Klimata tehnoloģiju uzņēmums “Arbonics”, kas darbojas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā, ir piesaistījis 5,5 miljonu eiro finansējumu no trīs starptautiskiem investoriem, lai turpinātu sadarbību ar zemes īpašniekiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, un rezultātā paplašinātu vienu no Eiropas lielākajiem apmežošanas projektiem.

Uzņēmums jau sadarbojas ar vairāk nekā 130 zemes īpašniekiem Baltijā, tostarp arī Latvijā, un tā mērķis ir turpināt attīstīt darbību arī citās Eiropas valstīs, iepazīstinot zemes īpašniekus ar atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī izglītojot par oglekļa kredītu tirgu un iespējām tajā iesaistīties. Uzņēmums savieno zemes īpašniekus un uzņēmumus, kuri ir gatavi maksāt par oglekļa piesaisti mežos, samazinot to radīto ietekmi uz vidi.

Pērn, sadarbībā ar Tartu Universitātes ģeoinformātikas pētniekiem, uzņēmums izstrādāja datos balstītu digitālu rīku, kas palīdz atrast apmežošanai piemērotu zemi un dažu minūšu laikā aprēķināt arī iespējamos zemes īpašnieku ienākumus no oglekļa kredītiem, ja tiktu veikta apmežošana. Ar digitālā rīka starpniecību analizēti jau vairāk nekā 200 000 hektāru zemes.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

«Es zinu, kas grib nopirkt airBaltic, kas grib šajā kompānijā investēt naudu tādā vai citā ceļā. Es šos cilvēkus zinu ļoti labi. Attiecīgi viss, ko varu teikt: biļetes varat pirkt droši un lidot. Zinu noteikti, ka airBaltic darbs neapstāsies. Protams, jāpatur prātā, ka vēl ir citi, kas grib iegādāties airBaltic,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas izcelsmes miljardieris Vladimirs Antonovs.

Vaicāts, vai tagad būtu jāpārdod valstij piederošās akcijas, Antonovs stāsta: «Tas viss ir atkarīgs ne tikai no valsts vai Satiksmes ministrijas pozīcijas, mums ir daudz uzraugi, piemēram, SVF, Pasaules banka. Tomēr kopumā laikam tagad pārdot nevajadzētu, jo vienkārši nebūs dārgi. Vajag izstrādāt tādu modeli, lai valsts varētu nopelnīt.»

Uz laikraksta jautājumu: «Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) ir pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošām airBaltic akcijām. Ja BAS izmanto šīs tiesības, vai, piemēram, Snoras banka vai Krājbanka dos vēl kredītu BAS valsts akciju izpirkšanai?» Antonovs atbildējis: «Mums ir tāda formula kā «value at risk», līdz ar to no mums pietiek. Nē, mēs esam sasnieguši tos rāmjus, līdz kuriem uzskatām, ka bankas var investēt. Ja jautā, vai mēs gribam pirkt airBaltic akcijas kā grupa, tad teiktu, ka es nezinu. Pirmkārt, mums tāds piedāvājums nav bijis un, otrkārt, tas būtu vēl jāapspriež iekšienē, direktoru padomē. Plus tādā gadījumā kļūstam saistīti, kas mums nav vajadzīgs. Tādā gadījumā mums jārefinansē kredīts, ko var izdarīt, bet krīzē jau esam pārņēmuši tik daudz saimniecības, ka rīt pārvērsties «aviatoros» vēl negribam. Mums ir ar ko nodarboties.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2011. gadā pieaug nodokļu slogs, Igaunijā tas paliek nemainīgs, bet Lietuvā ir samazināta PVN likme tūrismam.

Grib uzgrūst operatoriem

Valstiski pareizi būtu strādāt pie elektrisko tīklu sakārtošanas, uzsver Tele2 vadītājs Valdis Vancovičs, nevis uzlikt par pienākumu mobilo sakaru operatoriem torņos nodrošināt elektrības padevi.

Enerģētika

Eesti Energia nopērk kompāniju

Igaunijas enerģētikas kompānija Eesti Energia iegādājusies 90% SIA Valkas bioenerģijas kompānija daļas.

Rakurss

Mikroblogotāju sirdis grib iekarot

Par arvien lielāku apgrūtinājumu sociālo tīklu lietotājiem kļūst spameri jeb mēstuļu izsūtītāji.

Investors

Pārejas tirgi aizvien pievilcīgi

Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumi pēdējo piecu gadu laikā mainījušies – izvēloties veikalu, priekšroku dodam ērtībai, bet pārtikas izvēlē skatāmies, ne tikai uz cenu, bet arī uz kvalitāti.

Kad «treknie» gadi Latvijā beidzās, pārtikas mazumtirgotāji bija vieni no pirmajiem, kas izjuta sekas – pircējiem vairs nebija svarīgi, kāda zīmola veikalā iepirkties, jo visu noteica cena. Veikalu tīkls IKI un pētījumu aģentūra Data Serviss izpētījuši pircēju uzvedību un atklājies, ka Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vērtības pēdējo piecu gadu laikā ir mainījušās. Pētījumā apkopoti dati par pircēju paradumiem laikā no 2006. līdz 2011. gadam, kad katru gadu aptaujāja 1500 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Secināts, ka veikalos vairāk iepērkas sievietes (53%), nevis vīrieši (47%), kā arī 46% pircēju ir precēti. Lielākajai daļai pircēju ir vidējā speciālā (30%) vai augstākā izglītība (24%), un viņi strādā algotu darbu (51%). 25% savus ienākumus vērtē kā vidējus – uz vienu ģimenes locekli 111 līdz 150 lati, kamēr 23% saka, ka ģimenes vidējie ienākumi ir augsti, jo uz vienu ģimenes locekli tie sasniedz 201 līdz 250 latus.

Ikeafikācija, biopanki, enerģiju ražojošās baktērijas, ideju sekss un pat Hitleram līdzīgo kaķu klubiņš – tādas frāzes bārsta futurologs Magnuss Lindkvists, kurš aicina veidot zinātkāres, mācīšanās un eksperimentēšanas kultūru.

Viņš uzsver, ka labu biznesu iespējams veidot, arī turoties pie vecas idejas: «Galu galā, tā taču bija jauna ideja, kas nogalināja Lehman Brothers – ideja par to, ka var aizdot naudu cilvēkiem, kuriem to nevajadzētu aizdot.»

Ekskluzīvi: Švarcenegera krīzes recepte

Kā izrādās, Arnolda Švarcenegera sirdslieta ir jaunu darba vietu un tīrākas vides radīšana. Kalifornijas gubernators ekskluzīvā sarunā LD atklāj, kā ar atjaunojamiem energoresursiem stimulēt parādos esošu ekonomiku un veicināt nodarbinātību.

Tikai trīs jautājumi – tāds bija nosacījums, lai varētu saņemt atbildes no Kalifornijas gubernatora un Holivudas veterāna Arnolda Švarcenegera, kurš sarunās ar žurnālistiem parasti ir atturīgs. Starp laimīgajiem jautātājiem bija arī LD/DB pārstāve Līva Melbārzde. Uz sveicienu dzimtajā vācu valodā gubernators atbild angļu valodā. Jau iepriekš tika stingri noteikts, ka gubernators neatbildēs uz jautājumiem, kas saistīti ar viņa kinozvaigznes karjeru vai bodibildingu, neprognozēs nākotni un nekomentēs atsevišķus likumdošanas aspektus. Viņa nerunība nav pārsteidzoša – tieši A. Švarcenegera laikā Kalifornijas parādu nasta ir samilzusi līdz summai, kas pārsniedz simts miljardus ASV dolāru.

Daudzi nezina, ka parādnieku maksātnespēja neatbrīvo galvotāju no parāda segšanas, un joprojām dzīvo ilūzijās, ka pārādnieka maksātnespēja galvotāju neskars.

Parādus par siltumu grib uzkraut bankām

Likums atvieglos godīgo maksātāju problēmas, ko radījuši samilzušie Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju.

Likumi

TAP glābšanai neizmanto

Tiesiskās aizsardzības procesi (TAP) biznesa glābšanai Latvijā gan subjektīvu, gan arī objektīvu iemeslu dēļ nav īpaši izplatīti.

Likumi

Maksātnespējīgo skaits aug

Pērn Latvijā tika ierosināti vairāk nekā 2,5 tūkst. juridisku personu maksātnespējas lietu.

Tiesvedība

Lūgs izvērtēt bankas rīcību

DK Daugava līdzšinējā īpašnieka Aigara Vaivara publiski paustos apgalvojumus par bankas prettiesisku rīcību Swedbank noraida.

Saskaņā ar ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, jau no 2012. gada 1. janvāra plānots ieviest fiziskas personas mantiskā stāvokļa deklarēšanos jeb tā saucamo nulles deklarāciju, kuras mērķis ir fiksēt un konstatēt iedzīvotāju mantisko stāvokli, tādējādi mazinot korupcijas riskus un risinot ēnu ekonomikas problēmas. Tas radīs papildu administratīvo slogu lielākajai daļai iedzīvotāju, kuriem būs jādeklarē vērtslietas, īpašumu un finanšu līdzekļi, ja to vērtība pārsniegs 10 000 latu.

Lai gan «nulles deklarācijas» ieviešana pēdējo 10 gadu laikā izskatīta vairākkārtīgi, joprojām gan politiķu, gan ekspertu vidū nav vienotas skaidrības par likumprojektā ietvertajām normām un to atdevi ēnu ekonomikas apkarošanas plānā. Lai «nulles deklarācija» patiesi sasniegtu vēlamo rezultātu, šādai kārtībai jau bija jābūt kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad sākās masveida valsts uzņēmumu privatizācija. Tādējādi būtu iespējams izvairīties no valsts kapitāla izsaimniekošanas un nonākšanas privātpersonu īpašumā. Taču šobrīd, ieviešot «nulles deklarāciju», ir būtiski izsvērt visus par un pret, jo šī brīža redakcija ir nepilnīga un būtiski jāpilnveido vēl pirms tās stāšanās spēkā.

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.

To laikraksta Dienas bizness un Lindorff rīkotajās brokastīs uzņēmējiem Radisson Blu Rīdzene Hotel sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja B. Fliks (attēlā).

«Šo darījumu pārbaudīja gan VID, gan KNAB, piedāvāju to vēlreiz skaidrot arī toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet viņu šis darījums tad jau vairāk neinteresēja. Saistībā ar zīmolu darījumu nav nekādu pašlaik risināmu problēmu. Es nestaigāju ar airBaltic zīmolu kabatā un nemēģinu to pārdot Tbilisi tirgū. airBaltic zīmols nav iedomājams bez pašas aviokompānijas un, ja aviokompānija atpirks zīmolus atpakaļ, ļoti labi,» sacīja B. Fliks, uzsverot to, ka zīmolu pārdošanas darījums noticis, jo bijis nepieciešams uzlabot airBaltic bilanci. Bankas airBaltic naudu nav aizdevušas un citas pārdodamas mantas, izņemot zīmolus, kompānijai nav bijis.

Kopumā viesnīcu pakalpojumu cenas Latvijā ir zemākās reģionā, un, palielinoties tūristu plūsmai, viesnīcnieki varētu sākt domāt par cenu celšanu.

Tā pieļauj nekustamo īpašumu eksperti, bet viesnīcnieku viedokļi šajā jautājumā atšķiras, jo pastāv bailes par to, ka, ja cena tiks pacelta, klients aizies pie konkurenta, kas piedāvā lētāk, jo arī tūristi jau pieraduši pie šejienes izdevīgā piedāvājuma – zemas cenas un labs serviss. Tomēr ilgi tā vairs nevarot turpināties. Trīs zvaigžņu viesnīcu pārstāvji jau tagad uzskata, ka cenu ziņā nospiesti gandrīz līdz hosteļu līmenim.

Hotel Jurmala SPA pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Štāla, apstiprina, ka jau tagad cenas tiek pakāpeniski paaugstinātas, salīdzinājumā ar šī paša perioda cenām iepriekšējos divos gados. «Zemākas cenas ļoti palīdzējā 2009. un 2010.gadā, kad ekonomiskā situācija gan valstī, gan visā pasaulē bija šaubīga, ceļotāju bija mazāk, cilvēki taupīja naudu. Tad, protams, tas palīdzēja piesaistīt vairāk viesu un nodrošināja atdevi,» skaidro K. Štāla.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Uz nākotnes rēķina šobrīd taupa ne tikai valdība pensiju – izrādās, ka krīzes dēļ daudzi Latvijas uzņēmumi uz laiku pārtraukuši vai būtiski samazinājuši iemaksas par saviem darbiniekiem privātajā jeb trešajā pensiju līmenī.

Tomēr pēdējā laikā parādījušies arī atsevišķi uzņēmumi, kas iemaksu veikšanu pamazām atsāk, LD atzina aptaujātie lielāko atklāto trešā pensiju līmeņa jeb privātās pensijas uzkrāšanai izveidoto plānu pārvaldītāju pārstāvji.

Izvēle starp algu un pensiju

Lattelecom, kas kopš 1999. gada par saviem darbiniekiem papildu algai veica regulāras iemaksas Latvijā joprojām vienīgajā slēgtajā pensiju fondā Pirmais slēgtais pensiju fonds (kur otrs akcionārs ir Latvenergo), krīzes dēļ iemaksu veikšanu pērn uz laiku vispār pārtrauca.

Eiropas Komisijai sagatavots dokuments, kura mērķis ir nupat sākto TEC-2 rekonstrukciju apturēt, ziņo Dienas bizness.

