Pēc vairāk nekā nedēļu garām pārrunām Liepājas partija nolēmusi veidot koalīciju pašvaldībā kopā ar politisko partiju apvienību Saskaņas centrs.

Šodien, 10.jūnijā, notikusi kārtējā Liepājas partijas tikšanās ar Saskaņas centra pārstāvjiem, kuras laikā panākta vienošanās par turpmāku sadarbību Liepājas domes darbā.

Pārrunas par sadarbības veidošanu Liepājas domē šogad bija ļoti smagas un ilgas, jo iekļuvušas ir tikai trīs lielās partijas un katrai ir savi redzējumi, mērķi un ambīcijas, situāciju raksturo Lipājas domes līdzšinējais priekšsēdētājs Uldis Sesks. Ar Saskaņas centru panākta vienošanās par prioritātēm un turpmākajiem rīcības soļiem. Reformu partijai sarunās piedāvāts domes priekšsēdētāja vietnieka amats un vairāku komiteju vadība, kā arī citas iespējas līdzdarboties pilsētas pārvaldē, taču ar šo politisko spēku visas sarunas ir nonākušas strupceļā, atzīst U.Sesks. Viņaprāt, sarunas ar otru visvairāk balsu ieguvušo partiju nonākušas strupceļā RP personisko ambīciju, politiskā brieduma trūkuma un nelokāmas stūrgalvības dēļ. Pēc U.Seska teiktā, ar Reformu partiju nav iespējamas konstruktīvas sarunas. Viņš arī norāda, ka Liepājas partija kā kompromisa modeli piedāvājusi veidot koalīciju ar visām trim domē iekļuvušajām partijām, nodrošinot to pārstāvjiem pārstāvību domes vadībā un komitejās, taču arī no šāda modeļa Reformu partija atteikusies kā nepieņemama.

Lētākais būvnieku iesniegtais piedāvājums par Liepājas koncertzāles Lielais dzintars būvniecību - nedaudz vairāk kā 20 miljoni latu - ir tuvs pašvaldības iepriekš prognozētajām koncertzāles būvniecības izmaksām, Rietumu Radio atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), piebilstot, ka būvnieku piedāvātās cenas bijušas ļoti atšķirīgas.

Šādu summu - 20 278 845 latus - koncertzāles būvniecībai piedāvājusi SIA Merks, kas darbus apņēmusies paveikt divu gadu laikā. «Lētākais būvnieku piedāvājums ir tuvu pašvaldības iepriekš veiktajiem aprēķiniem par koncertzāles būvniecības izmaksām,» atzina Sesks.

Koncertzāles Lielais dzintars būvniecības konkursa otrās kārtas piedāvājumi tika atvērti 5.aprīlī.

Uzņēmuma Skonto Būve piedāvājums ir 23 973 512 lati, bet akciju sabiedrības UPB piedāvātā cena - 24 133 70 lati. Iepriekš pašvaldība rēķinājusi, ka koncertzāles būvniecības izmaksas varētu būt aptuveni 20 miljoni latu, un šī summa, puse no kuras ir Eiropas Savienības finansējums, kā apliecināja Sesks, jau ir pieejama.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Liepājas lidlauka sertifikāciju plāno pabeigt līdz nākamā gada pavasarim, šodien parakstot dokumentus par lidostas pieņemšanu ekspluatācijā, sacīja lidostas vadītājs Agris Sprūde.

«Šis ir pirmais solis Liepājas lidostas attīstībā, un tagad priekšā liels darbs, lai lidosta saņemtu sertifikātu un varētu sākties regulāri lidojumi,» sacīja Sprūde. Viņš prognozē, ka jau nākamā gada vasarā lidosta darbosies un nākotnē lidojumi būs regulāri.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) sacīja, ka notiek sarunas ar airBaltic un citām aviokompānijām, tomēr plašāk šīs sarunas nekomentēja. Viņš netieši atzina, ka Liepājas pašvaldība varētu daļēji līdzfinansēt lidojumus, norādot, ka «Eiropā tāda prakse ir», taču konkrētu atbildi nesniedza, jo sarunas ar aviokompānijām patlaban joprojām notiekot.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) vadībai Valsts kontrole (VK) noteikusi 16 ieteikumus, kas tai jāievieš līdz nākamā gada februārim, to trešdien akceptēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Veicot pārbaudi par Liepājas SEZ pārvaldes darbību 2012. un 2013.gadā, VK konstatēja, ka viens no faktoriem ostas nespējai attīstīties ir tas, ka 2008.gadā izstrādātā attīstības stratēģija, kurā iezīmēti projekti, noteikti termiņi, sasniedzamie finanšu rādītāji, ieņēmumi un kravu skaits, pastāv tikai uz papīra.

