Forbes drukātais izdevums Somijā pabīdās līdz nākamajam zīmīgajam datumam; aizgājusī redaktore piesauc ētiku

Somijā mediju uzmanības lokā nonākušas kolēģu nedienas – Latvijas izdevniecības SK Media jau ilgi plānotā biznesa žurnāla Forbes somu valodas izdevuma iznākšana tiek kārtējo reizi atlikta. Iemesls tam ir žurnāla galvenās redaktores Ninas Brostremas un vēl divu žurnālistu aiziešana. Somijas laikrakstam Maaseudun Tulevaisuus šie darbinieki saka, ka aiziešanas iemesls ir žurnālistikas ētikas principu pārkāpšana, un ko tos ir spiedis īpašnieks.

Ar N. Brostremu db.lv sazināties neizdevās, bet Forbes Suomi un SK Media Finland Oy komercdirektors Fredriks Narss portālam komentē, ka atbrīvošanas no darba iemesls ir attiecīgās redakcijas daļas nespēja radīt Forbes atbilstīgu saturu. Viņš atzīst, ka pašu darbinieku interpretācijā iemesls ir īpašnieku uzstādījums par satura mārketinga veidošanu, ko aizgājušie uzskata par profesionāli nepieņemamu.

Nebūvēt pasīvu nav jēgas. Lasi raksta galerijā!

Plašāk par pasīvo ēku būvniecību lasāms jaunākajā Dzīves garšas žurnālā.

Žurnālu visi laikraksta Dienas Bizness abonenti saņēma bez maksas, bet tas arī nopērkams mazumtirdzniecībā lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Nopērkams arī elektroniskā versijā > https://www.dbhub.lv/dzives-garsa

LASI ARĪ:

Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Laikraksta Dienas Bizness un biznesa žurnāla LD lietojumprogrammas izmēģinājuma versiju, kas tika laista klajā šī gada jūlija beigās, patlaban izmanto vairāk nekā 1400 cilvēki. Lietotājiem kopš 8. septembra ir pieejama laikraksta Dienas Bizness un biznesa žurnāla LD lietojumprogramma, kuru ir iespējams arī abonēt vai arī iegādāties atsevišķus izdevumus.

Izmantojot lietojumprogrammu, varat lasīt vadošā biznesa laikraksta Latvijā Dienas Bizness un biznesa žurnāla LD elektronisko versiju. Tajā analizēti aktuālie procesi, publicēti plaši ekspertu viedokļi, pētnieciski un ekskluzīvi materiāli, prognozes un nozaru vērtējumus.

LD stāstīts par spilgtām biznesa personībām, spožām idejām, veiksmes stāstiem ekspertu viedokļiem, tehnoloģiju jaunumiem un ieguldījumu iespējām, žurnālā ir iekļauta ekonomikas tendenču analīze.

Kopš šī gada 25. jūlija lasītājiem bija pieejama lietojumprogrammas izmēģinājuma versija, kas piedāvāja bezmaksas laikrakstu lejuplādes. Taču kopš 8. septembra Dienas Biznesa lasītāji var iegādāties abonementu vienam mēnesim var par 22,99 eiro (16 latiem) vai arī veikt viena izdevuma lejuplādi par 1,59 eiro (vienu lats).

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Žurnāla Pikolo mērķis ir komunicēt ar bērnu viņa valodā, mēģinot izprast un būt viņa līmenī.

Pikolo ir žurnāls pirmsskolas vecuma bērniem (no trim līdz pieciem sešiem gadiem). «Ideja radās manai kolēģei un draudzenei – māksliniecei Līgai Kičenai (Līga Kitchen), kura ir ilustratore, dzīvo Londonā un sadarbojas ar daudziem Latvijas žurnāliem, mūzikas grupām un modes zīmoliem,» stāsta Katrīna Tālberga, žurnāla Pikolo izdevēja un SIA Mācētprieks īpašniece. Līga piebilst, ka, Latvijā meklējot saviem bērniem kādu jauku aktivitāšu burtnīcu latviešu valodā, viņa secinājusi, ka veikalos gandrīz vispār nekā tāda nav un ir iemesls radīt latviešu bērniem kvalitatīvu, radošu, izglītojošu žurnālu.

