Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar privātajiem investoriem nākamo gadu laikā ievērojami labiekārtos Skanstes apkaimi. Līdz 2024. gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, piektdien projekta attīstības ieceres prezentācijas pasākumā uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

«Mēs šo teritoriju attīstīsim visi kopā – pašvaldība un uzņēmēji, piesaistot ES finansējumu, iegūstot jaunu un modernu Rīgas apkaimi. Jau tagad uzņēmēji Skanstes apkaimē veikuši lielus ieguldījumus – 245 miljonus eiro - ir uzbūvēta arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs, vairākas biroju un dzīvojamās ēkas. Līdz 2024.gadam papildus jau ieguldītajiem miljoniem investīcijas sasniegs 800 miljonus eiro, tiks uzbūvēta koncertzāle, konferenču centrs, laikmetīgās mākslas muzejs, kā arī daudz biroju un dzīvokļu,» norādīja N.Ušakovs.

Savukārt pašvaldība, izmantojot ES naudu, palīdzēs sakārtot infrastruktūru – būvēs ielas, tramvaja līniju, komunikācijas, līdz ar to te izveidosies jauns Rīgas centrs, kas turklāt būs zaļākā un skaistākā apkaime pilsētā, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs.

Rīgā 5.tramvaja maršruta infrastruktūras pielāgošanu zemās grīdas tramvajiem par 8,9 miljoniem eiro veiks AS "A.C.B.", informēja SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.

"Rīgas satiksme" parakstījusi līgumu ar "A.C.B" par būvdarbu veikšanu 5. tramvaja maršruta posmam - Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojums līdz galapunktam "Iļģuciems".

Būvdarbus plānots sākt martā un noslēgt šī gada decembrī. Darbu gaitā paredzētas satiksmes organizācijas izmaiņas un būvdarbu posmā pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti ar autobusu, aizvietojot tramvaju.

5.tramvaja līnija atklāta piecdesmito gadu sākumā, un šo gadu laikā ievērojami infrastruktūras atjaunošanas darbi nav veikti.

Būvdarbus plānots sākt, tiklīdz laikapstākļi to atļaus, un darbu laikā paredzēta esošās tramvaja infrastruktūras un ar to saistīto objektu pārbūve, tostarp sliežu konstrukcijas atjaunošana un jaunu sliežu izbūve.

#Līdz šim Skanstes rajonā investēti 245 miljoni eiro un attīstītāji neplāno apstāties.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru, norāda Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

M.Vanags informē, ka tiek turpināts iesāktais, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. «Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu,» norāda M.Vanags.

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

Biroju centra "Skanstes City" ieguldījumu apjoms energoefektivitātē un CO2 samazināšanā laika periodā no 2021. gada līdz 2023. gadam veidos 3,4 miljonus eiro, informē projekta attīstītāji.

Tas ietver lielāko saules paneļu elektrostacijas uzstādīšanu uz jumta Latvijā, e-auto uzlādes parku, divu ēku pilnīgu renovāciju un iekšpagalma autostāvvietas pilnīgu pārprojektēšanu ārpus "Skanstes City" teritorijas, tā vietā radot teritoriju "kabatas parkam" un brīvdabas pasākumu telpai. Uzlabojot energoefektivitāti, katru gadu "Skanstes City" kopumā samazinās vairāk nekā 400 tonnu CO2 emisiju.

Šobrīd ir jau pabeigts viens no iepriekš minētajiem ieguldījumu plāniem – "Skanstes City" ir izveidots lielākais Latvijā e-auto uzlādes parks ar 12 vidēji ātrās uzlādes vietām. Turpinot veidot "Skanstes City" kā zaļu, ilgtspējīgu, nomniekiem un videi draudzīgu biroju centru pilsētu, pašlaik ir sākta saules paneļu uzstādīšana uz Skanstes ielas 50B un 50C ēku jumtiem vairāk nekā 2 800 kvadrātmetru kopējā platībā ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW), kas nodrošinās zaļo enerģiju "Skanstes City" biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules paneļu elektrostacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Biroju centrs “Skanstes City” sākot ar 2022. gadu pilnībā pāriet uz zaļu, Latvijā ražotu elektroenerģiju.

