Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā.

Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai; Latvija sākuma pozīcijā un iespēju šajā jomā ir daudz , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki lēmumi tiek pieņemti, lai arī atskaites reizēm ir kaitinošas, tomēr tās ir nepieciešamas, tā Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkotajā konferencē «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā» paskaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska. Mūsdienās dati ir visapkārt, ko ikdienā iedzīvotāji izmanto lēmumu pieņemšanā un notikumu prognozēšanā. Arī uzņēmumi analizē procesus.

Tiem jautājumu spektrs ir dažāds – sākot no izejvielu iegādes līdz rūpnīcu pārdošanai un jaunu tirgu apguvei. Arī valdība kā aktīvs ekonomikas dalībnieks pieņem lēmumus par budžetu, veido dažādas prognozes nodokļu jomā un izskata citus jautājumus. Ekonomikā pēdējos 20 gados bija vērojami pārkaršanas draudi, ko spilgti apliecināja dažādi makroekonomiskie rādītāji, kas, diemžēl, tika ignorēti un virziens «gāzi grīdā» sevi neattaisnoja. Treknajos gados tērējām krienti vairāk nekā nopelnījām, atgādina A. Rutkovska.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

IBM Latvija lielu akcentu ir paredzēts likt uz analītiku

Tā DB pastāstīja IBM Latvija vadītājs Edijs Tanons, kurš šajā amatā stājās pavasarī, kad kompānijas vadītāja krēslu atstāja ilglaicīgais vadītājs Uģis Eriņš. «Katram cilvēkam ir savi priekšstati par vadību,» sacīja E. Tanons. Viņš pozitīvi vērtē U. Eriņa paveikto. Vadības izmaiņas varētu būt redzamas kompānijas aktivitāšu ziņā, jo katram vadītājam ir savs redzējums. E. Tanons pauda cerības, ka kompānijas pieaugums šogad varētu būt padsmit procentu apmērā, bet dubultots trīs gadu laikā. Arī komunikācijas jomā uz ārpusi IBM turpmāk būs aktīvāks nekā iepriekšējos gados. Tas ir skaidrojams ar to, ka iepriekš kompānija vairāk orientējās uz korporatīvo segmentu, taču laiki mainās. Šobrīd cilvēki diezgan daudz informācijas uzzina no sociāliem tīkliem, lasot presi, db.lv, kas vieš izmaiņas arī kompāniju produktu portfeļos un komunikācijas jomā, pamatoja E. Tanons. IBM Latvija turpmāk fokusēsies uz nozares aktualitātēm – mākoņskaitļošanu, biznesa analītiku, sociālo kopdarbību un mobilajiem risinājumiem. «Tieši analītika Latvijas tirgū ir vajadzīga visvairāk,» pārliecību pauda E. Tanons, vēršot uzmanību uz to, ka datus ir nepieciešams analizēt daudzās tautsaimniecības nozarēs. Plānots darbā pieņemt arī jaunus darbiniekus. Jāatgādina, ka pavasarī DB sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkoja konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā», kurā tika secināts, ka pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai.