Saeimas komisijas sēdē tika demonstrēts VK Liepājā sagatavots sižets, kurā asi tika kritizēta SEZ pārvalde. Pēc šī video rullīša noskatīšanās Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) visai emocionālā uzrunā norādīja, ka video rullītis veidots dzeltenās preses līmenī, turklāt VK esot nodarījusi lielu kaitējumu, jo tieši negatīvā vērtējuma dēļ tai garām varot paiet miljonus eiro vērtas investīcijas no kāda Itālijas uzņēmuma, kurš izvēlējies apturēt investīcijas, kamēr būs skaidrība par situāciju SEZ. Sesks uzskata, ka VK apdraud kopumā investīciju ienākšanu Latvijā. Uz aizrādījumu, ka viņš pārāk skaļi Saeimas komisijā kliedz, Sesks skaidroja, ka viņš esot pārāk aizvainots par VK sižetu. Viņš savukārt demonstrēja prezentāciju par Liepājas SEZ un pilsētas sasniegumiem.

Jau šogad VAS Latvijas dzelzceļš plāno uzsākt Skrundas dzelzceļa tilta rekonstrukciju un izstrādāt Liepājas preču stacijas automatizācijas projektu.

Tā apsolījuši VAS Latvijas dzelzceļš vadības pārstāvji vizītes laikā Liepājā. Liepājas ostas kravu plūsma pērn parādīja, ka dzelzceļa infrastruktūra ir nepilnīga un nespēj kvalitatīvi un ātri nodrošināt vagonu padošanu un sastāvu komplektēšanu. Ilgstošās VAS Latvijas dzelzceļš un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes diskusijās panākta vienošanās par plānotajiem pasākumiem, lai uzlabotu dzelzceļa pakalpojumu nodrošinājumu.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš (Liepājas partija) norāda, ka panākta vienošanās ar Latvijas dzelzceļu, ka, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, līdz 2015. gadam tiks rekonstruēts Skrundas dzelzceļa tilts un automatizēta Liepājas preču stacija. Savukārt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde paplašinās Ziemeļu parku, izbūvējot papildu sliežu ceļus.

AS "Lauma Lingerie" valdes locekle Linda Matisone atstājusi uzņēmuma vadītājas amatu, liecina Matisones paziņojums vietnē "Facebook".

Matisone norāda, ka izlēmusi uz laiku pārtraukt darbošanos uzņēmējdarbībā un noslēdz 17 gadus ilgušo darbu "Lauma Lingerie" valdē kā vienīgā valdes locekle.

Vienlaikus Matisone ierakstā pauda pateicību uzņēmuma akcionāriem, darbinieku komandai, klientiem, piegādātājiem, kā arī sadarbības partneriem.

Savukārt portāls "liepajniekiem.lv" vēsta, ka Matisone saņēmusi piedāvājumu rudenī startēt Saeimas vēlēšanās, kā viena no politisko partiju apvienības "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" kandidātēm.

Vienlaikus Matisone norāda, ka amata atstāšana uzņēmumā "Lauma Lingerie" nenozīmē to, ka ģeopolitisko norišu dēļ uzņēmumam klājas slikti. "Pieprasījums ir ļoti liels, uzņēmums strādā ar peļņu, un apgrozījuma pieaugums ir divciparu skaitļa lielumā," skaidro Matisone.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Krīze attiecībās starp Eiropas Savienību (ES) un Krieviju var negatīvi ietekmēt maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošanu, un investoru meklēšanas process patlaban neizskatās optimistisks, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

Viņš norāda, ka pašvaldība rūpīgi seko līdzi Liepājas metalurga maksātnespējas administratora Haralda Velmera darbībām, ko viņš veic rūpnīcas darbības atjaunošanai, un tam, kā tiek uzrunāti potenciālie investori.

«Tas ir pietiekami sarežģīts process, sevišķi patlaban, kad ekonomikā nav vērojama augšupeja un uzņēmēji, kuri ir plānojuši savas investīcijas, ir pietiekami rezervēti, ņemot vērā krīzi, kas veidojas attiecībās starp ES un Krieviju,» sacīja U. Sesks.

Viņš uzsver, ka šādi procesi neveicina biznesa un ekonomikas attīstību, līdz ar to investoru meklēšana nav tik optimistiska. Vienlaikus U. Sesks norāda, ka Liepājas metalurga rūpnīca joprojām ir stabils aktīvs, kas tiek rūpīgi uzturēts.

