16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Ja cilvēki nevar samaksāt nodokli par vienīgo mājokli, tad tā ir nacionalizācija, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica tiesībsargs Juris Jansons.

Jansons šo situāciju uzskata par cilvēktiesību pārkāpumu.

Viņaprāt, varai visīsākā laikā ir jāpasaka sabiedrībai kādi būs risinājumi, un kā tas ietekmēs cilvēku turpmāko dzīvi.

Tiesībsargs pozitīvi vērtē izskanējušo priekšlikumu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

Tieslietu ministrija (TM) tuvāko nedēļu laikā iesniegs izskatīšanai valdībā likumprojektu, kurš paredz iesaldēt kadastrālās vērtības uz diviem gadiem, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

«Kadastrālo vērtību bāzes trīs gadus nav mainījušās, bet tuvākajā laikā TM iesniegs likumprojektu, kas paredz tās iesaldēt vēl uz diviem gadiem. Valsts zemes dienestam TM ir uzdevusi gada laikā sakārtot kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodiku, īpaši novēršot spekulatīvo darījumu ietekmi. Savukārt otra gada laikā kadastrālo vērtību bāzes tiks pārrēķinātas pēc jaunās metodikas,» sacīja Iesalnieks.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Liepājas partija un politisko partiju apvienība Saskaņas centrs parakstījusi līgumu par ciešāku sadarbību darbam Liepājas domē, kā prioritāti nosakot nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu Liepājas attīstību, ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un pilsētas Attīstības pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

Tādējādi nākamajiem četriem gadiem ir nodrošināta stabila Liepājas domes darbība, koalīcijā apvienojot desmit no 15 domē ievēlētajiem deputātiem, norāda Liepājas dome.

Tāpat līgums nosaka abu partiju deputātu ētiskos standartus kopējā darbā, lēmumu saskaņošanas procedūras, savstarpējo atbildību, pienākumus un tiesības.

No Liepājas partijas puses sadarbības līgumu parakstījuši šajā sasaukumā ievēlētie deputāti G.Ansiņš, M.Ceirulis, S.Golde, U.Sesks, V.Skujiņš, H.Valcis un V.Vitkovskis, savukārt no partiju apvienības Saskaņas centrs puses līgumu parakstījuši ievēlētie deputāti J.Hadarovičs, R.Miloslavskis un N.Vorobeičiks.

Ar 35 balsīm par Rīgas domes vicemēra amatā otrdien tika ievēlēta deputāte Anna Vladova (S).

Par viņu balsoja 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti.

Savukārt 16 deputāti balsoja «pret» Vladovas ievēlēšanu šajā amatā.

Pēc ievēlēšanas Vladova pauda, ka cer padarīt Rīgu labāku, drošāku un skaistāku, un to darīt, arī strādājot kopā ar opozīciju.

Plānots, ka Vladovas pārziņā būs «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs», «Rīgas 1.slimnīca», «Rīgas Dzemdību nams», «Rīgas 2.slimnīca» un «Rīgas veselības centrs», «Rīgas ūdens», «Rīgas pilsētbūvnieks» un «Getliņi Eko». Tāpat viņa uzraudzīs Satiksmes departamenta un Labklājības departamenta darbu.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Saeimas deputāti šodien Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatā iecēla bijušo ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

^{(Papildināta ar 5. 6. 7. un 8. rindkopu)}

Par Maizīti balsoja 59 deputāti, pret bija 31. Pret balsoja tikai apvienības Saskaņas centrs pārstāvji un divi Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti - Iveta Grigule un Jānis Vucāns.

Maizītis iepriekš norādījis, ka SAB direktora lēmumu par pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu būtu jāļauj pārsūdzēt divreiz - abas reizes gan Ģenerālprokuratūras līmenī. Viņš arī uzskata, ka personas, kurām tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, vajadzētu kaut kādā mērā informēt par argumentiem, kamdēļ pieņemts šāds lēmums.