Līdzīgi kā citur pasaulē, arī Latvijā finanšu tehnoloģijas ir pievilcīga joma, kur ieviest nozīmīgus jauninājumus; pēdējā gada laikā te turpinājuši attīstīties esošie uzņēmumi, kā arī radušies vairāki jauni projekti, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Visstraujākie attīstības tempi finanšu tehnoloģiju jomā šobrīd Latvijā vērojami tieši savstarpējās kreditēšanas platformu nozarē. Divu vietējo savstarpējo aizdevuma platformu – Twino un Mintos – rezultāti jau šobrīd ir vērā ņemami Eiropas līmenī. Tagad var apgalvot, ka Latvija šogad kļūs par otro lielāko valsti Eiropā uzreiz aiz Lielbritānijas, vērtējot pēc finansēto kredītu apmēra caur savstarpējās kreditēšanas platformām,» saka Jevgeņijs Kazaņins, savstarpējo aizdevumu platformas Twino vadītājs. Banku izrakstu apstrādes automatizācijas risinājuma izstrādātāja Nordigen līdzīpašnieks Rolands Mesters piekrīt tam, ka pirmais finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vilnis sākās ar aizdevēju platformām. Lielākā inovācija bija saistīta tieši ar savstarpējo aizdevumu platformām, piemēram Mintos, Twino. «Latvijā ir ļoti daudz labu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu piemēru, un ar katru gadu to ir arvien vairāk. Domāju, ka nākamais vilnis būs datu analītikā un mākslīgā intelekta risinājumos – šobrīd tur darbojamies mēs un Toneboard, bet redzam, ka ir vairāki mazi projekti, kas plāno izmantot mākslīgo intelektu datu analītikā. Paralēli šim milzīga niša ir drošība, kur inovatīvākais startup ir Notakey,» vērtē R. Mesters. J. Kazaņins izceļ arī divus vietējos spēlētājus maksājumu jomā – Swipe un Monea. Viņa skatījumā inovācijas maksājumu apstrādē ir svarīgs virziens finanšu tehnoloģiju jomā un cer, ka arī turpmāk šajā nozarē Latvijā parādīsies arvien vairāk jaunu spēlētāju. «Līdzīgi kā savstarpējā kreditēšanā, arī maksājumu jomā Latvijā ir pieejams pietiekami daudz augstas raudzes speciālistu, kas ir lielisks priekšnosacījums, lai radītu Eiropas līmenī konkurētspējīgus uzņēmumus,» uzskata J. Kazaņins.

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

2024. gada 16. un 17. maijā Rīgā notiks Baltijā vērienīgākā zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozares konference “Deep Tech Atelier 2024”, kas sestajā tās norises reizē izcels bio un kosmosa tehnoloģijas un inovatoriem būtiskus jautājumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizētajā pasākumā jau trešo reizi iekļauta arī Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) diena, kas izcels uzņēmējdarbības un komercializācijas jautājumus.

Vairāk nekā 1000 dalībnieki divās konferences dienās piedalīsies dažādās starptautisku lektoru prezentācijās, diskusijās, klausīsies jaunuzņēmumu prezentācijas (Start-up Demo), dzirdēs ārvalstu investoru piedāvājumus un apgūs jaunas prasmes praktiskās darbnīcās. Būtiska konferences daļa atvēlēta B2B sesijām, jo jaunu kontaktu veidošana un tīklošanās ir svarīga jaunu sadarbību veidošanai, iesākto projektu attīstībai un ideju apmaiņai. Konferencei īpaši gatavojas arī Latvijas jaunuzņēmumi, kuriem būs pieejamas pitch jeb sevis prezentēšanas sesijas un virtuālais Expo.

WMS (Warehouse Management System jeb noliktavas vadības sistēma) ir programma noliktavas biznesa procesu automatizācijai. Sistēma ļauj kontrolēt, optimizēt un automatizēt visus galvenos procesus noliktavā – preču pieņemšanu, izvietošanu un uzglabāšanu, komplektēšanu un iepakošanu, nosūtīšanu, kā arī inventarizāciju. WMS būtiski ietaupa laiku, kas noliktavas darbiniekam nepieciešams ikdienas darba veikšanai, turklāt samazina cilvēka pieļauto kļūdu faktoru, kas savukārt līdz minimumam samazina kļūdu radītās izmaksas.

Noliktavas vadības sistēmas priekšrocības

Noliktavas telpu optimizācija

WMS izmanto algoritmus, kas palīdz izvēlēties visoptimālāko vietu preču izvietošanai. Šie algoritmi ņem vērā izmērus, svaru un citus parametrus, kas noliktavas telpas ļauj izmantot racionāli.

Reāllaika krājumu pārskatāmība

Vācot datus un izmantojot svītru kodu skenerus, noliktavas vadības sistēma sniedz informāciju par noliktavas krājumiem reāllaikā.

Inventarizācijas izmaksu samazināšana

Pateicoties sistēmai, regulāras inventarizācijas var veikt, netraucēti turpinot noliktavas darbību- izmantojot skenerus, būtiski samazinās inventarizācijas laiks un izmaksas.