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri (m3) neattīrītu notekūdeņu, informē Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Viņa norāda, ka ārkārtas situācijas dēļ Liepājā uz vietas strādā VVD eksperti, lai kopā ar citiem speciālistiem apzinātu situāciju un iespējamos vides piesārņojuma draudus. Tāpat tiek strādāts pie iespējamiem risinājumiem operatīvai avārijas novēršanai.

VVD reģionālās vides pārvades direktore Evita Šestakova informē, ka pašlaik tiek apsekota SIA "Liepājas ūdens" teritorija, tajā skaitā notekūdeņu pieņemšanas kamera, kur tiek attīrīti sērudeņi. Šī kamera sastāv no diviem kanāliem, no kuriem viens ir bojāts, proti, tam ir sagruvusi siena. Tikmēr otrs kanāls ir funkcionējošs, tā darbība tiks atjaunota diennakts laikā. Inspektori veic teritorijas apsekošanu un filmēšanu ar dronu jūrā, skaidroja Šestakova.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē notikusi amatpersonu rotācija, tostarp izveidots jauns amats attīstības un investīciju projektu vadībai.

Līdzšinējā mārketinga un investīciju daļa reorganizēta, nodalot atsevišķi mārketinga un investīciju vadības funkcijas. Mārketinga daļu turpinās vadīt Ivo Koliņš, savukārt par investīciju un attīstības projektu vadību turpmāk atbildīgs būs Liepājas domes deputāts Vilnis Vitkovskis (Liepājas partija). V.Vitkovskis pirms ievēlēšanas Liepājas domē vadīja pašvaldības Attīstības pārvaldi, līdz ar to ir atbilstošs amatam, preses konferencē skaidroja LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš. Līdzšinējais amats domē V.Vitkovskim bija jāatstāj saskaņā ar likumu. Savukārt Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks ostas jautājumos Aivars Boja devies pensijā, viņa vietā stāsties Jānis Lapiņš, kurš SEZ pārvaldē līdz šim vadīja vairākus attīstības projektus.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka Liepājā tālu priekšā citām partijām izvirzījusies līdzšinējā mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija un uzņēmēja Jāņa Vilnīša pārstāvētā Reformu partija.

Līdz ticamu rezultātu iegūšanai neviena no partijām sarunas par koalīcijas veidošanu nebija sākusi, db.lv informēja partiju birojos un svinību vietās, kur partijas gaidīja vēlēšanu rezultātus. Reformu partija iepriekš tika cerējusi uz lielāku atbalstu Nacionālajai apvienībai, taču šī partija guvusi salīdzinoši nelielu balsu skaitu Liepājā.

J.Vilnītis db.lv atzina, ka ir gatavs runāt par koalīcijas veidošanu arī ar Liepājas partiju, taču tikai ar nosacījumu, ka mēra amatam netiks virzīts Uldis Sesks. Savā priekšvēlēšanu aģitācijā RP aicināja liepājniekus «atvērt logu un izvēdināt Liepāju», tāpēc mēram, ja balsu nepietiekamības dēļ tas nevarēs būt Jānis Vilnītis, jābūt kādam jaunam un uzņēmīgam cilvēkam, uzskata RP Liepājas saraksta pārstāvji. Savukārt Uldis Sesks uzsvēra, ka acinās uz sarunām visas partijas, kas būs pārvarējušas 5% barjeru, un atturējās prognozēt jebkādus koalīcijas modeļus.

Valdība otrdien izvirzījusi vairākus nosacījumus grūtībās nonākušajai a/s Liepājas metalurgs – to izpildes gadījumā uzņēmums var cerēt uz valsts atbalstu.

Proti, akcionāriem ir jāiegulda uzņēmumā 25 milj. latu no saviem personīgajiem līdzekļiem un jāievēl jauna uzņēmuma valde, kura baudītu visu a/s Liepājas metalurgs akcionāru atbalstu.

Tāpat uzņēmuma akcionāriem ir jāveic kredītprocentu maksājums 1,2 milj. latu apmērā Unicredit bank, jānodrošina, ka uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamie metāllūžņi tiek iepirkti Baltijas tirgū, kā arī jau tuvākajā laikā jāizstrādā uzņēmuma naudas plūsmas plāns un restrukturizācijas plāns, pēc valdības sēdes klāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).

Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, valsts sniegs Liepājas metalurgam nepieciešamo atbalstu, tostarp kompānijas vietā veiks valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu Unicredit bank.

Liepājas dome pēc ilgām diskusijām pieņēmusi lēmumu no 1.jūnija ievērojami palielināt braukšanas maksu Liepājas sabiedriskajā transportā.

Jaunie saistošie noteikumi vēl jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Braukšanas maksu vienam braucienam plānots noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro, bet, pērkot pie vadītāja, - 0,80 eiro. Līdz šim tie bija attiecīgi 0,57 un 0,70 eiro, līdz ar to biļešu cenas pieaugums plānots aptuveni 22,8% apjomā.

Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida, kā arī izmantošanas biežuma. Mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās - 22 eiro vai dienas vidū - 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Liepājas ekonomika patlaban nepiedzīvo labākos laikus, jo krīzes nāk viena pēc otras, turklāt atšķirīgas, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Viena situācija ir KVV Liepājas metalurgā, bet pavisam cita situācija ir zivju pārstrādes nozarē,» sacīja Sesks, norādot, ka zivju pārstrādes nozares problēmas ir jārisina starpvaldību un arī Valsts prezidenta līmenī - kā Latvijas ražotājiem «atvērt durvis» uz dažādiem eksporta tirgiem. «Šai nozarei tas ir izdzīvošanas jautājums,» sacīja Sesks.

Liepājas domes deputāts Stīns Lorenss kļuvis par partijas Reģionu alianse Liepājas pārstāvniecības vadītāju.

Reģionu alianse ir orientēta uz Latvijas laukiem un mazpilsētām. Faktu par iestāšanos partijā portālam irliepaja.lv apliecinājis pats S. Lorenss, plašākus komentārus tomēr nav sniedzis, aizbildinoties ar laika trūkumu.

Reģionu alianses valdes priekšsēdētājs Andrejs Ence pastāstījis, ka Lorenss partijā uzņemts 20.martā. A. Ence arī nenoliedz, ka Lorensa iestāšanās Reģionu aliansē saistīta ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kurās viņš plāno startēt, veidojot Reģionu alianses sarakstu Liepājā.

Stīna Lorensa, pazīstama arī kā mūziķis Luijs Fonteins, ekscentriskais publiskais tēls pagaidām Reģionu alianses valdes priekšsēdētāju nebaida. «Katrs mēs esam ar savām īpatnībām, cits lielākām, cits mazākām,» portālam teicis Ence, skaidrojot, ka viņa vadītā partija ļaujot tās pārstāvjiem uz vietām rīkoties pēc saviem ieskatiem, bez diktāta no valdes puses.

Par jauno Liepājas domes priekšsēdētāju ceturtdien ārkārtas domes sēdē ievēlēts deputāts Jānis Vilnītis (LRA), nomainot 21 gadu šajā amatā pavadījušo Uldi Sesku (Liepājas partija).

Vilnītis bija vienīgais kandidāts uz mēra amatu. Viņš ievēlēts ar 11 balsīm «par» un trīs balsīm «pret».

Jauna mēra ievēlēšana bija nepieciešama, jo Sesks saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem paziņoja par atkāpšanos no amata, un tamdēļ tika sasaukta ārkārtas sēde jauna pilsētas vadītāja ievēlēšanai.

Sesks pauda cerību, ka arī turpmāk tiks saglabātas vērtības, kuras savā darbā godā turējis viņš - lai pilsēta būtu latviska, atvērta, rietumnieciska, tajā valdītu saticība.

Bijušais mērs arī pateicās par kopīgo darbu kolēģiem, ar kuriem strādājis 21 gadu. Viņš arī teica, ka esot domājis par amata pamešanu arī iepriekš, vēl pirms pēdējām pašvaldību vēlēšanām.

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Atlikušie divi maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs iegādes pretendenti plāno paplašināt rūpnīcā ražoto preču klāstu, un tas nozīmē kārtējo rūpnīcas modernizāciju, intervijā Rietumu radio sacīja Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).

«Tās ir lielas kompānijas, kuras pārvalda lielus aktīvus un kurām ir reāla interese atjaunot rūpnīcas darbību,» sacīja Sesks. «Ir dzirdēts arī par plāniem Austrumeiropā veidot diezgan lielu metālapstrādes holdingu, kurā ietilptu arī Liepājas metalurgs.»

Kā norādīja Sesks, saskaņā ar apstiprināto plānu nākamajā nedēļā, iespējams, otrdien, varētu kļūt zināms galvenais pretendents, ar kuru tālāk notiktu līguma slēgšana, darījuma struktūras precizēšana un citu juridisko nianšu saskaņošana.

