Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Mazo uzņēmumu izaugšanai par vidējiem un lielajiem tiks meklēti stimulatori – labākas uzņēmējdarbības vides veidolā. Pašlaik notiek darbs pie nodokļu nomaksas vienkāršošanas tā dēvētā bankas konta nodokļa.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdes darba rezultāts. Tieši mazie uzņēmumi ir tie, kuri sākotnēji nodarbina un pabaro tikai savu dibinātāju, bet laika gaitā augot jau sāk piesaistīt darbiniekus un pēc daudziem gadiem rezultējas jau vidēja mēroga kompānijā. Protams, daudzi biznesa uzsācēji nekad par lielajiem nekļūs, taču, vērtējot pēc darbinieku skaita, vislielākā grupa ir tie, kuri nodarbina līdz deviņiem strādājošajiem. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, tādu 2017. gadā bija 163 909, un tikai 235 uzņēmumi nodarbināja vairāk par 250 strādājošajiem. Faktiski 99,8% no uzņēmumiem ir mazie un vidējie, tāpēc jautājumi par to, kā jūtas šie uzņēmēji, kas tiem palīdz vai, tieši pretēji, bremzē izaugsmi, arī interesē deputātus. Apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš rosināja šī sasaukuma parlamenta laikā nevirzīt izskatīšanai priekšlikumus, kas palielinātu birokrātisko slogu, kā arī paaugstinātu prasības vai maksājamo nodokļu slogu mazajam biznesam. Šo ideju atbalstīja arī Saeimas deputāti ar uzņēmējdarbības pieredzi Mārtiņš Staķis un Sandis Riekstiņš, vienlaikus aicinot meklēt iespējas, kas cilvēkus nevis atbaidītu iesaistīties uzņēmējdarbībā, bet tieši pretēji. Vienlaikus apakškomisijas deputātiem bija vairāki jautājumi – idejas attiecībā par citu valstu pieredzes pārņemšanu.

45% no kopējā Latvijas uzņēmumu apgrozījuma veido tieši mikro un mazie uzņēmumi,liecina Lursoft pētījums

Lai atbalstītu mazo biznesu Latvijā, 19. novembrī norisināsies Mazā biznesa diena, kurā iesaistījušies jau vairāk nekā 5000 uzņēmumu. Raksturojot pašreizējo situāciju uzņēmējdarbībā, Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa norāda, ka valstī vēl aizvien ir liels mazo un mikrouzņēmumu īpatsvars, kas ir arī likumsakarīgi, jo pēdējo sešu gadu laikā īstenotā politika, tostarp mikrouzņēmuma nodokļa režīma ieviešana, mazkapitāla SIA reģistrēšanas iespējas, ir uzrādījusi ekonomiskās aktivitātes palielināšanos. «Pēdējos divos gados mazkapitāla SIA īpatsvars starp visiem jaunreģistrētajiem uzņēmumiem nav būtiski mainījies, tas svārstās robežās no 59 līdz 61%. Jāpiekrīt, ka mazie un mikrouzņēmumi nav tie, kas dod vērā ņemamu nodokļu maksājumu pienesumu valsts kopbudžetā, tomēr vienlaikus redzam, ka daudzviet, jo īpaši reģionos, šī uzņēmumu grupa faktiski veic sociālu funkciju, piemēram, iesaista ģimenes locekļus ekonomikā, nodrošinot tiem nepieciešamos iztikas līdzekļus, tādējādi neradot papildu slogu pašvaldību sociālajam budžetam,» saka D. Kiopa.

Mikro un mazie uzņēmumi Latvijā visbiežāk darbojas tādās jomās kā tirdzniecība, pakalpojumi, kā arī nekustamie īpašumi, vēsta Lursoft.

«Ņemot vērā, ka mikro un mazie uzņēmumi veido lielāko daļu no Latvijas kopējo uzņēmumu skaita (94%), ir tikai likumsakarīgi, ka arī populārākā darbības nozare šo uzņēmumu vidū ir tāda pati, kā Latvijā populārākā komercdarbības joma kopumā,» secina Lursoft.

Gandrīz ceturtā daļa jeb 24,5% no visiem Latvijas mikro un mazajiem uzņēmumiem savu pamatdarbību saista ar mazumtirdzniecību vai vairumtirdzniecību (izņemot automobiļus un motociklus).