Latvijas nozīmīgākā ikgadējā startup un tehnoloģiju konference TechChill šovasar sadarbosies ar leģendāro mūzikas festivālu Positivus un tā laikā notiks konferences vasaras sesija

Tās laikā dalībniekiem būs iespēja atpūsties un smelties iedvesmu TechChill Summer Hub teltī, apvienojot mūzikas, mākslas un tehnoloģiju pieredzi vienā pasākumā. TechChill vasaras teltī būs iespēja iepazīties ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem no Baltijas valstīm, dzirdēt iedvesmojošas runas un diskusijas, kā arī notiks prezentēšanas skola un ideju sacensības.

«Festivāls ir kļuvis par nozīmīgu notikumu, kas spēj pulcēt progresīvāko Baltijas sabiedrības daļu un, ja runājam par saturu, jau sen ir izaudzis ārpus mūzikas robežām un kalpo kā laba platforma, lai iepazīstinātu cilvēkus klātienē ar jaunumiem dažādās jomās, jo festivāla apmeklētāji ir atvērti un gatavi veltīt laiku un uzmanību, lai uzzinātu ko jaunu. Startup kompānijām tā ir izcila iespēja satikt klātienē savus esošos un nākotnes klientus, lai uzrunātu šo milzīgo auditoriju – pārliecinātu un testētu idejas klātienē,» teic Andis Zusts, viens no Positivus festivāla organizatoriem.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Šā gada 3.martā Rīgā, LU Dabaszinātņu Akadēmiskajā centrā, notiks starptautiska konference Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam, kurā pulcēsies dažādu nozaru speciālisti un eksperti.

Konferences saturiskais ietvars veidots tā, lai sniegtu plašu un daudzpusīgu ieskatu par to, kas ir stratēģiskā domāšana, kā to efektīvi izmantot biznesa un valstiski svarīgu mērķu sasniegšanai. Konferencē tiks apskatīta arī problēmu risināšana no radošā skatupunkta – ko valsts un bizness var mācīties no kultūras, mākslas un sporta disciplīnām.

«Ar konferences starpniecību mēs vēlamies mudināt domāt plašāk, skatīties tālāk un būt drosmīgākiem lēmumos,» saka komunikācijas eksperte un konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatore Antra Bork-Ržečicka.

Apvienojot SIA BITI zināšanas un PwC globālo pieredzi, Latvijā nodibināts informācijas tehnoloģiju konsultāciju uzņēmums PricewaterhouseCoopers Information Technology Services SIA jeb PwC ITS, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šī uzņēmuma izveide ir nākamais solis PwC informācijas tehnoloģiju pakalpojumu attīstībā Latvijā, vienlaikus paplašinot klientu portfeli Baltijā, kā arī Centrālajā un Austrumeiropā.

«Tehnoloģiju lomu biznesā pieaug, un mēs saprotam, ka tālredzīga priekšrocību izmantošana var celt gan efektivitāti, gan pavērt ievērojamas inovāciju iespējas. PwC globālās zināšanas un izcilības centru pieejamība padara mūs par uzticamiem un ērtiem projektu partneriem Latvijā,» ir pārliecināta Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC valdes priekšsēdētāja.

«Tehnoloģijas biznesā aplūkojam kontekstā ar kopējiem uzņēmuma mērķiem un procesiem, tāpēc varam palīdzēt visdažādāko nozaru uzņēmumiem izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas tieši viņu konkrētajā situācijā. Piemēram, mazināt kiberdrošības riskus, ko veicina dramatiski pieaugošā informācijas pieejamība un vispārējā tehnoloģiju attīstība. Mūsu komanda piedāvās IT intensīvus risinājumus, kā arī palīdzēs efektīvi un gudri izmantot pieejamos datus, kā arī kvalitatīvi tos novērtēt,» uzsver PwC ITS valdes loceklis Ēriks Dobelis.

airBaltic piesaista 200 milj. eiro obligācijās; varēs īstenot iecerēto biznesa plānu; pavērs iespējas citām Latvijas kompānijām

To trešdien sarunā ar Dienas Biznesu norādīja Latvijas nacionālas lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, izbaudot savu slavas mirkli un aizrautīgi stāstot par investīciju piesaistes procesu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Nu, tad klājiet tik vaļā! Šai vajadzētu būt lielai dienai uzņēmuma vēsturē.

