#«Ja prezidents izsludinās likuma grozījumus, jārēķinās ar tiesvedību, jo likuma grozījumi pauž nevienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem.»

Saeimas lēmums liegt «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos nav atbalstāms un tas draud ar tiesvedību, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeima šā gada 1.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā, ar kuriem publiskajos iepirkumos liegts piedalīties zemu nodokļu valstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kā arī šādiem uzņēmumiem lielā mērā piederošiem pretendentiem no Latvijas. Attiecīgos priekšlikumus bija iesniegusi VL-TB/LNNK Saeimas frakcija.

Finanšu ministrija (FM), Iepirkumu uzraudzības birojs un juristi izvērtēja Saeimas lēmumu un secināja, ka tas neatbilst starptautisko tiesību normām.

«No uzņēmuma reģistrācijas vietas vien nedrīkst ierobežot viņu saimniecisko darbību. Cita lieta ir, ja tiek konstatēta izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai tiek legalizēti līdzekļi. Bet reģistrācijas vieta nevar būt iemesls, lai uzņēmumu izslēgtu no iepirkuma,» uzsvēra finanšu ministre.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Tas, ka politiķi līdz bezgalībai var blefot saistībā ar dažādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem un vīzijām par valsts nākotni, nevienu nepārsteidz. Faktiski to dara visu kalumu politiķi visās valstīs, gan sabiezinot krāsas, gan piešpricējot kādu populisma devu, lai labāk ietiektos elektorāta prātos un sirdīs.

Tas, kas ir pārsteidzoši šajās vēlēšanās, ir lielā melu klātbūtne. Proti, politiķi nekautrējoties sauc nepareizus skaitļus, min nepatiesus statistikas datus, runā lietas, kas neatbilst likumos noteiktajam. Līdz ar to tas, ko dēvē par cietajiem faktiem, kas parasti ir neapgāžams arguments, ir neglābjami diskreditēts un zaudējis savu uzticamību.

Par to, kā un par ko partijas melo, katrs pats var pārliecināties, ielūkojoties LSM izstrādātajā rīkā Melu detektors.

Piemēram, var nekautrējoties apgalvot, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropā. Jo kurš gan no potenciālajiem vēlētājiem vērs vaļā interneta pārlūku, lai to pārbaudītu. Tiesa, ir žurnālisti, kas to izdara un atklāj, ka apgalvojums ir nepatiess. Taču kaitējums jau ir nodarīts. Aplūkojot Melu detektoru par partiju priekšvēlēšanu debatēm Lielbritānijā, kur ir pārbaudīti tikai cietie fakti (proti, skaitļi), mati slienas stāvus, cik brīvi politiķi sauc dažādus skaitļus, procentus utt. Kāds pie varas esošs politiķis, kurš strādā izpildvarā, pamanās apgalvot, ka pensiju nepaliekamais minimums tiek paaugstināts katru gadu, lai gan tas neatbilst patiesībai. Var tikai minēt, vai tā ir nekompetence vai apzināta vēlētāju maldināšana. Grūti pat pateikt, kurš variants ir sliktāks. Protams, var jau teikt, ka visus skaitļus galvā turēt nav iespējams un tas nav vajadzīgs. Tam varētu piekrist, ja skaitļi netiek minēti.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Trīs Aizu dambis ir izraisījis plašas problēmas, kuras steidzīgi jāatrisina, pirmo reizi kopš dambja uzcelšanas atzinusi Ķīnas valdība, vēsta BBC.

«Ir vairākas aktuālas problēmas, kuras steidzīgi jāatrisina – normālu dzīves apstākļu nodrošināšana pārvietotajiem cilvēkiem, vides aizsardzība un ģeoloģisku kataklizmu novēršana,» skaidro Ķīnas valdība.

Viena no lielākajām problēmām ir saistīta ar milzīgā ūdens rezervuāra līmeņa svārstībām, kas izraisa biežus zemes nogruvumus. Hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuve stiepjas 660 kilometru garumā.

