Tehnoloģiju kompānija IBM ir iecēlusi par IBM Latvia vadītāju Ediju Tanonu – viņš šajā amatā nomainīs Uģi Eriņu, kurš savu karjeru turpinās ārpus IBM, sacīts otrdien izplatītajā kompānijas paziņojumā presei.

Savā jaunajā amatā Tanons būs atbildīgs par visām ar klientu apkalpošanu saistītajām aktivitātēm, kas aptver visu IBM produktu un pakalpojumu portfeli.

IBM iecēlusi Kržistovu Bulaževski par IBM struktūrvienību vadītāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bulaževskis vairāk nekā 20 gadu ieņēmis vadošus amatus IBM struktūrvienībās Polijā un Baltijas reģionā.

«Līdz ar izmaiņām uzņēmuma „IBM Latvia” vadībā ir noslēdzies viens attīstības posms. Tagad ir pienācis laiks vēl straujākai izaugsmei, kas ļaus uzņēmumam stiprināt savas pozīcijas Latvijā,» komentēja Tanons. «Es izmantošu visu līdzšinējo uzkrāto pieredzi, lai IBM saglabātu un palielinātu savu vadošo lomu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas informācijas tehnoloģiju tirgos,» teica Bulaževskis.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā». Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

«Runājot ar Latvijas uzņēmumiem, jūtam lielu interesi, bet vienlaicīgi arī izpratnes trūkumu par to, tieši kā izmantot savā rīcībā esošos datus, lai labāk izprastu gan savus klientus, gan arī uzņēmuma iekšējos procesus, un uzlabotu biznesa rezultātus,» stāsta A/S Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Trešdien, 25. martā, plkst. 15:30 Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, Ūdens ielā 6, Rīgā norisināsies biznesa analītikas konference «Kā Latvijas uzņēmējiem celt darba produktivitāti starptautiskajā tirgū», pastāstīja pasākuma rīkotāja IBM Latvija pārstāvis.

Konferencē piedalīsies ietekmīgi pašmāju un ārvalstu eksperti, kuri stāstīs par jaunākajiem analītikas rīkiem biznesā, efektīvu mārketingu digitālajā pasaulē, kā arī biznesa nākotnes paredzēšanu un inovācijām.

Pasākumu atklās IBM Latvija pārstāvis Edijs Tanons, bet uzrunu teiks Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

IBM Analītikas programmatūras tehniskais eksperts Martijns Vircs stāstīs par kvalitatīvu biznesa datu plānošanu un analizēšanu, kas ir pamatnosacījumi precīzākai biznesa nākotnes paredzēšanai.

Savukārt IBM Eiropas servisa mārketinga direktors Ronalds Veltens izklāstīs tēmu «No digitālā mārketinga uz mārketingu digitālajā pasaulē».

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Muļķīgi IT piedāvājumu noraidīšanas iemesli rada jautājumus par nekompetenci vai ļaunprātību .

Iepirkumos visvieglāk ir pasūtīt kaut ko taustāmu un vienkāršu, piemēram, nevajadzētu būt lielām problēmām pasūtīt krūzītes. Šajā jomā galvenais būtu izdomāt, kādas krūzītes pircējs vēlas saņemt, nosakot krāsu un kvalitātes latiņu. Citādi ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomas iepirkumos, jo pasūtīt jaunas informācijas sistēmas izstrādi nav viegli, turklāt cilvēku zināšanu līmenis valsts pārvaldē šajā jomā atšķiras kā diena pret nakti, kas nekad nesatiekas.

