Jau ilgstošu laiku centrālās bankas īsteno monetāro politiku, kuras rezultātā aizņēmumu procentu likmes daudzās attīstītajās valstīs bijušas ļoti zemas. Ieguvēji no šādiem apstākļiem ir ne tikai uzņēmumi un mājsaimniecības, kuru aizņēmumi investīcijām un patēriņam kļuvuši lētāki, bet arī attiecīgo valstu valdības.

Arī tām līdzekļu aizņemšanās izmaksas un parāda uzturēšanas izdevumi ir ievērojami mazinājušies.

Latvija arī nav bijusi izņēmums. Valdības obligāciju procentu likmju samazinājums atspoguļojies arvien mazākos valsts konsolidētā kopbudžeta (VKKB) procentu izdevumos - 2016. gadā sasniedzot zemāko līmeni kopš ekonomiskās krīzes.

Jautājums, kā izmantoti budžeta ietaupījumi, kas radušies no zemākiem procentu izdevumiem - interesants bijis vienmēr, taču īpaši aktuāls tas kļūst situācijā, kad tiek apsvērta iespēja procentu likmes palēnām kāpināt.

Eiro zonas gadījumā gan vēl ir nedaudz pāragri piesaukt virzību prom no zemajām procentu likmēm. Īpaši paturot prātā to, ka gaidāmās vēlēšanas vairākās eiro zonas valstīs var vairot politisko neskaidrību un visai ātri pasliktināt trauslo ekonomisko izaugsmi. Tomēr situācija citviet pasaulē, kur runas par procentu likmju celšanu realizējušās arī darbos (piemēram, ASV), liek uzdot jautājumus arī par situāciju Latvijā. Piemēram, kāda ir bijusi zemo procentu likmju ietekme uz Latvijas budžetu? Vai, likmēm augot, nesaskarsimies ar pārmērīgu budžeta deficītu?

Pasaules Ekonomikas forums (WEF) publicējis Ceļošanas&Tūrisma Konkurētspējas Ziņojumu 2015 (The Travel & Tourism Competitiveness Report 2015).

Ziņojums tiek publiskots reizi divos gados un aplūko 141 valsti, atklājot to, cik labi valstis uzrauga un tur godā savas tūrisma nozares.

Kā vēsta thelocal.se, globālais ziņojums metis šaubu ēnu pār Zviedrijas tūrisma nozari, Ziemeļvalsti ierindojot 23. vietā pasaulē. Vēl 2011. gadā tai tika piešķirta 5. vieta. Līdz ar to piecus gadus pēc tam, kad Zviedrija ierindojās pirmajā pieciniekā, tā izslīdējusi pat no Top 20. WEF iepriekšējā ziņojumā 2013. gadā Zviedrija atradās 9. vietā.

To, kurā vietā ierindota Latvija, kā arī tūrisma jomā konkurētspējīgākās valstis, skatiet raksta galerijā!

Valstis vērtētas pēc vairākiem kritērijiem: biznesa vide (Latvijai - 53. vieta, Igaunijai - 26., Lietuvai - 64.), drošība (Latvijai - 40., Igaunijai - 23., Lietuvai - 54.), veselība un higiēna (Igaunijai - 23., Latvijai - 27., Lietuvai - 3.), darbaspēks (Latvijai - 19., Lietuvai - 32., Igaunijai - 24.), gatavība uzņemt tūristus (Latvijai - 20., Igaunijai - 18., Lietuvai - 29.), tūrisma nozares nozīmība valdības izpratnē (Igaunijai - 9., Latvijai - 63., Lietuvai - 85.), atvērtība (Latvijai - 36., Lietuvai - 34., Igaunijai - 52.), cenas (Igaunijai - 72., Latvijai - 58., Lietuvai - 57.), ilgtspējīga pieeja (Latvijai - 30., Igaunijai - 20., Lietuvai - 38.), dabas resursi (Latvijai - 52., Igaunijai - 59., Lietuvai - 86.) un kultūra (Lietuvai - 33., Igaunijai - 37., Latvijai - 42.).

Investīciju trūkums digitālajā jomā, kā arī sarūkošs starptautisko kompāniju pārstāvniecību skaits, Dienvideiropas valstīs var izraisīt «kritienu atpakaļ» uz analogo laikmetu, liecina analītiķu kompānijas Booz & Co's pētījums.

