Eiropas Investīciju banka (EIB) aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, piemēram, ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija, trešdien tikšanās laikā ar ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) pauda EIB grupas direktoru valdes priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo.

EIB pārstāvji norāda, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas tēmas, tai skaitā atbalsts Ukrainai, Eiropas stratēģiskā autonomija, EIB grupas ieguldījumu prioritātes un ciešāka sadarbība starp EIB grupu un Latviju.

"Banka aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, tādām kā ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija," norādīja Kalvinjo, piebilstot, ka pašreizējā izaicinošajā ģeopolitiskajā situācijā EIB ir stingri apņēmusies atbalstīt Latvijas ekonomiku, lai veicinātu inovācijas un zaļo pārkārtošanos.

EIB bankas grupa 2023.gadā apstiprināja investīciju projektus Latvijā 82 miljonu eiro apmērā. Šis ieguldījums ir daļa no EIB grupas finansējuma gandrīz viena miljarda eiro apmērā, kas valstī sniegts pēdējo piecu gadu laikā.

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Luminor Bank AS šodien parakstīja līgumu par 115 miljonu eiro finansējumu, lai papildus veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

EIB finansējuma apvienošana ar Luminor resursiem rada iespēju uzņēmumiem saņemt atbalstu ar labvēlīgākiem nosacījumiem vairāk nekā 332 miljonu eiro apmērā visā Baltijā.

Aizdevums ir paredzēts attīstības veicināšanai Baltijas reģionā, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam pārejai uz zaļo ekonomiku. Finansējumu varēs saņemt investīcijām, kas veicinās kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, kas atspoguļoti Baltijas valstu stratēģijās. Paredzams, ka aptuveni 85 % no EIB piešķirtā finansējuma nonāks kohēzijas reģionos, tādējādi palīdzot mazināt ienākumu atšķirības reģionos.

“Baltijas valstis ir dinamiskas un uz nākotni vērstas, tās arvien vairāk koncentrējas uz pāreju uz zaļo ekonomiku,” teica EIB viceprezidents Tomass Ostross (Thomas Östros), kurš ir atbildīgs par EIB darbību šajā reģionā. “Līdz ar to ir būtiski uzlabot piekļuvi atbilstošam finansējumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to projektu finansiālo dzīvotspēju, uzņēmumu izaugsmi un galu galā veicinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.”

Eiropas Investīciju banka (EIB) un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) parakstījušas līgumu par 50 miljonu eiro finansējumu 5G tehnoloģijas izvēršanai Latvijā, informē EIB pārstāvji.

Aizdevums 50 miljonu eiro apmērā ļaus ieguldīt kopumā 101 miljonu eiro valsts telekomunikāciju infrastruktūrā.

EIB norāda, ka projekts palīdzēs nodrošināt progresīvus 5G pakalpojumus visā valstī, ļaujot lielākam lietotāju skaitam izmantot priekšrocības, ko sniedz uzlabota un droša piekļuve īpaši ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Tas veicinās LMT mobilā tīkla paplašināšanu un tehnoloģisko modernizāciju ceļā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla izveidi Latvijā, jo īpaši pilsētās un lauku apvidos.

Projekta laikā LMT izvērsīs 150 5G pārklājuma zonas pilsētās un 690 5G pārklājuma zonas visā valstī. Ar finansējumu tiks atbalstīta arī uzņēmuma pamattīkla modernizācija, pārejot uz 5G autonomo tehnoloģiju, kā arī ieguldījumi pakalpojumu platformās un uzņēmējdarbības un operāciju atbalsta sistēmās.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Eiropas Investīciju bankai (EIB) būtu jāpiešķir lielāka loma Eiropas Savienības (ES) aizsardzības spēju stiprināšanā, piektdien paziņoja Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste.

Viņa norādīja, ka pašlaik EIB investīcijām ir trīs galvenās prioritātes.

"Pirmkārt, bankai jāturpina aktīvi piedalīties Ukrainas atjaunošanas un noturības palielināšanas projektu finansēšanā. Otrkārt, EIB jāsniedz lielāks ieguldījums ES aizsardzības spēju stiprināšanā, paplašinot finansējamo nozaru sarakstu aizsardzības un drošības jomā. Treškārt, EIB jāturpina darboties kā ES klimata bankai un jāfinansē zaļās pārejas projekti, kas nozīmē arī ES enerģētiskās neatkarības palielināšanu," sacīts ministres paziņojumā.

Piektdien un sestdien Skaiste piedalās Eirogrupas un ES Ekonomikas un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) neformālajās sanāksmēs Ģentē, Beļģijā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) kā valsts pārstāvis noslēgusi līgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB) par nepieciešamo finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu un konsultāciju pakalpojumu nodrošināšanu Finanšu ministrijas virzītās pieejamu cenu īres dzīvokļu privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības programmas īstenošanai Latvijā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pirmajā lotē paredzēta vismaz 1000 dzīvokļu izbūve Latvijas pašvaldībās līdz 2030.gadam, kopējām investīcijām veidojot apmēram 100 miljonus eiro.

