Jaunu investīciju piesaistei Eiropā nepieciešami papildu stimuli un risku uzņemšanās, kas uzlabotu visas Eiropas nākotni, tā Saeimā notiekošajā konferencē Eiropas Savienība (ES): Latvijas prezidentūras nozīme pauda Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Jans Vapāvuori.
Bankas viceprezidents vērsa uzmanību, ka Eiropai nepieciešamo investīciju apmēri esot milzīgi, jo izpētei un attīstībai gadā nepieciešami būtu vismaz 130 miljardi eiro jeb aptuveni 3% no iekšzemes kopprodukta, kas norādīts ES politiskajos lēmumos. Pašlaik ES esot vien pāris valstu, kas sasniegušas šo līmeni, sacīja EIB viceprezidents.
Viņš arī norādīja, ka aptuveni 35 miljardi eiro gadā nepieciešami, lai samērotu ieguldījumus ar ASV riska kapitāla ieguldījumiem, savukārt vairāk nekā 40 miljardi eiro būtu nepieciešami dažādām izglītības iniciatīvām.
Neviena no dalībvalstīm nespētu piesaistīt tādas investīcijas viena pati, tam ir EIB, sacīja Vapāvuori, piebilstot, ka pagājušajā gadā kopējās investīcijas ES sasniegušas 2,8 triljonu eiro apmēru, bet EIB aizdevumu sastādījuši aptuveni 70 miljardi eiro, kas gan veido vien 2,5% no kopējām investīcijām.
Kā Eiropas banka mēs ieguldām Eiropas ekonomiskajā izaugsmē un atlabšanā. Piemēram, EIB ieguldījums kopējās Eiropas investīcijās ir audzis no 1,3% līdz 2,5% pērn. Ja skatās, kādās investīcijās EIB piedalās kā viens no dalībniekiem, tas sasniedz jau 10%, viņš paziņoja, norādot, ka šis ir lielu pārmaiņu laiks, tostarp EIB.
Par iemeslu tam Vapāvuori minēja jaunās problēmas un izaicinājumus, par piemēru minot arī tā dēvēto Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu. EIB grasās paplašināt riska kapitāla rīkus, tiks paplašināts finansējums dažādiem ambiciozākiem projektiem. Darbs pie tā sākts jau tagad, sacīja Vapāvuori.
Vapāvuori arī norādīja, ka Eiropas problēma nav skaidrā nauda, bet gan pienācīga tirgus un risku pieņemšana, kas ir iespējams tikai tādā gadījumā, ja tiek mazināta fragmentācija iekšējā tirgus ietvaros. Lielākā problēma ir pārliecības trūkums. Nepieciešams jauns stimuls investīciju veikšanai, kā arī nepieciešams uzņemties riskus, lai uzlabotu kopējo Eiropas nākotni, piebilda Vapāvuori.
LETA jau vēstīja, ka konferences mērķis ir piedāvāt ekspertu vērtējumu un diskusiju par ES pašreizējiem politiskajiem, ekonomiskajiem un drošības izaicinājumiem un iespējām, kādas ir Latvijai ES un ES kopumā.
Atsevišķi trijos pēcpusdienas izvēles paralēlajos paneļos tiks diskutēts detalizētāk par notiekošo ES kaimiņvalstīs, Vienotā digitālā tirgus ekonomiskajiem aspektiem un ES Enerģētikas savienības potenciālu.
Konferencē piedalīsies augsta līmeņa politikas veidotāji, tostarp EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V), Eiropas Investīcijas bankas viceprezidents, Eiropas Parlamenta locekļi, Saeimas deputāti, EK pārstāvji un virkne atzītu zinātnieku un ekspertu no ES dalībvalstīm un Latvijas.