Jaunākais izdevums

Atjaunojamās enerģijas nozarei nepieciešams kombinēts atbalsts, atstājot gan tiešo maksājumu par saražoto enerģiju, tiesa, būtiski mazāku, gan izmantojot budžetu un patērētājus neapgrūtinošus instrumentus, piemēram, nodokļu atbrīvojumu investoriem uz noteiktu laiku.

Šādu viedokli pauž Latvijas biomasas asociācijas LatBIO valdes loceklis, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs.

Viņš pauda pārliecību, ka atbalsts ir vajadzīgs, skaidrojot, ka atbalsts gāzei vai citiem fosilajiem energoresursiem ir bijis gadu desmitiem.

Pēc Paleja domām, būtu jāatstāj tiešais maksājums par saražoto enerģiju, kas būtu būtiski samazināts, salīdzinot ar pašreizējo. Viņš vērtēja, ka, iespējams, to nevajag pa tiešo attiecināt uz elektroenerģijas tarifu.

«Valstij ir daudz dažādu ienākumu veidu, kaut vai no Eiropas Savienības (ES) fondiem, un tos var novirzīt enerģijas atbalstam. Tie var būt ienākumi no valsts īpašumu izmantošanas. Ir daudz un dažādi mehānismi, daudz piemēru, uz kuriem var paraudzīties citās ES valstīs,» vērtēja organizāciju pārstāvis.

Viņaprāt, atbalstam jābūt terminētam un termiņam, visticamāk, jābūt piesaistītam attiecīgās iekārtas dzīves ciklam. Tam jābūt nevis emocionāli pateiktam, paskatoties griestos, bet ar ekspertu izvērtējumu, reāli nosakot konkrētai tehnoloģijai reālu termiņu.

Vaicāts par šī atbalsta iespējamo lielumu, Palejs teica, ka ir vairāki varianti. Pēc viņa norādītā, katrai tehnoloģijai ir savas īpatnības - vieniem pietiek ar nedaudz mazāku atbalstu, citiem nepieciešams vairāk. Tomēr esot skaidrs, ka pašreizējo atbalsta līmeni iespējams samazināt ļoti būtiski - varbūt pat vairāk par pusi.

Tomēr šo atbalstu Palejs negribot akcentēt, jo tam, iespējams, jābūt proporcionāli mazākam nekā atbalsta veidam, kas ir budžetu un enerģijas patērētājus neapgrūtinošs. Pēc viņa skaidrotā, šāds atbalsts nozīmētu investoram iedot nodokļu atlaides 100% apmērā, piemēram, uz pieciem gadiem.

«Valstij, protams, veidojas teorētiski negūtie ieņēmumi no nodokļiem, bet, ja nav investora, nav arī ieņēmumu. Investoru piesaistot, rodas cits labums, piemēram, valsts gūst ieņēmumus no nodokļiem, ko maksā saistītās industrijas - ēdināšana, transports, izejmateriālu ražošana,» sprieda nozares pārstāvis.

Viņš skaidroja, ka valstij palielināsies neto nodokļu ienākumi, samazināsies sociālie izdevumi, jo radīsies papildu darba vietas, iedzīvotājiem palielināsies ienākumi, pašvaldībām veidosies papildu nodokļu ieņēmumi no saistītajām struktūrām. Ieguvēji būs gan valsts, gan pašvaldība, bet investoram nebūs jāmaksā ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis. Pēc pieciem gadiem uzņēmums varētu atgriezties nodokļu maksātāju zonā.

Palejs teica, ka šis ir tikai viens no atbalsta veidiem, ko var piemērot posmā, kad stacija sāk darboties. Viņš minēja, ka, piemēram, Dānijā valsts atpērk zemi stacijas būvniecībai no īpašnieka un par simbolisku cenu izīrē investoram. Citi atbalsta veidi, kas neapgrūtina patērētājus un ekonomiku, piemēram, ir valsts garantijas, valsts aizdevumu izsniegšana.

Pat tad, ja puse projektu nespēs atmaksāt valsts garantēto aizdevumu, valstij paliks iekārtas un staciju varēs pārdot, jo iekārtas ir jaunas, uzsvēra organizāciju pārstāvis. Viņaprāt, zaudējums uz galvojumu ir minimāls, jo šādas stacijas ir interesantas jebkuram nopietnam enerģijas ražotājam un staciju tirgus ir diezgan aktīvs. «Daļu varbūt zaudēs, bet tas ir ļoti mazs risks, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.»