Jā, mēs strādājām ļoti smagi, lai līdz tai nonāktu. Emitēt obligācijas mūsu situācijā nebija viegli. Vispirms ir nepieciešams kredītreitings, ko saņēmām no Standard & Poor’s (BB-). Tas bija iepriekšējo gadu darba rezultāts. Tad bija nepieciešams sagatavot informāciju potenciālajiem pircējiem. Bija arī nepieciešams, lai bankas atzītu, ka ir iespēja (veiksmīgi) veikt emisiju. Beigās bija jārīko investīciju prezentācijas tūre, ejot pie investoriem un ar viņiem runājot. Mums bija ļoti intensīva tūre – sākām piektdien Tallinā, pirmdien bijām Londonā, otrdien – Frankfurtē, trešdien – Cīrihē un Ženēvā, ceturtdien lidojām uz Viļņu un Rīgu un piektdien – uz Helsinkiem. Tas darbojas šādi: jūs sākat astoņos no rīta un beidzat pēc pusnakts prezentējot, prezentējot, prezentējot. Šajā tūrē mēs faktiski runājām ar pasaules kapitālu, visiem galvenajiem fondiem un bankām. Mēs prezentējam, bet viņi izlemj, vai ticēt mums, ka varēsim obligācijas dzēst, jo tās ir nenodrošināts (finanšu) instruments. Pasaule ticēja, pieprasījums pārsniedza piedāvājumu, un mēs veicām 200 milj. eiro vērtu obligāciju emisiju.

Pēc šī gada Eiropas čempionāta rīkošanas nākamgad Jūrmalā netiks sperts nākamais solis uz priekšu un Pasaules kausa etaps tur netiks organizēts, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis.

Augustā Jūrmalā notika Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) rīkotais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kur zeltu ieguva Riodežaneiro olimpisko spēļu vicečempioni Paolo Nikolai un Daniele Lupo no Itālijas, viņiem finālā apspēlējot pašmāju duetu Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu.

Pēdējo gadu laikā ar katru sezonu Jūrmalā notikuši arvien augstākas raudzes pludmales volejbola turnīri. Nākamais loģiskais solis būtu Pasaules kausa posma rīkošana, tomēr Sausnītis norādīja, ka vismaz nākamgad tas notiks. Tiesa, LVF esot pieteikusies uz Eiropas U-22 čempionāta rīkošanu.

«Šogad uz Eiropas čempionātu neieradās neviena no valsts augstākajām amatpersonām. Uzaicināti bija visi, bet uz apbalvošanu bija iekšlietu ministrs un paldies aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par piedalīšanos izlozes procesā. Tomēr Eiropas čempionāta fināls ir pašas lielākās sacensības kontinentā. Amatpersonu ierašanās ir attieksmes jautājums,» izteicās Sausnītis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Cilvēki pret tiešsaistes tirdzniecības vietām kļūst aizvien prasīgāki, tāpēc uzņēmējam, kurš vēlas ieinteresēt patērētāju, jābūt elastīgam un jāspēj ātri pielāgoties aktuālākajām e-komercijas tendencēm, jo konkurence uzņēmumu vidū ir liela. Lai labāk orientētos šajā izaicinošajā vidē un smeltos jaunas idejas biznesa attīstībai, tiešsaistes tirdzniecības uzņēmumi un viņu pakalpojumu sniedzēji ik gadu pulcējas vienā no lielākajām tiešsaistes komercijas konferencēm, kas šogad no Lietuvas izplešas uz visām Baltijas valstīm, mainot nosaukumu no “E-commerce” uz “Ecomexpo”. Pasākums notiks Viļņā šā gada 29. septembrī, un uzņēmēji ir aicināti kļūt par e-komercijas izstādes dalībniekiem.

