Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā.

Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu - 8 891 892 akcijām jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā. Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Šorīt (ceturtdien 12. jūlijā) tiek izplatīti e-pasta sūtījumi, kuru autori, uzdodoties par Hansabanku, mēģina iegūt internetbankas Hanza.net lietotāju datus, Db.lv informēja AS Hansabanka preses sekretārs Ivars Svilāns.

Hansabanka aicina nekādus datus šādā veidā nesniegt. Hansabanka nekad neprasa klientu datus ar e-pasta palīdzību.

Hansabanka šobrīd veic darbības, lai nobloķētu krāpniecisko lapu un sāktu izmeklēšanu.

Ja Jūs saņemat e-pastu ar šādu interneta adresi (http://www.eae-geraete.ch/hanza/hanzanetLV.htm), ko it kā ir sūtījusi Hansabanka, tad ziniet, tas ir mēģinājums no Jums izkrāpt hanza.net paroles.

Hansabanka iesaka piesardzīgi izturēties pret katru e-pasta vēstuli, kurā tiek prasīta privātā informācija, jo finanšu institūcijas šādu informāciju nepieprasa ar e-pasta starpniecību.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

2007. gadā Latvijas visvairāk pelnošo uzņēmumu olimpā ar Latvijas mērogiem fantastisku tīro peļņu ir uzrāpusies AS Hansabanka. To liecina SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem uzņēmumu gada pārskatiem un Latvijas Komercbanku asociācijas datiem radītais 2007. gada visvairāk pelnošo uzņēmumu tops.

Pelnošāko uzņēmumu topā lielākais vairums ir Rīgas uzņēmumi, tikai viens ir no Ventspils un Liepājas. Visvairāk pelnošo vidū ir kompānijas, kuru kapitāldaļas vai kuras pilnībā pieder valstij, piemēram, Latvijas valsts meži, Latvijas Dzelzceļš, Lattelecom utt. 10 visvairāk nopelnījušo kompāniju vidū ir pa vienai no nekustamā īpašuma, tranzīta un mežsaimniecības jomas, 4 bankas un 3 telekomunikāciju sektora. Pelnošo uzņēmumu pašā spicē - pirmajā divdesmitniekā - galvenokārt ir pakalpojumu sniedzēji - telekomunikācijās, banku sektors, bet ir tikai viens ražotājs - 20. vietā ir AS Liepājas metalurgs, pārējie atrodas krietni zemāk.

Šodien, 2007.gada 6.augustā, AS Latvijas kuģniecība (LK) akcionāri - ārzonas kompānijas Eastgate Properties Limited un Ojay Limited - ir paziņojušas uzņēmumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā. Abu šo kompāniju norādītā netiešā līdzdalība sakrīt ar AS Hansabanka šodien notikušajai LK akcionāru sapulcei bloķēto akciju daudzumu, liecina LK sniegtā informācija.

Akciju daudzums - 8 891 892 akcijas jeb 4,44% no LK pamatkapitāla, kas minēti Eastgate paziņojumā, un 17 657 658 akcijas jeb 8,82% no LK pamatkapitāla Ojay gadījumā.

AS Latvijas kuģniecība medijiem izplatītā paziņojuma teksts: "Kopumā abu ārzonas kompāniju paziņojumos nosauktā netiešā līdzdalība LK pamatkapitālā sasniedz 26 549 550 akcijas jeb 13,27% no LK pamatkapitāla, un tas ir analogs daudzums AS Hansabanka šodien bloķētajam akciju īpatsvaram dalībai LK akcionāru sapulcē.

Minēto ārzonas kompāniju saistību ar AS Hansabanka apliecina fakts, ka līdzdalībai šodien notikušajā LK akcionāru sapulcē AS Hansabanka bija pilnvarojusi tieši ar šīm pašām ārzonas firmām saistīto Mārtiņu Kvēpu, izsniedzot divas pilnvaras - ar vienu M.Kvēps tiek pilnvarots pārstāvēt AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 8 891 892 LK akcijām un ar otru - AS Hansabanka ar tās vārdā reģistrētajām 17 657 658 akcijām. Abām ārzonas kompānijām un AS Hansabanka pieder kopumā 55 099 352 LK akcijas jeb 27,55% no LK pamatkapitāla. Savā paziņojumā gan Eastgate, gan Ojay neaizpildītu ir atstājusi sadaļu, kurā būtu jābūt norādītām kontrolētajām komercsabiedrībām, ar kuru starpniecību akcionāram ir šīs netiešās ietekmes balsstiesības.