Tas palīdzēs uzlabot klimata kvalitāti apkārtējā vidē, samazinot CO2 emisijas par 400 tonnām gadā. Daļa no zaļās elektroenerģijas tiks saražota uz vietas “Skanstes City”, uzstādot saules paneļu elektrostaciju uz jumta, kuras izveidē tiks investēti 200 tūkst. eiro.

Šobrīd ir uzsākta saules paneļu elektrostacijas projekta plānošana sadarbībā ar “Latvenergo” ar mērķi līdz nākamā gada vidum “Skanstes City” teritorijā izveidot elektrostaciju ar jaudu gandrīz 300 kilovati (kW).

Saules paneļi tiks izvietoti uz Skanstes ielu 50b un 50c ēku jumtiem vairāk nekā 2800 kvadrātmetru kopējā platībā, nodrošinot zaļo enerģiju “Skanstes City” biroju centram un tā nomniekiem. Plānots, ka saules stacija saražos līdz 230 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas gadā, kas ir pielīdzināms 100 mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņam gada laikā.

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta Nr.4.5.1.1/16/I/002 «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» ietvaros organizēto iepirkumu slēgto konkursu «Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve» un sarunu procedūru «Par zemās grīdas tramvaju piegādi» pārtraukšanu, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Abus pārtrauktos iepirkumus no jauna plānots izsludināt tuvāko mēnešu laikā. Līdz jaunas iepirkumu procedūras uzsākšanas «Rīgas satiksme» paredzējusi pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju, pārskatot prasības pretendentiem, tādējādi iespēju robežās paplašinot potenciālo pretendentu loku.

V.Zaķis piebilst, ka pirms iepirkumu izsludināšanas visai iepirkumu dokumentācijai tiek veikta likumdošanā noteiktā pirmspārbaude Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat arī noslēgtā līguma par projekta īstenošanas uzraudzību (Integritātes pakts) ietvaros «Rīgas satiksmes» iepirkumu komisija aktīvi sadarbojas ar biedrību «Sabiedrība par atklātību – Delna».

Jau vēstīts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban neizskata iespēju atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Skanstes tramvaja projektam, informēja CFLA.

Tā dēvētā «Skanstes tramvaja» pirmā posma būvniecības iepirkumi tiks izsludināti pavasarī, aģentūrai LETA pastāstīja būvprojekta izstrādātāju SIA «BRD projekts» pārstāvis Jānis Bidzāns.

Uzņēmums atbild par jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūves un esošās tramvaja līnijas pārbūves un autoruzraudzības būvprojekta izstrādi. Pēc Bidzāna teiktā, visām piecām plānotajām izbūves kārtām ir izstrādāti būvprojekti minimālajā sastāvā un divi no tiem jau ir saskaņoti būvvaldē.

«Tas nozīmē, ka jau pavasarī varēsim sludināt būvniecības iepirkumu pirmajiem diviem posmiem, kas paredz pieturvietu pielāgošanu zemās grīdas tramvajiem un kontaktīklu pārbūvi jau esošajās tramvaja līnijās pie Centrāltirgus un gar Vecrīgu. Posmiem, kas paredz izbūvēt jaunu tramvaju līniju, projekta izstrāde ilgs vēl visu nākamo gadu,» norādīja pārstāvis.

Šis projekts aptver arī Pērnavas ielu, kur plānots izbūvēt tramvaja savienojumu ar Krišjāņa Barona ielu un vides aktīvistus vairākkārt satraukušas ziņas, ka līdz ar būvdarbiem, tiks nozāģēti arī vairāki Pērnavas ielā augošie kastaņi. Lai gan iepriekš SIA «Rīgas satiksme» solīja, ka meklēs iespēju kā kokus glābt, Bidzāns apstiprināja, ka tas izdosies tikai daļēji. «Aptuveni 10 kastaņas, kas aug raugoties no Brīvības ielas uz Krišjāņa Baronu, būs jānozāģē, bet tur vēlāk plānojam sastādīt arī jaunus kokus,» sacīja eksperts.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi būvatļaujas visiem pieciem Skanstes tramvaja projekta posmiem, apliecināja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Pirmais projekta posms paredz pārbūvēt jau esošās tramvaja līnijas posmu no Krišjāņa Barona ielas un Pērnavas ielas krustojuma līdz Miera ielai pa Pērnavas un Senču ielām.

