Lai arī daļa no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumiem paredzēti tikai līdz gada beigām, joprojām nav skaidrības, kas uzņēmējus sagaida turpmāk. «Nav priekšlikumu, kas veicinātu ieguldīt ražošanā un uzņēmējdarbībā. Tieši pretēji - tiek meklēts, kur vēl varēti «izslaukt» papildu naudu valsts budžetam,» tā situāciju vērtē SIA Wooden Windows valdes loceklis Ivars Reinhards.
Kavēšanos rada nesaskaņas starp ministrijām, proti, Finanšu ministrijai (FM) un Ekonomikas ministrijai (EM) ir atšķirīgi uzskati par to, kādām UIN atlaidēm uzņēmējiem būtu jābūt pieejamām arī turpmāk.
Pagājušajā nedēļā valdība sprieda, vai pagarināt termiņu (pašlaik tas ir 2013. gada 31. decembris) atvieglojumam par jaunajām ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām un UIN atlaidei par atbalstāmo investīciju projektiem, kā arī jaunu atvieglojumu pētniecības un attīstības izmaksām, taču gala lēmums pieņemts netika.
Atbilstoši ministriju prognozēm, pagarinot termiņu abiem atvieglojumiem, kurus bija plānots atcelt no 2014. gada, un ieviešot jaunu nodokļa atvieglojumu pētniecībai un attīstībai, budžetā maksājamie UIN ieņēmumi trešajā gadā saruktu par 32,7 milj. Ls. Uzņēmēji pārsteigti ne tikai par valdības nespēju savlaicīgi pieņemt lēmumus un visa kā jau ierasts, atstāšanu uz pēdējo brīdi, bet arī par vēlmi «apcirpt» UIN investīciju stimulus, jo nākamgad jau nekā cita nebūs, un vēl pārspīlēti cerēt uz lielākiem UIN maksājumiem budžetā.
Šā gada sākumā Latvijā spēkā bija 21 UIN atvieglojums, turklāt vairākus no tiem iespējams piemērot vienlaikus. Saskaņā ar FM ziņojumu no 2010. līdz 2012. gadam piešķirtie UIN atvieglojumi bija 87% no kopējiem UIN ieņēmumiem. Pērn UIN ieņēmumi bija 243,9 milj. Ls, bet UIN atvieglojumi – 146,4 milj. Ls. Jaunākais lēmums, izskatot ziņojumu par iespējām ieviest UIN atvieglojumus investīciju veicināšanai, paredz, ka FM EM sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām jāturpina darbs pie UIN atvieglojumu kompensējošo pasākumu pilnveides, lai jauno nodokļu atvieglojumu piedāvājums būtu fiskāli neitrāls. Uzņēmēji gan norāda, ka efekts jau tāpat ir neitrāls, tikai ierēdņi un daļa politiķu to īsti nespējot saredzēt, jo, īstenojot šos projektus, rodas darba vietas, darbaspēka nodokļi, turklāt uzņēmēji šo pašu naudu nopelna un neprasa arī citu nodokļu maksātāju naudu.