Palejs arī pieļāva, ka, iespējams, nav nepieciešams piemērot paaugstinātu tarifu, bet pietiek ar to, ka uzliek par pienākumu, piemēram, AS "Latvenergo" pirkt saražoto elektrību par tirgus cenu, tomēr norādīja, ka tas ir atkarīgs no pārējiem atbalsta mehānismiem.

«Iespējams, vajag attīstīt kombinēto atbalstu - ir ES atbalsts, patērētājus neapgrūtinošais atbalsts, tiešais atbalsts, kas var būt arī pienākums pirkt par tirgus cenu,» vērtēja Palejs. Viņaprāt, ja patērētājus neapgrūtinošais atbalsts ir liels, tiešie tarifi var būt daudz mazāki.

Valdība 2012.gada 28.augustā piekrita ierobežot valsts atbalstu jauniem atjaunojamās enerģijas projektiem, kā arī gāzes koģenerācijas stacijām. EM secināja, ka līdzšinējais atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus, nav bijis ilgtspējīgs un no izmaksu viedokļa nav bijis pietiekami kontrolējams. EM sāka darbu pie jauniem atbalsta instrumentiem zaļās enerģijas jomā, tomēr nozares pārstāvji priekšlikumus novērtēja kritiski.

Februāra sākumā Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares organizācijas vienojās par biedrības Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija izveidi, par valdes priekšsēdētāju ieceļot Paleju. Biedrības mērķis ir saskaņot un koordinēt dažādu AER apvienojošu nevalstisku organizāciju rīcību un tās pārstāvēt attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas grupa “Utilitas” pabeigusi Grobiņas vēja parka iegādi – tas ir viens no lielākajiem vēja parkiem Latvijā, ko veido 33 “Enercon” vēja turbīnas ar kopējo jaudu 19,8 MW.

“Vēja enerģijas attīstība ir daļa no mūsu uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas – veidot vēja un saules enerģijas parkus un nostiprināt mūsu pozīciju kā vienam no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem reģionā. Esam priecīgi paplašināt savu portfeli, iegādājoties Grobiņas vēja parku, kas papildinās “Utilitas” Tārgales vēja parku, kurš tiks pabeigts 2022. gada rudenī un kura kopējā jauda būs 58,8 MW. Mēs esam apņēmušies ieguldīt atjaunojamās enerģijas sektorā, lai palīdzētu risināt enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumus Baltijas reģionā,” stāsta Renē Tammists (Rene Tammist), “Utilitas” vēja enerģijas uzņēmuma “OÜ Utilitas Wind” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sunly piesaista 300 miljonus eiro

Db.lv,27.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas ražotājs “Sunly” ir piesaistījis finansējumu 300 miljonu eiro apmērā, lai sekmētu 1,3 GW saules, vēja un hibrīdo parku būvniecību ar enerģijas uzglabāšanas funkcijām Latvijā, visā Baltijā kopumā un arī Polijā.

Ar šī finansējuma palīdzību nekavējoties tiks uzsākta četru saules parku būvniecība Latvijā, kuru kopējā jauda - 553 MW. Galvenais projekts “Zirņi” ietvers 270 MW saules enerģijas, 100 MW BESS un 200 MW vēja enerģijas. Visi parki Latvijā ir izstrādāti kā hibrīdparki, ar plāniem nākotnē integrēt tajos vēja turbīnas, akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas vai to kombināciju.

Vienlaikus tiks attīstīts arī 244 MW Risti saules parks Igaunijā, kas spēj nodrošināt 55 000 mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņu. Plānots, ka šis būs hibrīdparks un vēlāk tajā tiks iekļautas sauszemes vēja turbīnas un akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmas. 1,3 GW portfelī ietilpst arī vairāki lieli hibrīdie saules parki Lietuvā, kā arī mazi un lieli saules parki Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas energokompānija Enefit Green iegādājas uzņēmumu Nelja Energia

Monta Glumane,29.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Eesti Energia» atjaunojamās enerģijas uzņēmums «Enefit Green» iegādāsies uzņēmuma «Nelja Energia» kapitāldaļas 100% apmērā. Kopējā šī darījuma summa sasniegs 289 miljonus eiro. Papildus tam «Enefit Green» pārņems «Nelja Energia» aizņēmumus, kas pašlaik veido 204 miljonus eiro. Pēc «Nelja Energia» iegādes, «Enefit Green» turpinās investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanas paplašināšanā Baltijas jūras reģiona valstīs, liecina medijiem sniegtā informācija.

««Eesti Energia» stratēģiskais mērķis ir līdz 2022.gadam palielināt no atjaunojamajiem un alternatīvajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas īpatsvaru līdz 40% no grupas kopējā ražošanas portfeļa. Līdzās jaunu ražošanas vienību būvniecībai, vēl viens risinājums šī mērķa sasniegšanai ir atbilstošu uzņēmumu iegāde. Kad gada sākumā parādījās informācija, ka Vardar grupa vēlas pārdot «Nelja Energia» mēs bijām ieinteresēti šajā iespējā, jo tas palīdzētu īstenot mūsu stratēģiju,» skaidro «Eesti Energia» valdes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter).

Viņš papildina, ka, pateicoties Igaunijas valdības mandātam piedāvāt uzņēmuma «Enefit Green» mazākuma akcijas Tallinas biržā, visām ieinteresētajām pusēm būs iespēja iesaistīties uzņēmuma nākotnes izaugsmē. Plašāku informāciju par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu «Eesti Energia» sniegs tiklīdz tiks noslēgti atbilstošie sagatavošanās darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pēdējā pusgada laikā pievienojušies četri jauni biedri, informē asociācijā.

VEA pievienojies atjaunojamās enerģijas projektu attīstītājs Sunly, pasaulē lielākais atkrastes vēja enerģijas projektu attīstītājs Ørsted, saules un vēja parku attīstītājs European Energy un vietējais uzņēmums, kas piedāvā risinājumus lielā augstumā, SIA Gaismas rati.

“Pēdējā pusgada laikā esam piedzīvojuši ievērojamu paplašināšanos, uzņemot savā pulkā vēl četrus spēcīgus uzņēmumus. Priecājamies gan par starptautiskajiem uzņēmumiem, kas izvēlas iesaistīties kvalitatīvā nozares attīstībā visos līmeņos, gan arī par vietējiem uzņēmumiem, kas apliecina savu uzticēšanos VEA iespējām pārstāvēt savus biedrus un iesaistīt nozares aktuālākajos procesos,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags, piebilstot, ka jauno biedru zināšanas un uzkrātā pieredze palīdzēs VEA parādīt plašākai sabiedrībai vēja nozares attīstības nozīmi un ieguvumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamās enerģijas attīstītājs Green Genius saņems līdz pat 100 miljonu eiro kapitālieguldījumam no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB).

Ar šo investīciju tiks finansēti neatkarīgā elektroenerģijas ražotāja, Modus Group piederošā uzņēmuma Green Genius paplašināšanās plāni dažādās Eiropas valstīs līdz 2029. gadam. Pēc darījuma noslēgšanas, kas vēl jāapstiprina vairāku valstu konkurences iestādēm, ERAB kļūs par Green Genius mazākuma akcionāru.

ERAB ieguldījums 100 miljonu eiro apmērā atbalstīs Green Genius izaugsmes stratēģiju Eiropā, kas ietver vairāk nekā divu gigavatu atjaunojamās enerģijas projektu attīstību, paātrinot Eiropas pāreju uz tīru enerģiju un stiprinot reģiona enerģētisko neatkarību un drošību. “Mēs esam gandarīti, ka varam veidot partnerību ar ERAB. Tā atspoguļo Green Genius ilgtermiņa stratēģiju, lai turpinātu attīstīt savu projektu portfeli un pāreju uz neatkarīga elektroenerģijas ražotāja statusu. Šis institucionālais partneris ļaus mums aktīvāk ieguldīt jaunos atjaunojamās enerģijas projektos,” norāda Green Genius izpilddirektors Ruslans Sklepovičs (Ruslan Sklepovič).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna Eesti Energia atjaunojamās enerģijas uzņēmums Enefit Green publicējis uzņēmuma akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), emisijas prospektu un paziņojis par reģistrēšanos IPO akciju iegādei, kas ilgs līdz 2021. gada 14. oktobrim.

Paredzams, ka tirdzniecība ar Enefit Green akcijām Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā varētu sākties 2021. gada 21. oktobrī.

