpmākā darbā vēlētos lielāku sadarbību ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām, jo ne vienmēr ministri redz tehniskās lietas, kas tiek iestrādātas Ministru kabineta noteikumos.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) nākamnedēļ dosies vizītē uz ASV, kur tiksies ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu, enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu un potenciālajiem investoriem, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Vizīte ASV notiks no 28.aprīļa līdz 2.maijam, un tās mērķis ir stiprināt abu valstu sadarbību drošības jomā, veicināt politisko dialogu gan ASV nacionālajā līmenī, gan štatu līmenī, kā arī attīstīt sadarbību ekonomikā un stiprināt saiknes ar latviešu diasporu ASV.

Saistībā ar NATO Straujuma ar ASV amatpersonām runās par alianses prioritārajiem stratēģiskajiem jautājumiem, kā arī par ASV spēku klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā.

Viens no vizītes būtiskākajiem mērķiem būs ekonomisko attiecību stiprināšana. Lai gan līdz šim Latvija jau ir daudz paveikusi dialoga stiprināšanā ar ASV, tomēr šīs valsts tirgum ir lielas perspektīvas un abu valstu uzņēmējiem ir neizmantots sadarbības potenciāls. Vizītes laikā puses meklēs iespējas, kā to attīstīt.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) gadījumā, ja tiesa lems, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmums no amata atstādināt savu vietnieci Jutu Strīķi ir bijis beztiesisks, virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu pašam Streļčenokam.

Straujuma intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma atkārtoti apliecināja, ka jautājums par strīdu KNAB vadībā viņai ir nepatīkams, pirmkārt, tāpēc ka biroja vadītājs konfliktu nav atrisinājis mierīgā ceļā, otrkārt, ka no amata ir jāatstādina persona, kura sniegusi nenovērtējamu ieguldījumu korupcijas apkarošanā.

Pēc viņas domām, ja starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, bet gadījumā, ja tiesa lems, ka Streļčenoka lēmums ir bijis beztiesisks, tad viņa noteikti virzīs jautājumu par neuzticības izteikšanu Streļčenokam.

Jau ziņots, ka Straujuma nav atcēlusi KNAB priekšnieka rīkojumu par viņa vietnieces Strīķes atbrīvošanu no amata.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien parakstīs rīkojumu par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) atbrīvošanu no amata.

Straujuma preses sekretārs Andis Blinds apliecināja - ja ministrs ir paziņojis, ka tiešām nemaina savu nodomu par došanos 16.martā gājienā pie Brīvības pieminekļa, Ministru prezidentei nekas cits neatliek, kā parakstīt rīkojumu par ministra atbrīvošanu no amata. Cilinskis arī vakar, tiekoties ar valdības vadītāju, ir apliecinājis, ka gājienā piedalīsies. Un šodien to izdarījis arī publiski.

Straujuma pauž, ka šodien aprit 48 stundas, kopš viņa brīdinājusi koalīcijas partnerus par savu rīcību gadījumā, ja ministrs lēmumu nemainīs. Atbrīvot ministru no amata ir ne tikai viņas tiesības, bet arī pienākums, jo ministrs nav ievērojis valdības lēmumu. Straujuma atgādina, ka Cilinskim bija iespēja izvērtēt savu lēmumu.

Valdošā koalīcija meklē līdzekļus budžeta prioritāšu īstenošanai, ne vien plānojot ieņēmumu palielināšanu, bet arī pētot izmaksu samazināšanas iemaksas, šorīt LNT pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kā piemērus ietaupīšanas iespējām minot valsts nekustamo īpašumu saimniecības uzlabošanu un ekonomikai veiksmīgākos gados iezīmēto plānu pārskatīšanu.

Straujuma izteicās, ka pašlaik izskanējušās ieceres budžeta ieņēmumu palielināšanai esot vēl tikai plāni un nevarot teikt, ka vienošanās par tām jau ir panāktas. Politiķe taisnojās, ka pamatnodokļus koalīcija negrasoties celt, bet lielāki varētu kļūt nodokļi patēriņam - degvielas un alkohola akcīze, par ko gan arī vēl esot jāvienojas gan partijām savstarpēji, gan ar sociālajiem partneriem. Darbā pie nākamā gada budžeta tiks veidotas vairākas sīkākas darba grupas, lai analizētu konkrētus jautājumus, strādātu ar sociālajiem partneriem u.tml.