Jaunieceltais SAB vadītājs paudis viedokli - ja par kādu SAB darbinieku publiski parādās šaubas raisoša informācija, tad noteikti ir jāveic pārbaude. Gadījumā, ja pēc pārbaudes darbinieks turpina veikt darbu, tad iespēju robežās sabiedrībai ir jāpaskaidro, kāpēc viņam ir iespēja turpināt darbu.

A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.

«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.

Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.

Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai (SC/GKR), apliecināja Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins.

Vēlēšanās noteikto 5% barjeru pārvarējusi un domē iekļuvusi arī nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemai un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un partija Vienotība, kas ieguvušas attiecīgi 12 un deviņas vietas.

SC/GKR Rīgā ieguvusi 58,54% vēlētāju atbalstu, VL-TB/LNNK - 17,86% un Vienotība - 14,13%.

Citi politiskie spēki 5% barjeru nav pārvarējuši.

Par Latvijas Zaļo partiju balsojuši 3,99% vēlētāju, par Latvijas Zemnieku savienību - 1,88%, par Reformu partiju - 1,58%, par partiju Vienoti Latvijai - 0,48%, par partiju Par dzimto valodu! - 0,34%, par Rīcības partiju - 0,24%, par Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju - 0,21%, par politisko partiju Alternative - 0,16% un par Vislatvijas sociāldemokrātu kustību Par neatkarīgu Latviju!, Latvijas kustību Solidaritāte - 0,14%.

Tieši pusei no 14 ministriem bankās ir kredītsaistības. Amatpersonu deklarācijas atklāj, ka parādā bankām ir arī 40 Saeimas deputātu, 10 no tiem saistības pārsniedz 100 000 eiro. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc iniciatīvas, kas kaut vai nedaudz mazinātu kredītņēmēju atkarību no bankām, virzās gliemeža ātrumā, spriež laikraksts Diena.

Laikraksts norāda, ka, piemēram, jau gadiem ilgušas diskusijas par to, ka finansiālu grūtību gadījumā cilvēkiem būtu jādod iespēja nokārtot saistības, atdodot īpašuma atslēgas bankai. Tā sauktais nolikto atslēgu princips iestrēdzis Saeimas lasījumos, jo bankas kategoriski nostājas pret izmaiņām, uzsverot, ka tas sadārdzinās hipotekāros kredītus. Tikmēr ievērojama daļa kredītņēmēju, kaut jau izlikti no sava nekustamā īpašuma, joprojām turpina bankām maksāt.

Kamēr pērnā gada amatpersonu deklarācijas vēl nav pieejamas, 2012. gada pārskati sniedz ainu, kas liek uzdot jautājumu - cik objektīvu lēmumu vēlētājs var sagaidīt no parlamenta, kur gandrīz pusei deputātu ir kredītsaistības, uzsver laikraksts. Dienas aptaujāto ekonomistu domas dalās. Daži šādu pieļāvumu dēvē par konspirācijas teoriju, citi norāda, ka tas tomēr ir nozīmīgs atkarības risks.

Rīgas domes priekšsēdētāja, apvienības Saskaņas centrs (SC) līdera Nila Ušakova ienākumi pērn bijuši 76 684 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2013.gadu.

Rīgas mēra amatā Ušakovs pērn saņēmis 27 947 eiro, bet viņa galvenais ienākumu avots bijusi Rīgas brīvosta, kurā kā valdes loceklis viņš saņēmis 48 737 eiro. Salīdzinājumā ar 2012.gadu domes priekšsēdētāja ienākumi ievērojami nav mainījušies - iepriekš viņš abos ieņemamajos amatos kopumā saņēmis 77 290 eiro.

Pērn par aptuveni 2700 eiro samazinājušās politiķa parādsaistības - 2013.gadā Ušakovs deklarējis trīs parādsaistības kopumā 65 100 eiro apjomā salīdzinājumā ar 67 784 eiro 2012.gadā.