Uz Jandzi upes uzbūvētā dambja celtniecība ilga no 1994. līdz 2006. gadam, bet 2008. gadā tas uzsāka savu darbību. Trīs Aizu dambis ir pasaulē lielākā HES; tās celtniecība Ķīnai izmaksājusi 40 miljardus ASV dolāru.

Šodien ABLV Bank ir jāiesniedz bankas pašlikvidācijas projekts, kuru vērtēs 30 dienu laikā. Finanšu un kapitāla tirgus komisija patlaban nesaskata šķēršļus pašlikvidācijas plāna apstiprināšanai. Tomēr savādi signāli nāk no Finanšu ministrijas puses.

Tās parlamentārais sekretārs ir izteicies, ka pastāv iespēja neļaut ABLV Bank pašlikvidēties. «Ja pašlikvidācijas plāns neatbildīs FKTK prasībām un netiks apmierinātas visas kreditoru prasības, tad, protams, pašlikvidācija netiks apstiprināta,» pārliecināts Edgars Putra, uzsverot, ka «citādi man nav nekādas intereses atbalstīt maksātnespējas administratorus». Vai tomēr savāda nav bijusi finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzvedība laikā, kad valdībai bija jāmēģina glābt trešā lielākā Latvijas banka? Uzņēmums, kurā strādā 900 darbinieku. Banka, kuras sabrukums, pēc Reuters atzinuma, «rada 8 miljardus eiro vērtu jautājumu valsts finanšu sistēmai». Tikmēr mūsu finanšu ministre stāsta, ka «ABLV Bank nav uzskatāma par sistēmisku banku», nemaz nerunājot par to, ka finanšu ministrei tomēr bija jāizrāda vislielākā politiskā aktivitāte, lai aizstāvētu latviešu banku. Jābrauc uz Eiropu, ASV, jāskaidro, jāpieprasa informācija, jāatbalsta. Zīmīgi, ka 2017. gada oktobrī oficiālās vizītes laikā ASV Dana Reizniece-Ozola aizvadīja tikšanos ar ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla FinCEN pārstāvjiem. Kā zināms, ABLV Bank pašreizējo sabrukumu aizsāka tieši ASV Finanšu ministra vietnieces Sigalas Mandelkeres asie izteikumi un tiem sekojošais ļoti sasteigtais FinCEN publiskais paziņojums par iespējamajām sankcijām, lai gan tas bija tikai priekšlikums un ABLV Bank bija tiesības sniegt paskaidrojumus 60 dienu laikā. Tieši pēc šī ASV institūcijas paziņojuma dažu dienu laikā ABLV Bank zaudēja 600 miljonus eiro.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Slovēnijas bankām, tostarp vienām no lielākajām valsts kredītiestādēm Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka, līdz jūlijam nepieciešama kapitāla «injekcija» gandrīz miljards eiro apmērā, aplēsusi valsts valdība.

«Mums vēl nav banku rekapitalizācijas galīgo izmaksu, tomēr saskaņā ar mūsu aplēsēm līdz 31. jūlijam būs nepieciešami 900 miljoni eiro,» Slovēnijas valdības izstrādāto ziņojumu citē Bloomberg. Tajā arī atzīts, ka bankām, iespējams, būs nepieciešamas pat lielākas summas, ja valsts ekonomika saskarsies ar grūtībām.

Tāpat Slovēnijas valdība apņēmusies pārdot arī daļu no valstij piederošajiem aktīviem. Valsts premjere Aļenka Bratušeka arī norādījusi, ka viņas valdība turpinās budžeta deficīta samazināšanas pasākumus.

Iepriekš gan starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch nāca klajā ar paziņojumu, ka Slovēnijas banku nozarei būs nepieciešami vismaz divi miljardi eiro.

Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu, brīdinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

«Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze,» norādījusi OECD, piebilstot, ka līdzšinējie valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai, ietekmējot tautsaimniecības izaugsmi. Slovēnijai nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas, bet šajā procesā daļu zaudējumu jāuzņemas subordinētā parāda un hibrīdu kapitāla instrumentu īpašniekiem, uzsvēra OECD.