Otrs darba virziens ir izmaksu samazināšana, proti, tiekot analizēti visu ministriju tēriņi, lai atrastu mazāk lietderīgas budžeta pozīcijas, kuras novirzīt citiem mērķiem. Premjere kā piemērus ietaupīšanai minēja valsts nekustamā īpašuma racionālāku izmantošanu un 2013.gadā iezīmēto plānu pārskatīšanu, jo togad šķitis, ka tautsaimniecība ies uz priekšu straujāk un dažādiem mērķiem piešķirtas lielas summas.

Trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, uzklausot sociālo partneru priekšlikumus nākamā gada budžetam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvāja izvērtēt tos.

Straujuma sēdes dalībniekiem tomēr piebilda, ka ne visus priekšlikumus viņa atbalsta, piemēram, kategoriski viņa noraida pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Taču viņa atgādināja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas vietā varētu samazināt sociālo nodokli abām pusēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka valsts budžetam ir izdevīgāk, ja sociālo nodokli samazina darba ņēmējiem. Arī pašiem darbiniekiem tas būtu izdevīgāk, jo tiktu izmaksāta lielāka alga.

Straujuma arī pauda, ka ir jādomā, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem - kā šai grupai mazināt sociālo nevienlīdzību. «Gribu piekrist, ka ir jādomā par ģimenēm ar bērniem, jo ģimenes ar bērniem diferenciācija nesasniedz. Šajā gadījumā mums ir ko domāt,» sacīja valdības vadītāja.

Partijas Vienotība nosauktā Ministru prezidenta amata kandidāte zemkopības ministre Laimdota Straujuma (V) uzskata, ka pagaidām vēl ir pāragri runāt par jaunās valdības sastāvu, un arī viņai šāda saraksta nav.

Straujuma šodien žurnālistiem atzina, ka ir runājusi ar partijas Vienotība vadību, kas apgalvoja, ka šāda ministru saraksta nav. «Arī man nav šāda saraksta ne somā, ne arī uz galda,» teica ministre.

Viņasprāt, patlaban ir svarīgāk tikties ar Saeimas frakcijām, lai saprastu, kas ir būtiskākie darbi un kādas ir aktuālās problēmas, tāpēc arī šodien, ejot uz tikšanos ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, viņa ministru amata kandidātu vārdus nesauks. Vienlaikus gan viņa uzskata, ka, lai jaunā valdība turpinātu jau iesāktos darbus, vienkāršāk būtu saglabāt pašreizējās valdības sastāvu, taču, paplašinoties koalīcijai, tas nebūs iespējams. «Mans uzstādījums ir plaša labēji centriskā koalīcija, kas varētu darbu turpināt arī pēc Saeimas vēlēšanām,» sacīja Straujuma.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.

Vienotība svētdien valdes sēdē nolēmusi virzīt Straujumu par Ministru prezidenta amata kandidāti. Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas "Vienotība" rindās.

Vienotības līdere Solvita Āboltiņa iepriekš pauda, ka Straujuma pašreizējā valdībā ir vispieredzējušākais cilvēks valsts pārvaldē, tāpat viņai ir doktora grāds ekonomikā un pašreizējā amatā izdevies panākt līdzsvaru zemkopības nozarē.

Arī demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V) pauda, ka Straujumas ļoti lielā pieredze valsts pārvaldē ir labs pamats, lai viņa sekmīgi tiktu galā ar premjera pienākumiem un nodrošinātu darbu pēctecību.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) atzīst, ka lēmums par demisiju bijis pārdomāts.

Premjerministre šodien žurnālistiem norādīja, ka ir noslēdzies zināms laika posms un, lai valsts varētu aktīvi virzīties uz priekšu, valdība ir «jārestartē».

«Uz priekšu darāmā cēlienā ir jānāk jauniem cilvēkiem,» teica politiķe.

Straujuma arī uzskaitīja valdības paveikto laikā, kamēr viņa ir bijusi premjerministre, piemēram, elektroenerģijas tirgus sakārtošana, atbalsts jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, kā arī pieņemtos divus valsts budžetus.

Valsts attīstība patlaban ir stabila, ir vērojama iekšzemes kopprodukta palielināšanās, darba samaksas pieaugums, bezdarba līmeņa samazināšanās un ir veiksmīgs investīciju pieaugums, pozitīvs eksporta pieaugums, viņa uzskaitīja.

