DB Viedoklis

Db viedoklis: Milzu cīņas par visvairāk samudžināto nodokļu politiku

Dienas Bizness,12.10.2012

Jaunākais izdevums

Kurš kuram stiprāk iesitīs?! Šāds jautājums jau vairākas nedēļas rodas, vērojot Latvijas pašvaldību un valdības cīņas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (INN) sadali nākamajā gadā. Jāatzīst, ka šis jautājums ar sākotnēji skaidru ideju laika gaitā ir transformējies par seriālu ar vairākām šķautnēm, turklāt grūti pateikt, kura no tām šķiet būtiskāka pašiem cīņas dalībniekiem.

Pirmkārt, attiecībā uz IIN jāatzīst, ka, samazinot tā likmes, zināmā mērā varētu sarukt arī šā nodokļa veidā gūtie ienākumi. Tomēr zīmīgi ir tas, ka lielāko brēku šajā gadījumā taisa tieši lielās pašvaldības - tās, kurām ir pietiekami liels tautsaimnieciskais potenciāls un arī cerības, ka, augot iedzīvotāju ieņēmumiem, īpaši nesamazināsies pašvaldību budžetā iekasētās summas apmērs. Protams, vislabākajā situācijā šajā jomā ir, piemēram, mazās Pierīgas pašvaldības (Ķekava, Baloži u. c.), kuru iedzīvotāji strādā Rīgā, saņemot pietiekami labu atalgojumu, bet nauda IIN veidā plūst dzīvesvietas miesta virzienā. Tomēr arī lielajām un ekonomiski salīdzinoši spēcīgajām pašvaldībām šeit īpaši nebūtu par ko sūdzēties.

Otrkārt, pat mulsinoša ir viena otra pašvaldību speciālista aizrunāšanās par to, ka perspektīvā vajadzētu veikt sadali starp valsti un pašvaldībām arī attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) veidā iekasētajiem līdzekļiem, jo tāda, redz, esot Somijas pieredze. Iespējams, Somijā šāds modelis tiešām veiksmīgi darbojas. Tomēr jāņem vērā, ka Latvija kopš savas valstiskās neatkarības atjaunošanas brīža jau ir pārņēmusi dažādu valstu pieredzi. Vienā gadījumā tā ir bijusi Vācijas pieredze, otrā - Zviedrijas, trešajā - Dānijas, ceturtajā - vēl kādas citas valsts pieredze. Un nereti viena pieredze ar otru nekādi neiet kopā. Turklāt šis Somijas modelis paredz speciāla fonda izveidi, kurā tiktu ieskaitīta daļa UIN veidā iekasētās naudas, lai pēc tam šo summu sadalītu pašvaldībām, kuras izpildījušas kādus noteiktus kritērijus. Citiem vārdiem sakot, zinot līdzšinējās Latvijas tradīcijas finansējuma sadales jomā, darbotos jau labi zināmais princips - no katra pēc iespējām, katram pēc vajadzības. Tātad - tās pašvaldības, kuras jau ir daudz izdarījušas investīciju piesaistes jomā, maksātu tām, kas līdz šim to vien ir darījušas kā sūkstījušās, cik grūti ir dzīvot depresīvā reģionā.

Treškārt, jāteic, ka visā šajā stāstā ir kāds aspekts, kam ar nodokļu naudas pārdali un tamlīdzīgām lietām nav vispār nekāda sakara - atsevišķū pašvaldību prātuļošana par izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības vai jaunas šāda veida organizācijas veidošanu. Šādi pasākumi drīzāk gan liecina vai nu par vēlmi izrādīties vēlētāju priekšā kā cīnītājam, piemēram, par rīdzinieku labklājību, vai arī panākt, lai būtu jauna organizācija, kur kādai konkrētai pašvaldībai, iespējams, Ventspilij, būtu lielāka teikšana.

