Eiropas kapitāla tirgi pagājušajā gadā piedzīvoja lielas svārstības, bet kopumā uz mainīgo situāciju reaģēja ļoti atbilstoši, tomēr riska līmenis tagadējā ģeopolitiskajā situācijā saglabājas augsts, intervijā atzina Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) vadītāja Verena Rosa.

Viņa arī norādīja, ka noteiktos sektoros bija redzama ierobežota likviditāte. Kā piemēru viņa minēja to, kā obligāciju tirgi reaģēja uz procenta likmju izmaiņām.

"Tas ir rezultējies zināmā kapitāla aizplūšanā no obligāciju fondiem. Vēlreiz ir jāuzsver, ka reakcija bija atbilstoša, bet ir redzams, ka zināma likviditāte šo sektoru pamet," uzsvēra Rosa.

Vienlaikus viņa atzina, ka ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā uzņēmumi joprojām ļoti paļaujas uz vietējo banku finansējumu, un mazāk, nekā varētu, izmanto kapitāla tirgu sniegtās iespējas.

"Tas ir kopīgs visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, un šajā ziņā Eiropa ļoti atšķiras no, piemēram, ASV. Arī Eiropā, protams, ir savas atšķirības, taču kopumā banku aizdevumi ir galvenais finansējuma veids uzņēmumiem. Šī iemesla dēļ Eiropā riski ir tik centrēti banku sistēmā. Un tāpēc tik svarīga ir Eiropas vienotā kapitāla tirgus attīstība - nepieciešams dažādot pieejamos finanšu resursus un sadalīt riskus, uz bankām fokusēto ekonomiku padarot līdzsvarotāku," pauda Rosa.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) piektdien paziņoja, ka starptautiskajai reitingu aģentūrai "Standard & Poor's" piemērojusi 1,1 miljonu eiro naudassodu par priekšlaicīgu kredītreitingu publiskošanu.

ESMA norāda, ka šie pārkāpumi konstatēti laika posmā no 2019.gada līdz 2021.gadam.

Iestāde skaidro, ka "Standard & Poor's" publiskojusi kredītreitingus pirms sešas vārdā nenosauktas institūcijas bija emitējušas attiecīgos vērtspapīrus.

"Kredītreitinga publiskošana pirms novērtēto vērtspapīru emitēšanas var radīt kaitējumu emitentam, investoriem un finanšu tirgu pienācīgai darbībai," teikts ESMA paziņojumā.

ESMA norādījusi uz trūkumiem "Standard & Poor's" iekšējās kontroles procedūrās un aģentūras caurskatāmības pienākumu pārkāpumiem.

"Standard & Poor's" var iesniegt apelāciju saistībā ar šādu ESMA lēmumu.

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem un nesamaksā kompensāciju cietušajiem krimināllietā. Savukārt, vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījuma centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.

«Aptaujas dati liek secināt, ka sabiedrība daudz asāk uztver situācijas un ir nosodošāka pret parādniekiem, kuri labprātīgi nepilda savas saistības pret mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts nepieciešams visvairāk. Savukārt, gadījumos, kad piedzinējs ir valsts, novērojama salīdzinoši mazāk nosodoša attieksme pret parādniekiem. Tostarp interesantas atšķirības ir vērojamas arī dažādās vecuma grupās, piemēram, nodokļu parādu atgūšanas jomā salīdzinoši neitrālāku attieksmi pauž jaunieši, bet vecāka gadagājuma iedzīvotāji pret nodokļu parādniekiem ir noskaņoti daudz negatīvāk,» skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore.

Ar airBaltic prezidentu Bertoltu Fliku tiekamies Berlīnē, viesnīcas Abion vasaras dārzā. Sarunas laikā viņš norāda uz savu dzīvokli netālu no viesnīcas un uz tiesas namu, kur strādājis pēc juridiskās fakultātes beigšanas. Fliks apgalvo, ka no Latvijas nav aizmucis, baiļu vadīts, lai gan intervijā norāda, ka Latvijā politiskās/ekonomiskās intereses tiek kārtotas «visādi». Kad Fliks būs Latvijā, viņš sakās nezinām. Pēdējās pāris nedēļas viņš esot pavadījis, skaidrojot biznesa partneriem to, kas notiek ar airBaltic. «Īstenībā viss ir viena cilvēka sacelta ažiotāža, ar airBaltic notiek tas, kas bija izlemts jau pirms gada,» atzīst B. Fliks.

Cauri Baltijai četrās stundās

Izpētīts taisnākais dzelzceļa Rail Baltica variants. Tas šķērsos maz pilsētu, tāpēc būšot lētāks nekā līdzīgi projekti Eiropā.

Eksportspēja

Riskants peļņas vilinājums

Afganistānai piešķirtā donorvalstu nauda un būvniecības jaudu iztrūkums ir ēsma Latvijas biznesam, ja vien var pārvarēt bailes.