Latvijas Nacionālā sieviešu basketbola izlase un tās lielākais atbalstītājs - Hansabanka ir realizējušas drosmīgu un skaistu ideju - 12 izlases spēlētājas kailas fotografējušās kalendāram, lai atbalstītu Latvijas basketbola veterānu sociālo fondu un īpaši - Latvijas basketbola leģendas Uļjanas Semjonovas rehabiltāciju.

Kalendārā redzamas tās 12 spēlētājas, kuras pārstāvēs mūsu valsti Eiropas čempionāta finālturnīrā Itālijā - Gunta Baško, Aija Brumermane, Santa Dreimane, Zane Eglīte, Liene Jansone, Anete Jēkabsone-Žogota, Dita Krumberga, Ieva Kubliņa, Ilze Ose-Hlebovicka, Zane Tamane un Anita Teilāne.

Fotogrāfiju autors ir fotogrāfs Gatis Rozenfelds, bet visas ar šī unikālā projekta tapšanu saistītās izmaksas segusi Hansabanka.

Neviens no 1000 kalendāra eksemplāriem netiks pārdots vai dāvināts - no 20. septembra to iespējams iegūt portālā www.ziedot.lv , ziedojot vismaz 25 latus projektam "Atbalsts Latvijas basketbola veterāniem".

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu bijušajiem basketbolistiem ārstniecības izdevumu segšanai un sociālo problēmu risināšanai. Iegūtos līdzekļus izmantos Latvijas basketbola veterānu sociālais fonds, palīdzot vairākiem desmitiem basketbola veterānu, kuri savu jaunības un brieduma gadus veltījuši basketbolam un līdzjutēju priekam.

AS Hansabanka piedāvā jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu pircējiem, kuriem vajadzīgi līdzekļi pirmajai iemaksai, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

No 1.februāra Hansabanka sāk piedāvāt jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu vai auto pircējiem, ņemot vērā Latvijas patērētāju vēlmes un uzvedību šī brīža ekonomiskajos apstākļos - pirmās iemaksas krājkontu.

Hansabankas pētījums par patērētāju paradumiem rāda - 28% no potenciālajiem mājokļu pircējiem gandrīz visās sociāldemogrāfiskajās grupās par galveno barjeru nekustamā īpašuma iegādei uzskata pirmo iemaksu. Tieši šai iedzīvotāju daļai arī domāts jaunais piedāvājums, kas reizē māca gan krāt, gan pārdomāti aizņemties.

Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas daļas vadītāja: ''Mēs esam pārliecinājušies, ka pietiekami daudziem cilvēkiem pirmā iemaksa ir šķērslis jauna mājokļa iegādei, tajā pašā laikā Latvijā var vērot uzkrāšanas paraduma attīstību. Ņemot to vērā, Hansabanka šoreiz saviem klientiem piedāvā ideju - plānot savas dzīves uzlabošanu - jauna mājokļa vai auto iegādi pusgada vai divu gadu laikā, tikmēr krājot līdzekļus pirmajai iemaksai. Tādējādi var vienlaikus gan pieradināties uzkrāt, gan nopelnīt procentus, gan iegūt to, ko esi vēlējies - jaunu dzīvesvietu vai automašīnu.''

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Uzņēmumi steidz lauzt dzīvības apdrošināšanas līgumus saviem darbiniekiem; privātpersonas kļūst aktīvākas.

Lai gan 9 mēnešos pēc parakstītām prēmijām tirgus piedzīvo nelielu kritumu, tas pamatā noticis uz juridisko personu rēķina, jo privātpersonu parakstītās prēmijas ir pieaugušas. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka kopumā dzīvības apdrošināšanā parakstītas prēmijas 24.4 milj. Ls apjomā, t.sk. fiziskas personas parakstījušas prēmijas 20.4 milj. Ls, kas ir par 4.7 % vairāk nekā pērn šajā laikā, bet juridiskās personas parakstījušas par 34 % mazāk – 4 milj. Ls.

