Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.
Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.
Gatavi upurēt Vilnīti
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.
Atpūtas un izklaides bizness
Pasākumu rīkotāji gaida tveicīgu vasaru
Izvairoties atklāt plānotos ienākumus, masu pasākumu organizētāji neslīgst pesimismā. «Šogad ir nedaudz augstāka festivāla biļešu cena. Pasākumu plānojam finansiāli veiksmīgu, ar peļņu, taču tās apjomu tagad ir grūti nosaukt, jo nav zināmas kopējās izmaksas – visu būvējam tukšā vietā,» skaidro Positivus rīkotājs Ģirts Majors. Viņš ir pārliecināts – lai gan pasākumu vasarā ir daudz, šim konkurenta nav visā Baltijā.
Investors
Iesaka ieguldīt veselīgos tirgos
Saistībā ar investīciju risku pieaugumu, ko veicinājis gan ieilgušais cenu kāpums riskanto finanšu aktīvu grupās, gan inflācijas draudi un gaidāmā procentu likmju celšana, veicot ieguldījumus ārvalstu tirgos, investoriem tiek rekomendētas parādu nenomāktas valstis ar veselīgu ekonomikas struktūru.
Valsts īpašums
Grib grozīt kapitāla pārvaldi
Valsts kapitāla daļu pārvaldi Ekonomikas ministrija vēlas daļēji centralizēt, to nododot īpašas pārvaldītājkompānijas, iespējams, Privatizācijas aģentūras pārziņā. Līdz ar vienotu pārvaldītāju būšot vienota valsts līdzdalības iegūšanas, palielināšanas politika, meitas kompāniju dibināšana, dividenžu un ziedojumu politika.
Jaunākajā biznesa žurnālā LD:
Sākam iedzīt igauņus
Neskatoties uz ķibelēm un skandāliem, kas pavada elektronisko pakalpojumu (e– pakalpojumu) attīstību Latvijā, šajā jomā esam guvuši arī vērā ņemamus panākumus un, kas zina, varbūt mums izdosies pārspēt vienmēr priekšā esošos igauņus. Izaugsmi apstiprina gan pakalpojumu sniedzēju dati, gan starptautisko reitingu rādītāji. Eiropas Komisijas(EK) pētījums par digitālo pakalpojumu attīstību pagājušajā gadā (Digitizing Public Services in Europe: Putting ambition into action) liecina, ka Latvija pērngad uzrādījusi būtisku izaugsmi e–pakalpojumu attīstībā un gada laikā spējusi uzlēkt virs Eiropas vidējā rādītāja.
Cīņa pret oligarhiem nav izsludināta
Nav nekāda pamata uzskatīt, ka tā saucamās skaļās lietas apklusīs, norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Viņš arī norāda, ka, ja reiz izmeklēšanas tiesnesis sankcionē kādas amatpersonas, deputāta mājokļa kratīšanu, tad attiecīgā lieta ir pamatīgi izpētīta un šādam lēmumam ir nopietns pamats. Arī attiecībā uz deputātu Aināru Šleseru.
Bin Lādena ēna pāri biznesam
Sākotnēji Ebotabādas amatpersonas teju vai nopriecājušās, cerot, ka slavenā terorista nogalināšana atnesīs pilsētai jaunus tūristu pūļus, un pat apsvērušas domu izveidot tematisku atrakciju parku, tomēr jau jūnijā, aktīvākajai sezonai sākoties, pilsētiņas mazā biznesa pārstāvji ir spiesti atzīt – ziņkārīgo ir daudz, taču apmeklētāju ordas kā nemana, tā nemana. Tas nozīmē grūtus laikus simtiem mazo uzņēmumu – restorāniem, viesu namiem, konditorejām – un neskaitāmiem ielu tirgotājiem.
Grauj mūrus eksporta tirgos
Tirgos aiz valsts robežām Latvijas ražotājus atplestām rokām negaida, bet, ja produkts ir labs un to vari pierādīt, trīs gados var paveikt daudz. SIA Silvanols šādā laika posmā izdevies dubultot apgrozījumu, bet produktu – no dabas vielām izgatavotu medikamentu, medicīnas ierīču un uztura bagātinātāju – portfelis šajā laikā audzis vairākas reizes.
Barikāžu otrā pusē
Vairāk nekā desmit gadus darbojies politikā, bijušais vairāku nozaru ministrs Atis Slakteris pirms diviem gadiem atvadījās no finanšu ministra amata un šobrīd vada Codes pagasta saimniecību Mālnieki. Kā zemnieku viņu ļoti tracinot divas lietas – auto nodoklis un mazāks atbalsts Zemgales reģionam, kas nerada vienlīdzīgas iespējas konkurēt. Ar smiekliem A. Slakteris atceras kādu gadījumu, kad Mālniekiem iznākusi nesaprašanās ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem par kādiem noteikumiem, ko, izrādās, parakstījis viņš pats.
Daži vairs nevar būt vienlīdzīgāki?
Vai attiecībā uz Saeimas deputātiem un viņu imunitāti ir jāpārtrauc slavenais princips, kuru savulaik skaļi definēja Džordžs Orvels – visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, taču daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki kā citi? Vai arī tas būtu pārāk bīstami… Pašiem «dzīvniekiem»?
Vienmēr darīt pašu labāko
Valstij ir jārada vienlīdzīgas iespējas uzņēmējiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā. Tomēr šobrīd valsts cenšas pārlikt uz uzņēmēju pleciem savus neizdarītos darbus, un spiež – jums ir jābūt korporatīvi sociāli atbildīgiem, uzskata Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes dekāns un līdzautors (kopā ar Lolitu Pavāri) grāmatai Korporatīvā sociālā atbildība. Jauns veids, kā pelnīt vairāk Andris Pētersons, kurš analizē Latvijas uzņēmumus korporatīvās sociālās atbildības kontekstā un norāda uz ilgtspējas šodienas dilemmām.