Ik pa laikam publiskajā telpā izskan interesanti iepirkumi un uzņēmumu piedāvājumu noraidīšanas iemesli, kas rada jautājumus, vai tā ir nekompetence vai apzināta ļaunprātība. Vairāku gadu garumā DB ir atspoguļojis reizēm tik absurdus pretendentu atraidīšanas iemeslus. Viens no spilgtākajiem bija vienas valsts iestādes iepirkums, kurā uzņēmuma piedāvājums tika diskvalificēts, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana». Tas, ka IBM Latvija īpašnieks ir ASV korporācija IBM World Trade ar vairāku miljardu apgrozījumu gadā, valsts iestādei, izrādās, bija pārsteigums! Šobrīd ar interesantu atraidīšanas iemeslu datu centru iepirkumā izcēlusies VARAM pakļautības iestāde Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kuras vadītājs šobrīd ir no Veselības ministrijas pārceltais Rinalds Muciņš. Vēl pāris mēnešus iepriekš viņš DB solīja «ārstēt» IT jomas kaites, bet šobrīd vairāk ir redzams, ka, ilgus gadus pavadot valsts pārvaldē, viņš ir iemācījies «pareizi» atrakstīties, atbilstoši likumdošanai, bet iedziļināšanās IT jomas jautājumos ir izpalikusi. Ļoti ceru, ka maldos. No vienas puses, ir saprotama VRAA vēlme turpināt sadarbību ar uzņēmumu, kurš šāda veida pakalpojumus sniedz šobrīd, tomēr, no otras puses, cita uzņēmuma iesniegto piedāvājumu noraidīt tikai tāpēc, ka klienta atsauksmēs 2005.gads sajaukts ar 2015.gadu, ir, mēreni sakot, dīvains.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā.

Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

Ikviens veiksmīgs uzņēmējs interesējas par to, kā paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti un palielināt pārdošanu, vienlaicīgi izprotot un paredzot klientu vēlmes un uzvedību. Novitātes mārketingā un pārdošanā - kognitīvā skaitļošana, kas identificē veiksmīgākās iespējas, lai paaugstinātu biznesa efek-tivitāti, reizē nodrošinot pārdošanas rentabilitāti.

Par to, kā efektīvi izmantot jaunākos kognitīvās skaitļošanas rīkus, kas maina mārketingu un pārdošanu, dažādu nozaru eksperti ar vienkāršiem un uzskatāmiem piemēriem pastāstīs IBM Business Connect Riga 2016 konferencē 19.maijā, kurai reģistrēties iespē-jams šeit : https://www.registration.lv/ibmBusinessconnect2016

Izprast un pielietot datus

Mūsdienu konkurences apstākļos atbildīgs uzņēmējs nevar nodarboties ar minēšanu. Veiksmīgus un pārdomātus biznesa lēmumus var palīdzēt pieņemt kognitīvā skaitļošana, kas spēj analizēt milzīgu informācijas apjomu un saskatīt attiecības starp datiem. Izpratne par klientu vēlmēm un ekspektācijām sniedz priekšrocību sagatavot individualizētus piedāvājumus lojālajiem klientiem, personalizēt uzņēmuma pakalpojumus. Un tā nav tāla nākotne, kognitīvās ēras informāciju tehnoloģiju novitātes savā uzņēmējdarbībā jau veiksmīgi izmanto dažādu nozaru vadītāji Latvijā.

Pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai; Latvija sākuma pozīcijā un iespēju šajā jomā ir daudz , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jo precīzāki būs dati, jo kvalitatīvāki lēmumi tiek pieņemti, lai arī atskaites reizēm ir kaitinošas, tomēr tās ir nepieciešamas, tā Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkotajā konferencē «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā» paskaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Agnese Rutkovska. Mūsdienās dati ir visapkārt, ko ikdienā iedzīvotāji izmanto lēmumu pieņemšanā un notikumu prognozēšanā. Arī uzņēmumi analizē procesus.

Tiem jautājumu spektrs ir dažāds – sākot no izejvielu iegādes līdz rūpnīcu pārdošanai un jaunu tirgu apguvei. Arī valdība kā aktīvs ekonomikas dalībnieks pieņem lēmumus par budžetu, veido dažādas prognozes nodokļu jomā un izskata citus jautājumus. Ekonomikā pēdējos 20 gados bija vērojami pārkaršanas draudi, ko spilgti apliecināja dažādi makroekonomiskie rādītāji, kas, diemžēl, tika ignorēti un virziens «gāzi grīdā» sevi neattaisnoja. Treknajos gados tērējām krienti vairāk nekā nopelnījām, atgādina A. Rutkovska.

Bieži vien šķiet, ka datu drošības jautājumi attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, tendences ir globālas, taču tā nav, šī joma attiecas arī uz privātpersonām un caur mūsu privātajiem datiem apdraudējums rodas arī uzņēmumiem, kuros strādājam, Dienas Biznesa konferences Biznesa datu drošība atklāšanā sacīja IBM Latvija Lielo klientu pārdošanas vadītājs Raimonds Bricis.