Tāpat Slovēnijai nepieciešams pārdot tādas valstij piederošās bankas kā Nova Ljubljanska Banka un Nova Kreditna Banka Maribor.

Slovēnija savas bankas var izglābt pati un valstij nav nepieciešams starptautiskais aizdevums, neskatoties uz pieaugošo skepsi, pavēstījusi Slovēnijas premjere Aļenka Bratušeka.

«Ar šo problēmu mēs cīnāmies dienu un nakti – es vēlētos jūs iedrošināt – savas problēmas mēs atrisināsim paši,» sacīja Slovēnijas valdības vadītāja. Slovēnijas premjere arī noraidīja kritiku saistībā ar banku apmēriem, kas pārsniedz valsts IKP, uzsverot, ka viņas valsts nav nodokļu paradīze un ir uz eksportu vērsta. «Dažām valstīm, ar kurām mēs tikām salīdzināti, šī attiecība sasniedz 800 procentus. Es domāju, ka atšķirība ir acīmredzama,» sacīja A. Bratušeka.

Iepriekš Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdināja, ka Slovēnijai draud smaga banku sistēmas krīze, ja vien tās valdība steidzīgi nerīkosies, lai to novērstu. Organizācija norādīja, ka Slovēnijas ekonomiku nopietni iedragājis reformu trūkums un eirozonas parādu krīze. Savukārt līdzšinējie Slovēnijas valdības centieni banku sektora reformēšanai un valsts parādu kalnu samazināšanai bijuši nepietiekami. Finanšu problēmu nomocītajai valstij nepieciešams steidzīgi rekapitalizēt dzīvotspējīgas bankas.

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

#Esmu bijis neērts daudzām bankām un banku lobijiem Latvijā, mēģinādams rietumnieciskot šo sistēmu.

Šī nav pirmā reize, kad tiek veikts mēģinājums atbrīvoties no neērtā Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča, jo savulaik šādus lūgumus politiķiem ir izteikuši baņķieri

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs, kurš aizpagājušās nedēļas nogalē tika uz 48 stundām aizturēts kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pēc tam atbrīvots pēc 100 000 eiro drošības naudas iemaksāšanas. Viņš atzīst, ka savu taisnību ir gatavs pierādīt visās iespējamās instancēs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc Latvijā pēdējo 25 gadu laikā ik pa brīdim notiek lielākas vai mazākas banku krīzes?

#Publiskajos iepirkumos vairs nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi.

Publiskajos iepirkumos vairs nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāpat arī iepirkumos nevarēs piedalīties tie Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kuriem vairāk nekā 25% kapitāla īpašnieks ir ofšorā reģistrēta kompānija. Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, izskatot grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

Pieļauta iespēja, ka ir sācies priekšvēlēšanu maratons.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji nebija gatavi vērtēt šo lēmumu, jo neesot informācijas, cik vispār publiskajos iepirkumos piedalās ofšoros reģistrētās kompānijas vai tām piederošie Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Vienlaikus tika secināts, ka būtībā ofšoriem ir jāveic vēl viena reģistrācija – jāreģistrē kompānija jebkurā citā ES dalībvalstī, un jau šai jaunajai kompānijai nebūs nekādu šķēršļu piedalīties publiskajos iepirkumos. Bija arī viedoklis, ka Valsts prezidents attiecīgos grozījumus neizsludinās un atdos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Tāpat tika pieļauta iespēja, ka ir sācies priekšvēlēšanu maratons.

Publiskajos iepirkumos tomēr nevarēs piedalīties zemu nodokļu vai beznodokļu teritorijās reģistrēti uzņēmumi

Nevarēs piedalīties arī tie Latvijā reģistrētie uzņēmumi, kuriem vairāk nekā 25% kapitāla īpašnieks ir ofšorā reģistrēta kompānija. Tāds ir Saeimas vairākuma lēmums, izskatot otrreizējai caurlūkošanai nodotos grozījumus Publisko iepirkumu likumā.

