Baltijā vismazākajai valstij Igaunijai ir vislielākie budžeta ieņēmumi, taču uzņēmumu ienākuma nodoklī ziemeļu kaimiņvalsts kopš gadsimtu mijas iekasē vismazāk
Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums par uzņēmuma ienākuma nodokļa apmēriem Baltijā un tā īpatsvaru valsts budžeta ieņēmumos.
«21. gadsimta pirmajos gados Igaunijai bija vismazākais valsts budžets, savukārt kopš 2013. gada – vislielākais Baltijā, kaut arī ne pēc iedzīvotāju skaita, ne arī teritorijas šī valsts nevar spēkoties ar tās dienvidu kaimiņvalstīm,» stāsta AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.
Sacīto viņš pamato ar to, ka 2000. gadā Igaunijas valsts makā bija tikai 1,64 miljardi eiro, savukārt Latvijai tur bija par vairāk nekā 200 milj. eiro vairāk – 1,85 milj. eiro, savukārt pērn ziemeļu kaimiņu valsts maks bija par miljardu lielāks nekā Latvijai. Zīmīgi, ka Lietuvas valsts maks kopš iestāšanās ES 2004. gadā ir bijis te lielāks, te atkal mazāks par Latvijas valsts maka apmēru. Lūzuma punkts ir 2008. gads, kad Latvijas un Lietuvas valsts kasē naudas apjoms ir līdzīgs – pārsniedz 6,6 miljardus eiro, savukārt Igaunijai tas ir 5,76 miljardi eiro. Krīzes rezultātā Lietuvas budžets zaudēja vairāk nekā 1,5 miljardus eiro, Latvijas budžets – 1,2 miljardus eiro, bet Igaunija – tikai 0,6 miljardus eiro.
«Lietuvai bija vajadzīgi seši gadi, lai atgūtu 2008. gada budžeta ieņēmumu līmeni, Latvija to iespēja četros gados, savukārt Igaunijai pietika ar trīs gadiem. «Igaunija krīzes laikā atšķirībā no Latvijas nepaaugstināja PVN likmi, neraustīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (Latvijā tā tika palielināta pat līdz 26% un ieviests tā dēvētais kapitāla pieauguma nodoklis – par dividenžu saņemšanu, īpašuma un biznesa pārdošanu),» teic J. Zelmenis.
Neliels apmērs
«Igaunijas «brīnums» Latvijā tiek skaidrots ar gadsimtu mijā ziemeļu kaimiņvalstī ieviesto pelņas nodokļa maksāšanas kārtību – tas jāmaksā tikai, izmaksājot dividendes vai arī veicot maksājumus, kuri tiek pielīdzināti dividenžu izmaksai. Šo ceļu kopš 2018. gada sāka arī Latvija. Nav izslēgts, ka šo modeli varētu perspektīvā kopēt arī Lietuva, tomēr tas vairs nebūs tas vienreizējais pasaules mērogā, kā tas izdevās Igaunijai,» norāda J. Zelmenis. Viņš vērš uzmanību, ka Igaunijā peļņas nodokļa apmēri absolūtos skaitļos salīdzinājumā ar Latvijā un Lietuvā iekasētajiem ir bijuši niecīgi.
Visu rakstu Peļņas nodokļa devums budžetā – niecīgs lasiet 5. marta laikrakstā Dienas Bizness.