Kibernoziedznieki darbojas līdzīgi kā bizness, viņi izvērtē, cik daudz resursu bus jāiztērē uzbrukumam, un kāds labums no tā tiks iegūts, un vairs nav tāda situācija, ka uzbrūk visam pēc kārtas, skaidro IBM Latvija pārstāvis.

Pašreiz aktīvākie uzbrucēji kompāniju datiem ir organizētas grupas un valdības, kuras mēģina piekļūt arī datiem Latvijā, uzsver eksperts.

R. Bricis piebilst, ka kibernoziedznieku ieguvumi kļūst aizvien lielāki, un līdz ar to uzņēmumu zaudējumi arī ir lielāki.

Tradicionālās aizsardzības sistēmas vairs nepalīdz, melnajā tirgū pieprasījums aug pēc privātiem datiem, savukārt tas samazinās pēc epastu pārvaldes vai līdzīgas informācijas.

Tehnoloģiju attīstības dēļ pēc 20 gadiem izzudīs tādas profesijas kā grāmatvedis, telemārketinga speciālists vai mazumtirdzniecības pārdevējs, konferencē Kā Latvijas uzņēmējiem celt darba produktivitāti starptautiskajā tirgū prognozēja IBM Latvija biznesa attīstības vadītājs Edijs Tanons.

Viņš atsaucās uz 70 pasaules valstīs veiktu pētījumu, kas ir svarīgs uzņēmumu vadītājiem, plānojot sava biznesa attīstību nākotnē, informē IBM pārstāve Inese Sustriņa.

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kristaps Soms uzsvēra, ka tautsaimniecības attīstība balstās uz inovāciju priekšrocībām un augstu pievienoto vērtību.

«Šobrīd darbaspēka izmaksas Latvijā palielinās un demogrāfiskā situācija ir ne visai iepriecinoša, tādēļ EM prioritātes ir inovāciju sekmēšana, atbalsts uzņēmēju izaugsmei un inovatīvu uzņēmumu izveidei,» teica Soms.

Viņaprāt, uzņēmējiem vairāk būtu jāsadarbojas ar zinātnisko sektoru, lai ieviestu savā darbībā jaunākos zinātnes sasniegumus, kas savukārt ļautu palielināt darba ražīgumu. «Tikai gudri augot, mēs varam vairot savu labklājību,» piebilda EM pārstāvis.

Veicinot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Tehnoloģiju (IKT) nozares ilgtspējīgu attīstību, laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar DEAC un IBM 2015. gada 26. novembrī organizē konferenci — diskusiju, kas apvieno attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm un problēmām.

Mērķa auditorija – IKT nozares profesionāļi, uzņēmumu vadītāji.

Konferences mērķis- panākt plašu rezonansi sabiedrībā un vērst sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas šobrīd būtiski IKT uzņēmumiem:

- valsts atbalsts IKT nozarei, darbs pie pasūtītāja kompetences un motivācijas;

- IT projektu savietošana resoru līmenī;

- iepirkumi;

- darba spēks, izglītība;

- IT pakalpojumu eksports.

Konferences dalībnieki runās par informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā; par Startup vidi Latvijā; par Izraēlas pieredzi: Akseleratori – atbalsts startup ekosistēmai; par Latvijas līdzšinējo pieredzi, izaicinājumiem Startup jomā; par IKT lomu tautsaimniecībā un publiskajos iepirkumos.

Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra Dridex, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

«Pēc vairākiem klusuma mēnešiem Dridex ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, tādām kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,» norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. «Dridex citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.»

Dridex ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Globālās ekonomikas izaugsme pastiprinās, un tas ir pamats ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) plūsmu pieaugumam pasaulē. Tomēr gaisā joprojām virmojošā politisko procesu nenoteiktība neļauj strauji uzlaboties investoru noskaņojumam.

Neskatoties uz noturīgajām ĀTI ieplūdēm Latvijā pēckrīzes periodā, globālā integrācija investīciju jomā Latvijai vēl ir vāja.