Ievērojami mazāk uzņēmumu, proti, 6,72% apvieno TOP5 otra populārākā darbības joma – operācijas ar nekustamo īpašumu. Starp izplatītākajām nozarēm, kurās visbiežāk izvēlas darboties Latvijas mikro un mazie uzņēmumi, minami arī grāmatvedības

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (64%) ikdienā apzināti cenšas izvēlēties mazo uzņēmumu piedāvātos pakalpojumus, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Iedzīvotāji norāda (74%), ka tieši pie mazajiem uzņēmumiem izjūt rūpes par sevi kā klientu un novērtē patīkamāku un personiskāku apkalpošanu (32%). Tai pat laikā respondenti norāda (60%), ka, lai arī mazie uzņēmumi ikdienā cenšas domāt par klientu servisu, pagaidām tiem ir grūti sacensties ar lielo uzņēmumu nodrošināto apkalpošanas kvalitāti.

Savukārt mazie uzņēmēji ir optimisti un savu klientu servisu desmit baļļu skalā novērtē ar pārliecinošu astotnieku (43%).

Kā rāda Swedbank Finanšu institūta aptauja, puse mazo uzņēmumu (52%) nenovirza līdzekļus regulārai klientu servisa pilnveidei, bet vēl trešdaļā uzņēmumu (33%) nav noteikti vienoti principi vai «labās prakses» klientu apkalpošanā, atstājot to katra darbinieka ziņā. To izjutuši arī iedzīvotāji, kuri norāda – mazajiem uzņēmumiem trūkst zināšanu un prasmju klientu apkalpošanā (41%), lai arī pircēji ir pārliecināti (36%), ka mazie uzņēmumi rūpējas par klientu apkalpošanu, jo apzinās - ka tieši no tā atkarīgs viņu klientu skaits.

Valstij būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji - tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska - dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, tas palielina arī to iepirkumu varu, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro,» teikts paziņojumā.

Nepilna mēneša laikā kopš Attīstības finanšu institūcija "Altum" uzņēmējiem nodrošina finanšu instrumentus uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai, apgrozāmo līdzekļu aizdevumus kopumā saņēmuši 173 uzņēmumi par kopējo finansējuma summu 41 miljons eiro.

Lielākā daļa - 135 uzņēmumi jeb 77% saņēmēju ir mazie un mikro uzņēmumi.

Garantijas banku kredītu brīvdienām, kas ir otrs "Altum" īstenotais Covid-19 ietekmes pārvarēšanas instruments, izsniegtas banku finansējumam par vairāk nekā 30 miljoniem eiro. Kopā ar pārējiem ikdienas "Altum" instrumentiem, kurus uzņēmēji aktīvi izmanto arī vīrusa krīzes laikā, to kopējā ietekme uz tautsaimniecību pārsniedz 125 miljonus eiro pēdējā mēneša laikā.

"Sasniegtos apjomus vērtēju kā ļoti labus un krīzes laikam atbilstošus. Starta pozīcijā bija ļoti svarīgi instrumentus izstrādāt maksimāli ātri, kas arī tika izdarīts. Šobrīd strādājam arī sestdienās un svētdienās, lai nodrošinātu maksimāli ātru lēmumu pieņemšanu. Ja uzņēmējs nāk ar sakārtotām finansēm gan pēc būtības, gan dokumentāli, aizdevumu lēmumus pieņemam vidēji trīs dienu laikā, par garantijām - divās dienās," komentē Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs.

Valsts institūciju noteiktie sodi un kompensācijas patērētājiem var būt tikai neliela daļa no naudas summas, no kuras būs jāšķiras uzņēmumam, kas īstenojis jebkāda veida maldināšanas, tostarp zaļmaldināšanas, praksi.

Kādam tie būs daži tūkstoši, kādam - pat vairāki desmiti miljardi eiro. Un tas, neskaitot zaudējumus, ko sev līdzi nes sagrauta reputācija.

Līdz šim man vairākkārt ir nācies skaidrot, kāpēc mūsu Rīgas birojā nav, piemēram, melnādainu advokātu. Lai gan šī iemesla dēļ mēs neatbilstam daudzu globālu uzņēmumu noteiktajai dažādības politikai, šāda situācija ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. Proti, Latvijā nav neviena melnādaina persona, kura būtu kvalificēta kā advokāts vai advokāte.

