Pakalpojumi

Grāmatveža un mazumtirdzniecības pārdevēja profesijai pēc 20 gadiem prognozē galu

Dienas Bizness,26.03.2015

Jaunākais izdevums

Tehnoloģiju attīstības dēļ pēc 20 gadiem izzudīs tādas profesijas kā grāmatvedis, telemārketinga speciālists vai mazumtirdzniecības pārdevējs, konferencē Kā Latvijas uzņēmējiem celt darba produktivitāti starptautiskajā tirgū prognozēja IBM Latvija biznesa attīstības vadītājs Edijs Tanons.

Viņš atsaucās uz 70 pasaules valstīs veiktu pētījumu, kas ir svarīgs uzņēmumu vadītājiem, plānojot sava biznesa attīstību nākotnē, informē IBM pārstāve Inese Sustriņa.

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kristaps Soms uzsvēra, ka tautsaimniecības attīstība balstās uz inovāciju priekšrocībām un augstu pievienoto vērtību.

«Šobrīd darbaspēka izmaksas Latvijā palielinās un demogrāfiskā situācija ir ne visai iepriecinoša, tādēļ EM prioritātes ir inovāciju sekmēšana, atbalsts uzņēmēju izaugsmei un inovatīvu uzņēmumu izveidei,» teica Soms.

Viņaprāt, uzņēmējiem vairāk būtu jāsadarbojas ar zinātnisko sektoru, lai ieviestu savā darbībā jaunākos zinātnes sasniegumus, kas savukārt ļautu palielināt darba ražīgumu. «Tikai gudri augot, mēs varam vairot savu labklājību,» piebilda EM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmumā IBM Latvia mainās vadība

Dienas Bizness,14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija IBM ir iecēlusi par IBM Latvia vadītāju Ediju Tanonu – viņš šajā amatā nomainīs Uģi Eriņu, kurš savu karjeru turpinās ārpus IBM, sacīts otrdien izplatītajā kompānijas paziņojumā presei.

Savā jaunajā amatā Tanons būs atbildīgs par visām ar klientu apkalpošanu saistītajām aktivitātēm, kas aptver visu IBM produktu un pakalpojumu portfeli.

IBM iecēlusi Kržistovu Bulaževski par IBM struktūrvienību vadītāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bulaževskis vairāk nekā 20 gadu ieņēmis vadošus amatus IBM struktūrvienībās Polijā un Baltijas reģionā.

«Līdz ar izmaiņām uzņēmuma „IBM Latvia” vadībā ir noslēdzies viens attīstības posms. Tagad ir pienācis laiks vēl straujākai izaugsmei, kas ļaus uzņēmumam stiprināt savas pozīcijas Latvijā,» komentēja Tanons. «Es izmantošu visu līdzšinējo uzkrāto pieredzi, lai IBM saglabātu un palielinātu savu vadošo lomu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas informācijas tehnoloģiju tirgos,» teica Bulaževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā». Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

«Runājot ar Latvijas uzņēmumiem, jūtam lielu interesi, bet vienlaicīgi arī izpratnes trūkumu par to, tieši kā izmantot savā rīcībā esošos datus, lai labāk izprastu gan savus klientus, gan arī uzņēmuma iekšējos procesus, un uzlabotu biznesa rezultātus,» stāsta A/S Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25. martā, plkst. 15:30 Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, Ūdens ielā 6, Rīgā norisināsies biznesa analītikas konference «Kā Latvijas uzņēmējiem celt darba produktivitāti starptautiskajā tirgū», pastāstīja pasākuma rīkotāja IBM Latvija pārstāvis.

Konferencē piedalīsies ietekmīgi pašmāju un ārvalstu eksperti, kuri stāstīs par jaunākajiem analītikas rīkiem biznesā, efektīvu mārketingu digitālajā pasaulē, kā arī biznesa nākotnes paredzēšanu un inovācijām.

Pasākumu atklās IBM Latvija pārstāvis Edijs Tanons, bet uzrunu teiks Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

IBM Analītikas programmatūras tehniskais eksperts Martijns Vircs stāstīs par kvalitatīvu biznesa datu plānošanu un analizēšanu, kas ir pamatnosacījumi precīzākai biznesa nākotnes paredzēšanai.