Lai Latvija arī turpmāk spētu paņemt savu ĀTI daļu, konkurencē Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) reģionā bez valsts izaugsmes potenciāla nozīmīgi ir arī strukturālie aspekti.

2016. gadā pasaulē pēc būtiska ĀTI pieauguma gadu iepriekš bija vērojams kritums, tomēr ieplūdes saglabājās nedaudz virs pēckrīzes perioda vidējām plūsmām. Protekcionisma pieauguma un vājas globālās tirdzniecības gaisotnē vēl jo svarīgāka kļūst klātbūtne vēlamo noieta tirgu tuvumā.

2016. gadā TOP3 ĀTI saņēmējvalstis pasaulē bija ASV, Lielbritānija un Ķīna. Turklāt ASV un Ķīna savas pozīcijas saglabā jau četrus gadus pēc kārtas. Nemainīgā investoru interese liecina par šo lielo ekonomiku pievilcību, neskatoties uz svārstībām globālajā ekonomikas un politiskajā vidē.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis. «Esmu Microsoft Latvia vadītājs. Tas nozīmē, ka pārstāvu uzņēmumu Latvijā un Latviju uzņēmumā, kuram 119 pasaules valstīs ir aptuveni 120 000 darbinieku, 640 000 sadarbības partneru un 1,4 miljardi Windows ierīču lietotāju. Latvijā uzņēmuma pārstāvniecība ir jau 15 gadus – aktīvi līdzdarbojamies IT nozares stiprināšanā sadarbībā ar mūsu vairāk nekā 500 partnerorganizācijām,» skaidro Ē. Eglītis.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Īsā atbilde: man patīk!

Nedaudz izvēršot: cilvēka mūžu veido nejaušību un apzinātu rīcību sakritības laikā un telpā. Kad 14 gadu vecumā ieguvu programmējamo kalkulatoru un pirmo programmēšanas pieredzi, nevarēju iedomāties, ka kādreiz vadīšu šāda mēroga uzņēmuma pārstāvniecību Latvijā. Tomēr visas manas apzinātās izvēles ir vijušās ap IT nozari, palaikam tajās iejaucoties arī kādai nejaušībai. Tomēr nejaušības neatnāktu, ja nebūtu līdzdalības nozares notikumos - ja gribi cerēt uz vinnestu, ir jānopērk loterijas biļete!

Nākamo trīs gadu laikā ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald's attīstībā Latvijā investēs ap pieciem miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA stāsta daudznozaru uzņēmumu grupas Hili Ventures, kuras meitasuzņēmums Premier Capital Baltijas valstīs, Grieķijā un Maltā pārvalda ātrās ēdināšanas ķēdi McDonald's, vadītājs Melo Hili.

Viņš norāda, ka viena no būtiskākajām lietām šogad bija jaunā McDonald's atvēršana Kārļa Ulmaņa gatvē, Rīgā.

«Tāpat šogad Latvijā turpinām ķēdes sagatavošanu pašapkalpošanās kiosku ieviešanai. Patlaban šādi kioski atrodas divās no McDonald's ķēdes vietām Latvijā,» atzīmē Hili.

Viņš piebilst, ka šobrīd šis kiosku projekts ir testa režīmā. Taču nākamā gada laikā plānots tos ieviest visās McDonald's vietās Latvijā.

Kā ziņots, McDonald's attīstībā Baltijas reģionā šogad plānots ieguldīt aptuveni 4,6 miljonus eiro.

Hili skaidroja, ka Igaunijā šogad nekādas ievērojamas izmaiņas McDonald's ķēdē nav plānotas, bet Lietuvā šogad ir atvērta viena jauna vieta, kā arī plānots atvērt vēl divas. Tikmēr Latvijā šogad ir atvērta viena jauna McDonald's ēstuve, kas darbojas Kārļa Ulmaņa gatvē.

"Luminor" banka otrajā ceturksnī strādājusi ar 21,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 59,3% lielāka nekā pērn otrajā ceturksnī, informē bankā.

Peļņas pieaugumu galvenokārt veicināja uzkrājumu samazinājums ienākumus nenesošiem kredītiem, kā rezultātā pašu kapitāla atdeve palielinājās līdz 5,1% (2020.gada otrajā ceturksnī - 3,3%).