«Tikko jaunajam īpašniekam atslēgas būs rokā, jāsāk reāli rīkoties - slēgt līgumus ar piegādātājiem, darbiniekiem un veikt citas darbības, lai rūpnīca atsāktu pilnvērtīgi darboties,» sacīja Sesks.

Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītāja Baiba Bože nolēmusi atstāt SIA Lielais dzintars valdes locekles amatu, informē Liepājas pilsētas pašvaldībā.

Līdz jauna valdes locekļa izraudzīšanai koncertzāli vadīs līdzšinējais Lielā dzintara valdes loceklis Aldis Kaupa. B.Bože koncertzāli sāka vadīt gadu pirms tās atklāšanas. Par Lielā dzintara valdes locekli viņa tika apstiprināta 2014.gada decembrī.

«Vēlos izteikt pateicību līdzšinējai koncertzāles valdes loceklei par sadarbību. Novērtēju Baibas Božes paveikto, īpaši vēlos pateikties par to, kalīdzšinējā valdes locekle bijusi klāt pie visiem aktuālajiem procesiem koncertzāles atklāšanas gadā,» atzina Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Vilnis Vitkovskis (Liepājas partija).

Liepājas ekonomika turpina stabili augt, un 2018.gads rāda, ka Liepāja ir veiksmīgi pārdzīvojusi krīzi, ko radīja pilsētas lielākā uzņēmuma «Liepājas metalurgs» darbības apturēšana, intervijā «Rietumu radio» sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos Gunārs Ansiņš (Liepājas partija).

Viņš skaidroja, ka par ekonomikas pieaugumu liecina šogad radītās vairāk nekā 800 jaunās darba vietas, piebilstot, ka arī sociālo pabalstu izmaksas apjoms samazinājies par teju 290 000 eiro.

«Tas gan nenozīmē, ka pilsēta nerūpējas par cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība,» sacīja Ansiņš, norādot, ka tā pati naudas summa tiek izlietota citādi, piemēram, palielinot piedzimšanas pabalstu, sniedzot papildu finansiālo atbalstu audžuģimenēm.

Liepājas vicemērs gan piebilda, ka turpmākajos gados tik straujas izaugsmes vairs nebūs un attīstības bremzēšanās nav saistāma ar ieilgušo valdības veidošanas procesu, bet gan globālajām tendencēm ekonomikā.

«Liepāja ir ļoti saaugusi ar Eiropu, un mēs redzam, ka gandrīz divas trešdaļas no saražotās produkcijas tiek eksportētas uz ārvalstīm,» sacīja Ansiņš. «Ja Liepāju skars kāda krīze, tā būs vairāk saistīta nevis ar Latvijas, bet gan pasaules ekonomiku.»

Šobrīd neskaidra nākotne ar «ABLV Bank» saistītā «AmberStone Hotels» iecerei Liepājā izveidot kūrortviesnīcu.

Uzņēmums pašlaik nesniedz komentārus par to, vai bankai noteiktie ierobežojumi varētu ietekmēt kompānijas ieceri par kūrortviesnīcas izveidi Liepājā, aģentūrai LETA sacīja SIA «AmberStone Hotels» valdes loceklis Agris Grīnbergs.

Uzņēmuma pārstāvis pašlaik atturējās no komentāriem arī par to, vai viesnīcas projekta attīstītājs plāno līdz aprīļa beigām Liepājas pašvaldībai prezentēt galīgo ieceri, kā to paredz noslēgtā vienošanās.

Kā skaidroja Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska (Liepājas partija) padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs, šai iecerei pašlaik ir «nogaidošs statuss».

Vaicāts, vai «ABLV Banka» noteiktie darbības ierobežojumi neietekmē SPA viesnīcas projekta virzību, Rjabcevs norādīja, ka no «AmberStone Hotels» nav saņemtas nekādas ziņas par kādām izmaiņām uzņēmuma plānos, un «aktuālais statuss šobrīd ir nogaidošs». Joprojām ir spēkā jau iepriekš noslēgtā vienošanās, ka ne vēlāk kā līdz šī gada 30.aprīlim «AmberStone Hotels» jāiesniedz un jāprezentē domes attīstības komitejā galīgā viesnīcas projekta iecere. Pēc tam pozitīva lēmuma gadījumā paredzēts kārtot ar būvatļaujas izsniegšanu saistītus jautājumus, piebilda Rjabcevs.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.