Ušakovam nav nedz skaidras, nedz bezskaidras naudas uzkrājumu.

Saskaņā ar iesniegto deklarāciju Rīgas mēra lietošanā atrodas 2010.gada izlaiduma automašīna Toyota Land Cruiser, kā arī SIA New View Estates Latvia piederošs dzīvoklis.

Kompānija ViaNets, kas kādreiz piederējusi Saskaņas Centra biedram Aleksejam Holostovam, uzsākusi attīstīt ekociematu tīklu Blagodat, un viens no topošajiem ciematiem nosaukts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdā.

[Papildināts ar nekustamā īpašuma ekspertu komentāriem.]

Uzņēmuma pārstāvis Aleksejs Holostovs norāda, ka Latvija ir [Krievijai] vistuvākā Eiropas Savienības valsts, kurā ir visvairāk krieviski runājošo, turklāt tā izceļoties ar savu attieksmi pret vides saglabāšanu. Topošie ekociemati atrodoties ekoloģiski tīrās vietās – Ķemeru nacionālā parka tuvumā. Līdzās atrodas lielas ūdenskrātuves, kurās ierīkotas laivu stacijas un netrūkst zivju. Tāpat netālu ir arī sēņu vietas un ogu meži ar medību platībām.

Kā svarīgu faktoru, izvēloties ekociemata atrašanās vietu, kompānija min to, ka tikai stundas brauciena attālumā atrodas Jūrmalas centrs un Rīga.

Otrdien, 12.februārī plkst. 11.30 pie Ministru kabineta ēkas arodbiedrība LABA rīkos protesta akciju, aicinot Latvijas valsts valdību samazināt PVN likmi siltumapgādei.

Par akciju izplatīta gan preses relīze medijiem, gan tā tiek sludināta interneta vietnēs, lūdzot dalīties ar šo informāciju.

Otrdien Ministru kabinets skatīs likumu Par pievienotās vērtības nodokli, kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokli siltumenerģijai no 12% līdz 5%.

Līdz 2009. gadam PVN siltumenerģijai bija 5% apmērā. Taču, sākoties krīzei, valdība sāka neatlaidīgi to kāpināt līdz pat 12%. Turklāt, kopš 2011.gada dabasgāzei tiek piemērots akcīzes nodoklis 12 lati par 1000 m3, skaidro akcijas organizatori.

«Sākot ar 2009.gada apkures sezonu, no Krievijas piegādātas dabasgāzes cena bija 141 lati par 1000 kubikmetriem, bet pašlaik tās cena sasniegusi 225 latus par 1000 kubikmetriem bez PVN un akcīzes nodokļa. Un lielāko siltumenerģijas tarifa daļu - 82% - veido izmaksas, kas ir atkarīgas no dabasgāzes tirdzniecības cenas!

Pašreizējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu nepārvēlēs uz otro termiņu, novērtējot šādu iespēju ar 70% varbūtību (likmes koeficientu 1,35), prognozē sporta totalizators viensviens.lv.

Sporta totalizatora vadītājs Arvīds Rasa norāda, ka varbūtība Andra Bērziņa pārvēlēšanai uz otro termiņu prezidenta amatā uz nākamajiem četriem gadiem samazinās un šobrīd ir 30%. Totalizatora klientiem tiek piedāvātās likmes koeficienti 3,20 par to, ka A. Bērziņš tiek ievēlēts atkārtoti, un 1,35, ka netiek. A. Bērziņa iespēja tikt pārvēlētam uz otru termiņu samazinājusies pēc viņa izteikumiem, ka uzaicinājums ierasties Rīgā Krievijas Federācijas prezidentam Vladimiram Putninam joprojām ir spēkā, skaidro A. Rasa.