Otrā kārta paredz veikt pārbūvi tramvaju līnijai no Miera ielas līdz Ganību dambim, ieskaitot Ganību dambja - Pulkveža Brieža ielas - Pētersalas ielas krustojumu, pa Zirņu, Skanstes un Sporta ielām.

Savukārt trešā kārta paredz pārbūvēt posmu no Ganību dambja līdz Ausekļa ielas lokam (neieskaitot) pa Pētersalas un Eksporta ielām.

Satiksmes departamenta pārstāve Beāta Dambīte skaidroja, ka līdz ar būvatļaujas izsniegšanu projektētāji var sākt būvprojekta izstrādi, jo būvatļauja izvirza nosacījumus, pēc kuriem tas jādara.

Biznesa centrs “Skanstes City” un apdrošināšanas sabiedrība ERGO noslēguši jaunu ilgtermiņa sadarbības līgumu, kas paredz moderna ERGO galvenā biroja un klientu apkalpošanas filiāles izveidi. Telpas tiks iekārtotas vairāk nekā 1800 m2 platībā atbilstoši mūsdienu telpu risinājumu tendencēm un ERGO ikdienas vajadzībām.

“ERGO ir mūsu ilggadējs sadarbības partneris, kā arī viens no lielākajiem un redzamākajiem nomniekiem, tāpēc esam pagodināti, ka, izvēloties šo sadarbību turpināt ilgtermiņā, tiek pozitīvi novērtēta “Skanstes City” attīstība un realizētās investīcijas biroju centra renovācijā. Mūsu kopīgais mērķis ir izveidot pirmklasīgas un modernas ERGO biroja un jaunas filiāles telpas, ievērojot aktuālākās darba telpas izveides un ilgtspējas standartus. Projektēšanas gaitā ir plānots sasniegt būtiskus funkcionālus un efektivitātes uzlabojumus gan birojam paredzētajā platībā, darba vides komfortā, gan arī telpu funkciju daudzveidībā. Paralēli šim, esam ieplānojuši pārbūvēt arī ieejas halles, izveidot jaunu konferenču centru un būtiski uzlabot ārtelpas kvalitāti, kas jau 2025. gada laikā pārtaps par ērtu, drošu un daudzveidīgu darba vidi arī ERGO un citu nomnieku darbiniekiem,” stāsta SIA “Skanstes City” valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir pieņēmusi starplēmumu par Rīgas satiksmes (RS) iesniegto Skanstes tramvaja līnijas projektu, kurā norādīti nosacījumi un papildu prasības, kas jāizpilda, iesniedzot projektu atkārtoti, informē CFLA.

Izvērtējot iesniegto projektu, CFLA secinājusi, ka precizējami dažādi projekta pamatojumā ietvertie rādītāji, kā arī nepieciešama vairāku nozīmīgu risku papildu izvērtēšana, no kā izriet projekta laika grafiks un īstenošanas iespējas.

Projektā nav iespējams gūt pārliecību, ka ir pilnībā ņemti vērā visi apstākļi, kas saistīti ar projekta ietekmi uz kultūras mantojumu un ir būtiski, nodrošinot kultūras pieminekļu aizsardzību. RS jāprecizē, kādas darbības un kādā termiņā paredzēts veikt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma saglabāšanu.

Tāpat jāpārvērtē būvatļaujas saņemšanas un būvprojekta saskaņošanas iespējas, kas varētu neatbilst sākotnēji paredzētajam laika grafikam. Lai sniegtu objektīvu novērtējumu par būvniecības nosacījumiem, RS ir jāsaņem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) uzziņa par būvniecības nosacījumiem un iespējamiem šķēršļiem būvprojekta saskaņošanai un būvatļaujas saņemšanai.

SIA «Rīgas satiksme» (RS) izsludinājusi iepirkumu par 12 zemās grīdas tramvaju iegādi, kas ir viens no Skanstes tramvaja projekta īstenošanas posmiem, aģentūrai LETA apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Uzņēmuma pārstāvji atgādināja, ka 2017.gada 3.oktobrī RS un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra noslēdza līgumu par projekta «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» īstenošanu.

Kopš līguma noslēgšanas RS turpina iesākto darbu pie iepirkuma «Par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaju infrastruktūras posma izbūvei un esošas tramvaju līnijas pārbūvei», kura rezultātā tiks izvēlēts jaunbūvējamās un pārbūvējamās tramvaja līnijas projektētājs.

