Ikdienā, strādājot ar eksporta veicināšanu, esam pārliecinājušies, ka eksports Latvijas ražotājiem ir iespējama misija - it īpaši tiem uzņēmumiem, kas tirgu apguvi veic pārdomāti, stratēģiski un sistemātiski. Diemžēl «treknie gadi» ir pieradinājuši Latvijas uzņēmumus pie ātras un vieglas naudas. Eksporta tirgu apguve nozīmē gan daudz darba un piepūles, gan prasa laiku, jo nes augļus tikai ilgtermiņā.
Pirms pāris gadiem ar vienu no Zviedrijas lielākajiem gaļas izstrādājumu ražotājiem, apmeklējām vairākus gaļas pārstrādes uzņēmumus Latvijā. Ejot vizītē pa ražotni, iegriezāmies vienā no biroja telpām, kura mums tika prezentēta kā pasūtījumu pieņemšanas nodaļa – proti, šeit strādā darbinieki, kurai telefoniski pieņem pasūtījumus. Zviedru viesi bija samērā izbrīnīti par šādas nodaļas eksistenci un skaidroja, ka Zviedrijā šo sauktu par pārdošanas nodaļu, kura nevis gaidītu klienta pasūtījumu, bet veiktu aktīvu pārdošanu. Pagājušajā rudenī no informācijas presē uzzināju, ka mūsu apmeklētais uzņēmums bija viens no tiem, kas nepārvarēja ekonomisko lejupslīdi. Ko darīt tad, kad telefons vairs nezvana?
Domāju, ka līdzīgā situācijā patlaban nonāk daudzi uzņēmumi, kurus bija izlutinājuši «treknie gadi», kad klienti paši atrada viņus. Šiem uzņēmumiem ir grūti adaptēties jaunajiem tirgus noteikumiem, kurā ceļš pie klienta ir jāveic pārdevējam. Šis ir laiks, kad uzņēmumiem ir jāsāk domāt un savā ikdienā jāievieš pārdošanas un mārketinga teorijas, protams, adaptējot tās katra individuālai nozarei, biznesa specifikai un pieejamiem resursiem. Vieni secina, ka vairs nav pieprasījuma pēc konkrēta produkta vai pakalpojuma un vaino valsti vai banku, citi investē līdzekļus pārdošanas prasmju paaugstināšanā, pārskata sortimentu, un meklē jaunus noieta tirgus. Pašlaik Latvijas uzņēmumi pārdzīvo pārmaiņu laiku, kurā tiem ir jāmaina sava domāšana no pasūtījumu pieņemšanas uz pārdošanas organizāciju un cīņu par klientu un tirgu. Eksportā līdzīgi kā dabā darbojas enerģijas nezūdamības likums - jo enerģiskāk uzņēmumi pievērsīsies klientu piesaistei un tirgu apguvei, jo rezultatīvāk šī enerģija atgriezīsies darījumu formā!
Eksports tiek piesaukts kā Latvijas ekonomikas glābšanas riņķis. Un nenoliedzami zemē ar tik ierobežotu pašmāju tirgu mēs nevaram atļauties strādāt un domāt provinciāli, mums ir jāuzdrošinās doties nezināmajā un iekarot jaunus tirgus. Lai gan uzņēmumam un valstij eksports ir nepieciešams šodien vai pareizāk sakot vakar, eksporta uzsākšanā ir jāapbruņojas ar pacietību. Uzņēmumi bieži neapzinās, ka eksporta izveidoša prasa gan laika, gan naudas resursus. Izmaksas, kas saistītas ar eksporta tirgu apguvi būtu jāuztver kā investīcijas uzņēmuma attīstībā, līdzīgi kā uzņēmums investē jaunās iekārtās tam būtu jāinvestē tirgus apguvē. Kā jebkuras investīcijas, eksports ir riska un peļņas kombinācija ar augļiem vairāku gadu horizontā.