Savukārt IBM Eiropas servisa mārketinga direktors Ronalds Veltens izklāstīs tēmu «No digitālā mārketinga uz mārketingu digitālajā pasaulē».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IBM Latvija lielu akcentu ir paredzēts likt uz analītiku

Tā DB pastāstīja IBM Latvija vadītājs Edijs Tanons, kurš šajā amatā stājās pavasarī, kad kompānijas vadītāja krēslu atstāja ilglaicīgais vadītājs Uģis Eriņš. «Katram cilvēkam ir savi priekšstati par vadību,» sacīja E. Tanons. Viņš pozitīvi vērtē U. Eriņa paveikto. Vadības izmaiņas varētu būt redzamas kompānijas aktivitāšu ziņā, jo katram vadītājam ir savs redzējums. E. Tanons pauda cerības, ka kompānijas pieaugums šogad varētu būt padsmit procentu apmērā, bet dubultots trīs gadu laikā. Arī komunikācijas jomā uz ārpusi IBM turpmāk būs aktīvāks nekā iepriekšējos gados. Tas ir skaidrojams ar to, ka iepriekš kompānija vairāk orientējās uz korporatīvo segmentu, taču laiki mainās. Šobrīd cilvēki diezgan daudz informācijas uzzina no sociāliem tīkliem, lasot presi, db.lv, kas vieš izmaiņas arī kompāniju produktu portfeļos un komunikācijas jomā, pamatoja E. Tanons. IBM Latvija turpmāk fokusēsies uz nozares aktualitātēm – mākoņskaitļošanu, biznesa analītiku, sociālo kopdarbību un mobilajiem risinājumiem. «Tieši analītika Latvijas tirgū ir vajadzīga visvairāk,» pārliecību pauda E. Tanons, vēršot uzmanību uz to, ka datus ir nepieciešams analizēt daudzās tautsaimniecības nozarēs. Plānots darbā pieņemt arī jaunus darbiniekus. Jāatgādina, ka pavasarī DB sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkoja konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā», kurā tika secināts, ka pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hibrīddarbs: nez vai varēsim laist "oldskūliņā"

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors,09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem pēc noteiktām pazīmēm šobrīd ir pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par savu klientu darījumiem, kas ir pretrunā ārpakalpojumu grāmatvežu ētikai

Tā norāda Anna Braķe, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma SIA Bendikas kantoris Plus valdes locekle.

Viņasprāt, tas radīs papildu administratīvo un finanšu slogu, turklāt pazīmes ir neskaidras, izplūdušas un viegli interpretējamas. «Lai nodrošinātu šo darījumu izvērtēšanu, man jāalgo vēl trīs cilvēki. Principā valsts pārvalde savas funkcijas ir pārlikusi uz ārpakalpojuma grāmatvežu (arī juristu, nodokļu konsultantu, zvērinātu revidentu u.c.) pleciem,» spriež A. Braķe. Arī Orients Audit & Finance zvērinātā revidente un valdes locekle Natālija Zaiceva teic, ka nav izvirzīti konkrēti kritēriji, līdz ar to grāmatvedis nevar objektīvi izvērtēt darījuma «aizdomīguma» pakāpi. «Labs grāmatvedis ir uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja uzticības persona, līdzīgi kā ārsts. Tāpēc ziņot par klienta darījumiem ir pret grāmatveža profesionālo ētiku, jo uzticamība un profesionalitāte ir tas, ko grāmatvedis pārdod kā savu pakalpojumu. Mūsu komandas skatījumā grāmatvedis ir cilvēks, kas uzņēmējdarbībā iet roku rokā ar uzņēmuma vadītāju, un tikai tādā gadījumā uzņēmums var plaukt un attīstīties. Jāsaprot arī to, ka grāmatvedis vēl pirms sadarbības līguma parakstīšanas izvērtē uzņēmumu un saprot, vai vēlas ar to strādāt. Taču, protams, šeit mēs neejam galējībās, kur runa būtu par narkotikām vai ieroču tirgošanu. Skaidrs, ka grāmatvedim nav jāstrādā ar šīm melnajām nozarēm un ir jāziņo par šādiem darījumiem. Mēs savā uzņēmumā pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbību ar jaunu klientu veicam riska izvērtēšanas procedūras, apkopojot maksimāli pieejamo informāciju par potenciāla klienta darbību, tādā veidā jau daļēji izslēdzot nepieciešamību ziņot par aizdomīgiem darījumiem nākotnē,» stāsta N. Zaiceva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Uzņēmēji konferencē varēs uzzināt par biznesa analītiku un jaunākajām tehnoloģijām šajā jomā

Žanete Hāka,05.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā.

Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muļķīgi IT piedāvājumu noraidīšanas iemesli rada jautājumus par nekompetenci vai ļaunprātību .

Iepirkumos visvieglāk ir pasūtīt kaut ko taustāmu un vienkāršu, piemēram, nevajadzētu būt lielām problēmām pasūtīt krūzītes. Šajā jomā galvenais būtu izdomāt, kādas krūzītes pircējs vēlas saņemt, nosakot krāsu un kvalitātes latiņu. Citādi ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomas iepirkumos, jo pasūtīt jaunas informācijas sistēmas izstrādi nav viegli, turklāt cilvēku zināšanu līmenis valsts pārvaldē šajā jomā atšķiras kā diena pret nakti, kas nekad nesatiekas.

Ik pa laikam publiskajā telpā izskan interesanti iepirkumi un uzņēmumu piedāvājumu noraidīšanas iemesli, kas rada jautājumus, vai tā ir nekompetence vai apzināta ļaunprātība. Vairāku gadu garumā DB ir atspoguļojis reizēm tik absurdus pretendentu atraidīšanas iemeslus. Viens no spilgtākajiem bija vienas valsts iestādes iepirkums, kurā uzņēmuma piedāvājums tika diskvalificēts, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana». Tas, ka IBM Latvija īpašnieks ir ASV korporācija IBM World Trade ar vairāku miljardu apgrozījumu gadā, valsts iestādei, izrādās, bija pārsteigums! Šobrīd ar interesantu atraidīšanas iemeslu datu centru iepirkumā izcēlusies VARAM pakļautības iestāde Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kuras vadītājs šobrīd ir no Veselības ministrijas pārceltais Rinalds Muciņš. Vēl pāris mēnešus iepriekš viņš DB solīja «ārstēt» IT jomas kaites, bet šobrīd vairāk ir redzams, ka, ilgus gadus pavadot valsts pārvaldē, viņš ir iemācījies «pareizi» atrakstīties, atbilstoši likumdošanai, bet iedziļināšanās IT jomas jautājumos ir izpalikusi. Ļoti ceru, ka maldos. No vienas puses, ir saprotama VRAA vēlme turpināt sadarbību ar uzņēmumu, kurš šāda veida pakalpojumus sniedz šobrīd, tomēr, no otras puses, cita uzņēmuma iesniegto piedāvājumu noraidīt tikai tāpēc, ka klienta atsauksmēs 2005.gads sajaukts ar 2015.gadu, ir, mēreni sakot, dīvains.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens veiksmīgs uzņēmējs interesējas par to, kā paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti un palielināt pārdošanu, vienlaicīgi izprotot un paredzot klientu vēlmes un uzvedību. Novitātes mārketingā un pārdošanā - kognitīvā skaitļošana, kas identificē veiksmīgākās iespējas, lai paaugstinātu biznesa efek-tivitāti, reizē nodrošinot pārdošanas rentabilitāti.

Par to, kā efektīvi izmantot jaunākos kognitīvās skaitļošanas rīkus, kas maina mārketingu un pārdošanu, dažādu nozaru eksperti ar vienkāršiem un uzskatāmiem piemēriem pastāstīs IBM Business Connect Riga 2016 konferencē 19.maijā, kurai reģistrēties iespē-jams šeit : https://www.registration.lv/ibmBusinessconnect2016

Izprast un pielietot datus

Mūsdienu konkurences apstākļos atbildīgs uzņēmējs nevar nodarboties ar minēšanu. Veiksmīgus un pārdomātus biznesa lēmumus var palīdzēt pieņemt kognitīvā skaitļošana, kas spēj analizēt milzīgu informācijas apjomu un saskatīt attiecības starp datiem. Izpratne par klientu vēlmēm un ekspektācijām sniedz priekšrocību sagatavot individualizētus piedāvājumus lojālajiem klientiem, personalizēt uzņēmuma pakalpojumus. Un tā nav tāla nākotne, kognitīvās ēras informāciju tehnoloģiju novitātes savā uzņēmējdarbībā jau veiksmīgi izmanto dažādu nozaru vadītāji Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikro, mazajos un vidējos uzņēmumos bieži to īpašnieki, vadītāji un grāmatveži ir cilvēki orķestri, un laiks ir nauda teju tiešā vārda nozīmē. Noteiktā laikā var kaut ko nopelnīt vai cīnīties ar birokrātiskām procedūrām, papīru ķīpām, liekiem tēriņiem un nenopelnīt.