Cerams vienīgi, ka, turpinot šāda veida kariņus, pašvaldību pašreizējie bosi sadarbībā ar Finanšu ministriju nesaķīmiķos tādu nodokļu naudas pārdales modeli, ka nākamie varēs ilgi domāt, kā ar to visu tikt galā pēc iespējas nesāpīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar MILZU! saimnieku Enno Enci

Lelde Petrāne,22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence. SIA MILZU! ir ģimenes uzņēmums, kas Kuldīgā ražo graudaugu pārslas. MILZU! pārslu receptūras izstrādātas, piesaistot zinātnieku komandu no Latvijas Lauksaimniecības Universitātes. MILZU! ir ieguvis apbalvojumu par labāko preču zīmi Latvijā 2014. gadā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Izpētot nozari, konstatējām, ka nozarē nav pārstāvētas Latvijā ražotas un veselīgas graudaugu pārslas. Izpētot mērķauditorijas vērtības, secinājām, ka tās ir tuvas MILZU! vērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: MILZU! meklē investorus

Monta Glumane,28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne,12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brokastu pārslu zīmols "Milzu!" atradis investoru, kāpina eksporta apjomus, apgrozījumu un turpina radīt nākotnes produktus.

Pēdējā gada laikā uzņēmums īstenojis vairākas inovatīvas ieceres, tostarp izveidojis jaunu zīmolu "Veggy Crush," ar kuru ražo gaļai alternatīvus produktus, piemēram, no teksturētiem pelēkajiem zirņiem gatavotus dārzeņu burgerus, pelmeņus u.c. "Jau kādu laiku vēlējāmies piedāvāt veselīgu alternatīvu ne tikai brokastu pārslu segmentā, bet arī gatavo maltīšu segmentā, lai aizņemti cilvēki, atnākot mājās, vienkāršā veidā varētu baudīt ērti pagatavojamu, siltu un veselīgu maltīti," stāsta uzņēmuma vadītājs Enno Ence.

Otrais MILZU! lielākais jaunums ir jaunās, graudaugus nesaturošās brokastu pārslas "Veggy Cereal", kas vēl pirms nonākšanas pārdošanā septembra sākumā jau baudīja nozares profesionāļu novērtējumu ārpus Latvijas. Uzņēmums iekļuvis inovāciju izlasē SIAL Innovation Selection Paris 2020, kas ir viena no pasaulē lielākajām pārtikas izstādēm. Šāda atzinība parāda "Milzu!" radītā produkta konkurētspēju, kas uzņēmumam ir ļoti nozīmīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA,07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumi M&A darījumos

Irēna Arbidāne, nodokļu konsultāciju departamenta vecākā projektu vadītāja, PwC Latvija,27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministram lūdz skaidrot Valsts ieņēmumu dienesta darbību

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš,15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva,03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais zīmols Milzu! pēc nepilna gada darbības uzsācis no Latvijā audzētiem graudaugiem ražotu pārslu eksportu. Kā pirmā valsts eksportam izvēlēta Igaunija.

Pirmās piegādes apjoms ir 10 000 rudzu pārslu pakas, kas aizvadītajā nedēļā mēroja ceļu no ražotnes Kuldīgā uz Tallinu, informē uzņēmumā.

Igaunijas tirgus izvēlēts, ņemot vērā faktu, ka Milzu! komandai šis tirgus ir labi zināms, mums ir pieredze, zināšanas un sadarbības partneri. Izpētot tirgu, arī ēšanas paradumi un prasības pēc uztura sastāva un kvalitātes Igaunijā ir ļoti līdzīgas.

«Ņemot vērā ik mēnesi pieaugošo pieprasījumu Latvijā, Milzu! šobrīd sper pirmos soļus arī eksporta tirgū, piedāvājot rudzu pārslu sēriju kā pirmo piegādes produktu izplatītājam AS Mobec, kas Igaunijā izplata tādus zīmolus kā Ferrero, Kinder Surpise, Unilever, Storck, Heinz un citus starptautiska mēroga zīmolus. Pirmais veikalu tīkls, kurā nonāks Milzu! ražotās pārslas, būs veikalu tīkls Selver. Strādājam, lai Milzu! rudzu pārslu sērija un arī no kviešu graudiem veidotā bērnu sērija būtu pieejamas arī Igaunijas Rimi un Maxima veikalu ķēdēs,» stāsta Milzu! saimnieks Enno Ence.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane,26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēl pēdējo dienu var pieteikties nodokļu parāda daļējai dzēšanai

LETA,02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bez nodokļu politikas ceļa kartes gaidāms strupceļš

Māris Ķirsons,15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa,03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere,18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru