Saistībā ar nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem ir novērojama nelāga tendence - vietējo pārtikas uzņēmumu darbības ierobežošana pēc tam, kad tie sāk pacelt galvu no krīzes bedres, kad it kā ir sācies ienākumu pieaugums.
Vispirms, protams, jārunā par to nodokļu slogu, kas pieaugs pilnīgi visam biznesam - PVN likmju palielināšana, nekustamā īpašuma nodokļa dubultošana utt. Taču ne mazāk svarīgs aspekts ir arī vēlme palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vadmotīvs tam ir tikai viens - vajag naudu un tā tiek meklēta.
Veselības ministrijas valsts sekretārs ir uzaicinājis uz diskusiju visas puses, partnerus, lai spriestu par veselīgu dzīvesveidu, par sabiedrības veselības pamatnostādnēm no 2011. līdz 2017. gadam. Ar to tiek saprasts, ka Ekonomikas ministrijai būtu jāuzdod sagatavot izmaiņas nodokļu likumos, vienkārši sakot, apliekot ar akcīzes nodokli visus sāļos, treknos, saldos produktus.
Nupat viesojos pie viena no nelielajiem pārtikas uzņēmumiem, kas grasās tuvākajā laikā būtiski palielināt savas produkcijas eksporta apjomus. Ieviešot jaunus ierobežojumus, šī kompānija, tāpat kā daudzi citi Latvijas uzņēmumi, var zaudēt savu tirgus daļu konkurences cīņā. Proti, ja minētais uzņēmums šobrīd domā, kā pārkārtot savu darbību no divām uz trīs ražošanas maiņām, tad attiecīgie ierobežojumi to novedīs pie vienas maiņas. Un tad jau varēsim runāt par konkrētu cilvēku skaitu, kas kārtējo reizi paliks bez darba. Ja Veselības ministrijas mērķis ir cīnīties ar sabiedrības aptaukošanos, izmantojot bezdarba līmeņa palielināšanos, tad jāatzīst, ka tā ir ārkārtīgi efektīva metode.
Ja runājam par cīņu pret tā saucamajiem kaitīgajiem produktiem, tad tas, kas ir vai nav kaitīgs, jānosaka patērētājiem. Ražotājiem nav iebildumu dot savu artavu sabiedrības izglītošanā. Tomēr nav skaidrs, kāpēc valsts to grib panākt, vienkārši iekasējot arvien lielākus nodokļus. Tas ļauj domāt, ka galvenā iecere ir nevis rūpēties par sabiedrības veselību, bet gan mēģināt lāpīt valsts budžetu uz pārtikas uzņēmumu rēķina.