Savukārt "Luminor" pirmā līmeņa pašu kapitāla rādītājs (CET1) ir 23,1%, salīdzinot ar kopējā pašu kapitāla mērķi 17% apmērā. Jūlijā Eiropas Centrālā banka publicēja arī Visaptveroša bankas novērtējuma rezultātus, kas pozitīvi novērtēja un apstiprināja "Luminor" noturību, stabilo aktīvu kvalitāti un kapitalizācijas līmeni.

Šī gada otrajā ceturksnī "Luminor" izsniegto mājokļu kredītu apjomi Baltijā pieauga gandrīz trīs reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tāpat ceturkšņa laikā pieauga arī uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apmērs. Uz šī gada 30.jūniju kopumā "Luminor" izsniegtais finansiālais atbalsts mājokļu iegādei vai būvniecībai mājsaimniecībām Latvijā sasniedza 1,36 miljardus eiro.

AS Exigen Services Latvia ar jaunu vadītāju pie stūres attīstīs biznesa inteliģences, publisko e-pakalpojumu un moderno sistēmu izstrādi

Exigen Services Latvia ir viens vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Šā gada martā Exigen Services Latvia tika iecelts jauns uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Dreimanis, kurš amata grožus pārņēma no ilggadējā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ivara Puksta, kurš turpmāk uzņēmumā darbosies kā padomes priekšsēdētājs. Darbu Exigen Services Latvia vadībā turpina tās valdes priekšsēdētāja vietnieks, finanšu un administratīvais direktors Uldis Smilts un biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika.

Maltā bāzētā daudznozaru uzņēmumu grupa Hili Ventures, kuras meitasuzņēmums Premier Capital Baltijas valstīs, Grieķijā un Maltā pārvalda ātrās ēdināšanas ķēdi McDonald's, šogad Baltijas reģionā plāno ieguldīt aptuveni 15,5 miljonus eiro, stāsta Hili Ventures vadītājs Melo Hili.

Viņš norāda, ka Latvijā vēl bez McDonald's uzņēmumu grupa Hili Ventures darbojas arī nekustamo īpašumu jomā, kā arī pārvalda nelielu informācijas tehnoloģiju risinājumu kompāniju SIA ptl Baltics.

Tikmēr Igaunijā Hili Ventures darbojas ar McDonald's un nekustamajiem īpašumiem, bet Lietuvā vēl bez McDonald's un nekustamajiem īpašumiem Hili Ventures darbojas arī loģistikas nozarē.

Tiesa, Hili neatklāj, cik lielas investīcijas plānots ieguldīt katrā jomā atsevišķi, toties atzīmē, ka McDonald's attīstībā Baltijas reģionā šogad plānots ieguldīt aptuveni 4,6 miljonus eiro.

Hili skaidro, ka Igaunijā šogad nekādas ievērojamas izmaiņas McDonald's ķēdē nav plānotas, bet Lietuvā šogad ir atvērta viena jauna vieta, kā arī plānots atvērt vēl divas jaunas. Tikmēr Latvijā šogad ir atvērta viena jauna McDonald's ēstuve, kas darbojas Kārļa Ulmaņa gatvē.

Pēc darījuma Datakom plāno aktīvāk piedalīties starptautiskos iepirkumos; bez puniem neiztikt, tomēr plinte krūmos netiks mesta

Tā DB intervijā norāda Latvijas IT uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. DB jau rakstīja (26.08.2015.), ka U. Semeiks ir kļuvis par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Atbilstoši Lursoft datiem, Datakom vienīgais īpašnieks ir uzņēmums SIA Datlex, kurš savukārt 100% pieder U. Semeikam. Datakom ir dibināts 1994.gadā. Uzņēmums ir IBM Corporation partneris kompleksu infrastruktūras sistēmu risinājumu, sistēmu pārvaldības jomā un palīdzības dienesta pakalpojumu nodrošināšanā.

Cik ilgi noritēja sarunas ar otru Datakom līdzīpašnieku? Vai sadarbība ir pilnībā pārtraukta?

