Ministru kabinets šodien lēma virzīt izskatīšanai Saeimā Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atļaut Valsts ieņēmumu dienestam (VID) bloķēt tīmekļa vietnes par informācijas nesniegšanu.

Minētais priekšlikums ietverts grozījumos likumā par nodokļiem un nodevām.

FM norādīja uz pieaugošo ekonomikas digitalizāciju Latvijā, kad arvien vairāk darījumu notiek, izmantojot tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes. «Ņemot vērā, ka tradicionālās nodokļu administrēšanas metodes ne vienmēr ir pietiekami efektīvas digitālās ekonomikas jomā, nodokļu administrēšanas procesā nepieciešams stiprināt metodes un regulējumu, kas ir piemērots nodokļu nomaksas kontrolei nodokļu maksātājiem, kas gūst ienākumu, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā,» atzina ministrijā.

Veicot tīmekļa vietņu monitoringu 2017.gada pirmajā pusgadā, VID identificēja vismaz piecas tīmekļa vietnes, kurās ir norādīts tikai tālruņa numurs un/vai e-pasts. Līdz ar to, lai gan saimnieciskās darbības veicēja dati daļēji ir norādīti, no tīmekļa vietnē norādītajiem datiem saimnieciskās darbības veicējs nav identificējams, līdz ar ko ir būtiski apgrūtināta iespēja pārliecināties, vai saistībā ar saimniecisko darbību, kas tiek veikta, izmantojot minētās tīmekļa vietnes, tiek nomaksāti nodokļi valsts budžetā.

Latvijā tikai viens no 12 pārbaudītajiem ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tiešsaistes tirgotājiem ievēro Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Pārbaudēs, kas veiktas pērn, visiem 12 tirgotājiem tika konstatēti pārkāpumi, un līdz šā gada aprīļa sākumam tos novērsusi viena kompānija, savukārt 11 pārkāpumi nav novērsti.

Kopumā Eiropā 382 no 552 pārbaudītajām ceļojumu un viesnīcu pakalpojumu tirdzniecības tīmekļa vietnēm nav ievērotas Eiropas patērētāju aizsardzības tiesības, secināts pērn Eiropas valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestāžu veiktajās pārbaudēs.

Pēc efektīvu koriģējošu pasākumu piemērošanas ir panākts, ka 62% no pārbaudītajām tīmekļa vietnēm tagad izturas pret patērētājiem atbilstoši likumdošanai. Eiropas iestādes turpina darbu, lai nodrošinātu patērētāju tiesību pilnīgu ievērošanu, tādēļ pārējās vietnes (38%) var sagaidīt pret tām vērstu turpmāku rīcību.

Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm var neatbilst Satversmei, atzinumā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem likumos Par nodokļiem un nodevām un Elektronisko sakaru likumā norāda Saeimas Juridiskais birojs.

Birojs atzīst, ka atsevišķi grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām neatbilst Satversmei. Proti, paredzot likumā VID tiesības lemt par domēna vārda atslēgšanu un tā lietošanas tiesību nodošanas liegumu un piemērojot šīs normas vienīgi attiecībā uz tīmekļa vietnēm, kas ir reģistrētas augstākā līmeņa .lv zonā, likumā par vienādu pārkāpumu nodokļa maksātājiem iestāsiesbūtiski atšķirīgas sekas.

Juridiskā biroja ieskatā šādai atšķirīgai attieksmei nav pietiekama pamatojuma. Juridiskais birojs tāpat aicina uzklausīt likumprojekta autorus un vērtēt, vai šo VID piešķirto tiesību īstenošanā tiks nodrošināta trešo personu interešu aizsardzība, vai ir novērsti visi riski šo trešo personu tiesību un likumisko interešu apdraudējumam.

Lielākai daļai uzņēmumu ir sava tīmekļa vietne, kur tiek pārdotas preces, sniegti pakalpojumi, vai vienkārši spodrināts kompānijas tēls. Tas ir tikpat pašsaprotami kā elpot. Taču koncentrējoties uz vietnes vizuālo pievilcību un funkcionalitāti, bieži tiek aizmirsts par dažām juridiskajām niansēm, kas varbūt nav tik acīmredzamas. Viena no tām ir tiesību piederība.