Jāatzīst, šī skaidrošana un mūsu biroja klientu pārliecināšana par to, ka ir jāpiemēro izņēmums viņu politikā, aizņem daudz laika un pūles. Tāpēc dažkārt ir ļoti liels kārdinājums vienkārši ievilkt ķeksīti, ka uzņēmumā tiek ievērota tā vai cita politika (piemēram, dažādības vadības politika), turklāt bez nekādām piebildēm vai skaidrojumiem, jo – gan jau neviens nepārbaudīs.

Covid-19 pandēmija Latvijā būtiski nobremzēja ekonomikas attīstību, tajā skaitā ļoti negatīvi ietekmēja arī mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Lieki piebilst, ka karš Ukrainā problēmas saasinās vēl vairāk.

Mūsu valstī ir liels šādu uzņēmumu ar apgrozījumu līdz 2 miljoniem eiro gadā un līdz 10 darbiniekiem īpatsvars, tas sasniedz aptuveni 80 procentus no visiem uzņēmumiem. Tagad, kad atkal esam attīstības fāzē, mazie uzņēmumi bieži vien smagāk nekā lielie izjūt problēmas, kas radušās jaunajā situācijā, tomēr to darbības normalizēšana ir nozīmīga visas tautsaimniecības atveseļošanai.

Pašlaik ir izveidojusies savdabīga situācija - pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem aug, pasūtījumi ir, darba it kā netrūkst. Taču vienlaikus strauji aug izmaksas. Darba tirgū trūkst darbinieku, un, lai viņus piesaistītu, nākas palielināt darba samaksu. Būtiski aug energoresursu – elektroenerģijas, gāzes, degvielas cenas.

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Latvijā šogad teju uz pusi pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvajām Ziemassvētku ballītēm salīdzinājumā ar pagājušo gadu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie pasākumu rīkotāju aģentūru pārstāvji.

Aģentūras Attach projektu vadītāja Elīna Krēvica aģentūrai BNS pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc ballīšu rīkošanas audzis par aptuveni 30-40%, salīdzinot ar pērno gadu.

«Mums ar nožēlu šogad pat ir nācies dažiem uzņēmumiem atteikt pasākuma organizēšanu, jo nav ne brīvu vietu, ne datumu, lai to spētu noorganizēt no mūsu puses» norādīja Krēvica, piebilstot, ka populārākie datumi šogad ir 12.un 13.decembris, kā arī 19.un 20.decembris.

Pēc Attach projektu vadītājas teiktā, šogad īpaši aktīvi pasākumus piesaka arī mazāki uzņēmumi, kas iepriekš Ziemassvētku pasākumus rīkojuši paši.

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar uzņēmumiem pārējās Baltijas valstīs, ir visoptimistiskāk noskaņotie - 47% no tiem plāno mainīt savu biznesa modeli atbilstoši jaunajai situācijai vai ir to jau izdarījuši, bet 26% vēl šogad plāno paplašināt uzņēmējdarbību, noskaidrots "Luminor" bankas aptaujā.

Vairums uzņēmumu šajā laikā ir apturējuši visus iecerētos attīstības plānus, taču Latvijā ir vislielākais to uzņēmēju īpatsvars, kas tomēr 2020. gadā plāno attīstīt un paplašināt savu biznesu - tā apgalvojuši 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju, kamēr Lietuvā par attīstību šogad domā tikai 12%, bet Igaunijā - 13% uzņēmumu.

"Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uz nākotni raugās ar lielāku optimismu un ir gatavāki jauniem izaicinājumiem - iespējams, tādēļ ka Latvijā noteiktie ierobežojošie pasākumi bija mazāk stingri, tāpēc ļāva uzņēmējiem saglabāt pārliecību par nākotni. Aptaujā noskaidrojām, ka 47% Latvijas uzņēmēju koronavīrusa dēļ plāno veikt izmaiņas uzņēmējdarbības modelī vai ir tās jau ieviesuši, tikmēr Igaunijā pielāgoties situācijai ir gatavi 38% uzņēmumu, bet Lietuvā tikai 22%. Ārkārtas situācijā daļai uzņēmumu vienīgā iespēja izdzīvot bija, pārorientējot vai attīstot savu darbību interneta vidē. Aptaujas rezultāti liecina, ka uzņēmēji jau īsteno vai plāno īstenot nepieciešamos pasākumus e-komercijas uzlabošanai, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietas vai pašiem izveidojot savu interneta veikalu," norāda Kerli Gabrilovica, Luminor vadītāja Latvijā.