Pētījumā teikts, ka, savukārt, Austrumeiropas privātais sektors pirmo reizi vēsturē digitālo inovāciju jomā gatavojas apsteigt taupības politikas nomocītās Dienvideiropas valstis.

Aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu, Dienvideiropas valstīs Booz & Co's izstrādātais digitalizācijas indekss samazinājies par vienu procentu, tādējādi liecinot par to, ka reģionā samazinās gatavība digitālajai nākotnei, vēsta The Daily Telegraph.

Pētījuma autori norāda, ka šādi rezultāti liecina par «skumju stāstu», kas varētu likties dīvains esošajā ekonomiskajā klimatā. Samazinājies investīciju apmērs liecina, ka digitālais sektors šajās valstīs savā attīstībā ir palēninājies. «Gan vietējās kompānijas, gan arī ārvalstu uzņēmumi ir vai nu aizgājuši no šīm valstīm, vai arī samazinājuši savus darbības apjomus,» skaidroja Booz & Co analītiķis Viktors Koss.

Palīdzībai, ko Igaunija saņēmusi no Eiropas Savienības (ES), ir daudz lielāka loma Igaunijas ekonomikas «brīnumā» nekā to atzīst Igaunijas galvenās amatpersonas, atsaucoties uz nedēļas izdevuma Eesti Ekspress veikto pētījumu, vēsta BBN.

Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, kurš plašākai sabiedrībai vairākkārt norādījis, ka Igaunijai ir labākās finanses ES, skaļi nav runājis par to, ka ES piešķirtā palīdzība ir Igaunijas «glābšanās virve» un, iespējams, bez ES struktūrfondu atbalsta Igaunija finansiāli nevarētu izdzīvot.

Laikā no 2004. līdz 2010. gadam Igaunija no ES saņēmusi trīs miljardus eiro. Šajā laika posmā Igaunija pati caur dažādiem maksājumiem papildinājusi ES budžetu ar 924 miljoniem eiro. Tādējādi sanāk, ka par katru ES fondos iemaksāto eiro Igaunija atpakaļ ir saņēmusi divus.

ES lielāko finansiālo palīdzību saņēmušo valstu sarakstā Igaunija atrodas otrajā vietā, Latvijas ziemeļu kaimiņu apsteidz vien Luksemburga. Trešajā vietā atrodas Lietuva, tai seko Grieķija, Latvija un Ungārija. Lielāko palīdzību ES ir saņēmusi no Nīderlandes, Zviedrijas un Dānijas.

Baltijā vismazākajai valstij Igaunijai ir vislielākie budžeta ieņēmumi, taču uzņēmumu ienākuma nodoklī ziemeļu kaimiņvalsts kopš gadsimtu mijas iekasē vismazāk

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums par uzņēmuma ienākuma nodokļa apmēriem Baltijā un tā īpatsvaru valsts budžeta ieņēmumos.

«21. gadsimta pirmajos gados Igaunijai bija vismazākais valsts budžets, savukārt kopš 2013. gada – vislielākais Baltijā, kaut arī ne pēc iedzīvotāju skaita, ne arī teritorijas šī valsts nevar spēkoties ar tās dienvidu kaimiņvalstīm,» stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Sacīto viņš pamato ar to, ka 2000. gadā Igaunijas valsts makā bija tikai 1,64 miljardi eiro, savukārt Latvijai tur bija par vairāk nekā 200 milj. eiro vairāk – 1,85 milj. eiro, savukārt pērn ziemeļu kaimiņu valsts maks bija par miljardu lielāks nekā Latvijai. Zīmīgi, ka Lietuvas valsts maks kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir bijis te lielāks, te atkal mazāks par Latvijas valsts maka apmēru. Lūzuma punkts ir 2008. gads, kad Latvijas un Lietuvas valsts kasē naudas apjoms ir līdzīgs – pārsniedz 6,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijai tas ir 5,76 miljardi eiro. Krīzes rezultātā Lietuvas budžets zaudēja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, Latvijas budžets – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunija – tikai 0,6 miljardus eiro.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Igaunijas izdevums Äripäev raksta, ka, pateicoties labi plānotai un mērķtiecīgai nodokļu politikai, Latvija ir kļuvusi par lecekti augošiem uzņēmumiem, ziņo portāls bbn.ee.