Pieredzē, kā vienkāršot iekšējos procesus uzņēmumā, lai vairāk laika un līdzekļu paliek biznesa attīstībai, dalās finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein valdes locekle Signe Kalniņa.

Saīsiniet un vienkāršojiet avansa norēķinu procedūru

Ikvienam uzņēmumam mēdz būt dažādi tēriņi – biroja vajadzībām, klientu attiecību veidošanai (ziedi, dāvanas, pusdienas vai vakariņas, reprezentācijas materiāli), komandējumiem, ceļa izdevumiem, dāvanām.

Šādos brīžos bieži nepieciešams avanss, kura izsniegšana ir visai birokrātisks process. Kā WestStein nule noskaidroja Kantar TNS veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā, tad vairumā gadījumu (34,3%) avanss tiek pārskaitīts uz darbinieka kontu vai izsniegti skaidrā naudā (13,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai; Latvija sākuma pozīcijā un iespēju šajā jomā ir daudz , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki lēmumi tiek pieņemti, lai arī atskaites reizēm ir kaitinošas, tomēr tās ir nepieciešamas, tā Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkotajā konferencē «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā» paskaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska. Mūsdienās dati ir visapkārt, ko ikdienā iedzīvotāji izmanto lēmumu pieņemšanā un notikumu prognozēšanā. Arī uzņēmumi analizē procesus.

Tiem jautājumu spektrs ir dažāds – sākot no izejvielu iegādes līdz rūpnīcu pārdošanai un jaunu tirgu apguvei. Arī valdība kā aktīvs ekonomikas dalībnieks pieņem lēmumus par budžetu, veido dažādas prognozes nodokļu jomā un izskata citus jautājumus. Ekonomikā pēdējos 20 gados bija vērojami pārkaršanas draudi, ko spilgti apliecināja dažādi makroekonomiskie rādītāji, kas, diemžēl, tika ignorēti un virziens «gāzi grīdā» sevi neattaisnoja. Treknajos gados tērējām krienti vairāk nekā nopelnījām, atgādina A. Rutkovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperts: Kibernoziedznieki darbojas līdzīgi kā bizness

Žanete Hāka,28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien šķiet, ka datu drošības jautājumi attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, tendences ir globālas, taču tā nav, šī joma attiecas arī uz privātpersonām un caur mūsu privātajiem datiem apdraudējums rodas arī uzņēmumiem, kuros strādājam, Dienas Biznesa konferences Biznesa datu drošība atklāšanā sacīja IBM Latvija Lielo klientu pārdošanas vadītājs Raimonds Bricis.

Kibernoziedznieki darbojas līdzīgi kā bizness, viņi izvērtē, cik daudz resursu bus jāiztērē uzbrukumam, un kāds labums no tā tiks iegūts, un vairs nav tāda situācija, ka uzbrūk visam pēc kārtas, skaidro IBM Latvija pārstāvis.

Pašreiz aktīvākie uzbrucēji kompāniju datiem ir organizētas grupas un valdības, kuras mēģina piekļūt arī datiem Latvijā, uzsver eksperts.

R. Bricis piebilst, ka kibernoziedznieku ieguvumi kļūst aizvien lielāki, un līdz ar to uzņēmumu zaudējumi arī ir lielāki.

Tradicionālās aizsardzības sistēmas vairs nepalīdz, melnajā tirgū pieprasījums aug pēc privātiem datiem, savukārt tas samazinās pēc epastu pārvaldes vai līdzīgas informācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Notiks konference IKT nozares ilgtspējīga attīstība

Dienas Bizness,24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Tehnoloģiju (IKT) nozares ilgtspējīgu attīstību, laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar DEAC un IBM 2015. gada 26. novembrī organizē konferenci — diskusiju, kas apvieno attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm un problēmām.

Mērķa auditorija – IKT nozares profesionāļi, uzņēmumu vadītāji.

Konferences mērķis- panākt plašu rezonansi sabiedrībā un vērst sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas šobrīd būtiski IKT uzņēmumiem:

- valsts atbalsts IKT nozarei, darbs pie pasūtītāja kompetences un motivācijas;

- IT projektu savietošana resoru līmenī;

- iepirkumi;

- darba spēks, izglītība;

- IT pakalpojumu eksports.