Atsakoties no mikrouzņēmumu nodokļa režīma, iespējamo jauno risinājumu mežā var apmaldīties un bez pēdām pazust nozīmīgi tautsaimniecības spēlētāji – mazie ģimenes uzņēmumi, kas negrasās izgudrot Skype

Kamēr īpašā režīma nākotni ieskauj bieza migla, uzņēmēji ar apgrozījumu līdz 100 tūkstošiem eiro gadā vēl var pabaudīt īpašos apstākļus, turklāt pagaidām arī bez nozaru šķirojuma. Atbalsta rīki biznesa uzsākšanai ir nepieciešami, uzņēmīgi un radoši cilvēki ir jāmotivē un jācildina, kā to dara arī DB, regulāri publicējot stāstus par jaunuļiem biznesā. Kāds var pavīpsnāt, ka tie jau «ražo» tikai pilnīgus niekus. Un tomēr nē, jo viena lieta ir tērēt sociālo pabalstu, bet pavisam cita – radīt naudu pašam, lai arī apjomā nelielu. Šādu sīku uzņēmumu apgrozījums nevar mērīties ar to slogu, ko tiem varbūt gribētu nākotnē uzkārt kaklā valsts, tāpēc viņus sastumt zem viena deķa ar nopietniem ražotājiem tik un tā nevar, pat atsakoties no mazajiem draudzīgā nodokļu režīma. Koka karošu grebējs, pat sviedros iztecējis sauss, gribēdams nevar mēroties ar Latvijas finieri. Valstij mikrouzņēmumus (tādu ir gandrīz 50 tūkstoši) apkaujot, tiks ne tikai apdraudēti nodokļu ieņēmumi (varbūt nelielā apmērā, bet tik un tā nepatīkami, ņemot vērā dažbrīd izteikti politizētās vajadzības, kas spiež uz budžeta kumosu izkampšanu), bet vairāk patukšosies arī pabalstu kabata bez darba palikušajiem.

Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi, salīdzinot ar uzņēmumiem pārējās Baltijas valstīs, ir visoptimistiskāk noskaņotie – 47% no tiem plāno mainīt savu biznesa modeli atbilstoši jaunajai situācijai vai ir to jau izdarījuši, bet 26% vēl šogad plāno paplašināt uzņēmējdarbību, noskaidrots "Luminor" bankas aptaujā.

Vairums uzņēmumu šajā laikā ir apturējuši visus iecerētos attīstības plānus, taču Latvijā ir vislielākais to uzņēmēju īpatsvars, kas tomēr 2020. gadā plāno attīstīt un paplašināt savu biznesu – tā apgalvojuši 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju, kamēr Lietuvā par attīstību šogad domā tikai 12%, bet Igaunijā – 13% uzņēmumu.

"Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uz nākotni raugās ar lielāku optimismu un ir gatavāki jauniem izaicinājumiem – iespējams, tādēļ ka Latvijā noteiktie ierobežojošie pasākumi bija mazāk stingri, tāpēc ļāva uzņēmējiem saglabāt pārliecību par nākotni. Aptaujā noskaidrojām, ka 47% Latvijas uzņēmēju koronavīrusa dēļ plāno veikt izmaiņas uzņēmējdarbības modelī vai ir tās jau ieviesuši, tikmēr Igaunijā pielāgoties situācijai ir gatavi 38% uzņēmumu, bet Lietuvā tikai 22%.

Kopš 2020. gada programma “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” Latvijā ir sniegusi būtiskus ieguvumus ekonomikai un reģionālajai attīstībai, īpaši zaļo inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) un dzīves kvalitāti atbalstošo tehnoloģiju jomās.

Programma nodrošinājusi vairāk nekā 13 miljonu eiro finansējumu, veicinot jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību, palielinot konkurētspēju un ekonomisko aktivitāti gan vietējā, gan starptautiskā tirgū, kā arī stiprinājusi uzņēmumu inovācijas spējas un ilgtspējīgu reģionālo attīstību Latvijā.