Saskaņā ar bukmeikeru aplēsēm, nākamo Valsts prezidentu izraudzīsies šā gada rudenī ievēlētais parlaments, kur viensviens.lv prognozē kuplu pārstāvniecību partiju apvienībai Saskaņas Centrs un Vienotībai. A. Rasa prognozē, ka arī šogad Saeimas vēlēšanās uzvarēs Saskaņas Centrs, piedāvājot likmes koeficientu 1,20 jeb 70% varbūtību uzvarēt. Kā nākamie pretendenti uz uzvaru vēlēšanās tiek minēti Vienotība (7.00 jeb 13%) un Zaļo un zemnieku savienība (12.00 – 7%).

Lielā daļā gadījumu ātro kredītu uzņēmumu patiesie labuma guvēji meklējami ārzonās dibinātos uzņēmumos, taču saistība arstrauji augošo kredītu nozari ir arī pašmāju politiķiem, bankrotējušiem baņķieriem, kā arī sportistiem, vēsta rairījums De facto.

Latvijā lielākā ātro kredītu uzņēmuma AS 4finance akcionāru sistēma, pēc raidījuma vēstītā, ir necaurspīdīga un sarežģīta, un bijušos trīs klasesbiedrus, kas aizsāka šo biznesu, tagad nomainījuši Krievijas miljonārs Oļegs Boiko, kas darbojas azartspēļu biznesā, kā arī politiķiem pietuvināts būvuzņēmējs Māris Martinsons, kurš ir arī VEF Rīga valdes priekšsēdētājs. Šeit raidījums piemin, ka basketbola kluba padomi vada Vienotības politiķis Edgars Jaunups, bet tajā pat laikā Latvijas Nebanku kreditētāju asociāciju - Jaunupa līdzgaitniece Baiba Fromane.

Šobrīd 4finance ir divi galvenie akcionāri - Kipras ārzonas uzņēmums Tirona Limited un Maltā reģistrētā Fatcat Investments Ltd. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs re:baltica izpētījis, ka Fatcat Investments Ltd. īpašnieki ir vēl astoņas citas ārzonu firmas. Viena no tām pieder Kazaņas Ak Bars komandas aizsargam Iļjam Ņikuļinam. Hokejists pirms sešiem gadiem Jūrmalā arī nopircis dzīvokli par 270 tūkst. latu, uz kura tagad nostiprināta hipotēka 4,5 milj. latu apmērā.

Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

Lucavsalas eko kopiena kopā ar apvienību Free Riga šodien plāno sākt parakstu vākšanu, pieprasot atcelt Rīgas domes lēmumu par pašvaldības īpašumu izpārdošanu un aicinot izziņot plašu sabiedrisko apspriešanu par Lucavsalas teritorijas turpmāko attīstību, savukārt Vides aizsardzības klubs (VAK) gatavo sūdzību tiesībsargam par to, ka Rīgas domes deputāti liedz iedzīvotājiem iespēju izteikties.

VAK viceprezidente Elita Krūmiņa norādīja, ka jautājumā par Lucavsalas pārdošanu Rīgas dome iespēju iedzīvotājiem izteikties liegusi divreiz - vispirms Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā, kurā Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) paskaidrojis, ka Rīgas domei neesot tādas prakses uzklausīt cilvēkus no malas, otru reizi - domes sēdē, kad tika pieņemts gala lēmums par Lucavsalas pārdošanu. Ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu tika nobalsots pret biedrības Jumpravsala priekšsēdētājas Rasmas Griņas uzklausīšanu.

«Deputātiem ir uzspļaut uz cilvēkiem. Lēmums par Lucavsalas atsavināšanu, par to neinformējot cilvēkus, ir amorāla rīcība. Vēl nedēļu iepriekš [Rīgas dome] lielījās, ka Rīgas iedzīvotāji beidzot redz sociāldemokrātisku politiku, bet pēc tam aptīra tos, kas nav tik labi situēti,» uzskata Krūmiņa.