Konferences dalībnieki runās par informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā; par Startup vidi Latvijā; par Izraēlas pieredzi: Akseleratori – atbalsts startup ekosistēmai; par Latvijas līdzšinējo pieredzi, izaicinājumiem Startup jomā; par IKT lomu tautsaimniecībā un publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra Dridex, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

«Pēc vairākiem klusuma mēnešiem Dridex ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, tādām kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,» norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. «Dridex citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.»

Dridex ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai ar roku pildītu visus procesus, kas ir nepieciešami, lai pa durvīm ievestu jaunu klientu, to var izdarīt automātiski; tehnoloģija ir kalps, nevis kungs

Kā neaiziet pa «Kodak taku», pieredzē dalās kompānijas Practice Ignition (Austrālija) grāmatvedības un stratēģisko partnerību vadītājs Trents Maklarens (Trent McLaren). Rīgā viņš viesojās ikgadējā Grāmatvedības forumā.

Fragments no intervijas:

Jūsu kompānijas nosaukums ar vēsti par proaktīvu piešķilšanu itin labi piestāvētu mafinu ceptuvei vai kafijas grauzdētavai. Kā tas raksturo jūsu biznesu un grāmatvedību?

Pilnīgi iespējams, ka tas piestāvētu mafiniem, bet mūsu gadījumā tas nozīmē jaunas jaudas piešķilšanu jūsu darbam, konkrēti – grāmatvedībai. Nosaukums atspoguļo to, ko mēs mēģinām darīt ar grāmatvedību globālā mērogā.

Tā kā jūs neesat «Smits-un-kaut-kas», tad acīmredzot jums ir kaut kas jauns sakāms. Bet vai jūs esat kādas tendences līderi, vai arī jūs sekojat kādai tendencei?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrotīkla attīstībā jāiet līdzi laikam

Sandris Točs, speciāli DB,10.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunā UIN režīma ieviestās pārmaiņas uzņēmumu ikdienā

Ieva Aizsila, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore,03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam; grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatvedības programmās iestrādāti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi no nākotnes vīzijas pārtapuši realitātē, un tos ikdienas darbā izmanto jau 8% Latvijas uzņēmumu, kamēr vēl 24% meklē piemērotāko programmu, kas atvieglos grāmatveža darbu.

Tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka visaktīvāk jaunās iespējas izmanto grāmatveži uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus.

Grāmatvedības programmu izstrādātājiem savos produktos integrējot aizvien vairāk MI rīku, pakāpeniski pieaug to lietotāju skaits. Šobrīd pieejami risinājumi lielākoties atvieglo dažādu rutīnas darbu veikšanu, piemēram, automātiski nolasot un apstrādājot informāciju no e-rēķiniem, modelējot naudas plūsmu dažādos biznesa attīstība scenārijos vai sagatavojot dažādas atskaites. Prasmīgi izmantoti, tie spēj atslogot grāmatvežus, tādēļ progresīvākie uzņēmumi ar MI palīdzību risina kvalificētu grāmatvežu trūkuma problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grāmatveži vēl joprojām strebj nodokļu reformas seku putru

Daiga Laukšteina,12.03.2019

«Vairākkārt esmu teikusi, ka tas nestrādās un nesīs milzīgu apgrūtinājumu gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam arī deviņu mēnešu laikā vajadzēja ieviest ačgārno aprēķina metodi,» sašutumu neslēpj Lienīte Caune, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī grāmatveži ar jauno algas aprēķināšanas kārtību jau apraduši, viņi vēl joprojām strebj nodokļu reformas seku putru; prognozē jaunu neskaidrības vilni.

«Karstais kartupelis» ir saistīts ar fizisko personu sociālo spriedzi, kuras iesniedza savas privātās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarācijas ar cerību atgūt pārmaksāto nodokli, nevis kļūt par nodokļu parādniekiem.

«Vairākkārt esmu teikusi, ka tas nestrādās un nesīs milzīgu apgrūtinājumu gan grāmatvežiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), kam arī deviņu mēnešu laikā vajadzēja ieviest ačgārno aprēķina metodi,» sašutumu neslēpj Lienīte Caune, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja.