Kā vēstīts, Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likuma grozījumus, paredzot, ka 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem Latvijā piemēros pirmajos trīs to darbības gados. Likums paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes ģenerāldirektors Mareks Helms norādījis, ka viņam patīk Latvijas mikrouzņēmumu nodokļa iniciatīva. Helms teicis - ir labi, ka jaunajiem uzņēmumiem nav jācīnās par izdzīvošanu jau no pirmās dienas.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās rekomendācijās Igaunijai ieteikts izbeigt enerģētikas atbalsta pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un mudināts ievērot fiskālās politikas kārtību, lai nākamgad neto izdevumu nominālo pieaugums nepārsniegtu 4,9%.

Vienlaikus EK iesaka Igaunijai saglabāt valsts investīcijas un aktīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Nodarbinātības un sociālo lietu jomā Igaunijai iesaka stiprināt sociālo aizsardzību un lielāku uzmanību pievērst senioru nabadzībai, kā arī paplašināt bezdarba pabalstu pieejamību pēc īsāka nodarbinātības perioda un nestandarta nodarbinātības formām.

Enerģētikas sektorā Igaunijai vajadzētu turpināt samazināt atkarību no fosilā kurināmā un plašāk ieviest atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Tāpat transporta sektorā ir jāpalielina ilgtspējīga transporta īpatsvars, piemēram, elektrificējot dzelzceļa tīklus un ieviešot nodokļu atvieglojumus transportlīdzekļu parka atjaunošanai ar zemu izmešu spēkratiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šobrīd Latvijas finanšu institūcijas nav finansējušas Dienvideiropas valstis vai ieguldījušas to vērtspapīros, tāpēc šo valstu ekonomiskās problēmas tiešas sekas uz Latviju neatstāšot, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis.

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja, ka FKTK seko līdzi tam, kas notiek Latvijas galvenajos eksportpartneros, un šobrīd neesot tiešu bažu, ka notikumi Dienvideiropā atstās ietekmi uz Latviju.

«Mēs vērojam, kā tas var ietekmēt citus reģionus, kas ir mūsu eksportpartneri», sacīja K. Zakulis.

Runājot par Latvijas pievienošanos eirozonai, viņš norādīja ka Eiropas monetāro savienību vērtējot kā stipro valstu klubiņu. «Mēs savu mājasdarbu esam izdarījuši. Problēmas, kuras risina citas valstis, mēs jau esam atrisinājuši,» uzsvēra FKTK vadītājs.

Db.lv jau vairākkārt vēstījis, ka eirozonu piemeklējusi nopietna finanšu krīze, kas skārusi dienvideiropas valstis. Satraukumu izraisa situācija Grieķijā, kā arī Spānijā u. c. valstīs.

Investīciju jomā būtiska loma vienmēr ir bijusi kopējam tirgus dalībnieku noskaņojumam un citiem psiholoģiskiem faktoriem. Ja tirgū dominē lāči, līknes ir sarkanas un noskaņojums ir pesimistisks, arī labus finanšu rezultātus uzrādošs uzņēmums var piedzīvot tādu pašu lejupslīdi kā tirgus kopumā.

Visai droši varam teikt, ka šādā situācijā šobrīd atrodas gan Latvija, gan viss Baltijas reģiona akciju tirgus. Tomēr šādus apstākļus visai bieži izmanto tā dēvētie vērtību investori (value investors), kuri vispārējās panikas un negatīvā sentimenta aizsegā peld pret kopējo straumi un pieturas pie principa – “Pērc, kad skan lielgabali, pārdod, kad skan trompetes”.

Viņi meklē ilgtermiņa ieguldījumu perspektīvas – fundamentāli spēcīgus uzņēmumus, kas dažādu iemeslu dēļ tirgū ir salīdzinoši nepietiekami novērtēti.

