Andra Jansona vadībā no nelielas manufaktūras Daiļrade koks ir kļuvis par vienu no lielākajiem un veiksmīgākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā.
Tobrīd Andris Jansons saņēmis piedāvājums strādāt par Daiļrades ražošanas vadītāju. «Pēkšņi es vairs nerakstīju disertāciju, bet biju atbildīgs par 3000 cilvēkiem. Tomēr tirgus bruka, un uzņēmums putēja ārā. Daiļrade tika sadalīta un privatizēta, un uz trīs suvenīru ražošanas cehu bāzes tika nodibināts Daiļrade koks. Sākām no nekā, atstrādājām Daiļrades parādus, ražošanai pievienojām tirdzniecību, spērām soli pa solim un tagad esam viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem.»
Uzņēmējs ir pārliecināts, ka deviņdesmitajos biznesam gājis vēl grūtāk nekā šodien. «Bija pieejami tikai īstermiņa kredīti ar 30-40 % likmi. Ņēmām kredītus, pirkām iekārtas, investējām ražošanā, pēc tam pārkreditējāmies, pirkām jaunas iekārtas. Katrs solis bija avantūristisks, tomēr ar aprēķinu apakšā. Mums bija skaidrs, ka gribam to darīt, un, ja gribam, tad vajadzētu sanākt.»
Piesardzīgs optimisms
Pašlaik Daiļrade koks pieder ražotnes Valmierā, Vaiņodē, Pļaviņās, Viļakā un Siguldā, kurās strādā 350 darbinieki. Šogad uzņēmums atvēris otro tirdzniecības vietu, veikalu Čiekurs, Rīgā, bet lielākā daļa, ap 75 % saražotās produkcijas tiek eksportēti uz vairākām Eiropas valstīm un ASV. Kompānijas konsolidētais apgrozījums pērn bija 12 miljoni latu.
Daiļrade koks vadītājs atzīst, ka, sākot no pagājušā gada rudens, ražošanas apjomi kritās par aptuveni 30 %. «Pavasarī bija grūti, daudz kur ražošanā nācās likvidēt otro maiņu, palika mazāk arī biroja darbinieku. Tomēr «asti» nocirtām uzreiz, nevis kā valsts — pa mazām ripiņām. Samazinājām izmaksas, lai uzņēmums, nezaudējot naudu, varētu funkcionēt. Pašlaik pasūtījumi sāk nākt atpakaļ, esam piesardzīgi optimisti.»
Īstā krīze mēbeļu ražošanā esot bijusi 2006.-2007. gadā. «Tad koku cenas uzlēca debesīs, lētāk bija kokmateriālus ievest no Zviedrijas. Arī algas pieauga disproporcionāli, par 20 % gadā, jo trūka, kas strādā. Darbiniekus apmācījām paši, jo jāstrādā ar specifiskām iekārtām, bet, tiklīdz viņi bija kaut ko apguvuši, tā — prom uz «stroiku». Uzņēmumā veikt investīcijas nebija jēgas, jo bankas galvenokārt balstīja nekustamo īpašumu sektoru. Tā mēbeļnieki Latvijā zaudēja konkurētspēju. Šobrīd ir labāk, jo koksnes cena ir nokritusies uz pusi un arī darbinieku deficītu vairs neizjūtam.»
Īpatnējs hobijs
Tomēr joprojām aktuāls esot puspajokam teiktais — ražošana Latvijā ir īpatnējs relatīvi turīgu cilvēku hobijs, saka Andris Jansons. «Diemžēl tā tas ir. Būt ražotājam Latvijā šobrīd ir kā fanātisms vai misijas apziņa, jo nopelnīt ar to nevar. Ir jābūt cīnītājam. Ja ir grūti un tu vairs nesaproti, kāpēc to dari, ir tomēr jāsameklē sevī motivācija, jāatrod veids, kā turpināt. Es pats nevarētu bez iekšējās motivācijas iet uz darbu. Es atrodu kaut ko, kas man sagādā prieku, kaut vai sīku prieciņu, par ko varu būt gandarīts dienas beigās.»