“Programma sniegusi nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā, kā arī Latvijas un Norvēģijas divpusējās ekonomiskās sadarbības stiprināšanā. Saņemto projektu skaits bija trīs reizes lielāks nekā sākotnēji plānotais finansējums, kas apliecina uzņēmumu vēlmi ieviest inovācijas un ieguldīt ilgtspējas stiprināšanā. Ne velti Latvija šobrīd ir Baltijas līderis virzībā uz ANO ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” uzsver LIAA direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Līdz ar augošo mazo un vidējo uzņēmumu vēlmi attīstīt savu uzņēmējdarbību un interesi par finansējuma iespējām, Swedbank vienojusies ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) palielināt kopējo izsniedzamo finansējuma limitu COSME atbalsta programmā.

Uzņēmumiem Latvijā palielināts kredītu limits līdz 100 miljoniem eiro, savukārt jaunajiem līzinga darījumiem pieejami vēl 45 miljoni eiro. COSME programmas nosacījumi ļāvuši Swedbank ievērojami samazināt nodrošinājuma prasības kredītiem un pirmās iemaksas līzingam.

Tādējādi mazie un vidējie uzņēmumi, kam ir ierobežota piekļuve finansējumam, var iegūt papildu līdzekļus ar labvēlīgiem nosacījumiem. 2018. gadā Swedbank šīs programmas ietvaros 280 Latvijas uzņēmumiem piešķīra finansējumu vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. No tiem kredītos uzņēmumiem izsniegti 15,4 miljonus eiro (115 līgumi), savukārt līzingā – 11,2 miljonus eiro (214 līgumi).

Swedbank statistika liecina, ka pērn vidējā līguma summa kredītam uzņēmumiem šajā programmā bija 134 400 eiro un līzingam 52 700 eiro.

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Mazie, vidējie un mikro uzņēmumi, kuri reģistrēti pēdējo piecu gadu laikā, 2012. gadā apgrozījuši vidēji 30,5 tūkstošus latu. Tie, kuru pieredze iesniegusies jau trešajā gadu desmitā – 51,6 tūkstošus latu.

Jo ilgāk darbojas uzņēmums, jo lielāks ir tā vidējais apgrozījums, apstiprina Lursoft pētījums, kas veikts, tuvojoties Mazā biznesa dienai (DB jau ziņoja, ka Latvijā tā šogad notiks pirmo reizi – 16. novembrī).

Šobrīd Latvijā reģistrēti 64,3 tūkstoši mazo, vidējo un mikro uzņēmumu, un tie darbojas gandrīz visās sfērās.

Galvaspilsētā – būvē

Biežāk šie uzņēmumi savu darbību saistījuši ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, automobiļu apkopi un remontu, datorprogrammēšanu un mazumtirdzniecību.

Teju visos reģionos, izņemot galvaspilsētu un tās apkārtni, starp populārākajām uzņēmumu darbības sfērām atrodami kravu pārvadājumi pa autoceļiem, tāpat starp līderiem izvirzījusies lauksaimniecība, kas nerada pārsteigumu, jo liela daļa no mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem vēl darbojas kā zemnieku saimniecības.

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu atļaut strādāt tirdzniecības vietām ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, bet gala lēmums tiks pieņemts valdības sēdē ceturtdien, 25.februārī.

Plānots, ka tirdzniecības vietās ar individuālu ieeju līdz 300 kvadrātmetriem visas preču grupas varētu tirgot no pirmdienas, 1.marta. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka datums, no kura mazie veikali varēs atsākt darbu, tiks noteikts pēc diskusijām valdības sēdē ceturtdien.

Vitenbergs skaidroja, ka jau divas nedēļas darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un šajā laikā novērota liela atbildība no komersantu puses.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.

Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums padziļina tirgotāju un ražotāju konfliktu, jo nostāda abas nozares – tirgotājus un ražotājus – vienu pret otru, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) šo likumu sauc par kompromisu, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Gan tirgotāju, gan ražotāju pārstāvji arī atzīst, ka neviens likums nevarot novērst visas sadarbības problēmas un ka likuma ilgtermiņa ietekme būs saistīta ar to, kā tas reāli tiks piemērots dažādās situācijās.

Jāatgādina, ka Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums pēc vairākus gadus ilgušām diskusijām tika pieņemts šā gada 21. maijā un stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.