Amatus jaunajā valdībā varētu saglabāt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā kultūras ministre Dace Melbārde un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), noprotams no Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) sacītā žurnālistiem.

Viens ministrs, par kuru bijusi «runāšana», ir Melbārde, norādīja Straujuma. Tāpat viņa norādīja, ka presē izskanējušais Valsts prezidenta Andra Bērziņa lūgums vai uzstādījums ir, lai amatā paliek Kozlovskis.

Straujuma sacīja, ka, kopumā ņemot, jautājumā par ministriem pašlaik ir «balta lapa» un sarunas vēl nav notikušas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.

«Izvērtējot Laimdotas Straujumas profesionālo pieredzi un pozitīvo darbību valsts pārvaldes institūcijās, es aicinu viņu izveidot jauno Ministru kabinetu,» pēc tikšanās ar Straujumu un topošās koalīcijas pārstāvjiem sacīja Bērziņš.

Informācijas sabiedrības padome IKT jomā mazinās plaisu starp ministrijām; L. Straujuma sola turpmāk lielāku valsts uzmanību pievērst tieši IKT projektu vadībai

Tāds bija galvenais secinājums pēc Dienas Biznesa rīkotās diskusijas par IKT jautājumiem ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. Jau vēstīts, ka šāda tikšanās tika plānota pēc DB kluba pasākuma martā, kurā liela vērība tika pievērsta IT jomas jautājumiem, tāpēc tika panākta vienošanās par atsevišķas diskusijas rīkošanu. DB jau vairākkārt savās publikācijas ir norādījis uz problēmām valsts sektorā, un nozares uzņēmēji aicina valsts augstākās amatpersonas IKT lietas celt daudz augstākā līmenī – it īpaši, ņemot vērā valsts un Eiropas plānus digitalizācijas jomā.

Latvijā tiks atjaunota Informācijas sabiedrības padome IKT jomā, diskusijā norādīja L. Straujuma, atgādinot, ka valstī savulaik bija Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (saukta E-lietu ministrija), ko apvienoja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un šobrīd valstī par IKT jomu atbildīgais ir VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis. Informācijas tehnoloģiju padome darbosies pie premjera, kura apvienos ekspertus un speciālistus, lai ārpus politikas varētu izvērtēt ar IKT jomu saistītos jautājumus, arī Eiropas Savienības (ES) finansētos projektus.

Valsts prezidentam Andris Bērziņš jauno valdību vērtē kā rīcībspējīgu, šodien pēc tikšanās ar Bērziņu žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāte Laimdota Straujuma (V).

Straujuma norādīja, ka par katru atsevišķu ministra amata kandidātu netika diskutēts un prezidents neizteica viedokli par konkrētiem cilvēkiem.

Prezidents izteicis savu viedokli par valdības deklarāciju un konceptuālu iebildumu viņam neesot bijis. Straujuma piebilda, ka «konstruktīvā gaisotnē» pārrunāti jaunās valdības prioritārie darbi.

Rītdienas parlamenta sēdē, kura tiks lemt par jaunās valdības apstiprināšanu, Straujuma rēķinās ar deputātu balsu vairākumu.

Kā ziņots, nākamo valdību veidos pašreizējās koalīcijas partijas - Vienotība, Reformu partija (RP), nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī seši pie frakcijām nepiederošie deputāti -, pieaicinot Zaļo un zemnieku savienību.

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Pirmdien Ministru prezidente Laimdota Straujuma ar uzrunu atklāja Latvijas – Ķīnas biznesa forumu Šanhajā, kurā tika pārrunāta abu valstu divpusējā sadarbība pārtikas produktu eksportā, kā arī transporta un loģistikas jomās, informē Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Uzrunājot klātesošos, Ministru prezidente norādīja, ka Latvijai no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no augstākajiem iekšzemes kopprodukta pieaugumiem Eiropā, kā arī stabila un prognozējama uzņēmējdarbības vide ar izdevīgu nodokļu politiku. Tostarp, turpina palielināties tirdzniecības apjoms starp Latviju un Ķīnu, kas šajā gadā vien ir pieaudzis par 40%. Tas savukārt norāda uz spēcīgu potenciālu abu valstu turpmākai abpusējai sadarbībai.

