Iepircēji pret licencēm
Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.
Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.
Strādā ar peļņu
Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.
Izglītība
Dārga alternatīva arhitektūras studijām
Ar arhitektūras studiju virzienu un jaunu ēku mācību gadu sāk Rīgas Starptautiskā Biznesa administrācijas augstskola. Investīcijas šajos projektos sasniedz 2,1 miljonu latu. Augstskola ir licencējusi arhitektūras studiju programmu un gada laikā plāno to akreditēt. Augusta vidū bija parakstīti līgumi ar 25 studentiem. Studijas šajā augstskolā maksā 2 900 latus gadā.
Mikrobizness
Varētu zaudēt pievilcību
Gadu pēc mikrouzņēmumu nodokļa ieviešanas interese par to joprojām ir milzīga, bet problēmu netrūkst, tādēļ sākts darbs pie grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Arī uzņēmēju pieredze ir dažāda - cits to uzskata par labāko risinājumu biznesa uzsākšanai, cits jau saskāries ar birokrātijas slogu.
Investors
FRS pauzi uztver pozitīvi
Lai arī FRS vadītājs Bens Bernanke pagājušās nedēļas nogalē akciju tirgos izraisīja vilšanos ar paziņojumu, ka jautājums par ASV ekonomikas kvantitatīvo stimulēšanu var tikt izskatīts tikai septembrī, akciju tirgi atgriezušies pie izaugsmes, tomēr sagaidāms, ka tirgus jutīgums varētu palielināties.
Jaunākajā biznesa žurnālā LD
Otrā viļņa un parādu cilpas paēnā
Jaunu krīzes vilni globālajai ekonomikai izturēt būs ļoti grūti, jo tā ir pārāk novājināta un trausla. Viegli neklāsies arī Latvijai, kura bez lielas kurnēšanas ir pratusi būtiski samazināt savus izdevumus un, salīdzinoši ar citām valstīm, pat neiedzīvoties lielos parādos.
Daudzu valstu valdības jau ir izmantojušas visus iespējamos ekonomikas stimulēšanas pasākumus un tieši tas rada bažīgus ļoti daudzus ekspertus, kas skatās uz pašreizējo ekonomikas attīstību. Pasaules ekonomika buksē, ASV samazināts kredītreitings tās lielo parādu dēļ un eiro zona nekādi nevar atvilkt elpu, bet gan visu laiku dzīvo bailēs, ka atkal būs nepieciešams glābt kādu eiro valsti no defolta.
Zemo cenu pionieris
Kad 2001. gadā viņš par 25 pensiem (un ar lielām grūtībām) iegādājās finansiālā krīzē nonākušo Malaizijas valstij piederošo lidsabiedrību Air Asia, kuras «kontā» bija divas vecas lidmašīnas un četrdesmit miljonus dolāru liels parāds, valsts biznesa elite par viņu smējās. Vēl trakāk viņi smējās, kad jaunais uzņēmējs pavēstīja, ka izveidos no tās ienesīgāko lidsabiedrību reģionā, un arī tad, kad viņš apņēmās izveidot Malaizijas Formula 1 komandu un iegādāties profesionālā futbola klubu Lielbritānijā. Taču tagad elitei mutes ir ciet. Tonijs Fernandess zināja, ka «lielo naudu» viņam atnesīs «mazie cilvēki» un izveidoja zemo cenu impēriju.
Gaida vismaz vienu no miljarda projektiem
Lai arī daļa aptaujāto Latvijas spēju piesaistīt miljardu eiro vērtus investīciju projektus uzskata teju par utopisku, citi norāda, ka valstij ir jābūt proaktīvai un ar lielo infrastruktūras investīciju projektu palīdzību jāparāda, ka tā rada labvēlīgus apstākļus investoriem.
Vēl jo vairāk, valsts spēja krīzes apstākļos atlicināt naudu lielu infrastruktūras projektu īstenošanai ļautu atgūties pēdējos gados panīkušajai būvniecībai, piesaistīt investīcijas tieši infrastruktūras būvniecībā un būvmateriālu ražošanā, palielināt nodarbināto skaitu šajās nozarēs, kas savukārt radītu papildu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā, veicinātu iekšzemes pieprasījumu un bremzētu vai labākajā gadījumā pat būtiski samazinātu darbspējīgā vecumā esošu iedzīvotāju aizplūšanu uz vecajām ES dalībvalstīm darba meklējumos.
Ir jāatļaujas gribēt vairāk
Ja gribās dzert dārgu konjaku, bet nepietiek naudas, pastāv iespēja ar kādu samesties, to dzērienu nopirkt un baudīt visiem kopā. Tāpat notiek ar filmas veidošanu, atzīst filmu studija Rija šefs Vilnis Kalnaellis. Saruna ar viņu notiek tieši dienu pirms otrās multiplikācijas filmas par sunīti Loti un viņas piedzīvojumiem pirmizrādes. Kopējā peļņa no pirmās Lotes tā arī vēl joprojām nav zināma: ir ienākumi no biļešu tirdzniecības, no autortiesībām, no blakustiesībām, un šī nauda joprojām turpina nākt. Filmas dzīve turpinās, un arī Vilnis Kalnaellis nevar pateikt, kad tā beigsies.
Aci pret aci – arvien retāk
Ekonomikas konvulsijas likušas daudz straujāk digitalizēties arī sabiedrisko attiecību nozarei, pētot un atklājot, kā informācijas tehnoloģijas izmantot pilnīgāk un lietderīgāk, turklāt ne tikai pašām nozares kompānijām, bet arī daudziem to klientiem. Uzņēmumu komunikācija ar sabiedrību nekad nav mainījusies tik strauji kā pašlaik un, ņemot vērā arvien augošo sociālo mediju lomu un ekonomisko grūtību veidoto saspīlēto konkurenci tirgū, izšķirošāka kā jebkad ir spēja pielāgoties un izmantot komunikāciju rīkus, kas klientiem ir visērtākie un saprotamākie.
«Ja jūs uzskatāt, ka jūs nepaspriež un neaprunā, jūs gluži vienkārši kļūdāties,» par to, kā interneta vidē veidojas uzņēmumu tēls saka sabiedrisko attiecību uzņēmuma Hill & Knowlton vadītāja Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā Sallija Kostertona.