VNĪ norāda, ka programma ļaus nodrošināt modernus un energoefektīvus dzīvokļus jaunajiem speciālistiem un viņu ģimenēm valstij un pašvaldībām svarīgās nozarēs. Dzīvokļi būs pieejami skolotājiem, mediķiem, ugunsdzēsējiem, policistiem, militārpersonām, valsts un pašvaldību darbiniekiem un citiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka šāda apjoma konsultāciju līgums ar EIB Latvijā tiek slēgts pirmo reizi, lai nodrošinātu, ka arī starptautiskie institucionālie investori varētu finansēt pieejamu cenu īres dzīvokļu būvniecību.

Uzņēmumu grupa “AJ Power” piesaistījusi 1,24 miljonus eiro no bankas Citadele un Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantiju programmas, kas tiks izmantoti, lai noslēgtu saules elektrostacijas izbūvi Jelgavas novadā.

Patlaban Jelgavas novada Svētes pagasta “Ozolājos” aktīvi norit industriālā saules parka būvniecības darbi. Jelgavas SES kopējā platība ir vairāk nekā 3 ha, kuros izvietoti 5760 saules paneļi. Plānots, ka saules elektrostacija ražošanu uzsāks 2024. gada aprīlī, kas ir aktīvā saules paneļu elektrības ražošanas perioda sākums. Projekta kopējās izmaksas ir 2,32 miljoni eiro. Šis ir pirmais “AJ Power” īstenotais projekts, kas finansēts no EIB garantiju programmas sadarbībā ar banku Citadele.

Saules parka kopējā jauda ir 3,25 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 3408 MWh zaļās enerģijas. Ar to ir pietiekami, lai veiktu enerģijas apgādi vairāk nekā 1620 mājsaimniecībām un samazinātu CO2 kaitīgos izmešus gadā par vairāk nekā 1030 tonnām.

Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ieguldījusi 20 miljonus eiro Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fondā, ir vīlusies par informāciju, ka bijušais fonda partneris ir piesavinājies miljoniem eiro, tomēr tas neietekmē EIB plānus Baltijas valstīs, paziņoja bankas viceprezidents Tomass Estross.

"Tas neapturēs mūs no labām investīcijām Baltijas valstīs. Tas nemaina mūsu biznesa plānu attiecībā uz investīcijām Baltijas valstīs, jo mēs ticam Baltijas valstu nākotnei un esam gatavi tajās investēt," Estross teica Lietuvas ziņu portālam "15min.lt".

"Ilgtermiņā man nav nekādu bažu par Baltijas valstīm, jo tās ir labi pārvaldītas, spēcīgas ekonomikas, NATO dalībvalstis. Tās būs pievilcīgas investīcijām," piebilda EIB viceprezidents.

2023.gadā EIB piešķīra 654 miljonus eiro projektiem Lietuvā. Lielākā daļa finansējumu bija aizdevumi uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka "BaltCap" bijušais infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 30 miljonu eiro piesavināšanos no fonda līdzekļiem un zaudēšanu azartspēlēs.

Eiropas Savienības (ES) valstu līderi kopīgi mudina Eiropas Investīciju banku paplašināt aizsardzības jomas finansēšanu, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Rumānijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas valstu un valdību vadītāji kopīgā vēstulē Eiropas Investīciju bankai (EIB) aicinājuši paplašināt finansējumu drošībai un aizsardzībai saskaņā ar jaunajām Eiropas Savienības prioritātēm.

Vēstuli parakstījusi arī Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

ES līderi norāda, ka EIB spēlē būtisku lomu attiecībā uz investīciju finansēšanu Eiropā, un tā darbojas arī kā ES aizdevuma iestāde. Tā kā Krievijas karš pret Ukrainu ir izraisījis pieaugošu nepieciešamību pēc investīcijām drošības un aizsardzības sektorā Eiropā, ES līderi uzskata, ka ir steidzami jāapspriež veidi, kā nodrošināt EIB ieguldījumus drošības un aizsardzības nozarē. Vienlaikus ir jāspēj piesaistīt investorus un, iespējams, jāpaplašina investoru bāzi, kā arī jāsaglabā savu kredītreitingu.

Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā pagājušajā gadā, tāpat kā gadu iepriekš, bija SIA "Orlen Latvija", informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Tostarp lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā lielo uzņēmumu grupā pagājušajā gadā bija "Accenture" Latvijas filiāle, vidējo uzņēmumu grupā - SIA "EIS Group Latvia", savukārt mazo uzņēmumu grupā Rīgas reģionā lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs bijis SIA "ALSO Cloud Latvia", bet lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā bija AS "Antares Venture Capital".

