Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

Kā izrādās, Arnolda Švarcenegera sirdslieta ir jaunu darba vietu un tīrākas vides radīšana. Kalifornijas gubernators ekskluzīvā sarunā LD atklāj, kā ar atjaunojamiem energoresursiem stimulēt parādos esošu ekonomiku un veicināt nodarbinātību.

Kalifornijas štatam ir liels budžeta deficīts, tomēr vienlaikus notiek lielas investīcijas atjaunojamos energoresursos. Vai ar tādu deficītu Kalifornija varēs turpināt investēt zaļajās tehnoloģijās? Varbūt tieši atjaunojamie energoresursi ir vainīgi pie tik liela budžeta deficīta?

Vispirms jāsaka, ka mums ir izveidojies tik liels deficīts, jo tērējam vairāk naudas, nekā ieņemam. Tam nav pilnīgi nekāda sakara ar vides lietām – te tiek jaukti kopā divi atšķirīgi jautājumi. Otrkārt, neviens no atjaunojamo energoresursu projektiem, kas tiek realizēts Kalifornijā – vai tie būtu vēja parki, saules stacijas, biodegviela vai biomasa – nav ticis apmaksāts no štata kases. To ir darījuši privātie investori: Kalifornijā ar savām investīcijām ierodas kompānijas no visas pasaules. Pašlaik mēs esam apstiprinājuši atjaunojamo energoresursu projektus, kuru kopējā jauda būs ap 4000 MW, no tiem ievērojamu daļu veido saules enerģijas stacijas, 12 no tām atradīsies Mohavi tuksnesī. Tos, tāpat kā vēja stacijas, apmaksā gan Kalifornijas uzņēmumi, gan uzņēmumi no citiem ASV štatiem, bet īpaši daudz investīciju nāk no citiem kontinentiem. Mums ir uzstādījums: lai Kalifornijā izveidotu kopuzņēmumu, kapitālam vismaz par 50–57% jānāk no ārpuses. Kapitāls Kalifornijā ieplūst tāpēc, ka esam radījuši šīm investīcijām pievilcīgu vidi.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.

Latvija ASV parāda ēnā

Neraugoties uz it kā pozitīvajām ziņām par parāda griestu palielināšanu, situācijai ir tikai pagaidu risinājums, un nav izslēgts, ka jau tuvāko gadu laikā pie šīs problēmas nāksies atgriezties atkal, neraugoties uz to, ka politiķi panākuši vienošanos - nākamo desmit gadu laikā tiks samazināti ASV tēriņi viena triljona ASV dolāru apmērā.

Krievijas baņķieru invāzija Latvijā

Krievijas baņķieru straujā aktivizēšanās pēdējā laikā Latvijas banku tirgū turpināsies, eksperti to vērtē pozitīvi. Šogad Latvijā notikuši jau vairāki darījumi, iespējams, vairāku desmitu miljonu latu apjomā, kuru rezultātā Krievijas izcelsmes kapitāls palielinājis savu ietekmi banku tirgū.

Personas datu drošības jautājums ir aktualizējies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu noplūdes skandāla dēļ. «Pirms tam valsts līmeņa informācijas sistēmu (IS) auditi tika uztverti kā formāla prasība. Izskanēja viedoklis, ka personas datiem nav vērtības, tie ir pieejami internetā, iestāžu administratoriem, un ka tos nav vērts zagt,» norāda DPA infrastruktūras risinājumu nodaļas vadītājs Gatis Gailis.

Lattelecom un LMT privatizācijas pīrāgs

Lattelecom un LMT privatizāciju organizējot izsoles veidā, Latvijas valsts varētu iegūt vislielākos līdzekļus.

Kvotas

Brisele dalīs kvotas Krievijas baļķiem

Krievijas uzņemšana PTO varētu Latvijas kokrūpniekiem atvērt kāroto zāģbaļķu importu no austrumu kaimiņvalsts.

Dati

Eksporta produkcija turpina celt ražotāju cenas

Dārdzības pieaugums pasaulē turpina kāpināt arī Latvijas uzņēmumu ražojumu cenas.

Pārvaldība

Centralizācija uzlabojot pārvaldību

Valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības centralizācija ļauj uzlabot valstij piederošo aktīvu pārvaldīšanu.

Valsts uzņēmumi var būt efektīvāki par privātajiem pat par 50%, ja tos pārvalda pēc principiem, ja tiek īstenoti pareizi pārvaldes principi, šodien raksta Dienas bizness.