Proti, var gadīties, ka tīmekļa vietne juridiski nemaz nepieder pasūtītājam, kurš sev par lielu izbrīnu var izrādīties vienīgi tās izmantotājs. Maldīgs ir uzskats, ka ja reiz par vietnes izveidi ir samaksāta prāva naudas summa un ar web izstrādātāju noslēgts attiecīgs līgums, gala produkts obligāti kļūs par pircēja īpašumu. Praksē vietņu izstrādes un uzturēšanas līgumi bieži vien paredz, ka visas intelektuālā īpašuma tiesības, kas rodas saistībā ar līguma izpildi nemaz nepāriet pasūtītājam. Ko tas nozīmē?

Parasti runa ir par autortiesībām. Līdzīgi kā brošūras, vizītkartes un katalogus, tīmekļa vietnes aizsargā autortiesības. Būtiski, ka vietne kā tiesību objekts nav viens vienots veselums, bet gan vairāku autortiesību aizsargātu darbu kopums. Piemēram, par autortiesību objektiem var būt tīmekļa vietnē izvietots teksts, bildes, fotogrāfijas, datu bāzes, lietotāja interfeiss un lapas pirmkods. Citiem vārdiem, katram no šiem objektiem var būt savs īpašnieks un to precīza noteikšana ir ļoti svarīga.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā ir lieli - viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Policija norāda, ka pēdējā laikā visvairāk viltojumu tiek piedāvāts tieši internetā, jo tur esot visgrūtāk pieķert izplatītājus.

Atkritumu biznesā turpina ieplūst miljoni

Otrreizējas pārstrādes vietā eksports

Darbs

Harisma - tā ir uzvedība

Kļūstot par līderi, ir jāatsakās no tiesībām būt pesimistam, tā starptautiskā personālvadības uzņēmuma Profiles International viceprezidents Deiriks Makens, skaidrojot - mazas pārmaiņas uzvedībā var radīt lielas izmaiņas.

Nodokļi

Konsolidācijai cels nodokļus

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts.

IT

Planšetdatoru tirgu izaicinās

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Daudzi nezina, ka parādnieku maksātnespēja neatbrīvo galvotāju no parāda segšanas, un joprojām dzīvo ilūzijās, ka pārādnieka maksātnespēja galvotāju neskars.

Parādus par siltumu grib uzkraut bankām

Likums atvieglos godīgo maksātāju problēmas, ko radījuši samilzušie Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju.

Likumi

TAP glābšanai neizmanto

Tiesiskās aizsardzības procesi (TAP) biznesa glābšanai Latvijā gan subjektīvu, gan arī objektīvu iemeslu dēļ nav īpaši izplatīti.

Likumi

Maksātnespējīgo skaits aug

Pērn Latvijā tika ierosināti vairāk nekā 2,5 tūkst. juridisku personu maksātnespējas lietu.

Tiesvedība

Lūgs izvērtēt bankas rīcību

DK Daugava līdzšinējā īpašnieka Aigara Vaivara publiski paustos apgalvojumus par bankas prettiesisku rīcību Swedbank noraida.

Valsts policija pārtraukusi divu Latvijā populāru tīmekļa vietņu darbību, kurās, pārkāpjot autortiesības, nelegāli tika retranslētas filmas. Noskaidrots, ka šo tīmekļa vietņu darbības rezultātā satura īpašniekiem radīts zaudējums kopumā vairāk nekā 200 000 eiro apmērā. Par aizdomās turētiem noziedzīgajā nodarījumā atzītas četras personas, trim no tām piemērots statuss – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess. Izmeklēšana kriminālprocesā turpinās.

Veicot interneta monitoringu, Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas ieguva ziņas par divām tīmekļa vietnēm, kurās nelicenzēti tika translētas filmas – www.movieslv.com un www.cinemalive.tv. Balstoties uz iegūtajām ziņām, sadarbībā ar biedrību «Par Legālu saturu» tika apzināti nelikumīgi retranslētā audiovizuālā satura autortiesību īpašnieki, kuri policijā vērsās ar iesniegumu par noziedzīgo nodarījumu.