Kurzemes reģiona lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji 2023.gadā lielo uzņēmumu grupā bija AS "UPB", vidējo uzņēmumu grupā - SIA "Niedrāji MR", mazo uzņēmumu grupā - SIA "Algoritms L", bet mikrouzņēmumu grupā - SIA "Digi-INK".

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Lai stiprinātu Latvijas reģionus un veicinātu nodarbinātību ārpus Rīgas, elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmums “Bite Latvija” rudens sākumā atklās birojus Rēzeknē un Jelgavā.

Plānots, ka Rēzeknē tiks nodrošinātas 150, savukārt Jelgavā – teju 130 darbavietas. Jauno kolēģu piesaiste jau ir uzsākta.

“Baltcom” un “Bite Latvija” apvienošana 1. jūlijā uzņēmumam deva ne vien jaunu impulsu biznesa izaugsmei un attīstībai, bet arī jaunu, teju 140 000 klientu bāzi, kopējam “Bite Latvija” klientu skaitam pārsniedzot 400 000. Tam ir nepieciešams izveidot spēcīgu Zvanu centra komandu ar pēc iespējas mazāku darbinieku mainību. Ņemot vērā lielo reģionu izaugsmes potenciālu, pieejamos cilvēkresursus ārpus Rīgas un šī brīža izaicinājumus darbaspēka piesaistei Rīgā, “Bite Latvija” pieņēma lēmumu paplašināties reģionos un atvērt birojus Rēzeknē un Jelgavā. Ar laiku šīm abām pilsētām ir liels potenciāls kļūt par epicentru “Bite Latvija” klientu apkalpošanas un pārdošanas komandām.

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" piektdien ar Ziemeļu Investīciju banku (NIB) un Eiropas Investīciju banku (EIB) parakstīja 200 miljonu eiro aizdevuma līgumu vilcienu iegādei, apstiprināja Lietuvas satiksmes ministrijā.

"ZIB un EIB katra sniegs 100 miljonu eiro aizdevumu, lai finansētu deviņu elektrisko vilcienu un sešu bateriju elektrovilcienu iegādi, nomainot apmēram trešdaļu pasažieru vilcienu," informēja "Lietuvos geležinkeliai".

2023.gada jūnijā "LTG Link" paziņoja, ka no Šveices ritošā sastāva ražotāja "Stadler Rail" Polijas meitasuzņēmuma "Stadler Polska" iegādāsies 15 jaunus elektrovilcienus un bateriju vilcienus par kopējo summu 226,5 miljoni eiro.

Tolaik "Lietuvos geležinkeliai" plānoja, ka pirmie jaunie vilcieni tiks piegādāti Lietuvai 2025.gadā, un pasažieru pārvadājumus ar tiem sāks 2026.gada vidū. Visus 15 iepirktos vilcienus ekspluatācijā plānots nodot 2027.gadā.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Tikko kā aizvadītajā Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem jaunajiem uzņēmējiem. Pasākums norisinājās tirdzniecības centrā "Domina Shopping", kur ar pašu radītiem produktiem tirgojās 270 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Igaunijas un Somijas.

Pasākumu organizē izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Bazāra ietvaros jauniešus vērtēja ne tikai pircēji, bet arī 39 biznesa profesionāļi no uzņēmumiem, akadēmiskajām struktūrām, finanšu sektora un valsts pārvaldes, pasniedzot balvas 9 kategorijās.

Kategorijā "SMU biznesa potenciāls" vidusskolu grupā uzvarēja un balvu no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņēma Valmieras Valsts tehnikuma skolēnu SMU "E-Crot", kuru izstrādātie elektroniskie identifikatori palīdz automatizēti apkopot datus par mājlopiem. Pamatskolu grupā šajā kategorijā uzvarēja SMU "PLASTL" no Cēsu Valsts ģimnāzijas, kas pēc pasūtījuma rada telpiskus objektus, veidotus ar 3D printeri.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

"UPB" holdingā ietilpstošā alumīnija durvju un logu, kā arī alumīnija konstrukciju ražotāja SIA "Aile grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 31,299 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 88,6% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī guva 19 482 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada lielākie projekti, kuros realizēta "Aile grupas" ražotā produkcija, ir bērnu slimnīca "Borneriget" un dzīvojamā ēka "CBY" Kopenhāgenā, Dānijā, biroju ēkas "Geely 46" Gēteborgā, Zviedrijā, "Verde" Rīgā, Latvijā un "Karlberg JM" Stokholmā, Zviedrijā.