“Pagājušajā gadā ekspo zonai izstādē bija lieliski panākumi. Tajā piedalījās tādi giganti kā globālais tiešsaistes tirgus “eBay“, Baltijas piegādes līderis “DPD“, Baltijas e-komercijas līderis “Pigu.lt“, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, loģistikas kompānijas un daudzi citi. Uzņēmumu pārstāvji uzstādīja stendus, kuros varēja tieši prezentēt savus pakalpojumus un biznesu ikvienam interesentam. Pēc izstādes pasākuma dalībnieki atzina, ka konferencē nodibināti daudzi noderīgi biznesa kontakti un saņemtas atbildes uz problemātiskiem jautājumiem. Pagājušajā gadā izstādē piedalījās vairāk kā 20 uzņēmumi, šogad ceram paplašināt izstādes laukumu līdz 50 stendiem un dalībnieku skaitu līdz 1000,” komentē izstādes “Ecomexpo“ organizators Deivids Talijūnas.

#Konference ir iespēja pavisam īsā laikā notestēt savu ideju pie potenciālajiem investoriem.

Startup ir digitāls bizness, tāpat pastāv uzskats, ka visu informāciju var atrast internetā, tomēr arvien uzņēmēji kuplā skaitā apmeklē nozares konferences

Vaicāta, kāpēc jaunuzņēmumi dodas uz konferencēm, tehnoloģiju un uzņēmēju konferences TechChill komunikācijas vadītāja Līva Pērkone teic, ka, lai gan jaunuzņēmumi pārstāv tehnoloģiju pasauli, nekas nav mainījies – personīgais kontakts ir neatsverams, jo īpaši Eiropā, kur nav izteikta startup centra, bet ir aktīvi kontakti starp dažādām valstīm. «Konferences ir kā tikšanās vieta. Jaunuzņēmumu nozarē pasākumi kalpo arī būtiskam papildus mērķim – uzņēmējiem ir būtiski satikt investorus. Šajā gadījumā konference ir vērtīgs ieguldījums, jo citkārt uzņēmums, ļoti iespējams, individuāli dotos pie katra potenciālā investora ar visām ar to saistītajām izmaksām, turpretī konferences ietvaros, rūpīgi veicot izpēti un izdarot nepieciešamo «mājasdarbu», var noorganizēt tikšanos ar vairākiem nopietniem investoriem,» viņa teic.

Pirmdien, 11.jūlijā, augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotāja AS HansaMatrix rīkos virtuālo konferenci, lai interesentiem sniegtu informāciju par neseno kapitāla piesaisti uzņēmumam un plānoto uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga biržā.

Virtuālā konference notiks plkst.13 pēc Latvijas laika. To vadīs un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

Lai piedalītos virtuālajā konferencē, interesentiem iepriekš jāreģistrējas. Interesenti, kas vēlas uzdot jautājumus, aicināti tos iesūtīt iepriekš uz e-pasta adresi «[email protected]» vai uzdot tos portālā naudaslietas.lv.

Pirms tam plkst.11 biržas Nasdaq Riga telpās Rīgā, Vaļņu ielā 1, notiks preses konference, kurā HansaMatrix valdes priekšsēdētājs Osmanis medijiem sniegs plašāku informāciju par uzņēmuma neseno kapitāla piesaistes procesu un uzņēmuma akciju iekļaušanu Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā. Preses konferencē piedalīsies arī biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, LHV Pank Institucionālo tirgu vadītājs Ivars Bergmanis un Eversheds Bitāns konsultants Mikus Freimanis.

Rīgā no šodienas līdz 9.jūlijam norisināsies XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki, informē Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC).

Rīgas Latviešu biedrības namā šodien plkst.14 notiks Dziesmu un deju svētku karogu cildināšana, Dziesmu svētku parkā plkst.17 notiks Dziesmu un deju svētku virsdiriģentu un virsvadītāju godināšana, savukārt Rīgas Domā plkst.19 notiks garīgās mūzikas koncerts.

Paredzēts, ka Dziesmu un deju svētku laikā notiks 60 pasākumi 20 norises vietās. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Starp 60 pasākumiem, kas notiks desmit dienu laikā, ir arī skatītāju iecienītais koru konkursa fināls "Koru kari", kas 1.jūlijā plkst.10 norisināsies gan Latvijas Universitātes Lielajā aulā, gan Rīgas Latviešu biedrības namā.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.