Projekta laikā plānota 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, vēl apmēram trīs kilometrus esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija, kā arī jauna kabeļu tīkla un kontakttīkla izbūve.

Tallinā trešdien, 30.augustā atklāta pirmā tramvaja līnija, kas turpmāk savienos RB Ulemistes pasažieru staciju un Tallinas Lenarta Meri starptautisko lidostu.

«Jaunā tramvaja līnija, kas savieno lidostu, topošo Rail Baltica pasažieru termināli Ulemiste rajonā un Tallinas centru, ir pirmais redzamais ieguvums gadsimta infrastruktūras projektam Rail Baltica Igaunijā. Līdzšinējā pieredze ir arī lielisks piemērs tam, ka projekts var tik ieviests bez aizķeršanās, sadarbojoties dažādiem partneriem un radot jaunas kvalitātes transporta savienojumus,» atzīmē Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas Rail Baltica projekta koordinators Kristjans Kaunisāre (Kristjan Kaunissaare).

Tramvaja līnijas būvniecība tika sākta 2016. gada augustā un tās būvniecības darbi pilnībā tiks pabeigti ne vēlāk kā 2017. gada novembrī. Tramvaja līnijas un tajā iekļautā tuneļa būvniecību veica AS Merko Ehitus Eesti un AS KMG Inseneriehituse.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Pašvaldības SIA Rīgas Satiksme (RS) iepirkumu komisija pagājušā gada rudenī atklājusi, ka divi pretendenti savos piedāvājumos kā sliežu projektētāju ir norādījuši vienu un to pašu personu, informē sabiedrība par atklātību Delna, kas uzrauga projekta Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība iepirkumus un projekta īstenošanu kopumā.

Abi pretendenti bija arī pievienojuši sliežu projektētāja parakstītu apliecinājumu, ka viņš nav iesaistīts cita pretendenta piedāvājumā un nav interešu konflikta situācijā. Iepirkuma komisija nolēma uzdot precizējošus jautājumus sliežu projektētājam, lūdzot skaidrot situāciju par viņa parakstītajiem dokumentiem un paraksta īstumu.

Sliežu projektētājs norādījis, ka parakstījis piekrišanu dalībai un kopējai sadarbībai minētajā iepirkumā tikai vienam pretendentam un par dokumentāciju, kas iekļauta otra pretendenta pieteikumā, nav informēts. Informāciju pārbaudīja Valsts policija, tomēr jūnija sākumā pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu, jo trūkst noziedzīga nodarījuma sastāva.

Jaunais Žirafes parks ar kopējo platību vairāk kā 2000 m2 atrodas Skanstes ielā 50, Skanstes City biroju iekškvartāla vidū. Aktivitāšu laukuma projekts veidots sadarbībā ar arhitektu biroju “ĒTER” un būvniecības uzņēmumu “Kvinta BCL”, izstrādājot projektu, kur darba kultūra var mijiedarboties ar dabu un pasākumi var tikt rīkoti ārpus biroju telpām.

Žirafes parks ir Skanstes City publiskās ārtelpas iniciatīva, kas vērsta uz jaunu darba un atpūtas iespēju izveidi, mazinot autotransporta īpatsvaru kvartāla iekšpagalmā, ar mērķi tā vietā izveidot un labiekārtot zaļu, funkcionālu vietzīmi ar bruģētu skvēru un trīs ovāliem paviljoniem: amfiteātri, darba stacijām un skatuvi. Bruģētajā skvērā ir nodrošināta iespēja novietot un pieslēgt ēdināšanas vagonus, veidojot pop-up tirgus zonu vai citus kvartāla pasākumus. Aktivitāšu laukums piedāvās nomniekiem daudzveidīgu un interesantu vietu individuālam vai kolektīvam darbam, aktīvai rekreācijai vai vienkārši satikšanās vietu, kur iedzert kafiju gan saulainā, gan lietainā dienā..

Pirms vairākiem gadiem izstrādātais, bet neīstenotais Skanstes līnijas jeb par "kapu tramvaju" nodēvētais projekts uzņēmumam "Rīgas satiksme" izmaksājis aptuveni miljonu eiro, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Gints Zeltiņš.

Viņš skaidroja, ka projekta apturēšanas dēļ, ar tā izstrādi saistītie izdevumi bija jānoraksta. Tas atstājis ietekmi uz uzņēmuma pagājušā gada peļņu.