Kriminālprocesa ietvaros, šā gada 28.februārī Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas pārtrauca abus noziedzīgos nodarījumus, kā rezultātā tika pārtraukta arī abu tīmekļa vietņu darbība.

Turpinot izmeklēšanu, Valsts policija veica kratīšanas vairākās pilsētās dažādos Latvijas reģionos, t.sk. arī Rīgā un Liepājā. To laikā tika konstatēta un izņemta datortehnika, dažādu veidu datu nesēji, dokumentācija, grāmatvedības dokumenti un cita veida objekti, kam ir nozīme kriminālprocesā pierādījumu iegūšanā un nostiprināšanā.

Finanšu ministrijas (FM) rosinātā ideja piešķirt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības bloķēt piekļuvi negodprātīgām tīmekļa vietnēm ļaus VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Interneta asociācijā (LIA).

Izprotam uzraugošo iestāžu vēlmi cīnīties ar nelegālas komercdarbības veicējiem un nodokļu nemaksātājiem, tomēr iebilstam pret plānotajiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos, kas paredz elektronisko sakaru komersantu pienākumu bloķēt tīmekļa vietnes pēc VID pieprasījuma, sacīja LIA pārstāvji. Viņuprāt, normas dod iespējas VID pat par šķietami formāliem pārkāpumiem un bez brīdinājuma pieņemt virkni bloķēšanas lēmumu un attiecīgi radīt slogu visiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, tajā pašā laikā nevēršoties pie pakalpojumu sniedzējiem un nerisinot pārkāpumus pēc būtības.

Cīņā pret likuma pārkāpumiem ir būtiska vēršanās pie pašiem pārkāpējiem un konkrētiem pārkāpumiem, no pārkāpumiem attur konkrēto un citu pārkāpēju sodīšana, uzskata LIA.

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.

Dārgās degvielas dēļ Lietuvā autobraucēji pāriet uz salīdzinoši lētāko sašķidrināto propāna gāzi.

Augstās naftas cenas gada sākumā ir samazinājušas degvielas patēriņu visās Baltijas valstīs. «Ceram, ka cenas varētu kristies, ekonomika atveseļoties un patēriņš pieaugt,» intervijā DB stāsta Neste Oil korporācijas viceprezidents mazumtirdzniecības jautājumos Panu Kopra. Viņš ļoti labi pazīst Neste Latvija - otra lielākā degvielas mazumtirgotāja - darbiniekus un biznesa vidi Latvijā, kā arī konkurentus un tirgus specifiku. Nu jau vairāk nekā gadu P. Kopra ir atbildīgs par Baltijas reģionu, Poliju un Krievijas ZR reģionu.

Uz interešu konflikta asmens

Krievijas Sakaru ministrija un federālais mediju uzraudzības dienests (Roskomnadzor) pavasarī veikuši eksperimentu ar mērķi atslēgt valsti no globālā tīmekļa, tomēr šīs «mācības» beigušās ar neveiksmi, tīmekļa vietnei Cnews pastāstīja interneta pakalpojumu uzņēmumu Er-Telekom vadītājs Andrejs Semerikovs.

Pavasara eksperimenta būtība bijusi modelēt situāciju, kurā Krievija būtu atslēgta no pasaules tīmekļa. Tomēr, neraugoties uz maģistrālo kanālu virtuālu atslēgšanu, datplūsma uz ārzemēm turpinājusies, sacīja Semerikovs.

Eksperimenta gaitā Roskomnadzor nosūtījis lielo operatoru dispečeru punktiem rīkojumus bloķēt datplūsmu no vieniem vai citiem ārzemju maģistrālajiem kanāliem.

Lielie pakalpojumu sniedzēji varējuši īstenot bloķēšanu, izdarot atbilstošus iestatījumus viņu rīcībā esošajās datplūsmas pārvaldes sistēmās (DPI).

Tomēr datplūsma vienalga turpinājusies uz ārzemēm. Tiesa gan, konkrētus maršrutus noskaidrot nav izdevies.

