Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.
Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.
Visstraujāk – satiksmei
Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.
Arī pērn sākotnēji ekonomiskajai darbībai bija paredzēti ap 207 milj. eiro, taču ar katriem budžeta grozījumiem šī summa pieauga par 10 un vairāk milj. eiro, lai pēc pēdējiem grozījumiem sasniegtu jau summu virs 238 milj. eiro. Lielākoties pieaugums skaidrojams ar dotācijas palielināšanu pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme. Pērn gada laikā dotācija uzņēmumam pieauga teju par 20 milj. eiro, gada beigās budžeta plānā sasniedzot gandrīz 98,5 milj. eiro. Jāpiebilst, ka dotācija lielākoties gulstas uz Rīgas domes pleciem, jo pēdējos gados valsts atbalsts strauji samazinājies – pērn tas bija 5,2 milj. eiro, tikpat tiek prognozēts arī šogad, liecina Rīgas satiksmes sniegtā informācija. Vēl 2009. gadā dotācija bija 15,2 milj. eiro liela, bet pēc tam strauji saruka, gadā svārstoties piecu sešu milj. eiro apmērā.
45% nemaksā
Liela daļa no ekonomiskajai darbībai paredzētā finansējuma ieslīd Rīgas satiksmes kabatā, liecina budžeta analīze. Domes vadība nekad nav slēpusi, ka Rīgas satiksmes nodrošinātajā pakalpojumā faktiski iekļauta arī sociālā komponente – bez maksas vai ar būtiskiem atvieglojumiem pārvadāt sociāli mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas. Līdz ar to daļu no budžetā ekonomiskajai darbībai paredzētās naudas teorētiski varētu pieskaitīt sociālajai aizsardzībai.
Pēdējos gados pieaudzis ar sabiedrisko transportu pārvadāto pasažieru skaits, liecina Rīgas satiksmes informācija. 2013. gadā kopumā pārvadāti vairāk nekā 150 milj. pasažieru, 2012. gadā – vairāk nekā 141 milj., vēl gadu iepriekš – 140,4 milj. Vienlaikus pieaudzis arī to pasažieru īpatsvars, kas par braucienu nemaksā. 2010. gadā 21% pasažieru tika pārvadāti bez maksas, 2013. gadā – jau 45%. Papildu tam lielai daļai pasažieru tiek piemērotas arī dažādas atlaides. Rezultātā 2012. gadā tikai 31,5% pasažieru par braucienu pilsētas sabiedriskajā transportā maksāja pilnu maksu, liecina Rīgas satiksmes 2012. gada pārskats. Pērn par pilnu maksu brauca 44%, DB uzzināja Rīgas satiksmē. Tiek paredzēts, ka šogad par pilnu maksu brauks 45% pasažieru.
Krīt zaudējumos
Rīgas domes vadība lepojas un priekšvēlēšanu kampaņā nebeidza vien atgādināt, ka būtiski palielinājusi pasažieru grupas, kam pārvietošanās transportā kļuvusi lētāka. 2010. gadā braukšanas atvieglojumi tika noteikti jaunām grupām – skolēniem un studentiem, Rīgas skolās strādājošiem pedagogiem, bet bezmaksas braukšana tika nodrošināta nestrādājošiem pensionāriem, 3. grupas invalīdiem un Černobiļas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem. 2012. gadā pilsētas sabiedriskajā transportā bezmaksas sāka pārvietoties visi skolēni.
Vienlaikus pasliktinājusies Rīgas satiksmes finanšu rādītāji. Līdz 2010. gadam uzņēmums strādāja ar peļņu, bet 2010. gadā peļņu nomainīja 2,94 milj. eiro zaudējumi. Zaudējumi turpinās – 2012. gadā tie sasniedza jau 7,82 milj. eiro. Arī 2013. gadā paredzēts strādāt ar mīnusiem – tie lēsti 2,3 milj. eiro lieli. Tiesa, uzņēmuma apgrozījums, kas strauji samazinājās 2010. gadā, pēdējos gados atkal sācis augt. Zaudējumi uzņēmumam rodas, jo finansējums sabiedriskā transporta pakalpojumiem ir nepietiekams. «Turpmākajos gados, īstenojot sabiedriskā transporta ilgtermiņa attīstības stratēģiju, ir nepieciešams nodrošināt finansējumu no valsts un pašvaldību budžetiem pilnā apjomā,» norāda uzņēmuma vadība kompānijas 2012. gada pārskatā.
Būs grozījumi
Šogad dotācija Rīgas satiksmei noteikta 85,3 milj. eiro apmērā. Lai gan ir skaidrs, ka, atkāpjoties no plāna par diferencētās braukšanas maksas ieviešanu, dotācijai ir jāpieaug, ko apliecinājuši arī Rīgas domnieki, joprojām nav zināms, cik lieli papildu līdzekļi būs nepieciešami. Rīgas satiksmes pārstāvis Viktors Zaķis DB norāda: «Ņemot vērā to, ka saistībā ar diferencētās biļetes neieviešanu mainās plānoto pasažieru pārvadājumu struktūra, precīzi aprēķini par nepieciešamajām izmaiņām dotācijās no Rīgas domes būs zināmi 2014. gada rudenī.»
DB jau iepriekš ziņoja (06.03.2014.), ka Rīgas domes lēmumā par sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā teikts, ka jāparedz līdzekļi finansēšanai, neprecizējot, cik lieli ir šie līdzekļi. Iepriekš minētas stipri atšķirīgas summas – gan 2,5 milj. eiro, gan 4 milj. eiro.
Jāatgādina, budžets plānots, pieņemot, ka Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem brauciens sabiedriskajā transportā maksās 0,6 eiro, bet pārējiem – 1,2 eiro. Pēc gariem strīdiem ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju Rīgas dome no savas ieceres atkāpās, nosakot, ka līdz gada beigām braukšanas maksa būs 60 centi par braucienu visiem pasažieriem neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.
Iegulda ielās
Ņemot vērā pašvaldības publiskos pārskatus, secināms, ka transporta nozarei tiek novirzīta lauvas tiesa visas ekonomiskajai darbībai paredzētās pašvaldības budžeta naudas, piemēram, 2012. gadā tie bija 94%. Bez sabiedriskā transporta nodrošināšanas nauda tiek investēta arī ceļu infrastruktūrā. Šim mērķim tiek izmantota arī ES fondu nauda, kuras apguvi pašvaldība intensificējusi ekonomiskās krīzes gados.
Starp lielākajiem pēdējos gados pabeigtajiem satiksmes projektiem minams Dienvidu tilts, vairāki Austrumu maģistrāles posmi, Biķernieku ielas rotācijas aplis, Valdemāra un Daugavgrīvas ielas satiksmes mezgls, tilts pār Juglas kanālu Brīvības gatvē utt. Papildu tam līdzekļi ik gadu tiek paredzēti ielu seguma periodiskai atjaunošanai, jauniem luksoforiem, ātrumvaļņiem un citiem satiksi uzlabojošiem projektiem. Cita starpā, luksoforu sistēmas modernizācija, attīstība un luksoforu vadības apakšsistēmas izveide ir viens no lielajiem Rīgas domes projektiem, kam izdevās piesaistīt ES finansējumu iepriekšējā plānošanas periodā. Projekta kopējās izmaksas ir 14,7 milj. eiro, DB informē domes Finanšu departamentā.