Zeltiņš norādīja, ka šis projekts bijis pilnībā izstrādāts un gatavs īstenošanai. Zaudējot Eiropas fondu līdzekļus, pašvaldība vai uzņēmums nebūtu atraduši tik lielu summu, lai projektu īstenotu.

Arī aizdevumu šādam projektam saņemt būtu sarežģīti, jo tramvaja līnijas izbūve esot dārga, bet atmaksāšanās laiks - aptuveni 30 gadi.

Kā ziņots, Centrālās finanšu un līgumu aģentūra pieņēma lēmumu izbeigt līgumu ar uzņēmumu "Rīgas satiksme" par Eiropas Savienības fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu.

Rīgas satiksme informē, ka Eiropas Komisija apstiprinājusi Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstības lielo projektu.

Tā ietvaros ir plānota 3,6 km garas jaunas līnijas izbūve pa maršrutu Pērnavas iela – Senču iela – Zirņu iela – Skanstes iela – Sporta iela, vēl apmēram 3 km esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukcija līdz pilsētas centram un atbilstošas energoapgādes nodrošināšana, proti, jaunas apakšstacijas izbūve, vienas esošās rekonstrukcija un jauni kontakttīkli. Tāpat projekts paredz aptuveni 11 jaunu pieturvietu izbūvi un 12 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi, kā arī ielu rekonstrukciju atsevišķās vietās, vietējās brauktuves izbūvi, inženierkomunikāciju pārcelšanu, satiksmes vadības sistēmas izbūvi u.c.

Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstības projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 97,4 miljoni eiro, no tām Kohēzijas fonda finansējums projekta īstenošanai – 65 669 331 eiro un vēl rezerve 4,3 miljonu eiro apmērā, kas tiks piešķirta pēc 2018. gada 31. decembra, ja tiks izpildīti projektā noteiktie kritēriji.

Biroju centra “Skanstes City” nomniekiem un to apmeklētājiem vienuviet ir pieejamas 12 jaunas vidēji ātrās (22 kW AC) elektrouzlādes pieslēgvietas, kā rezultātā “Skanstes City” ir būtiski paplašinājis auto uzlādes pieejamību un šobrīd izveidojis lielāko elektroauto uzlādes vietu Latvijā.

“Ilgtspēja ir “Skanstes City” biznesa stratēģijas sastāvdaļa kopš biroja centra izveides sākuma, ko apliecina arī piešķirtais BREEAM sertifikāts, kuru var iegūt, ja ēka atbilst augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot videi un iedzīvotajiem draudzīgākos risinājumus. Līdz šim esam jau daudz paveikuši, ieviešot videi draudzīgus un ilgtspējīgus risinājumus, piemēram, BMS sistēmu temperatūras un klimata kontrolei, CO2 sensorus, energoefektivitātes uzlabošanai mainījām ventilācijas, dzesēšanas un liftu iekārtas, uzstādījām gaismas sensorus un LED apgaismojumu,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Biroju centrs “Skanstes City” paplašina savu teritoriju, plānojot auto stāvlaukumu ar 450 automašīnu novietnēm. Tā izveidei, apzaļumošanai un labiekārtošanai ar elektrisko automašīnu uzlādes stacijām kopējais investīciju apjoms sasniegs ap 1,7 miljonus eiro.

“Šo projektu realizējam ar mērķi, ka “Skanstes City” nodrošina Rīgā lielāko biroju centra auto stāvlaukumu. Proti, “Skanstes City” šobrīd piedāvā jau vairāk nekā 1000 automašīnu novietņu. Pabeidzot jaunā stāvlaukuma izbūvi Laktas ielā mūsu nomniekiem būs pieejams auto stāvlaukums ar 1500 auto novietnēm. Rīgas centra apkaimēs auto novietošana ir jau kļuvusi par izaicinājumu un ar šo projektu mēs ne tikai paplašinām autostāvvietu pieejamību un piekļūšanu “Skanstes City” biroju centram no Laktas ielas puses, bet arī veidojam ilgtspējīgu vidi, rūpējoties par elektrisko automašīnu uzlādes stacijām, velosipēdu novietnēm un zaļu, sakārtotu teritoriju,” stāsta “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” partneris un valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.