Ārvalstu investīcijas buksē

Krievijas karš Ukrainā ir uzlicis savu zīmogu visam Baltijas reģionam. Pēdējais Ārvalstu investīciju vides indekss 2023 (1) parāda, ka ārvalstu investoru ieguldīšanas apetīte ir sasniegusi līdz šim zemāko ieguldīšanas gatavības līmeni. Ārvalstu investori atzīst, ka ir kļuvuši ļoti piesardzīgi, un vairākums uzsver, ka galvenais iemesls šādai rīcībai ir tieši “lielgabali” jeb pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Arī konsultāciju kompānijas EY ikgadējais investīciju vides pētījums “European Attractiveness Survey”, kas apkopo ārvalstu investīciju statistiku visā Eiropā un analizē investoru viedokli par Eiropas valstu pievilcību investīcijām, atklāj, ka Latvijā pagājušajā gadā uzsākti tikai 22 jauni investīciju projekti pretēji 32 projektiem 2022. gadā. Samazinājies arī jaunu ārvalstu investīciju projektu radīto darba vietu skaits – no 2245 darba vietām 2022. gadā līdz 1265 vietām pērn. Nozīmīgs jaunu investīciju projektu samazinājums bija novērojams arī Lietuvā – no 47 projektiem 2022. gadā līdz 28 pagājušajā gadā. Igaunijā samazinājums bijis neliels – no 9 projektiem uz 8. Visā Baltijā samazinājies arī ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits – no 5868 jaunām darba vietām 2022. gadā līdz 4186 pagājušajā gadā.

Spriedzi Latvijas nekustamā īpašuma tirgū mazina ārvalstu investīcijas, taču jārēķinās, ka investorus visiem līdzekļiem šogad centīsies pievilināt arī Dienvideiropas valstis, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksperti pieļauj, ka Latvijas piedāvājums, piedāvājot termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām nekustamā īpašumā, līdz ar dienvidnieku konkurences parādīšanos, turklāt,iespējams, izmantojot līdzīgus paņēmienus, Eiropas nekustamā īpašuma tirgus kontekstā var kļūt mazāk pievilcīgs, un pastāv risks pazaudēt būtisku naudas apjomu.

Nekustamā īpašuma kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns uzskata, ka Latvijas nekustamā īpašuma tirgū situācijā, kad cilvēkiem ir problēmas nodrošināt savas saistības un īpašuma vērtība ir mazāka par izsniegtā kredīta apjomu, spriedzi turpinās mazināt tiešās ārvalstnieku investīcijas, bez tām tirgū aizvien turpinātos krīzes laikā uzsāktā cenu krišanās. Viņš pauž cerību, ka iespēju ārvalstniekiem investēt īpašumos Latvijā politiķi nodrošinās arī šogad, tas ir būtiski, kamēr vietējā tirgus maksātspēja ir ierobežota, un kamēr bankas īpašumu iegādi pārāk aktīvi nefinansē.

Dienvideiropieši strādā vairāk un ilgāk nekā vācieši, liecina pētījums, par melīgiem padarot Vācijas kancleres Angelas Merkeles komentārus, ka darbinieki parādu nomāktajās valstīs - Grieķijā, Spānijā un Portugāle, ir slinki, vēsta Vācijas medijs thelocal.de.

Uz statistiku balstītais ziņojums, ko publicējis Francijas bankas Natixis galvenais ekonomists Patriks Artus, liecina, ka vācieši gada laikā un visas savas dzīves laikā strādā mazāk nekā dienvideiropieši un arī nestrādā intensīvāk nekā kaimiņvalstīs dzīvojošie.

Pētījumā, kas balstīts uz OECD un Eurostat datiem, apgalvots, ka vācieša gada vidējais darba ilgums (1390 stundas) ir ievērojami zemāks nekā Grieķijā (2119), Itālijā (1773) Portugālē (1719) un Spānijā (1654).

Francijā viens iedzīvotājs strādā 1554 stundas gadā, teikts pētījumā.

«Vācijā ražīgums uz vienu iedzīvotāju joprojām ir tuvs vidējam rādītājam Dienvideiropas valstīs. Stundas ražīguma līmenis ir augstāks par vidējo, bet ne labāks kā Francijā vai Grieķijā,» norāda pētnieki.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Angelas Merkeles koalīcijas deputāti cer veicināt vāciešu ceļošanu uz saulainajām Dienvideiropas valstīm, kuras vissmagāk skārusi krīze raksta thelocal.de.