«Primārais likuma mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā,» Dienai izklāsta Konkurences padomes (KP) pārstāve Inita Kabanova un uzsver: «Likums attiecas uz visiem pārtikas mazumtirgotājiem, nevis tikai uz pāris lielākajiem nozares pārstāvjiem, respektīvi, negodīgi un ekspluatējoši attiecībā pret piegādātājiem nedrīkstēs rīkoties neviens mazumtirgotājs. Nepārtikas preču mazumtirdzniecībā jaunais regulējums attieksies uz lielākajiem uzņēmumiem, kā tas bija arī līdz šim.»

TOP 20 amatpersonas ar lielāko aktīvo amatu skaitu patlaban ieņem 695 amatus 648 uzņēmumos. Līderi to vidū ir Ralfs Jansons ar 72 amatiem un itālietis Paolo Bettiol ar 62 amatiem, liecina Lursoft pētījums par amatpersonām, kuras Latvijā reģistrētajos uzņēmumos patlaban ieņem visvairāk amatus.

Dati atklāj, ka atsevišķi cilvēki patlaban ieņem amatus pat vairāk nekā 50 uzņēmumos, informē Lursoft komunikāciju vadītāja Indra Urtāne.

Kamēr R. Jansona vārds pārsvarā saistīts ar nekustamo īpašumu jomā strādājošiem uzņēmumiem, no kuriem senākais reģistrēts 1996.gadā, Paolo Bettiol ieņem amatus lielākoties uzņēmumos, kuri reģistrēti pēdējo divu gadu laikā un pārsvarā to darbība saistīta ar citur neklasificētu individuālo pakalpojumu sniegšanu. Izpētot Lursoft pieejamo NACE nozaru klasifikatoru, redzams, ka attiecīgā nozare ietver, piemēram, dažādu pašapkalpošanās automātu ekspluatāciju u.tml. uzņēmējdarbības jomas. Par šo Paolo Bettiol vadīto uzņēmumu darbības efektivitāti pāragri spriest, jo vēl nav pieejami to 2016.gada pārskati, taču jācer, ka to panākumi būs bijuši labāki nekā 2014.gada martā reģistrētajam SIA Winter, kas 2015.gadā apgrozījis 59 eiro un strādājis ar 183 eiro zaudējumiem.

Salīdzinājumā ar lietuviešu un igauņu kolēģiem, Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi uzņēmējdarbības vidi un biznesa iespējas 2017. gadam vērtē ļoti kritiski, liecina jaunākais SEB bankas Baltijas biznesa pārskats.

Gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju prognozē apgrozījuma kritumu, katrs piektais uzņēmums plāno samazināt darbinieku skaitu un 40% mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā nav gatavi ieguldīt sava biznesa attīstībā.

Kopējais optimisma līmenis mazo un vidējo uzņēmumu segmentā ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā. Apgrozījuma pieaugumu šogad prognozē 81% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā un 69% Igaunijā, kamēr Latvijā šādi nākotnē raugās vien 39% uzņēmēju. 61% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu šogad sagaida apgrozījuma samazināšanos. Tam piekrīt 31% Igaunijas un 19% Lietuvas uzņēmumi.

2021. gadā Latvijas uzņēmējdarbības vidē iezīmējās pozitīvas tendences ar plāniem par attīstību un tālāko izaugsmi, un kopējais finansējuma apjoms, ko Luminor banka izsniedza uzņēmumiem aizvadītajā gadā, bija ap 300 miljoniem eiro.

TOP 5 nozares, kuras pērn visaktīvāk attīstījušas savu uzņēmējdarbību ar bankas finansējuma atbalstu, ir nekustamo īpašumu nozare, transports un loģistika, būvniecības nozare, apsaimniekošanas sektors, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības jomas.

Arī šobrīd, ekonomiski sarežģītajā laikā, banka ir uzņēmēju atbalsts un kreditēšana turpinās.

Kopumā aizvadītajā gadā bija saskatāmas pozitīvas tendences uzņēmumu finansiālajos rezultātos - Luminor pērnā gada rudenī veiktās mazo un vidējo uzņēmēju aptaujas ietvaros vairāk nekā puse uzņēmumu vadītāju atzina, ka ir izdevies saglabāt vai pat palielināt apgrozījumu. Tajā pašā laikā aptuveni trešdaļa šī gada laikā plānoja paplašināt darbību, izstrādājot jaunus pakalpojumus vai preces.