2016. gadā Latvijā tīmekļa vietne bija 63,5 % uzņēmumu, kas ir par 4,5 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados arī pērn tīmekļa vietne bija vairumam izmitināšanas pakalpojumu un informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēju (attiecīgi 95,6 % un 93,6 %). Savukārt retāk tās bija pieejamas mazumtirdzniecības (48,4 %) un transporta, uzglabāšanas nozares (42,9 %) uzņēmumiem.

Tīmekļa vietnes pieejamība ir atkarīga no uzņēmuma lieluma, visbiežāk tā ir izstrādāta lieliem un vidējiem uzņēmumiem. 2016. gadā tīmekļa vietne bija 96,3 % lielo uzņēmumu, 84,2 % vidējo uzņēmumu un 58,8 % mazo uzņēmumu. Pēdējo trīs gadu laikā straujākais tīmekļa vietņu skaita pieaugums vērojams mazo uzņēmumu grupā – par 8 procentpunktiem.

Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.

Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.

Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus

2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

Vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija.

Lai arī par šādu telekomunikāciju uzņēmumu «komplekta» - Lattelecom, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) - privatizāciju publiskajā telpā oficiālu ziņu nav, tomēr kuluāru sarunās šāda iespēja tiek uzskatīta kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem.

«Zatleram garantētas vien 36 balsis»

Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pauž savu skatījumu par gaidāmajiem notikumiem saistībā ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Ķīmijas bizness

Ķīmijas nozare stiprina pētniecības potenciālu

Runājot par elektroenerģijas ražošanu, nereti tiek minēts jēdziens «bāzes jaudas» un vienlaikus piebilsts, ka Latvijā un visā Baltijā tās pašlaik nav pietiekamas, tāpēc nepieciešams elektrības imports, ar to domājot galvenokārt elektroenerģijas importu no Krievijas. Analizējām, kas Baltijā īsti slēpjas aiz šī jēdziena «bāzes jaudas», kādas tās izskatās pašlaik un kādas tās varētu būt tuvākajā nākotnē. Skaidrojām jautājumu, vai jaudu patiešām fiziski trūkst, jeb varbūt problēma drīzāk slēpjas apstāklī, ka daļa no tām ir novecojušas un tāpēc dārgas.

Svarīgs personības šarms

Ar lobismu Latvijā nodarbojas daudzas nevalstiskās organizācijas, tomēr ne vienmēr konkrētu ideju lobēšana tiek uztverta pozitīvi.

Investors

Pārtikas cenas var pieaugt

Zemākas ražas atkal var kāpināt pārtikas klontraktu cenas.

Dati

Latvijas eksports sasniedz rekordu

Vispārēja ārējās tirdzniecības nostiprināšanās pasaulē pagaidām veicina arī Latvijas eksporta kāpumu.

Jaunākajā biznesa žurnālā LD:

Juta Strīķe knābs atkal

Diezgan bieži ir jākonstatē, ka ir pārliecība par noteiktu cilvēku vainu kādā nodarījumā, bet pierādījumu trūkums mums neļauj viņus virzīt uz tiesu, atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe. Viņa arī apgalvo, ka vēl neesot izlēmusi – kandidēt vai nekandidēt uz šā biroja vadītāja posteni.

Lai piesaistītu līdzekļus, uzņēmējs sācis kapitāldaļu tirdzniecību pašu «izveidotā biržā».

Projekta autors ir Vladimirs Bičkovskis, kas vairāk pazīstams kā SIA Jelgavas cukurs dibinātājs un nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs. Viņš uzskata, ka pienācis laiks nelielām, elastīgām kompānijām ar daudzskaitlīgām riska jeb investoru kapitāla vietām, kas, no vienas puses, ir uzņēmuma īpašnieki, no otras puses - tās produkcijas pircēji.

Galvenais jau nav ietaupīt

Tikai nupat atgūto finanšu tirgu uzticību ir viegli pazaudēt.

To intervijā DB atzīst Pasaules Bankas Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors Pīters Herolds (Peter Harrold).