Eiropas Parlamenta deputāts Jorgo Čatzimarkakis (Jorgo Chatzimarkakis) no Angelas Merkelas valdības parteru Brīvo Demokrātu (Free Democrats) partijas norādījis, ka Berlīnei būtu vairāk jāveicina vāciešu ceļošana uz krīzes skartajām, bet saulainajām Eiropas valstīm.

«Varētu tikt izveidota valsts sponsorēta bonusu sistēma, kas iedrošinātu vāciešus ceļot uz Grieķiju. Sākums šādai programmai varētu būt, piemēram, «pēdējās minūtes» piedāvājumi,» norādīja grieķu izcelsmes vācietis J. Čatzimarkakis.

Viņa partijas biedrs Ervīns Loters (Erwin Lotter) norādīja, ka tūrisma veicināšanas programma varētu būt abpusēji izdevīga – vācieši varētu baudīt brīvdienas siltajās zemēs, bet parādos grimstošās valstis – iegūt papildus līdzekļus no tūristiem.

Ekonomikas rādītāju uzlabošanās Rietumeiropā un samērā ticamais Krievijas rubļa kursa kāpums Latvijas uzņēmumiem nākamgad paver plašākas eksporta perspektīvas

Lai arī pēdējā laikā nereti dzirdams viedoklis par to, ka ekonomiskās izaugsmes konjunktūra Eiropā ir visai apšaubāma, šim viedoklim īsti piekrist nevar. Toties var piekrist atziņai, ka attīstības plānošana ir visai apgrūtināta lielās politiskās nenoteiktības dēļ saistībā ar Lielbritānijas vēlētāju vēlmi pamest Eiropas Savienību, ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem un pieaugošo ģeopolitisko spriedzi kopumā. Eiropai liels pārbaudījums nākamgad būs arī vēlēšanās tādās valstīs kā Vācijā un Francijā, kur arī lielāku atbalstu var gūt spēki, kuri iestājas pret līdzšinējo kursu. Tas rada bažas par nākotni gan uzņēmējam, gan ierindas strādājošajam, jo arī viņa labklājība lielā mērā ir atkarīga no stabilitātes.

Pēdējie notikumi Grieķijā un eirozonā kārtējo reizi parāda, ka politiķu lēmumi pat tādā mazā valstī kā Grieķijā var būtiski ietekmēt ekonomisko attīstību visā Eiropas Savienībā (ES). Šoreiz diemžēl negatīvi, esošo situāciju eirozonas parādu krīzes frontē komentē Swedbank vecākā ekonomiste Lija Štrašuna.

«Pēc neilga pacēluma Eiropas finanšu tirgos saistībā ar panākto kārtējo vienošanās par eirozonas glābšanu (tai skaitā Grieķijas privāto investoru parāda norakstīšana uz pusi) tirgi atkal ir ieslīguši panikā. Nepatīkams pārsteigums – Grieķijas premjerministra lēmums rīkot referendumu par vēl vienas ārvalstu finanšu palīdzības paketes saņemšanu – izraisījis akciju cenu kritumu, eiro kursa kritumu pret dolāru, ievērojamu procentu likmju kāpumu, piemēram, Itālijas valsts vērstpapīriem,» skaidro L. Štrasuna.

Referendums Grieķijā pēc būtības nozīmē balsot par kārtējiem taupības pasākumiem, kam Grieķijas sabiedrība jau tagad ļoti aktīvi pretojas, rīkojot protesta akcijas un streikus. Ja Grieķijas iedzīvotāji nobalsos referenduma «pret» (kas ir ļoti iespējams), Grieķijas valdībai nekas cits neatliks, ka pasludināt valsts maksātnespēju, jo tai gluži vienkārši nebūs naudas, lai maksātu algas sabiedriskajā sektorā strādājošiem, pensijas, pabalstus utt. Nenoteiktība par Grieķijas un eirozonas nākotni ir pieaugusi, jo ir palielinājies neorganizēta, haotiska Grieķijas defolta risks. Ja šāds riska scenārijs īstenosies, tas varētu vēl vairot apjukumu finanšu tirgos un apdraudēt Eiropas banku sektora stabilitāti.