To ekskluzīvā intervijā DB saka Norvēģijas valsts uzņēmumu pārvaldes guru Mortens M. Kallevigs. Attiecībā uz galvenajiem valsts uzņēmumu labas pārvaldības principiem viņš norāda, ka galvenais ir pieņemt pareizu lēmumu par to akciju apjomu, kas ir valsts īpašumā un kas tiek nodots privātiem investoriem. Lēmumu par to Norvēģijā pieņem parlaments. Ļoti būtisks nosacījums ir tas, ka valsts uzņēmumu padomēs nav politiķu vai ministriju darbinieku. Parasti padomē trešdaļa balsu pieder uzņēmuma darbinieku pārstāvjiem- tā var būt vai nebūt arodbiedrība-, savukārt valsti pārstāv, piemēram, universitāšu profesori vai citi nozares profesionāļi. Savi pārstāvji ir, protams, arī privātajam biznesam. Būtiski ir arī tas, ka mēs šo uzņēmumu vadībā nodrošinām lielu caurspīdību, tiek darīts tas, kas tiek sacīts un rakstīts un par to tiek sniegtas atskaites gan parlamentam, gan publicēti jau minētie darbības ziņojumi. Svarīgs princips ir arī tas, ka valsts uzņēmumi tiek vadīti tāpat kā veiksmīgi privāti uzņēmumi, tas nozīmē, ka šos uzņēmumu vada konkrētā biznesa profesionāļi un nevis politiski deleģētas personas. «Ja politiķi jaucas uzņēmuma darbībā, tas noņem atbildību no uzņēmuma vadītājiem, tāpēc viens no pirmajiem jautājumiem, uz ko potenciālam Norvēģijas valsts uzņēmuma valdes loceklim ir jāvar atbildēt- vai jūs spēsiet pateikt ministram «nē», ja viņš mēģinās ietekmēt uzņēmuma darbību,» tā M. Kallevigs.

Lielākais izaicinājums jaunajam VAS Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājam Nilam Freivaldam ir novest galā 41 jaunā vilciena iepirkumu.

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Kohēzijas fonda līdzfinansējumu šim iepirkumam 100 milj. Ls apmērā. Tā kā šis finansējums piesaistīts konkrētam plānošanas periodam, vilcināties ar tā izmantošanu vairāk laika nav, atzīst N. Freivalds. To nepieļauj arī novecojušais PV vilcienu parks, kurā jaunākais vilciens ir 1988. gadā Rīgas Vagonbūves rūpnīcā ražotais modelis.

N. Freivalds apzinās, ka trīs konkursa pretendentu - Stadler Bussnang AD, Bombardier un RVR, kā arī Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA - savstarpējie ķīviņi un pretenzijas konkursa norisi nepadara vienkāršāku, tomēr ir gatavs visiem trim konkursa dalībniekiem piedāvāt vienādas iespējas.

Apvienojušies trīs vadošie Baltijas advokātu biroji, proti, Kļaviņš & Slaidiņš LAWIN, Lepik & Luhaäär LAWIN (Igaunija) un Lideika, Petrauskas, Valiūnas ir partneriai LAWIN (Lietuva), izveidojot vienotu advokātu biroju LAWIN, ziņo Dienas Bizness.

Apvienošanās nākusi dabiskā ceļā pēc vairāku gadu attīstības un sadarbības, DB pastāstīja zvērināts advokāts Filips Kļaviņš. Pagrieziens biroju attiecībās bijis 2004. gadā, kad izveidota sava ekskluzīva alianse, kas tika nosaukta par LAWIN. F. Kļaviņš skaidro, ka to, protams, varēja izdarīt agrāk vai vēlāk, bet tas sakritis ar laiku, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, tāpēc tas bijis perfekts laiks. Par labu sadarbībai nācis arī fakts, ka tolaik klienti un ieguldītāji vairs nerunāja par katru no Baltijas valstīm atsevišķi, bet gan par visām kopā kā vienotu tirgu un reģionu.

«Tā kā mēs darbojamies kopā jau tik daudz gadus, šobrīd mēs varējām apvienot arī vadības darbu un veidot vienotu vadību, kas vada visus trīs ofisus kopā. Mums nav viens kopīgs ofiss, bet gan valde, un tur ir seši partneri pa divi no katras valsts. Es pirmo gadu esmu LAWIN valdes priekšsēdētājs un organizatoriskas lietas notiks no Rīgas, bet ir vienošanās, ka mēs ik pa gadu rotēsim, lai tas notiktu arī no Viļņas un Tallinas,» skaidro F.Kļaviņš.