Akciju sākotnējā publiskajā piedāvājuma apjoms ir līdz 115 miljoniem eiro, ko veido jaunas Enefit Green akcijas ar kopējo vērtību līdz 100 miljoniem eiro un uzņēmuma Eesti Energia sekundārās akcijas 15 miljonu eiro vērtībā. Pamata scenārijs paredz, ka tiek piedāvāti līdz 17,3% no visām Enefit Green akcijām. Sekundāro akciju skaits var tikt palielināts līdz 60 miljoniem eiro. Ja tiek izmantota iespēja palielināt akciju skaitu, kopējais darījuma apjoms var sasniegt 175 miljonus eiro, kas atbilstu līdz 26,4% no visām Enefit Green akcijām. Akcijas tiek publiski piedāvātas tikai Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis Renewables sāk īstenot 178 miljonus eiro vērtos attīstības plānus Latvijā

Db.lv,20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas darbojas Baltijas valstīs un Polijā, ir sācis darbu pie saules enerģijas portfeļa izveides Latvijā.

Tas sākotnēji paredz 239 megavatu (MW) saules enerģijas projekta izbūvi, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā. Projekta būvniecības darbi tiks uzsākti šī gada pirmajā ceturksnī, un kopējais investīciju apjoms tiek lēsts ap 178 miljoniem eiro.

Tas iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu visa reģiona ceļā uz ilgtspējīgu atjaunīgo enerģiju un vēlreiz apliecina Ignitis Renewables apņemšanos veidot videi draudzīgāku nākotni.

"Latvija ir daļa no Ignitis Renewables vietējā tirgus, kurā uzņēmums aktīvi paplašina savu darbību un saskata lielu izaugsmes potenciālu. Trešdaļu no kopējā reģiona projekta attīstības plāna ir paredzēts īstenot Latvijā. Lēmums uzsākt saules enerģijas parku būvniecību Latvijā ir nozīmīgs solis ceļā uz uzņēmuma paplašināšanos Baltijas valstīs un plašāku atjaunīgās enerģijas attīstības stratēģiju," skaidro Ignitis Renewables izpilddirektors Tjerī Elenss (Thierry Aelens).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Enerģētikas nozarei beidzot pievērsta pelnītā uzmanība

Reinis Āboltiņš, <i>Lattelecom tet</i> enerģijas tirgus eksperts,28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai valsts drīkst novest līdz bankrotam?

Jānis Jurkāns, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns SIA partneris, zvērināts advokāts,18.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 5. maijā “Dienas Bizness” publicēta numura tēma ar virsrakstu “Lielākajai daļai draud bankrots”. Tajā no atjaunojamās enerģijas ražotāju viedokļa aplūkoti Ekonomikas ministrijas plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas atbilstoši rakstā norādītajam varētu būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju.

Tajā arī uzsvērts, ka atjaunojamās enerģijas ražotāji ir gatavi vērsties ar prasībām gan Latvijas Republikas Satversmes tiesā, gan starptautiskajās tiesās, prasot atjaunojamās enerģijas ražošanā ieguldīto investīciju aizsardzību.

Lielākajai daļai "zaļo ražotāju" draud bankrots 

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos var būt liktenīgi apmēram 80% zaļo ražotāju,...

Šī nebūs pirmā reize, kad Satversmes tiesa izskatīs ar obligāto iepirkumu saistītus jautājumus. Tādēļ šķita interesanti palūkoties, kādi ir tie apsvērumi un kritēriji, ko Satversmes tiesa izvirza un ņem vērā, izlemjot šāda veida lietas. Pirmo spriedumu saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanai piešķirto atbalstu Satversmes tiesa taisīja jau 1997. gadā, kad konstatēja, ka Ministru kabinets ir pārkāpis savas pilnvaras un pretēji Saeimas konkrēti izteiktai gribai mainījis elektroenerģijas iepirkuma cenu tarifus koģenerācijas stacijām.

2010. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu, kurā uzsvēra, ka Ministru kabinets ar saviem noteikumiem nevar sašaurināt tās tiesiskās garantijas, kuras likumdevējs ir noteicis likumā. Citā lēmumā 2010. gadā Satversmes tiesa par izšķirošu atzina to, ka, lai arī konkrētajā periodā atbalsts tika samazināts, neizmaksātās atbalsta daļas izmaksa jeb "parāda atdošana" bija paredzēta nākotnē. 2015. gadā Satversmes tiesa jau konkrētāk vērtēja tieši atbalstu atjaunojamajai enerģijai un atzina, ka personas ekonomiskās intereses jeb komercdarbības veikšana ir vērtējama Satversmes 105. panta (tiesības uz īpašumu) ietvaros. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt radusies paļāvība.

