Sarunā kāda salona saimniece atzina, ka mūsdienās pircējs kopā ar produktu pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas aiz tā visa stāv. Ir svarīgas detaļas, komunikācija un paša saimnieka iesaistīšanās. Tas ir kas vairāk par mārketingu un uzņēmuma sabiedrisko attiecību komandu.
Varētu domāt, ka pārdot attieksmi ir vienkārši, jo nav nepieciešami lieli ieguldījumi, taču tas ir maldinošs apgalvojums. Attieksmei ir augsta cena, tā dārgi izmaksā abām darījuma pusēm. Nepietiek vienreiz noformulēt savu nostāju un izkliegt to sociālajos tīklos. Gaidītais efekts, proti, ka klients par to nobalsos ar savu maciņu, nenāks. Attieksmi var pārdot, ja tā sakņojas dzīvesveidā un pārējie pārdošanas triki ir kā skaists un elegants iesaiņojums. Labi strādājošs piemērs, kā tiek pārdota attieksme pret dzīvi, ir bijušā Liepājas viesnīcu Fontaine Hotel īpašnieka Stīna Lorensa darbošanās Liepājā. Huligāns un bijušais pašvaldības deputāts tagad pievērsies mūziķa karjeras attīstīšanai Amerikā. Viņš no rīta savā viesnīcā varēja puskails doties uz baseinu.
Tā ir attieksme, kuru klients vai nu pieņem, vai uzskata par šausminošu. Ja pieņem, tad balso ar savu maciņu. Ja nepieņem, šo viesnīcu nekad vairs neizvēlēsies. Vēl pāris vienkārši un sadzīviski piemēri. Zinu cilvēkus, kuri pēc Zolitūdes lietas joprojām neiet iepirkties Maxima veikalos, tāda ir viņu attieksme pret notikušo. Ko tas viņiem izmaksā? Mazliet vairāk izdotas naudas un nedaudz pamainīts ikdienas iepirkšanās maršruts. Otrs piemērs – ielai abās pusēs ir kafejnīca. Vienā mutuļo dzīve un klienti gaida, kad atbrīvosies galdiņi. Otrajā kafejnīcā valda klusums, un tas nav tāpēc, ka ēdiens vai dzēriens ir nekvalitatīvi, bet tāpēc, ka saimnieks savā lolojumā nav spējis iedvest dzīvību. Tajā trūkst attieksmes. Svarīgi, ka attieksmi nevar viltot.
Attieksmei ir augsta cena, tā dārgi izmaksā abām darījuma pusēm. Nepietiek vienreiz noformulēt savu nostāju un izkliegt to sociālajos tīklos.
Tas ir kā anekdotē par diētas ievērošanu, kad tievētājs naktī klusiņām piezogas pie ledusskapja, bet apkārtējiem dievojas, ka ir uz diētas. Kompānija savus darbības principus var izdomāt un apstiprināt vienā dienā, bet uzņēmēja vai vadītāja pienesums ir dzīvības iedvešana ar savu dzīvesveidu. Īpašs attieksmes pārdošanas gadījums ir Saeimas vēlēšanas. Tas ir daudz rafinētāk. Ja par saņemtajiem pakalpojumiem ātri kļūst skaidrs, vai tos lietosim arī turpmāk, tad vēlēšanu gadījumā ar savām balsīm pērkam nepārbaudītu attieksmi. Kāpēc uzķeramies? Tas nav kolektīvais ārprāts.
Par kolektīvo ārprātu šajā lietā var saukt visādu tautisko nieciņu pārdošanu un pirkšanu, kas balstās uz iedzīvotāju patriotisko jūtu tirgošanu. Saeimas vēlēšanās partijām arvien izdodas pārdot attieksmi, jo tautai ir nepieciešama ticība. Arvien turpinām cerēt, ka nebūsim nobalsojuši par ledusskapja diētu.