Šodien Daiļrade koks vadītājam ir prieks par to, ka mēbeļu rūpniecības nozarē ir parādījušies cerību stariņi — par spīti valdības pūlēm, kā viņš saka. «Visa tā runāšana par to, ka «mēs atbalstām eksportu un gribam, lai Latvijā būtu ražošana», ir tukši vārdi. Nekas nav izdarīts, lai to atbalstītu. Mēs jau nesakām valdības vīriem, ka mums vajag to vai šito. Mēs sakām: netraucējiet, lūdzu, strādāt! Pasakiet, kāda būs nodokļu politika nākamos piecus gadus vai kaut vai pēc gada, radiet prognozējamu vidi.»
Daudz laika jāvelta, skaidrojot Latvijas ekonomisko situāciju sadarbības partneriem ārvalstīs, atzīst uzņēmējs. «Ja viņi saskaras ar kaut ko nesaprotamu, piemēram, ārkārtīgu darba algas kāpumu vai kritumu, kas Rietumos nav iespējams, tad uzreiz sāk baidīties. Mums ir jāskaidro, kāpēc tā notiek un ka tas neietekmēs viņu izmaksas, bet ne vienmēr to ir viegli izskaidrot. Jāmēģina pārliecināt, ka mēs kā biznesa partneri esam uzticami ilgtermiņā.»
Tas ir sarežģīts uzdevums, jo, sagatavojot piedāvājumu klientam, ir jānosauc cenas, kas būs spēkā vismaz gadu vai divus. Kā mainīsies nodokļi šajā laika posmā, var tikai minēt, un šis nezināmā «mainīgā lieluma» risks gulstas uz uzņēmēju.
Iekaro uzticību
Mēbeļu biznesā nekas nenotiek ātri. Sākot strādāt ar jaunu klientu, paiet gads līdz pirmajiem pasūtījumiem. Lielākie Eiropas uzņēmumi šajā nozarē darbojas 50-60 gadus. Lai starp tiem iesprauktos kāds Latvijas mēbeļu ražotājs, tam ir jānāk ar ļoti labu piedāvājumu. Uzņēmumam Daiļrade koks šāds piedāvājums ir, uzskata Andris Jansons.
«Katram klientam ir savas vajadzības. Tas, kuram vajag miljonu detaļu un ļoti lēti, ir Ķīnas preču pircējs. Cenas ziņā mēs Ķīnu nekad neizkonkurēsim. Tomēr Ķīna ir tālu, mūsu priekšrocība ir tā, ka esam tuvu un varam pielāgoties klientu vēlmēm. Arī kvalitāte mūsu produkcijai ir augsta, nemēģinām pircējiem iesmērēt ar papīru aplīmētu skaideni, kas pēc pusgada izjuks.»
Veiksmīgi izvēlēta niša pēdējos gados ir bērnu mēbeļu ražošana. «Tas bija pareizs lēmums, jo bērnu mēbeles pērk arī krīzes laikā. No jaunas guļamistabas, sekcijas vai vannas istabas plauktiņiem cilvēki drīzāk ir gatavi attiekties,» novērojis uzņēmuma vadītājs. Īpaši labi bērnu mēbeles tiek pirktas Amerikā, kur Daiļrade koks ar savu produkciju iegāja pirms trim gadiem. Šogad apgrozījums ASV būs ap miljonu eiro.
Ja atkal salīdzina ar Ķīnas ražotājiem, tad bērnu mēbeļu segmentā viņi ir zaudētāji, jo uzticību Ķīnas produkcijai krietni iedragājis saindēto piena produktu skandāls. Savukārt Latvijas uzņēmuma kvalitāti, videi draudzīgu ražošanu un izmantoto izejvielu ekoloģiskumu, kas ir svarīgi bērniem domātai produkcijai, apliecina Eiropas Savienībā izdoti sertifikāti, norāda Andris Jansons.