"Aile grupas" ražotās konstrukcijas iestrādātas projektos, kas tiek sertificēti pēc starptautiskām ēku sertifikācijas shēmām, piemēram, BREEAM un LEED. Dānijas tirgum "Aile grupa" ražotās konstrukcijas tiek pārbaudītas arī atbilstoši DGNB sertifikācijas shēmas prasībām, bet Zviedrijas tirgum arī pēc "Miljöbyggnad" sertifikācijas shēmas prasībām. Papildus šīm sertifikācijas shēmām ēkas tiek sertificētas arī atbilstoši WELL prasībām, kas vērtē ražoto konstrukciju ietekmi uz cilvēku labsajūtu un iekštelpu vidi, kā arī "Noll CO2", kurā tiek vērsta uzmanība uz CO2 emisijām.

Apvienojot trīs advokātu birojus Baltijā, darbu sācis zvērinātu advokātu birojs Widen, kurā zvērinātu advokātu Armanda Rasas un Jāņa Ešenvalda 2010. gadā dibinātais zvērinātu advokātu birojs Rasa un Ešenvalds (vēlāk Zvērinātu advokātu birojs RER Lextal) oficiāli apvienots ar Lietuvas ILaw Lextal un Igaunijas Lextal.

“Mēs esam pirmais zvērinātu advokātu birojs, kas savas darbības mehānisma pamatvērtībās integrējis džeza mūzikas teoriju. Sevi devējam par Legal Jazz Company un strādājam kā džeza grupa – sinhroni, uzklausot klientu un viens otru, cieši sadarbojoties, nebaidoties profesionāli improvizēt un meklēt nestandarta risinājumus,” uzsver vadošais partneris, Strīdu risināšanas nodaļas vadītājs Jānis Ešenvalds.

Widen apvieno advokātu birojus Lextal (Igaunijā), ILaw Lextal (Lietuvā) un RER Lextal (Latvijā) Baltijas mēroga juridiskā spēkā, kurā darbojas vairāk nekā 100 juristu komanda. Apvienošanās nodrošinās plašāku juridisko pakalpojumu klāstu uzņēmumiem un aktīvu īpašniekiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un ārpus Baltijas robežām.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Vidējais mēneša pamatalgas pieaugums organizāciju valdes locekļiem Latvijā šogad bija visaugstākais +12,6%, kamēr Lietuvā tas bija +12,5%, bet Igaunijā +11,7%, salīdzinot ar periodu pirms gada, liecina vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Augstāko vadītāju atalgojuma pētījums.

Tajā pašā laikā, analizējot vidējo mēneša pamatalgas pieaugumu organizāciju valdes priekšsēdētājiem, vērojama atšķirīga aina – šeit augstākais pieaugums ir Lietuvā (+13,6%), kam seko Latvija (+9,2%) un Igaunija (+8,8%).

Salīdzinot gada kopējā atalgojuma izmaiņas (atalgojums ieskaitot bonusus un piemaksas) ar periodu pirms gada, pētījumā secināts, ka vidējais pieaugums valdes priekšsēdētājiem Latvijā ir +11,6%, bet valdes locekļiem +11,3%. Lietuvā tas ir +16,3% valdes priekšsēdētājiem un 14,8% valdes locekļiem, bet Igaunijā 12,0% valdes priekšsēdētājiem un 14,3% valdes locekļiem. Attiecīgi, Latvijā vērojams zemākais gada kopējā atalgojuma pieaugums gan organizāciju valdes priekšsēdētājiem, gan valdes locekļiem.

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā kļūst arvien populārāka starp uzņēmējiem, kuri vēlas izmantot valsts izdevīgo uzņēmējdarbības vidi. Galvenie faktori, kas veicina šo izvēli, ir valsts uzsāktā un starptautiski atzītā e-rezidentūras programma, kas sniedz digitālās iespējas uzņēmuma attālinātai vadībai, kā arī Igaunijas pievilcīgais nodokļu režīms. Ja meklējat efektīvu un izdevīgu veidu, kā veikt uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, uzņēmuma reģistrācija Igaunijā var būt labākais risinājums.

e-Rezidentūras programma: Digitalizēta uzņēmējdarbība

E-rezidentūras programma, kas tika uzsākta 2014. gadā, ļauj ārvalstu uzņēmējiem kļūt par "digitālajiem rezidentiem" Igaunijā. Tas nozīmē, ka uzņēmēji var attālināti reģistrēt, vadīt un pārvaldīt uzņēmumus neatkarīgi no savas atrašanās vietas pasaulē. Šeit ir dažas no galvenajām priekšrocībām:

• Viegla uzņēmuma reģistrācija: Process ir pilnībā digitalizēts, un visas formalitātes var veikt tiešsaistē, izmantojot e-rezidenta identitāti.

• Piekļuve ES tirgum: Uzņēmuma reģistrācija Igaunijā nodrošina pieeju visam Eiropas Savienības tirgum ar vienotiem tirdzniecības noteikumiem un standartiem.