«Saskaņas centrs ir Rīgas partija. Un, ja saskaņieši nemainīsies, tik turpinās tāpat, un ja viņu lielais kompanjons kārtējo reizi atkal ir Ameriks, norises ir grūti prognozējamas. Skaitīju, cik reizes noticis tā, ka priekšnieki aiziet un viņu vietnieks Ameriks iznāk priekšā. Ameriks ir četrus «apēdis». Tad tā jau nav vienkārši sagadīšanās, bet likumsakarība,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītāja profesore Ilga Kreituse.

«Ceru, ka Ušakovs nebūs piektais, ko viņš «apēdīs»,» viņa piebildusi. Saruna bijusi par to, vai nākamajā valdībā ietilps Saskaņas centrs.

«Turpinot darboties tā kā pašreiz, SC Latvijas mērogā nekad neiegūs vairāk par 30 procentiem. Tālāk jautājums ir tikai, cik un kādas partijas, kādi politiskie spēki spēlē pretī.

Šobrīd izskatās, ka viena partija ir beigusi savu eksistenci. Un atkal atkārtojas vēsture! Bija kādreiz tāds Saimnieks – sāka skaisti, ar labām idejām. Pēc tam atradās iekšējie un ārējie spēki... un uz nākamajām Saeimas vēlēšanām tādas partijas vairs nebija,» skaidrojusi Kreituse.

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Saeima ceturtdien kārtējo reizi noraidīja piedāvājumu nodot izskatīšanai komisijās opozīcijā esošā Saskaņas centra iesniegtos grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredzēja Latvijā ieviest vēl vienu samazināto PVN likmi 5 % apmērā.

Šoreiz opozicionāru iesniegtie grozījumi paredzēja 5 % lielu PVN piemērot kurināmā un siltumenerģijas, kā arī dabasgāzes un elektrības piegādēm, kā arī centralizētās ūdensapgādes pakalpojumiem.

Jāatgādina, ka Saskaņas centrs pēdējo mēnešu laikā jau daudzkārt ir mēģinājis panākt, lai Latvijā tiktu ieviesta vēl viena samazinātā PVN likme, ar kuru tiktu apliktas siltumenerģijas piegādes. Partijai pietuvinātā Latvijas apvienoto biedru arodbiedrība jau vairākkārt ir organizējusi piketus, kuros pauž atbalstu šādai iniciatīvai.

Patlaban siltumenerģijas un citu komunālo pakalpojumu piegādes tiek apliktas ar 12 % lielu PVN.

Laikā, kad pie Rātsnama notiks pikets, pieprasot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atkāpšanos no amata, Rātslaukumā vienlaikus pulcēsies arī Ušakova atbalstītāji, lai paustu pretēju viedokli un atbalstītu domes priekšsēdētāju.

Bijušais domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja rīt, 3.decembrī, no plkst.13 līdz 14 organizē piketu, pieprasot Ušakova atkāpšanos no amata. Pikets Ušakova atbalstam iecerēts tajā pašā laikā un vietā - 3.decembrī no plkst.12.30 līdz 14.30.

Ušakova atbalsta akcijas organizators ir inženiertīklu būvniecības firmas SUIS Rīga vadītājs Jānis Jukšinskis, kurš atrodams arī partijas Saskaņas centrs ziedotāju sarakstā.

Jukšinskis uzskata, ka Ušakovs ir vienīgais, kas kaut ko darījis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā, jo pēc notikušā viņš atstādinājis sešus būvvaldes darbiniekus, organizējis faktu izpēti. «Nolaidības dēļ ir radīti milzīgi zaudējumi tautai. Protams, morāla atbildība ir vienmēr, bet negribu dalīt, kurš ir vainīgs. Ticu, ka viņa vadībā ir iespējams atrast atbildīgos,» sacīja Ušakova atbalstītājs.