Latvijai kopā ar eiro pagājuši tikai pieci mēneši, bet mums jau var nākties iesaistīties kopējo eirozonas problēmu risināšanā, turklāt katram iedzīvotājam personīgi – ar savu maciņu.

Lai beidzot iekurbulētu kreditēšanu eirozonā, it īpaši krīzes skartajās Dienvideiropas valstīs, un tādējādi veicinātu investīcijas, nodarbinātību un patēriņu, Eiropas Centrālā banka (ECB) nākusi klajā ar vēsturisku lēmumu, nosakot negatīvu depozītu likmi. Tas nozīmē, ka tām bankām, kas līdz šim savu naudiņu tā vietā, lai to dotu kredītos iedzīvotājiem, labprātāk noguldīja ECB, tagad par šiem noguldījumiem varētu nākties maksāt zināmus soda procentus. Pie 110 miljardiem eiro, kas mēneša laikā vidēji tiek noguldīti ECB, soda procenti sasniegtu 110 miljonus eiro, kas pēc ECB vadītāju domām varētu būt pietiekams stimuls, lai bankas šo naudu laistu apritē. Tikai, kā jau visām lietām ir divas puses, arī šim pasākumam ir sava ēnas puse. Turklāt atbildi uz jautājumu, vai tādā veidā tiešām tiks stimulēta kreditēšana un no tās izrietošie labumi, citējot klasiķus, zina tikai vējš. Vismaz līdz šim ECB ieviestie mehānismi nav bijuši gana efektīvi, lai kreditēšanu eirozonā atdzīvinātu, drīzāk mezgls ir savilcies vēl ciešāk.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Rīdzinieka karšu lietotāji turpmāk visu informāciju par rīdziniekiem pieejamajām atlaidēm varēs uzzināt īpaši izveidotā mājas lapā www.ridziniekakarte.lv, kurā vienlaicīgi varēs iegādāties jaunās 1 stundas biļetes darba dienām un brīvdienām, piecas 24 stundu biļetes, kas izmantojamas 15 dienu laikā, kā arī braucienu un mēneša biļetes, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Tāpat varēs ieskaitīt naudu savā e-maciņā, lai norēķinātos par automašīnu novietošanu B, C un D zonās ar 20% atlaidi.

Mājas lapai būs publiski pieejamā sadaļa, kurā ikviens interesents varēs uzzināt aktuālākās rīdziniekiem pieejamās atlaides un pieteikties Rīdzinieka kartes saņemšanai, kā arī slēgtā sadaļa – interneta veikals, kurai varēs piekļūt ar bankas autorizāciju vai speciāli izveidotu paroli, kas tiks nosūtīta uz klienta e-pastu.

Jau vēstīts, ka no 1.jūlija Rīdzinieka kartes īpašnieki varēs iegādāties vienas stundas biļeti par 1,15 eiro darbdienām un 0,60 eiro brīvdienām. Iegādājoties šādu biļeti, pasažieris stundas laikā varēs veikt neierobežotu skaitu braucienu ar pārsēšanos. Turklāt pēdējo braucienu pasažieris drīkstēs reģistrēt biļetes derīguma termiņa 59.minūtē un tālāk braukt līdz maršruta galapunktam neatkarīgi no ceļa ilguma.

Rīgas vispārizglītojošo skolu skolēniem no rītdienas, 15.augusta, bez maksas tiks dalītas jaunas e-kartes, kas darbosies kā e-talona un skolēna apliecības apvienojums.

Plānots, ka sākotnēji karte darbosies kā e-talons sabiedriskajā transportā, tad, skolās to papildinot ar uzlīmi, e-karte iegūs skolēnu apliecības funkcijas. Saņemot karti, tā jau darbosies pašvaldības SIA Rīgas satiksme sistēmā kā brīvbiļete braukšanai sabiedriskajā transportā. Jau ziņots, ka no 1.septembra visi Rīgā deklarētie vispārizglītojošo skolu skolēni no 1. līdz 12.klasei sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Jauno e-karšu izplatīšana tiks sākta jau no rītdienas, 15.augusta. Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis uzsvēra, ka bērniem nebūs jāstāv garās rindās pēc jaunās kartes, jo, sākoties mācību gadam, uzņēmums pats ar 10 mobilajām klientu apkalpošanas stacijām tās piegādās skolām un izdalīs skolēniem. Tā kā vienlaikus nomainīt personalizētos e-talonus pret e-kartēm 65 000 skolēnu būtu ļoti sarežģīti, vispirms tiks pagarināti esošie personalizētie e-taloni, bet jaunās e-kartes vispirms tiks izsniegtas pirmo klašu skolēniem. Tikmēr skolām būs jāsagatavo kolektīvie pieteikumi, pēc kuriem Rīgas satiksme izgatavos jaunās e-kartes un tās piegādās izglītības iestādēm.