DB aptaujāto uzņēmēju un ekspertu vidū bija radikāli atšķirīgi secinājumi, jo daļa uzskatīja šo lēmumu par priekšvēlēšanu populismu, citi – par «politiķu mājienu» kādiem lielu publisko iepirkumu potenciālajiem pretendentiem, vēl citi – par «pārbaudījumu» Valsts prezidentam, kurš jau reizi šī likuma grozījumus nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Vienlaikus ir jautājums, ko un kā šajā jomā turpmāk darīs publisko iepirkumu veicēji, proti, kā praksē pārbaudīs pretendenta īpašniekus un, vēl jo vairāk, to juridisko pieraksta adresi, īpaši akciju sabiedrību gadījumā, kad izziņas par akcionāriem būs jāprasa no pašas akciju sabiedrības. Tāpat bija retorisks jautājums, vai tiks baudīti tikai pirmās pakāpes «vecāki» (akcionāri, dalībnieki), vai arī šim skrīningam tiks pakļauti arī dalībnieku «vecāki» un «vecvecāki», proti, juridiski uzņēmuma akcionārs var būt kādā citā ES dalībvalstī reģistrēta juridiska persona, kuras īpašnieks savukārt ir reģistrēts kādā zemu nodokļu teritorijā. Minēto iemeslu dēļ tiek pieļauts, ka agri vai vēlu šie nosacījumi klusām tiks atcelti vai arī tajos «iemontētas» kādas izmaiņas.

Iespējas pārbaudīt, vai uzņēmumu sniegtā informācija par to patiesajiem labuma guvējiem atbilst realitātei, šobrīd ir ierobežotas, intervijā atzina Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Viņa informēja, ka 97% uzņēmumu pašlaik ir atklājuši savus patiesos labuma guvējus. «Šajos 97% ietilpst gan tie, kuri ir speciāli atnākuši uz UR un paziņojuši, kuri ir patiesie labuma guvēji, gan tie, kuriem likums nemaz neparedzēja nākt uz UR - fiziskas personas, kuri paši ir īpašnieki un patiesie labuma guvēji,» paskaidroja galvenā valsts notāre.

Vienlaikus viņa atzina, ka UR iespējas pārbaudīt uzņēmumu sniegto informāciju par to patiesajiem labuma guvējiem ir ierobežotas. «Ja ķēde sastāv no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, tad mēs, protams, savos reģistros varam izsekot, vai ķēdes ir korekti norādītas un pēdējā persona tiešām ir patiesais labuma guvējs. Taču gadījumos, kad ķēdes aiziet ārpus Latvijas robežām, tad datus nav iespējams pārbaudīt,» sacīja Paidere.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32 politiķi balsoja pret.

Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.

Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par "šedevru", uzsverot, ka tas tostarp ir "mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevrs". Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Kad politiķiem pašiem vajag, tad ar nodokļiem tiek žonglēts uz nebēdu, bet kad jātur dotais vārds biznesam – uzreiz rodas neskaitāmas atrunas

Valsts prioritātes ir skaidri sagrupētas – starp pašām galvenajām ierindojušies iedzīvotāju ziedojumi politiskajām partijām. Saeima nobalsojusi: ja cilvēks no nākamā gada būs kādu politisko partiju pabalstījis ar ziedojumu, viņam būs iespējams atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Latvijas normatīvie akti pašlaik atļauj vienam cilvēkam partijai gada laikā ziedot 50 minimālās mēnešalgas– tātad 18 tūkstošus eiro. Attaisnotie izdevumi, no kuriem pienākas IIN atlaide, gan nedrīkstēs pārsniegt 20% no konkrētā ziedotāja apliekamā ienākuma, un labi vēl, ka tā, jo iepriekš politiķi bija tā aizrāvušies, ka gribēja par attaisnotajiem izdevumiem partijām noteikt vienu minimālo mēnešalgu – t.i., 360 eiro. Pēdējā brīdī tik attapās, ka īsti glīti tas nebūtu, jo veselībai un izglītībai attaisnoto izdevumu limits jau veselu mūžību turas samērā niecīgu 213,43 eiro robežās.

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.