Pikolo ir vārds žurnāla galvenajam varonim – mākonītim. Izdevēji to izvēlējušies, jo gribējuši kādu bērniem pazīstamu tēlu, un katrs bērns kopā ar vecākiem ir pētījis debesis un mākoņu formas un zina, ka tas spēj pārvērsties. Mākonis var būt dažāds – savilkties tumšs un dusmīgs, radīt zibeņus un pērkonu, tāpat tas var būt bēdīgs un liet gaužas asariņas. Līga uzsver, ka nosaukuma un krāsu paletes izvēle bija nozīmīga. Abas meklējušas vārdu, kas būtu bezdzimtes, lai žurnāls uzrunātu gan puišus, gan meitenes. «Attīstot žurnāla tēlu, jau no paša sākuma jutu, ka tam ir jābūt ļoti brīvam, draudzīgam un pieejamam,» norāda Līga.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

«Viss radošais, labākais man ir nācis, sēžot pie sava galda uz sava krēsla jērādas, atļaujoties ik pa brīdim atrauties no darāmā kādam niekam - putnu vērošanai, iziešanai uz terases, burkāna uzgraušanai vai suņa bužināšanai,» Dienas Bizness izdotajam žurnālam Dzīves garša stāsta rakstniece, aģentūras Golin tekstu autore Dace Rukšāne, kura dzīvo nesen uzceltā mājā un, to ceļot, arhitekte Zane Tetere ieplānoja vienu istabu kā kabinetu speciāli rakstnieces vajadzībām.

«Mājās es varu strādāt arī četros no rīta, ja pamostos, vai divpadsmitos naktī. Varu pa dienu aiziet sēnēs vai uz mežu. Man tas ir svarīgi - neierāmēties. Būtībā man ir divas darbavietas - viena kabinetā nopietnākiem darbiem, bet otra viesistabā pie galda. Izvēlos katru reizi to, kas vairāk rezonē konkrētajam darbam. Viesistabā man mazliet traucē tas, ka reizēs, kad atnāk ciemiņi vai ģimene grib kopīgi paēst, man visi savi loriņi ir kaut kur jānovāc, un tas ir ķēpīgi. Toties viesistabā es pa logu redzu putnu barotavu, tāpēc ziemā vairāk strādāju tur, nevis kabinetā,» viņa stāsta.

Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti ceturtdien, 20. septembrī, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla Biznesa Plāns Latgales numuru.

Attālumam no Rīgas nav tiešas saistības ar uzņēmēju spēju radīt kaut ko jaunu vai piešķirt svaigu vērtību pasaulē jau zināmām lietām. Biznesa Plāna Latgalē satiktie uzņēmēji ir apliecinājums mākai ģenerēt ne tikai novatoriskus risinājumus, bet arī dzīvotspējīgas un ilgtspējīgas idejas, bez kurām Latvijas biznesa vidē būtu mazāk krāsu.

Uzkrītoši bieži žurnāla stāstu varoņi piemin idejas – gan ideju ģenerēšanu, gan to materializēšanu. Idejas kā ceļu pie saviem mērķiem. Kādam turēšanās pie idejas atnestas vīzijas aizvedusi pie daudzmiljonu biznesa, citam – pie savas vietas nomaļā pļavā, kur dzīvot saskaņā ar savu personīgo ekonomikas modeli. Tā žurnāla ievadā raksta Dienas Biznesa galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Ir pagājuši jau trīs gadi, kopš Ventspils novada alus darītavas "Užavas Alus" vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

U. Pumpurs ar lepnumu rāda ģimenes ģerboni, kurā uz viena kāta plaukst trīs apiņu pumpuri, jo bizness ir visu trīs ģimenes locekļu – viņa, sievas Irēnas un dēla Oskara – lolojums.

Tieši tas, ka šis ir ģimenes uzņēmums, piešķir zīmolam īpašu vērtību. O. Pumpuram netrūkst ambīciju alus darītavas attīstībā, taču pagaidām uzņēmuma vadības groži ir tēva rokās, kurš uzskata, ka visam ir jāpieiet ar mēru un apdomu.

"Lai arī dēlam pieder 99% uzņēmuma kapitāldaļu, es viņu kontrolēju un faktiski vadu alus darītavu. Statūti paredz, ka tikai es varu pieņemt lēmumus un bez manis nekas nevar notikt. Šobrīd viņš uzņēmumā pilda direktora vietnieka pienākumus," intervijā žurnālam "Dienas Bizness" saka U. Pumpurs.

Investējot 3,6 miljonus eiro, Maxima atvērusi tehnoloģiju ziņā viedāko veikalu Latvijā

Elektroniskas cenu zīmes, digitāla preču atlikuma, sortimenta, produktu derīguma termiņa un rindu monitorēšana – šie un citi tehnoloģiju risinājumi ieviesti jaunākajā mazumtirdzniecības tīkla Maxima lielveikalā tirdzniecības un atpūtas centrā Akropole. Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers šo dēvē par vēsturisku soli Latvijas mazumtirdzniecības attīstībā, jo šis veikals veidots pēc nākotnes iepirkšanās modeļa ar uzsvaru uz viedajām tehnoloģijām, digitāliem risinājumiem, daudzveidīgu sortimentu un virkni inovāciju pircēju vajadzībām.