Ražošana

Daļējai Saab pārcelšanas iespējai uz Latviju īsti netic

Lai arī iespējamo Saab ražotnes daļēju pārcelšanu uz Latviju vērtē pozitīvi, tomēr to uzskata par maz ticamu.

Investors

Afganistānai piešķirtā donorvalstu nauda un būvniecības jaudu iztrūkums ir ēsma Latvijas biznesam, ja vien var pārvarēt bailes, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Afganistāna ir lielo iespēju zeme, ja vien var pārvarēt bailes par savu drošību, jo tieši tāpēc faktiski nav konkurences, kaut arī ir milzīgas iespējas,» tā pēc vizītes Afganistānā sarunā ar DB atzīst ekspremjers un uzņēmējs Māris Gailis.

Viņš vizītē pārstāvējis sakaru iekārtu ražošanas a/s SAF Tehnika un IP televīzijas kompāniju Veset, tomēr uzskata, ka vislielākās iespējas šobrīd paveras būvniekiem civilo, infrastruktūras un arī militāro objektu būvē, jo Afganistānas atjaunošanai pēc vairāk nekā 30 gadu karadarbības ir vajadzīgas celtniecības jaudas. «Atsevišķs stāsts ir par militārām būvēm, kur konkrētos termiņos paredzēts ar nocietinātām būvēm noklāt visu valsts teritoriju,» norāda M. Gailis.

Nodokļu pamatparāda samaksas apmaiņa pret kavējuma un soda naudas dzēšanu bez papildu pasākumiem neko nedos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par to liecinot citu valstu pieredze. Laikraksts jau rakstīja par ieceri Latvijā dot vienreizēju iespēju nodokļu parādniekiem samaksāt pamatparādu un 10% no soda naudas, apmaiņā dzēšot kavējuma naudu un 90% no soda naudas.

«Rosinātie pasākumi soda naudas un nokavējuma naudas dzēšanai nodokļu maksātājiem liecina, ka Finanšu ministrija (FM) vēlas ar izpratni izturēties pret grūtībās nonākušiem uzņēmumiem. Līdzīgi kā banka piemēro vienādus principus saviem parādniekiem, tomēr risinājumus meklē ar katru individuāli, arī tā sauktajā nodokļu amnestijas jautājumā būtu svarīgi, lai netiek aizmirsts taisnīgums pret godprātīgiem nodokļu maksātājiem,» skaidro Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns. Viņš norāda, ka šāds solis īstermiņā, iespējams, risinās budžeta ieņēmumu jautājumu, tomēr vienlaikus tiek parādīta nodokļu un nokavējuma soda naudu sistēmas neefektivitāte un nespēja iekasēt parādus.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Runājot par elektroenerģijas ražošanu, nereti tiek minēts jēdziens «bāzes jaudas» un vienlaikus piebilsts, ka Latvijā un visā Baltijā tās pašlaik nav pietiekamas, tāpēc nepieciešams elektrības imports, ar to domājot galvenokārt elektroenerģijas importu no Krievijas. Analizējām, kas Baltijā īsti slēpjas aiz šī jēdziena «bāzes jaudas», kādas tās izskatās pašlaik un kādas tās varētu būt tuvākajā nākotnē. Skaidrojām jautājumu, vai jaudu patiešām fiziski trūkst, jeb varbūt problēma drīzāk slēpjas apstāklī, ka daļa no tām ir novecojušas un tāpēc dārgas.

Svarīgs personības šarms

Ar lobismu Latvijā nodarbojas daudzas nevalstiskās organizācijas, tomēr ne vienmēr konkrētu ideju lobēšana tiek uztverta pozitīvi.

Investors

Pārtikas cenas var pieaugt

Zemākas ražas atkal var kāpināt pārtikas klontraktu cenas.

Dati

Latvijas eksports sasniedz rekordu

Vispārēja ārējās tirdzniecības nostiprināšanās pasaulē pagaidām veicina arī Latvijas eksporta kāpumu.

Jaunākajā biznesa žurnālā LD:

Juta Strīķe knābs atkal

Diezgan bieži ir jākonstatē, ka ir pārliecība par noteiktu cilvēku vainu kādā nodarījumā, bet pierādījumu trūkums mums neļauj viņus virzīt uz tiesu, atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe. Viņa arī apgalvo, ka vēl neesot izlēmusi – kandidēt vai nekandidēt uz šā biroja vadītāja posteni.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Strīdīgos Civilprocesa likuma grozījumus valdība skata otrreiz, svītrojot punktu par komunālo parādu iekļaušanu tarifos, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pirms nedēļas valdība jau atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, uzdodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēt iespēju nepiedzenamos komunālos parādus iekļaut tarifos. Pēc būtības tas nozīmētu, ka maksātāji caur tarifiem samaksātu par parādniekiem.