Personas interese gūt tai vēlamā apmēra peļņu neietilpst tiesību uz īpašumu tvērumā, tomēr ir jāņem vērā investīciju apmērs attiecīgajā koģenerācijas stacijā.

Citā spriedumā 2015. gadā Satversmes tiesa atzina, ka Subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanas rezultātā samazinās komersantu gūtie ienākumi, tādēļ tas ir vērtējams kā īpašuma tiesību ierobežojums. Satversmes tiesai šķita būtiski, ka Saeimā ir vērtēta regulējuma ietekme uz elektroenerģijas ražotāju maksātspēju. Tāpat Satversmes tiesas ieskatā bija svarīgi, lai ierobežojums pēc būtības nav konfiscējošs. Līdz šim pēdējais ar atjaunojamās enerģijas ražošanu saistītais spriedums Satversmes tiesā taisīts 2019. gada aprīlī. Šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka piešķirtais valsts atbalsts nav uzskatāms par nesamērīgu, jo tas palīdz sasniegt Valsts noteiktos atjaunojamās enerģijas ražošanas īpatsvara mērķus. Valsts atbalsts pēc būtības tiek sniegts sabiedrības interesēs.

Izpētot Satversmes tiesas praksi atjaunojamās enerģijas atbalsta jomā, konstatējami šādi būtiski nosacījumi, kas Ministru kabinetam jāņem vērā, izdarot izmaiņas atjaunojamās enerģijas ražošanas tiesiskajā regulējumā:

  • Ministru kabinetam ir pienākums nodrošināt, lai tā atbalsta daļa, kas ir ar normatīvajiem aktiem vai līgumiem apsolīta, tiktu izmaksāta, pat ja tas objektīvu apstākļu dēļ notiek ar zināmu aizkavēšanos.
  • Tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros aizsargā Satversmes 105. pants. Lai arī nākotnē paredzama noteikta apmēra peļņa nevar tikt uzskatīta par īpašumu šīs normas izpratnē, par tādu ir uzskatāmas investīcijas, kas izdarītas, rēķinoties ar iespēju tās noteiktā laikā atgūt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.
  • Pirms normas pieņemšanas ir būtiski pārliecināties par jaunā regulējuma ietekmi uz komersantu maksātspēju.

Gadījumā, ja Ministru kabinets neievēros minētos nosacījumus, pastāv liela iespēja, ka tā pieņemtās normas var tikt atceltas. Īpaši jāatzīmē, ka, ja kādas normas pieņemšana acīmredzami nozīmē lielas daļas attiecīgās nozares komersantu maksātnespēju, šī norma būtu atzīstama par nesamērīgu un tādēļ neatbilstošu Satversmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zaļo un atjaunojamo enerģētikas projektu attīstība Latvijā

Jānis Goldbergs,12.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Aplūkojot Baltijas reģionu, varam teikt, ka elektroenerģijas tirgus integrācija norisinās visnotaļ labi. Baltijas Enerģijas tirgus starpsavienojumu plānā uzstādītie mērķi lielā mērā ir izpildīti,» pauž SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers

Stabils un tehnoloģiskiem jaunievedumiem atvērts enerģijas tirgus ir pamats ekonomikas attīstībai. Enerģētiskā politika nosaka katra uzņēmuma izaugsmes diapazonu: inovāciju ieviešana un pakalpojumu saskaņošana ar klientu vēlmēm ietekmē uzņēmēju iespēju spektru konkrētā valstī, kā arī investīciju piesaistīšanu.

Dienas Bizness sarunā ar lielākā elektrības ražotāja Baltijā Eesti Energia meitas uzņēmuma SIA Enefit valdes priekšsēdētāju Jāni Betheru apsprieda pašreizējo situāciju enerģijas tirgū, atvērtā tirgus priekšrocības un tā attīstības perspektīvas.