Saskaņā ar 9 mēnešu rezultātiem, šogad privātpersonas vairāk nekā pērn izvēlējušās dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu (ar garantētu peļņu) – parakstīto prēmiju apjoms pieaudzis par 31.3 %, sasniedzot 12.6 milj. Ls.

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.

Hansabanka uzskata, ka nav pamata aplūkot lata devalvāciju kā instrumentu Latvijas makroekonomisko problēmu risināšanai un nepiekrīt uzskatam, ka inflācijas samazināšanas plāns nespēs bremzēt cenu pieaugumu, Db.lv informēja Hansabankas vadošais sociālekonomiskas eksperts Pēteris Strautiņš.

Jau ziņojām, ka lata devalvāciju kā iespējamo risinājumu inflācijas līmeņa pazemināšanai minēja ceturtdien prezentētā pētījuma par inflāciju Latvijā autori -Baltijas starptautiskā ekonomiskās politikas centra direktors Alfs Vanags un Stokholmas ekonomikas skolas Rīgā ekonomikas departamenta direktors Mortens Hansens.

Strautiņš savukārt norāda, ka, gluži otrādi, inflācijas apkarošanas plāns ir ļoti spēcīgs un pasākumi jau sāk iedarboties (piem. kredītu ierobežošanai). No 10.jūlija stājas spēkā aizliegums izsniegt kredītus pret ienākumiem, par kuriem nav saņemta izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta. Pretinflācijas pasākumu ietekme kreditēšanas jomā jau ir jūtama, jo vairākas bankas šādu normu jau ir ieviesušas. Nedaudz tālākā nākotnē ekonomiku spēcīgi ietekmēs reālo nekustamā īpašumu nodokļu maksājumu pieaugums.

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Hansabanka veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot, kādi priekšstati pastāv sabiedrībā par darbu bankā.

Rezultāti tika salīdzināti ar reālo situāciju un liecina - lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bankā strādā tikai ekonomisti, taču realitātē strādā cilvēki ar ļoti dažādu izglītību un interesēm. "Bez ekonomistiem, banku speciālistiem, finansistiem, grāmatvežiem un juristiem tie ir arī cilvēki ar filologa, ārsta, medicīnas māsas, lauksaimnieka, mārketinga speciālista, celtnieka, agronoma, konservēšanas tehnologa un citu izglītību. Šādi stereotipi ir viens no šķēršļiem darba tirgus mobilitātei, taču mobils darba tirgus šobrīd ir īpaši nepieciešams Latvijas attīstībai," norāda Hansabanka.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi.

Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.

No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.

Latu starpbanku likmes Rigibor turpina samazināties, gada likmei sasniedzot zemāko līmenī pēdējo 15 mēnešu laikā, liecina Latvijas Bankas dati.

Gada Rigibor otrdien paslīdēja zem 9 % un pēdējoreiz likme zem šīs atzīmes bija 2008. gada oktobrī.

Rigibor uz nakti šodien ir 1.24 %, uz vienu dienu – 1.26 %, vienas nedēļas likme sasniegusi 1.40 %, viena mēneša likme – 2.09 %, trīs mēnešu likme – 5.19 %, sešu mēnešu likme – 7.37 %, bet gada likme – 8.99 %.

Rigibor kritums turpinās lielā latu likviditātes pārpalikuma dēļ - papildus obilgātajām rezervju prasībām komercbankas 11. janvārī LB bija noguldījušas gandrīz 493 miljonus latu, skaidro Parex bankas viceprezidents resursu pārvaldības jautājumos Kaspars Jansons.

Rigibor kritums korelē arī ar Latvijas valsts parādzīmju ienesības samazināšanos, kur pēdējā izsolē uz 3 mēnešiem investori bija gatavi aizdot valstij par nedaudz virs 3 % gadā, kamēr 3 mēnešu Rigibor ir 5.19%. Šis faktors parāda, ka likmei vēl ir potenciāls kristies.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".