«Latvijas pārtikas produktiem ir izcila kvalitāte. Es esmu pārliecināta, ka Ķīnas tirgus būs ieguvējs no mūsu pārtikas, piemēram, piena, gaļas un zivju produktiem vai augstas kvalitātes medicīnas precēm. Mūsu piena produkti jau sasnieguši Ķīnas tirgu, un jūs Šanhajā varat nobaudīt latviešu saldējumu,» uzsvēra L.Straujuma.

Izstrādājot nākamā gada valsts budžetu, ministrijām divu nedēļu laikā koalīcijā būs jāiesniedz 2010.gada un 2014.gada izdevumu salīdzinājums, pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Minētie dati ir nepieciešami, lai vecajai vai jaunajai koalīcija būtu iespējams secināt, kādi ir iespējamie ietaupījumi, skaidroja Straujuma.

Politiķe uzsvēra, ka 2015.gada budžetu pieņems jaunā valdība un Saeima. Budžetu iecerēts sākt skatīt no 10.novembra, kad, kā cer Straujuma, vajadzētu būt apstiprinātam jaunajam Ministru kabineta sastāvam.

2015.gadā būs ļoti «saspringts budžets», jo līdzekļi būs neieciešami aizsardzībai, veselībai un pensijām, stāstīja Straujuma. Jaunajām politikas iniciatīvām prasītā kopējā summa ir ap 500 miljoniem eiro, un visvairāk ir prasījusi Izglītības un zinātnes ministrija, pēc tam nāk veselības joma. Visas šīs prasības apmierināt nav iespējams, taču, taujāta, vai netiks atbalstīta neviena no iniciatīvām, Straujuma norādīja, ka negrib būt tik kategoriska.

Cīnoties par Eiropas Savienības (ES) budžetu, Baltijas valstis nebija vienotas, un Latvija palika viena pati, atzina zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Sarunā ar Latvijas Radio ministre norādīja, ka budžeta sarunās neviena valsts nesasniedza savus mērķus. Pēc sešiem gadiem – 2019. gadā Latvijas zemnieki saņems tikpat, cik tuvākie kaimiņi – Lietuva un Igaunija. Ministre atzina, ka tā ir tirgus kropļošana, kad Latvijas zemniekiem ir neizdevīgāki nosacījumi. «Jā, tā ir tirgus kropļošana, tomēr dzirdēju, kā premjers pirms tam runāja ar Merkeles kundzi. Viņa atrada datus, ka Latvijai ir 130% no iepriekšējā gada summas. Līdz ar to 30% pieaugums, kad citām valstīm samazinās. Viņa teica, «jums ir pieaugums»,» skaidroja L. Straujuma.

«Jautājums, ko varēja izdarīt? Premjeram bija otra iespēja – uzlikt veto. Noraut 27 valstu budžetu,» sacīja ministre. Viņa skaidroja, ka veto uzlikšanas gadījumā ES būtu jādzīvo ar ikgadēju budžetu, kur vairs atsevišķām valstīm nav veto tiesību un paliek 2013. gada budžets – t.i. 95 eiro uz hektāru. «Mēs rēķinājām, kā izskatās, ja premjers liek veto. Premjers tam bija ļoti tuvu,» sacīja L. Straujuma.

«Es noraidu jebkādu spekulāciju par dažādām «zaļajām enerģijām» vai kaut ko tamlīdzīgu. Tas nav iemesls,» tā, jautāta par iebildumiem par Danielu Pavļutu kā arī turpmāko Latvijas ekonomikas ministru, pauda premjere Laimdota Straujuma, ziņo laikraksts Diena.

Tāpat viņa minēja, ka liela loma viņas lēmuma pieņemšanā amatā vēlreiz neapstiprināt D. Pavļutu, bija traģēdijai Zolitūdē. «Viens, protams, ir politiskā atbildība, kuru es pati personiski izjutu tad, kad notika šī traģēdija. To es nekur neesmu paudusi. Es tajās dienās izvērtēju pati savu darbu ministres amatā. Es prātā izgāju cauri visam – vai arī kā zemkopības ministre es neesmu atbildīga kādā procesā pie tā, kas tur notika. Es nesaskatīju savas nozares vainu tajā. Bet es uzskatu, ka nozares ministram ir jāuzņemas atbildība par procesiem, kas notiek viņa nozarē,» skaidroja L. Straujuma.

«Otrais, viņa atbildība par Būvniecības likumu. Ir arī citas lietas, ko es negribētu šobrīd teikt,» pauda Ministru prezidente.