Medijos, uzņēmēju un informācijas tehnoloģiju (IT) profesionāļu vidē arvien biežāk dzirdam par FinTech uzņēmumiem – jaunuzņēmumiem, kas darbojas tādās finanšu jomās kā maksājumi, kreditēšana, aktīvu pārvaldība un citās, piedāvājot tradicionālajiem banku finanšu pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus. Jau pats nosaukums saka priekšā, ka šī nozare savieno divas nozares - finanšu pakalpojumus ar IT risinājumiem.

Pagaidām šī nozare atrodas savas attīstības sākumposmā un ir maz pētīta, tāpēc nolēmām nedaudz ieskatīties šajā jautājumā. Apzinot attīstības tendences nebanku sniegto maksājumu pakalpojumu jomā, Latvijas Banka augustā un septembrī īstenoja populārāko finanšu tehnoloģiju uzņēmumu produktu un pakalpojumu analīzi. Kopumā no dažādām jomām tika atlasīti un sagrupēti 30 interneta vidē visvairāk pieminētie FinTech uzņēmumi. No tiem padziļinātai izpētei tika izvēlēti 13 uzņēmumi, kas darbojas galvenokārt maksājumu jomā.

Un tagad pie konkrētiem piemēriem. Elektroniskās komercijas īpatsvars iedzīvotāju ikdienas iepirkumos strauji pieaug jau vairākus gadus pēc kārtas. Tā rezultātā arī lielākā daļa no populārākajiem maksājumu FinTech risinājumiem tiek piedāvāti e-komercijas jomā. Vēl pavisam nesen interneta tirgotājam bija nepieciešami līgumi ar tām bankām, ar kuru internetbankām tirgotājs gribēja veidot sava veikala salāgošanu (t.s. banklink risinājumi) un maksājumu karšu pieņemšanu. Pašlaik situācija ir mainījusies un aktīvi darbojas vairākas pasaules mēroga maksājumu pieņemšanas platformas, kas nodrošina iespēju interneta tirgotājam norēķinos par precēm pieņemt plašu spektru ar maksājumu veidiem, noslēdzot vienošanos tikai ar šo platformu (piemēram, Adyen, Stripe, Klarna, Braintree).

Sarunā kāda salona saimniece atzina, ka mūsdienās pircējs kopā ar produktu pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas aiz tā visa stāv. Ir svarīgas detaļas, komunikācija un paša saimnieka iesaistīšanās. Tas ir kas vairāk par mārketingu un uzņēmuma sabiedrisko attiecību komandu.

Varētu domāt, ka pārdot attieksmi ir vienkārši, jo nav nepieciešami lieli ieguldījumi, taču tas ir maldinošs apgalvojums. Attieksmei ir augsta cena, tā dārgi izmaksā abām darījuma pusēm. Nepietiek vienreiz noformulēt savu nostāju un izkliegt to sociālajos tīklos. Gaidītais efekts, proti, ka klients par to nobalsos ar savu maciņu, nenāks. Attieksmi var pārdot, ja tā sakņojas dzīvesveidā un pārējie pārdošanas triki ir kā skaists un elegants iesaiņojums. Labi strādājošs piemērs, kā tiek pārdota attieksme pret dzīvi, ir bijušā Liepājas viesnīcu Fontaine Hotel īpašnieka Stīna Lorensa darbošanās Liepājā. Huligāns un bijušais pašvaldības deputāts tagad pievērsies mūziķa karjeras attīstīšanai Amerikā. Viņš no rīta savā viesnīcā varēja puskails doties uz baseinu.