Ja Baltijas energokompānijas kā akcionāri iesaistītos jaunajā Kaļiņingradas AES, tās varētu pašas pārliecināties, ka projekts ir drošs un uzticams.

To ekskluzīvā intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas valstij piederošās kodolenerģētikas kompānijas Rosatom Kaļiņingradas jeb Baltijas atomelektrostacijas (AES) projekta vadītājs Sergejs Bojarkins.

«Man ir nācies lasīt Baltijas presē paziņojums, ka Baltijas AES ir nereāls projekts, ka tas ir blefs un nekad nebūs uzbūvēts, tāpēc mēs aicinām šo valstu pārstāvjus un arī žurnālistus uz Baltijas AES būvniecības vietu, lai viņi savām acīm jau var novērtēt to darbu apjomu, kas tur ir paveikts. Tur jau tagad ir veikti būvdarbi vairāk nekā 100 milj. eiro apjomā,» tā S. Bojarkins. Pirmo Baltijas AES 1150 MW bloku Rosatom nodos ekspluatācijā 2016. gadā, otro – tādu pašu - 2018. gadā. Viņš norāda, ka lēmums par Baltijas AES būvniecību pieņemts jau 2006. gadā, lai novērstu Kaļiņingradas elektroenerģijas deficītu, kamēr otrs bloks paredzēts elektrības eksportam uz Skandināviju, Baltiju un Rietumeiropu. «Baltijas AES ir uz Eiropas elektroenerģijas tirgu orientēts projekts un visas runas par to, ka Krievija ar to apdraud kādu valstu energoneatkarību, beigtos, ja, piemēram, Baltijas valstis pieņemtu viņām oficiāli izteikto piedāvājumu un šo valstu energokompānijas kļūtu par Baltijas AES akcionāriem un pašas piedalītos to vadīšanā. Mēs ceram, ka mums izdosies pārliecināt savus kaimiņus, ka jaudīga elektrības ražotne Kaļiņingradā, no kuras naktī pa zemāku cenu var iepirkt bāzes enerģiju un dienas laikā to pārdot dārgāk, ir visu reģiona valstu interesēs,» tā S. Bojarkins.

Ja Baltijas energokompānijas kā akcionāri iesaistītos jaunajā Kaļiņingradas AES, tās varētu pašas pārliecināties, ka projekts ir drošs un uzticams.

To ekskluzīvā intervijā DB saka Krievijas valstij piederošās kodolenerģētikas kompānijas Rosatom Kaļiņingradas jeb Baltijas atomelektrostacijas (AES) projekta vadītājs Sergejs Bojarkins. Viņš īpaši uzsver to, ka šis ir uz Eiropas Savienības (ES) enerģētikas tirgu orientēts projekts, kurā Krievija, izmantojot ES 3. enerģētikas paketes priekšrocības, plāno tirgoties tāpat kā jebkurš cits šī reģiona elektrības ražotājs, īpaši interesi pievēršot Vācijas un Skandināvijas virzienam.

Lai notekūdeņu siltums neizkūp gaisā

Vēlas atgūt siltumenerģiju no daudzdzīvokļu dzīvojamām un sabiedriskām ēkām, kur daudz siltā ūdens aiziet kanalizācijā.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

No cauruļvada izsūknētās bufernaftas pārdošanā varot būt problēmas, jo trūkstot pierādījumu par tās izcelsmi.

Tā sarunā ar laikrakstu Dienas bizness atzina Muitas brokeru asociācijas dibinātājs, bijušais VID ģenerāldirektora pirmais vietnieks un Muitas departamenta direktors Kalvis Vītoliņš (attēlā).