Enefit jau vairāk nekā desmit gadu garumā uzrāda stabilitāti, mērķtiecību un, pats galvenais, klientu uzticību. Kas sekmēja ienākšanu Latvijas enerģētikas tirgū un tik veiksmīgu klientu piesaistīšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

78% iedzīvotāju uzskata, ka vēja enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir videi draudzīga, vairāk nekā 70% piekrīt arī apgalvojumiem, ka tas ir ilgtspējīgs ražošanas veids, kas mazina klimata pārmaiņu draudus.

Tas noskaidrots pēc Vēja enerģijas asociācijas (VEA) pieprasījuma veiktajā SKDS aptaujā par iedzīvotāju uzskatiem par dažādiem atjaunojamās enerģijas veidiem, to piemērotību Latvijai, kā arī ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēkiem. Pētījums parāda, ka iedzīvotāji par dabai draudzīgākajiem enerģijas iegūšanas veidiem Latvijā uzskata saules un vēja enerģijas izmantošanu, kā arī ar šķeldu darbinātu koģenerācijas staciju darbību. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 74,3% Latvijas iedzīvotāju atbalsta pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā. VEA pāstāvji atzīst, ka tik liels iedzīvotāju atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir bijis pārsteigums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules enerģijas projektu veiksmes noteicošie faktori

Nikolajs Dorofejevs, Rietumu Bankas korporatīvo finanšu nodaļas vadītāja vietnieks,25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saules enerģijas parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējās arvien vairāk uzņēmumu. Tomēr, kā jebkurā biznesā, šāda projekta veiksmīgai īstenošanai jāņem vēra virkni būtisku faktoru, ir pareizi tos jāpārvalda, ka arī jāizvērtē potenciālie riski.

Protams, šo nozari jāskata kontekstā ar klimata politiku un tieši elektrifikāciju kā labāko risinājumu ceļā uz tā saucamo “net-zero” jeb klimatam neitrālu sadzīvi un ekonomiku. Papildus grūdienu saules enerģijas attīstībai dod arī enerģijas cenu nestabilitāte un pieaugums viscaur Eiropā un vajadzība nodrošināt enerģētisko neatkarību.

Klimata politika rada patiesi vēsturiska mēroga enerģētikas transformāciju un tieši saules enerģija ir vadošais atjaunojamās enerģijas veids. Saskaņā ar Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem, saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26 % – visstraujāk no visiem “zaļās” enerģijas veidiem. Tomēr, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, saules enerģijai joprojām ir milzīgs potenciāls tuvākajā desmitgadē. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecību ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Šajā komentārā fokusējos uz pēdējiem un ieskicēšu galvenos faktorus, kuriem mēs kā banka – saules enerģijas projektu finansētāji, aicinām pievērst pastiprinātu uzmanību pirms projekta īstenošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoparku bums – vajadzīgs vienots ilgtermiņa attīstības skats

Ilga Gudrenika-Krebs, zvērināta advokāte, ZAB “Ellex Kļaviņš” partnere,18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ieguldot 33 miljonus eiro, Sunly atklāj vienu no lielākajiem saules parkiem Polijā

Db.lv,06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 33 miljonus eiro, 6. septembrī netālu no Krakovas, atklāts 60 MW Žezavas saules enerģijas parks. To realizējot, tas kļuvis par vienu no līdz šim lielākajiem saules enerģijas parkiem Polijā, kā arī par “Sunly” nozīmīgāko projektu šajā valstī.

Augustā Žezavas projekta saražotā elektroenerģija veidoja 43% no kopējā prognozētā elektroenerģijas ražošanas apjoma visos “Sunly” saules enerģijas parkos Polijā. 50 hektāru plašā parka jauda ir 60MW, un vidējais enerģijas ražošanas apjoms gadā - 65 000 MWh. Paredzams, ka saules enerģijas parks spēs apmierināt aptuveni 80 000 iedzīvotāju lielas pilsētas elektroenerģijas vajadzības gadā, nodrošinot to 30 000 mājsaimniecībām, kā arī nepieciešamo pilsētas infrastruktūrai. Uzņēmumam ir vērienīgi plāni attīstīt vairāk nekā 30 GW atjaunojamās enerģijas projektu portfeli Baltijas valstīs un Polijā.