Veidojot budžetus nākotnē, atsevišķu resoru izdevumi varētu pieaugt.

To pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā ministri aiz slēgtām durvīm tika iepazīstināti ar 2012.-2014. gada valsts budžetu bāzes izdevumiem, atzina finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), gan uzsverot, ka kopējie valsts budžeta bāzes izdevumi 2012. gadā nepieaugs.

Maz naudas ceļu lāpīšanai

Sniegotā ziema ir «noēdusi» daļu naudas, kas paredzēts ceļu uzturēšanai vasarā, tostarp bedrīšu lāpīšanai.

Investors

Āziju sagaida grūtības

Sabrukums netiek prognozēts, bet negatīvas sekas paliks.

Pašvaldības

Pašvaldības tikušas pie miljona latu algām

Latvija ASV parāda ēnā

Neraugoties uz it kā pozitīvajām ziņām par parāda griestu palielināšanu, situācijai ir tikai pagaidu risinājums, un nav izslēgts, ka jau tuvāko gadu laikā pie šīs problēmas nāksies atgriezties atkal, neraugoties uz to, ka politiķi panākuši vienošanos - nākamo desmit gadu laikā tiks samazināti ASV tēriņi viena triljona ASV dolāru apmērā.

Krievijas baņķieru invāzija Latvijā

Krievijas baņķieru straujā aktivizēšanās pēdējā laikā Latvijas banku tirgū turpināsies, eksperti to vērtē pozitīvi. Šogad Latvijā notikuši jau vairāki darījumi, iespējams, vairāku desmitu miljonu latu apjomā, kuru rezultātā Krievijas izcelsmes kapitāls palielinājis savu ietekmi banku tirgū.

34% darbinieku piedāvāts samazināt atalgojumu, 29% – piedāvāts maksāt algu aploksnē, bet 17% - nodibināt mikrouzņēmumu, liecina CV Online aptauja.

Darba devēji vēl joprojām meklē dažādus veidus, kā «optimizēt» darbaspēka izmaksas. Eksperti norāda, ka uzņēmumi izvēloties vieglāko ceļu, bet arī valdībai esot jādomā, kādēļ tik liels procents darba devēju izvēlās prettiesiskas izmaksu samazināšanas metodes.

Eksperti: valstij laiks samazināt ietekmi airBaltic

Strīdos ap airBaltic Vilis Krištopans saredz daudz politikas, kam nav sakara ar ekonomiku.

Enerģētika

Vaiņodē klusi būvē biogāzes rūpnīcu

Ap vērienīgo biogāzes kompleksu Vaiņodes pagasta Smaidās un Bebriņos norit teritorijas sakopšanas darbi un ceļa izbūve, novēroja DB. Kurš īsti šobrīd ir biogāzes kompleksa īpašnieks, nav zināms. Kompleksu grezno tikai Lietuvas kapitāla tehnoloģisko iekārtu piegādātāja Dotnuvos projektai nosaukums.

ASV slānekļa gāzes ieguves veiksmes stāsts ir iedvesmojis daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienību un Latviju. Izstrādājot pietiekami efektīvas tehnoloģijas, ASV ar savu slānekļa gāzi kļuvusi ne tikai neatkarīga no gāzes importa, bet arī pamatīgi sašūpojusi pasaules gāzes tirgus cenas, kur līdz tam vadošo lomu spēlēja Krievija jeb konkrētāk Gazprom.

Auto apdrošināšana atkal kļūst dārgāka

OCTA un KASKO cenas šogad pakāpeniski pieaugs.

Lauksaimniecība

Zemniekiem netīk arī jaunais piedāvājums

Tā vietā, lai zemniekiem prasītu maksāt 4,7 santīmus par litru dīzeļdegvielas, varētu tikt samazināta beznodokļa degvielas norma.

Izglītība

Āzijas panākumu faktors­ - smags darbs

No Āzijas uzņēmējiem var mācīties darba tikumu un ciešās ģimenes saites.

Pārtika

Pure Food ar zapti uz Dubaiju

Ievārījuma ražotājs Pure Food strādā pie Tuvo Austrumu valstu iekarošanas.