«Ja patiesībai atbilst ziņas, ka vienā no SIA Ventspils nafta termināls rezervuāriem ir iepildīta no maģistrālā cauruļvada izsūknētā bufernafta, bet, pārbaudot situāciju, izrādīsies, ka Latvijā šāda nafta tādā pašā daudzumā nav ienākusi, tas nozīmēs, ka no naftas vada ES muitas teritorijā ievests produkts, kurš ir apliekams ar PVN un, iespējams, arī ar akcīzes nodokli. Turklāt vienīgais veids, kas līdzinās šādai izsūknēšanai, ja vietā ES teritorijā nekas nav «iesūknēts», ir līdz šim no vada «pa ceļam nosūktā dīzeļdegviela», tikai tagad «nosūkšana» ir notikusi nevis no mākslīga cauruma, bet «no trubas gala». Tādā gadījumā nāksies secināt, ka par izsūknēto bufernaftu no tranzītam izmantotā cauruļvada nav samaksāti nodokļi ne tad, kad Latvija iestājās ES, ne arī pašlaik, un tad būtu jāatzīst, ka šādam produktam ir kontrabandas preces pazīmes ar visām no tā izrietošajām sekām,» stāsta K. Vītoliņš.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Daudzi nezina, ka parādnieku maksātnespēja neatbrīvo galvotāju no parāda segšanas, un joprojām dzīvo ilūzijās, ka pārādnieka maksātnespēja galvotāju neskars.

Parādus par siltumu grib uzkraut bankām

Likums atvieglos godīgo maksātāju problēmas, ko radījuši samilzušie Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju.

Likumi

TAP glābšanai neizmanto

Tiesiskās aizsardzības procesi (TAP) biznesa glābšanai Latvijā gan subjektīvu, gan arī objektīvu iemeslu dēļ nav īpaši izplatīti.

Likumi

Maksātnespējīgo skaits aug

Pērn Latvijā tika ierosināti vairāk nekā 2,5 tūkst. juridisku personu maksātnespējas lietu.

Tiesvedība

Lūgs izvērtēt bankas rīcību

DK Daugava līdzšinējā īpašnieka Aigara Vaivara publiski paustos apgalvojumus par bankas prettiesisku rīcību Swedbank noraida.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

34% darbinieku piedāvāts samazināt atalgojumu, 29% – piedāvāts maksāt algu aploksnē, bet 17% - nodibināt mikrouzņēmumu, liecina CV Online aptauja.

Darba devēji vēl joprojām meklē dažādus veidus, kā «optimizēt» darbaspēka izmaksas. Eksperti norāda, ka uzņēmumi izvēloties vieglāko ceļu, bet arī valdībai esot jādomā, kādēļ tik liels procents darba devēju izvēlās prettiesiskas izmaksu samazināšanas metodes.

Eksperti: valstij laiks samazināt ietekmi airBaltic

Strīdos ap airBaltic Vilis Krištopans saredz daudz politikas, kam nav sakara ar ekonomiku.

Enerģētika

Vaiņodē klusi būvē biogāzes rūpnīcu

Ap vērienīgo biogāzes kompleksu Vaiņodes pagasta Smaidās un Bebriņos norit teritorijas sakopšanas darbi un ceļa izbūve, novēroja DB. Kurš īsti šobrīd ir biogāzes kompleksa īpašnieks, nav zināms. Kompleksu grezno tikai Lietuvas kapitāla tehnoloģisko iekārtu piegādātāja Dotnuvos projektai nosaukums.

Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.

Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.

Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus

2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Kaut gan sarunā ar Latvijas premjeru apspriesti konkrēti Vāciju interesējoši projekti, kanclere nevienu no tiem nekonkretizēja, ziņo Dienas Bizness.

Vācijas federālā kanclere Angela Merkele aicina Latviju pievērsties arī līdz šim neizmantotām biznesa nišām, ļaujot noprast, ka Vāciju visvairāk interesē Baltijas enerģētikas un loģistikas nozares.

«Ja Latvija grib attīstīt ražošanu, tas nav iedomājams bez atbilstošas enerģētikas infrastruktūras attīstības. Tāpēc Vācija pilnībā atbalsta Eiropas Enerģētikas komisāra Gintera Etingera nostāju, kas paredz vienota Eiropas enerģētikas tirgus izveidi. Nav pieļaujams, ka Baltija turpina atrasties izolētas enerģētikas salas stāvokli,» savā runā Baltijas-Vācijas ekonomikas forumā sacīja A. Merkele. Konkrēti Vācija gatava atbalstīt gan sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību, gan elektrības un gāzes starpvalstu savienojumu izbūvi, gan jaunas atomelektrostacijas (AES) būvniecību Lietuvā. Kā atzina Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, sarunā ar Vācijas kancleri tikuši arī apspriesti konkrēti Vāciju interesējoši projekti, taču kanclere nevienu no tiem nekonkretizēja.