8. februāra valdības sēdi premjera Valda Dombrovska vietā vadīja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, kas cēla vairākus iebildumus pret Civilprocesa likuma grozījumiem, tomēr tie tika atbalstīti ar atrunu, ka Ekonomikas ministrija savus priekšlikumus pati sniedz Saeimā, kurā pašlaik jau tiek skatīts Civilprocesa likums. Tagad izrādījās, ka tik apjomīgus likuma grozījumus Saeimā uz trešo lasījumu vairs iesniegt nav iespējams, tāpēc valdība izskatīja Civilprocesa likumu vēlreiz un pie viena grozīja protokollēmumu par parādu iespējamo iekļaušanu tarifos.

Maksātnespējīgi tiesneši atšķirībā no notāriem un advokātiem var turpināt pildīt amata pienākumus. Advokatūras un notariāta likums paredz, ka šo profesiju pārstāvji nedrīkst būt personas, kuras tiesa atzinusi par maksātnespējīgiem parādniekiem.

Tomēr paši tiesneši ir citās domās. Ētikas komisija nonākusi pie secinājuma, ka tiesneša, kurš nonācis maksātnespējīgas fiziskas personas stāvoklī, statuss ir savienojams ar tiesneša kā amatpersonas statusu. Nosakot, ka tiesnesim, kurš nonācis šādā stāvoklī, sevi ir jāatstata no lietu izskatīšanas, kas attiecas uz parādsaistību un maksātnespējas jomu. Jāpiebilst gan, ka patiesi likumā «Par tiesu varu» vai kādā citā likumā nav noteikts, ka maksātnespējīgas fiziskas personas stāvoklis nav savienojams ar tiesneša kā amatpersonas statusu.

Šis jautājums kļuvis aktuāls, kad pagājušajā gadā Tiesnešu ētikas komisijā ar lūgumu sniegt skaidrojumu par to, vai tiesneša, kurš algu samazinājuma dēļ, nonācis maksātnespējīgas fiziskas personas stāvoklī, statuss ir savienojams ar tiesneša kā amatpersonas statusu, bija vērsies kāds tiesnesi.

Kontrolapgaitas Latvenergo tāpat kā līdz šim sola ne biežāk kā reizi gadā, tomēr iespējams, ka tajās nākamgad tiks konstatēts vairāk nepareizu norēķinu nekā līdz šim, jo klienti būs vienkārši palaiduši garām savu tarifu maiņas brīdi, trešdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Arī šodien ir klienti, kas maksā «pēc intuīcijas» un pie skaitītāja pieiet reti. Tā ir problēma. Reizēm klienti uzskata, ka tērē elektrību tāpat kā pirms trim gadiem un konstanti maksā septiņus latus, lai gan sen jau ir sev nopirkuši jaunas elektroierīces un tērē elektrību krietni vairāk,» tā a/s Latvenergo mārketinga un klientu apkalpošanas direktore Solvita Linde. «Parādniekiem mēs fiksēsim nesamaksātās kWh un līdz nākamā mēneša beigām būs iespēja par tām samaksāt. Ja klientam šī summa ir uzkrājusies liela un to nevar vienā mēnesī nomaksāt, tad vislabāk ir atnākt līdz Latvenergo un noslēgt vienošanos par atliktajiem maksājumiem, sadalot maksājumu summu pa mēnešiem. Līgumsodu privātpersonām par kavējumiem parasti neaprēķinām,» stāsta S. Linde.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Kompresoru ražotājs SIA Fonons atradis jaunu biznesa nišu, kļūstot par vienīgo siltumsūkņu ražotāju Latvijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Jau vairāk nekā 10 gadus ražojam gaisa skrūves kompresorus. Produkcijas sortimenta paplašināšanas nolūkā nolēmām attīstīt tehnoloģiski līdzīgu nozari - siltumsūkņu ražošanu,» laikrakstam stāstīja SIA Fonons valdes loceklis Juris Zvirgzds (attēlā).

Siltumsūkņu ražošanas projektu SIA Fonons uzsāka 2007. gadā ar LU Cietvielu fizikas institūtu, 2009. gadā uzņēmumam izdevies saņemt LIAA atbalstu programmā Jauni produkti un tehnoloģijas.

To laikraksta Dienas bizness un Lindorff rīkotajās brokastīs uzņēmējiem Radisson Blu Rīdzene Hotel sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja B. Fliks (attēlā).

«Šo darījumu pārbaudīja gan VID, gan KNAB, piedāvāju to vēlreiz skaidrot arī toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet viņu šis darījums tad jau vairāk neinteresēja. Saistībā ar zīmolu darījumu nav nekādu pašlaik risināmu problēmu. Es nestaigāju ar airBaltic zīmolu kabatā un nemēģinu to pārdot Tbilisi tirgū. airBaltic zīmols nav iedomājams bez pašas aviokompānijas un, ja aviokompānija atpirks zīmolus atpakaļ, ļoti labi,» sacīja B. Fliks, uzsverot to, ka zīmolu pārdošanas darījums noticis, jo bijis nepieciešams uzlabot airBaltic bilanci. Bankas airBaltic naudu nav aizdevušas un citas pārdodamas mantas, izņemot zīmolus, kompānijai nav bijis.