“Sunly” dibinātājs un izpilddirektors Priits Lepaseps (Priit Lepasepp) uzsver, ka Žezavas saules parks ir tikai sākums uzņēmuma plāniem Polijā. “Mēs Polijas tirgu uztveram kā ļoti pievilcīgu un ar lielu potenciālu attīstībai nākotnē. Ciešā sadarbībā ar komandu Polijā, kas apzina dažādas iespējas, redzam, ka tuvāko gadu laikā, mēs palielināsim tīras enerģijas ražošanas apmērus reģionā,” uzsver P. Lepaseps.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables paplašina savu darbību Latvijā. Investīciju lēmums paredz ap 106 miljonu eiro ieguldījumu 174 MW Tumes saules enerģijas projekta izveidē, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā.

Šis būs jau trešais Ignitis Renewables saules enerģijas projekts Latvijā.

"Mēs mērķtiecīgi strādājam pie atjaunīgās enerģijas ražošanas segmenta paplašināšanas un jaunu projektu īstenošanas Latvijā, jo Ignitis Group kā vadošais enerģētikas uz ņēmums Baltijā saskata milzīgu izaugsmes potenciālu šajā reģionā. Saules enerģijas projektu portfeļa paplašināšana ir būtisks ieguvums gan reģiona mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, gan arī vietējo kopienu iniciatīvu atbalstam reģionos, kur attīstām savus projektus. Turklāt tas ļauj arī virzīties tuvāk Ignitis Group stratēģiskajam mērķim - līdz 2030. gadam nodrošināt 4–5 GW uzstādīto zaļās enerģijas jaudu,” norāda Thiery Aelens, Ignitis Renewables CEO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs,04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas patēriņam elektroenerģija jāspēj saražot pašiem - pēc tam jādomā arī par eksportu

Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā,27.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas ražošanas un patēriņa ziņā Latvija ir tuvu tam, lai kļūtu par enerģijas eksportētāju, raugoties gada griezumā. Turklāt mēs šim slieksnim esam vistuvāk no visām Baltijas valstīm. AS “Augstsprieguma tīkls” dati par 2023. gadu parāda, ka Latvija pērn vairāk nekā 88% valsts patēriņa nosedza ar vietējo ģenerāciju .

Lietuvā šis skaitlis bija vien 46.6%, bet Igaunijā – 57.4%. Latvijā jau tagad mēdz būt mēneši, kuros saražojam vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Tas, galvenokārt, pateicoties hidroelektrostacijām.

Latvija un Baltija var kļūt par nozīmīgu “zaļās enerģijas līci”

Kopā Baltijas reģionā no atjaunīgajiem dabas resursiem ir iespējams ražot pat līdz septiņām reizēm vairāk elektroenerģijas nekā tiek ražots šobrīd. Mums ir vējš, saule, biomasa, ūdens. Tas nozīmē, ka laika gaitā tieši elektroenerģija var kļūt par Latvijas un visa reģiona vienu no svarīgākajām eksporta “precēm”. Ja Ziemeļjūra ir slavena ar naftas ieguvēm, Baltijas potenciāls ir atjaunīgā enerģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), investējot atjaunojamās enerģijas uzņēmumā “Sunly” 30 miljonus eiro, paudusi atbalstu zaļās enerģijas attīstībai Baltijas valstīs un Polijā.

Jau šobrīd “Sunly” izstrādes procesā ir vairāki saules un vēja enerģijas projekti arī Latvijā, kas spēs saražot aptuveni 2TWh.

ERAB ieguldījums ļaus “Sunly” veicināt un paplašināt atjaunojamās enerģijas ražošanu, kas būtiski ļaus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī stiprināt reģiona enerģētisko drošību. Banka uzņēmumā ieguvusi mazākuma līdzdalību, tādējādi noslēdzot “Sunly” 2022. gadā uzsākto investīciju piesaistes raundu, kopējam kapitāla apjomam šobrīd sasniedzot aptuveni 230 miljonus eiro.

ERAB Eiropas Enerģētikas nodaļas vadītājs Gregors Zieļinskis (Grzegorz Zielinski) uzsver: “Priecājamies uzsākt sadarbību ar “Sunly”, tādējādi atbalstot uzņēmuma ceļu uz tālāku attīstību. Strauji augoši atjaunojamās enerģijas uzņēmumi, tostarp arī “Sunly”, ir būtiski visa reģiona klimata mērķu sasniegšanai, un mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim sniegt savu pienesumu, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un sekmētu reģiona pāreju uz zaļo enerģiju.”

Komentāri

Pievienot komentāru