Dokuments adresēts Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Ježijam Buzekam un EP Rūpniecības, izpētes un enerģētikas komisijas vadītājam Herbertam Roilam.

Dokumentu Eiropas institūcijām paredzēts iesniegt personīgi šā gada 5. novembrī.

Viens no galvenajiem šajā dokumentā paustajiem argumentiem, kas, kā cer iesniedzēji, varētu Eiropas institūcijām likt apturēt TEC-2 rekonstrukciju, ir tāds, ka TEC -2 paredzēts piešķirt divējādu valsts atbalstu - saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un maksājumus par uzstādīto jaudu, kas šim projektam gadā varētu sasniegt gandrīz 40 milj. Ls. Taču, tā kā TEC-2 ir paredzēts darbībai elektroenerģijas tirgū, tad jebkuram valsts atbalstam jābūt saskaņotam ar Eiropas Komisiju, kas, pēc iesniedzēju domām, nav ticis darīts.

Vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija.

Lai arī par šādu telekomunikāciju uzņēmumu «komplekta» - Lattelecom, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) - privatizāciju publiskajā telpā oficiālu ziņu nav, tomēr kuluāru sarunās šāda iespēja tiek uzskatīta kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem.

«Zatleram garantētas vien 36 balsis»

Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pauž savu skatījumu par gaidāmajiem notikumiem saistībā ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Ķīmijas bizness

Ķīmijas nozare stiprina pētniecības potenciālu

Latvijas vadītāji saņem viszemāko atalgojumu, salīdzinot ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, bet viņiem ir visplašākā papildu labumu pakete.

Tas izriet no Hay Group Baltijas vadītāju atalgojuma pētījuma Baltic TopEx 2010. Vislabāk apmaksāts vadītāja darbs ir Lietuvā – tur vadītāji saņem vidēji par 13% lielāku pamatalgu nekā vidēji Baltijā. Līdzīgas procentuālās atšķirības parādās arī, vērtējot vadītāju kopējo atalgojumu, kas līdztekus pamatalgai ietver prēmijas, peļņas daļu u.tml. Piemēram, ja uzņēmuma vadītāja alga Latvijā sākas no 3000 latiem mēnesī, tad Lietuvā tā būtu 4200 lati, bet Igaunijā – 3900 lati.

Šajās summā neietilpst vadītājiem piešķirtie papildu labumi, piemēram, auto vai mobilais telefons. Latvijas vadītājiem tipiski ir izvēlēties dārgākus papildu labumu, piemēram, prestižāku auto. Savukārt lietuviešiem galvenais ir nauda un papildu labumiem tik liela vērība netiek piešķirta.

Valdība grib dot vienreizēju iespēju nodokļu parādniekiem maksāt pamatparādu un 10% no soda naudas, tādējādi dzēšot kavējuma naudu un 90% no soda naudas apmēra. Uzņēmēju viedoklis par šo iespēju atšķiras.

Valdība uzdevusi Finanšu ministrijai līdz 1. aprīlim izstrādāt likumprojektu par nodokļu atbalsta pasākumiem (NAP).

Zemnieki gatavi augt

Zemnieki ķeras pie lielu fermu būvniecības projektiem, kas ļaus konsolidēt piena nozari un samazināt izmaksas.

Intervija

Vairs neesam tik piesardzīgi

Finanšu uzņēmumi Baltijas reģionā bijuši pārāk optimistiski, tomēr līzinga tirgū pieauguma potenciāls joprojām pastāv, atzīst UniCredit Leasing grupas vadītāja vietnieks Karlo Marini.

Tirgvedība

Zīmolvedība virzās uz digitālo risinājumu pusi

Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem ir novērojama nelāga tendence - vietējo pārtikas uzņēmumu darbības ierobežošana pēc tam, kad tie sāk pacelt galvu no krīzes bedres, kad it kā ir sācies ienākumu pieaugums.

Vispirms, protams, jārunā par to nodokļu slogu, kas pieaugs pilnīgi visam biznesam - PVN likmju palielināšana, nekustamā īpašuma nodokļa dubultošana utt. Taču ne mazāk svarīgs aspekts ir arī vēlme palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vadmotīvs tam ir tikai viens - vajag naudu un tā tiek meklēta.

Veselības ministrijas valsts sekretārs ir uzaicinājis uz diskusiju visas puses, partnerus, lai spriestu par veselīgu dzīvesveidu, par sabiedrības veselības pamatnostādnēm no 2011. līdz 2017. gadam. Ar to tiek saprasts, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāuzdod sagatavot izmaiņas nodokļu likumos, vienkārši sakot, apliekot ar akcīzes nodokli visus sāļos, treknos, saldos produktus.