Idejas katru dienu
Viens no lielākajiem Daiļrade koks klientiem ir somu biroja mēbeļu ražotājs Martela, ar kuru sadarbība veidojusies jau desmit gadu garumā. Martela vairumā iepērk gatavas detaļas, kas Somijā tiek montētas kopā. Lai labāk varētu apmierināt šī un citu klientu vajadzības pēc finierētām mēbelēm un to detaļām, Daiļrade koks pirms sešiem gadiem nopirka uzņēmumu Valmieras mēbeles. Tobrīd Valmieras mēbeļu apgrozījums bija 1,3 miljoni latu, pagājušajā gadā — 3 miljoni.
«Valmieras uzņēmums papildina citas mūsu ražotnes, kur top masīvkoka mēbeles. Tas, ka mums ir vairākas ražotnes, paaugstina kompānijas elastību, dod iespēju vienlaicīgi ražot dažādus modeļus. Tā mēs varam konkurēt arī ar lielajām lietuviešu mēbeļu rūpnīcām, it īpaši mazo pasūtījumu piesaistē. Mēs varam katru detaļu apmīļot. Masveida ražošanā tas nav iespējams,» stāsta uzņēmuma vadītājs.
Uzņēmuma elastība atspoguļojas klientu daudzveidībā. Tās ir gan «dārgā gala» masīvkoka mēbeles, kas tiek piegādātas individuāliem klientiem, kuri tās noskatījuši ekspozīcijā kādā no Vācijas veikaliem, gan vienkāršāka produkcija. Tāpat Daiļrade koks joprojām sadarbojas ar saviem pirmajiem Rietumu klientiem — Eiropas lielāko attālinātās tirdzniecības kompāniju Otto.
«Otto tirgo preces pēc katalogiem, un mūsu pirmie produkti, ko pārdevām Vācijā jau 1994. gadā, bija vienkārši plauktiņi. Tā kā Otto katalogi mainās reizi pusgadā, sadarbībā ar viņiem iemācījāmies ļoti īsā laikā radīt jaunus produktus. Vienmēr esam meklējumos, galva pilna ar idejām. Ir pat bijuši gadi, kad esam radījuši ap tūkstoti jaunu mēbeļu paraugu jeb vidēji trīs paraugus dienā, ieskaitot Ziemassvētkus un svētdienas.»
Uzņēmumā strādā speciālisti, kuri prot savienot tehniskās zināšanas un izpildījumu ar klientu vajadzībām un dizaina tendencēm, uzsver Andris Jansons. «Nav neviena cilvēka, kurš var strādāt 24 stundas diennaktī un prot visu. Vadītāja darbs ir organizēt komandu. Es vienmēr savos lēmumos esmu balstījies uz kolēģu ieteikumiem un darbā esmu aicinājis jaunus, gudrus cilvēkus. Tas rada pozitīvu gaisotni uzņēmumā. Nebaidos, ka kāds savā jomā būs gudrāks par mani. Ideāli, ja tā ir. Tās ir kolektīvās zināšanas, kas dod mēbelēm pievienoto vērtību.»
Vizītkarte
Andris Jansons
SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs un īpašnieks (70 %)
Dzimis 1962. gadā Rīgā
Izglītība Rīgas Tehniskā universitāte, inženiera elektriķa specialitāte
Darba pieredze Rīgas Tehniskā universitāte, Daiļrade
Vaļasprieks skriešana, orientēšanās sports
Latvija var — televīzijā
Sākusies raidījuma Latvija var jaunā sezona! Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās.
21. septembrī — dizainere Antra Stare, kura savu biznesa nišu atrada, meklējot to, kā nav veikalos. Viņa radījusi produktu, ko pērk arī krīzes laikā.
28. septembrī — Andris Ambainis, viens no spējīgākajiem pasaules jaunajiem zinātniekiem kvantu skaitļošanā. Strādājis ASV un Kanādā, bet tagad atgriezies Latvijā.