Viedās tehnoloģijas ir mazumtirdzniecības nākotne, un jaunākā Maxima XXX ir etalonveikals ar ieskatu, kāda šī nākotne būs, teic Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Digitālās tehnoloģijas uzlabo ne vien pircēju iepirkšanās pieredzi, bet aizvien vairāk palīdz automatizēt procesus, līdz ar to mazumtirgotājiem šīs tehnoloģijas ir veids, kā risināt situāciju darba tirgū. Veikalā nodarbināti 200 cilvēki.

Biznesā par pašsaprotamu vajadzētu kļūt idejai, ka tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu

Kopdarba telpas "KalmarCo" Zviedrijas pilsētā Kalmarā līdzdibinātājs, domnīcas "We are Tomorrow" operacionālais stratēģis un sociālā biznesa inkubatora "NewDoor" mentors Nikolass Murigu (Nicholas Murigu) vēlas noņemt barjeru sociālā biznesa definīcijai.

"Par definīcijām vien var runāt dienām ilgi. Šī diskusija ir nozīmīga, bet tā ir svarīgāka no lēmumu pieņēmēju puses un kad ir iesaistīts finansējums. Pašiem darītājiem, kuri ir lielākā daļa un kam ir mērķis, definīcija nav tik svarīga. Mēs izvēlamies lietot apzīmējumu "uzņēmēji ar sirdi", nevis ieslīgt dažādās definīcijās – sociālais bizness, ilgtspējīgs bizness u. tml.

Galvenais princips ir šāds: pasaulei vajadzētu būt labākai vietai, kad mēs to pametīsim. Tam vajadzētu būt dabiski – tam, ko dari šodien, nevajadzētu negatīvi ietekmēt rītdienu. Protams, mums vajag ēst un cilvēkiem, ko nodarbinām, vajag saņemt algu, bet šīm divām lietām nevajag būt konfliktā – var būt labs bizness ar lielu peļņu un vienlaikus radīt pasaulē pozitīvu ietekmi," saka N. Murigu.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Dodoties tūrisma braucienos uz Ķīnu, ir jābūt precīziem, pārskaitot naudu, citādi var iznākt stāvēt uzgaidāmajā telpā un vākt skaidru naudu ceļojuma turpināšanai, bet pēc tam skaidroties ar klientiem.

Tieši šādā situācijā nokļuva SIA Balti Group, kas organizēja tūrisma braucienu uz Ķīnu šā gada martā. 20 gadu laikā līdzīgos braucienos maksājumu pārpratumu neesot bijis, apgalvo uzņēmumā, bet šobrīd vienas kļūmes dēļ daļa braucēju vēl aizvien gaida līdzekļus, kurus skaidrā naudā bija spiesti samaksāt Ķīnas tūrisma operatoriem, lai patīkama izklaide Ķīnā nepārvērstos par murgu uzgaidāmajā zālē.

Brauciena stāsts

Balti Group piedāvā ceļojumus labiem žurnāla Baltijas koks klientiem vai sadarbības partneriem, un šāda braukāšana uz ārzemēm sākusies jau pirms 20 gadiem, Dienas Biznesam apliecināja gan braucēji, gan žurnāla redaktore Dzidra Smiltēna. Uzņēmums nespecializējas tūrisma braucienu organizēšanā, bet drīzāk realizē ar pamatbiznesu saistītu izklaidi saviem klientiem.

«Turpmāk tas būs bizness, kas sildīs uzņēmēju Namu,» uzņēmēju Nama renovācijas procesa ietvaros, ievietojot tā fasādē vēstījuma kapsulu nākamajām paaudzēm, sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Vēstījuma kapsulā nākamajām uzņēmēju paaudzēm tika ievietota LTRK vadības parakstīta vēstule, biedrības stratēģija un struktūrkoks, šā gada 5. oktobra biznesa laikrakstus Dienas Bizness, Bizness & Baltija un žurnālu Kapitāls, kā arī Dienas Bizness izdoto grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

«Ja 2012. gada 5. oktobra laikraksta Dienas Bizness numuru var uzskatīt par Latvijas uzņēmējdarbības vēstures melnrakstu, tad redakcijas veidotajā grāmatā atspoguļots tas milzu lēciens uzņēmējdarbības attīstībā, kas piedzīvots atjaunotās Latvijas valsts pirmajos 20 neatkarības gados. Vēstījumā nākotnes uzņēmējiem izdevniecības Dienas Bizness komanda izsaka pārliecību, ka neatkarīgi no medija formas, uzņēmējiem vienmēr būs nepieciešams ietekmīgs un uzticams partneris biznesam un personīgai izaugsmei,» nododot laikraksta vēstījumu uzsvēra Dienas Bizness galvenā redaktore Indra Lazdiņa.