Nenogatavināta nodokļu skalai

Pirms nodokļu reformas VID visiem strādājošajiem gada laikā piemēroja vienādu neapliekamo minimumu, taču pārmaiņu ietvaros mainīta neapliekamā minimuma piemērošanas kārtība un apmērs. No 2018. gada darbavietā darba samaksai tiek piemērots VID prognozētais neapliekamais minimums. Atsevišķos gadījumos, kad ienākumi bijuši mainīgi, iespējama situācija, ka VID prognozētais neapliekamais minimums ir noteikts lielāks, proti, nodokļos gada laikā maksāts mazāk nekā nepieciešams. Tādā gadījumā, gadam noslēdzoties, var nākties piemaksāt trūkstošo IIN. Tas var notikt, piemēram, ja gada laikā ir ievērojami palielinājušies personas ieņēmumi, tā atgriezusies no bērna kopšanas atvaļinājuma vai darba gaitas ir sāktas nesen. Turklāt katram pašam ir jāseko līdzi saviem ienākumiem. Ja tie ir mainīgi, ikviens, izmantojot savu EDS kontu, jau savlaicīgi var novērst papildu nodokļa maksājumu. Lai arī puto neizpratnes vilnis, VID informē, ka no grāmatvežu puses nekādu pastiprinātu pretreakciju nav novērojis. Par šo tematu tiek jautāts tikpat daudz, cik par citiem. Tomēr, iespējams, tas tāpēc, ka VID vaina te maza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur var atrast informāciju par atalgojumu, un kā to izvērtēt?

Anta Praņēviča, “Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante,22.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijas spēja paņemt savu ārvalstu investīciju pīrāga daļu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa,05.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās ekonomikas izaugsme pastiprinās, un tas ir pamats ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu pieaugumam pasaulē. Tomēr gaisā joprojām virmojošā politisko procesu nenoteiktība neļauj strauji uzlaboties investoru noskaņojumam.

Neskatoties uz noturīgajām ĀTI ieplūdēm Latvijā pēckrīzes periodā, globālā integrācija investīciju jomā Latvijai vēl ir vāja.

Lai Latvija arī turpmāk spētu paņemt savu ĀTI daļu, konkurencē Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) reģionā bez valsts izaugsmes potenciāla nozīmīgi ir arī strukturālie aspekti.

2016. gadā pasaulē pēc būtiska ĀTI pieauguma gadu iepriekš bija vērojams kritums, tomēr ieplūdes saglabājās nedaudz virs pēckrīzes perioda vidējām plūsmām. Protekcionisma pieauguma un vājas globālās tirdzniecības gaisotnē vēl jo svarīgāka kļūst klātbūtne vēlamo noieta tirgu tuvumā.

2016. gadā TOP3 ĀTI saņēmējvalstis pasaulē bija ASV, Lielbritānija un Ķīna. Turklāt ASV un Ķīna savas pozīcijas saglabā jau četrus gadus pēc kārtas. Nemainīgā investoru interese liecina par šo lielo ekonomiku pievilcību, neskatoties uz svārstībām globālajā ekonomikas un politiskajā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Microsoft Latvia vadītāju Ēriku Eglīti

Lelde Petrāne,08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo trīs gadu laikā ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald's attīstībā Latvijā investēs ap pieciem miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA stāsta daudznozaru uzņēmumu grupas Hili Ventures, kuras meitasuzņēmums Premier Capital Baltijas valstīs, Grieķijā un Maltā pārvalda ātrās ēdināšanas ķēdi McDonald's, vadītājs Melo Hili.

Viņš norāda, ka viena no būtiskākajām lietām šogad bija jaunā McDonald's atvēršana Kārļa Ulmaņa gatvē, Rīgā.

«Tāpat šogad Latvijā turpinām ķēdes sagatavošanu pašapkalpošanās kiosku ieviešanai. Patlaban šādi kioski atrodas divās no McDonald's ķēdes vietām Latvijā,» atzīmē Hili.

Viņš piebilst, ka šobrīd šis kiosku projekts ir testa režīmā. Taču nākamā gada laikā plānots tos ieviest visās McDonald's vietās Latvijā.

Kā ziņots, McDonald's attīstībā Baltijas reģionā šogad plānots ieguldīt aptuveni 4,6 miljonus eiro.

Hili skaidroja, ka Igaunijā šogad nekādas ievērojamas izmaiņas McDonald's ķēdē nav plānotas, bet Lietuvā šogad ir atvērta viena jauna vieta, kā arī plānots atvērt vēl divas. Tikmēr Latvijā šogad ir atvērta viena jauna McDonald's ēstuve, kas darbojas Kārļa Ulmaņa gatvē.

Komentāri

Pievienot komentāru