Ceturtdien, 19. oktobrī, pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem un no 23. oktobra mazumtirdzniecībā nonāks žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Šī ir jau divdesmit pirmā reize, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Taču vienlaikus šī ir pirmā reize, kad vienā izdevumā atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

«Mēdz sacīt, ka zeme ir apaļa, ar to domājot, ka pēc zināma laika mēs atkal satiekam tos pašus cilvēkus un nodarbojamies ar tām pašām vai līdzīgām lietām. Dažs to sauc par karmu, dažs par likumsakarību, bet jebkurā gadījumā jau šķiroties ir vērts aizdomāties par to, lai satikšanās būtu uz patīkamas nots. Arī Dienas Biznesam Miljonāru tops ir tāda atkalredzēšanās, savulaik kopts un lolots un tagad pēc vairāku gadu pārtraukuma atgūts kā iztrūkstošais mozaīkas gabaliņš mūsu dažādo, ik gadus veidoto analītisko topu sarakstā. Mēs augstu novērtējam, ka Latvijas bagātāko cilvēku topu ekskluzīvi DB veido autori ar lielu pieredzi un gadu gaitā atstrādātu metodiku – Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu ekspertiem Vadimu Jerošenko un Jāni Pinni. No DB perspektīvas mēs uz šajā žurnālā apkopotajiem faktiem raugāmies ne tikai kā uz iespēju salīdzināt konkrēto cilvēku un ģimeņu turīguma līmeni, bet arī kā uz plašu izzinošu materiālu par Latvijas biznesa vidi un tautsaimniecības attīstības dinamiku kopumā,» saka laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Globālas ekonomikas izaugsmes temps šogad saglabāsies aptuveni 3% līmenī, bet starptautiskie investori jau iemācījušies pielāgoties lēnas izaugsmes un zemas inflācijas videi, norāda SEB eksperti jaunākajā Investīciju apskatā (Investment Outlook).

Turklāt ekonomiskajā situācijā iezīmējas arī pozitīvas tendences – izejvielu cenas atgūstas un globālie patērētāji joprojām jūtas labi, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā. Augošie akciju tirgi, izejvielu cenu atgūšanās, kā arī stabilākas tendences attiecībā uz alternatīviem ieguldījumiem – tie ir tikai daži no faktoriem, kas tiek analizēti jaunākājā Investīciju apskatā.

SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis: «Lēna pasaules ekonomikas izaugsme saglabājas – ekonomisti turpina samazināt IKP izaugsmes prognozes, tomēr bažas par iespējamo recesiju kopš gada sākuma ir mazinājušās un šāda negatīva scenārija varbūtība veido vien 20%.»

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Esam daļa no eirozonas, un tāpēc arī Baltijas centrālās bankas piedalās Eiropas Centrālās bankas jaunākajā «naudas drukāšanas» programmā, pērkot gan savu valstu obligācijas, gan eirozonas starptautisko organizāciju parādzīmes.

Jāsaka gan, ka Baltijā un tai skaitā Latvijā nav pietiekami daudz vietējo parādzīmju, ko centrālās bankas varētu nopirkt. Tieša «naudas drukāšanas» ietekme uz Latvijas ekonomiku būs samērā neliela, jo Latvijas problēma ir, nevis finanšu līdzekļu trūkums, bet gan ļoti vārgs investīciju pieprasījums. Tajā pat laikā programmai būs netieša pozitīva ietekme uz Baltiju caur eksporta kāpumu, pateicoties ekonomiskās aktivitātes uzlabojumam Eiropā.

Tā secināts jaunākajā Swedbank makroekonomikas apskatā.

Ar šo gadu visas Baltijas valstis ir eirozonas dalībvalstis. Latvijas sabiedrība, šķiet, jau pieradusi pie eiro valūtas, tomēr jāuzsver, ka dalība eirozonā ir kas vairāk nekā tikai jauna valūta. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas lēmumi ietekmē mūs ļoti tiešā veidā, un arī Latvijai ir iespēja tos ietekmēt, norāda banka.

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.