Izmaiņas parāda Uzņēmumu reģistra dati. Sarunas ilga aptuveni trīs četrus mēnešus. Darījumam iemesli bija vairāki, bet detalizēti ar tiem neiepazīstināšu. Tāpat esam vienojušies par konfidencialitāti, varu pateikt tikai to, ka man ir citāds redzējums par uzņēmuma attīstību. Rezultātā panācām vienošanos.

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

Ministru kabinets šā gada 3. aprīlī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā apstiprināja Ēriku Eglīti, kurš iepriekš pildīja Būvniecības valsts kontroles biroja Metodiskās vadības un informācijas pārvaldības departamenta direktora vietnieka pienākumus. Ē. Eglītis valsts sekretāra pienākumus sāks pildīt šā gada 3. aprīlī.

Ē. Eglītim ir ilggadēja darba pieredze privātajā un nevalstiskajā sektorā, kā arī valsts pārvaldē. Ē. Eglītim ir nozīmīga pieredze, pārstāvot uzņēmēju un investīciju vides intereses valsts un starptautiskajās institūcijās, vadītprasme un praktiskā darba pieredze organizācijas procesu attīstības un stratēģisko jautājumu īstenošanā, vienlaikus integrējot tos plašākā uzņēmējdarbības un investīciju vides attīstības ietvarā.

«Ekonomikas ministrijai ir komplicēts uzdevums: tai jābūt jūtīgam sensoram, kas uztver kā Latvijas, tā pasaules ekonomikas izmaiņas, un tai jāreaģē uz šiem signāliem, nodrošinot stabilu valsts tautsaimniecības attīstību ilgtermiņā. Vadīt un attīstīt komandu, kura veic šādu uzdevumu, ir liels pagodinājums un milzīga atbildība. Iepazīstot šos cilvēkus un līdz šim paveikto, redzu daudzsološu un pozitīvu pamatu - esmu pārliecināts, ka atrisināsim gan pašlaik dienas kārtībā esošos jautājumus, gan spēsim organizēties sarežģītiem ilgtermiņa uzdevumiem,» uzsver Ē. Eglītis.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas McDonald’s Attīstības licences turētāja Premier Restaurants Baltics mātes uzņēmumam Premier Capital piesķirta McDonald’s Attīstības licence Rumānijā. Līdz ar tās iegūšanu uzņēmums savam portfelim pievienojis 67 McDonald’s restorānus 21 Rumānijā, informē McDonald’s sabiedrisko attiecību konsultante Baltijas valstīs Linda Anaite.

Maltas uzņēmums Premier Capital ir vadošās restorānu ķēdes McDonald’s Attīstības licences turētājs Maltā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Grieķijā. Līdz ar Rumānijas McDonald’s restorānu pievienošanu Premier Capital portfelim to papildinājuši kopumā 67 McDonald’s restorāni, to skaitā 19 McCafe kafejnīcas ar 4000 darbinieku lielu komandu.

McDonald’s darbu Rumānijā uzsāka 1995.gadā, un pašlaik McDonald’s restorāni Rumānijā apkalpo vairāk nekā 65 miljonus viesu gadā. Ik dienu McDonald’s restorānus un McCafe apmeklē 180 000 viesu. Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē vien ir 32 McDonald’s restorāni. 2015. gadā McDonald’s jau otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Rumānijas labāko darba devēju starptautiskā cilvēkresursu vadības konsultanta AON Hewitt vērtējumā.

Rīgas radio un televīzijas tornī 28. un 29. septembrī, 97 metru augstumā, notiks Open Data Hackathon 2018 jeb atvērto datu programmatūras izstrādes maratons.

24 stundu radošā programmēšanas un izstrādes hakatona mērķis ir radīt inovatīvas tīmekļa vai mobilās lietotnes, kas balstītas uz atvērto datu izmantošanu un pielietošanu četros virzienos - transports, kultūra, reģioni un tūrisms.

Atvērtie dati ir brīvi pieejama informācija, ko ikviens ir tiesīgs izmantot, lai veicinātu atvērtu tehnoloģiju izmantošanu visā pasaulē un dotu sociālo, ekonomisko labumu plašākai sabiedrībai. Atvērto datu mērķis ir palīdzēt veidot datu apmaiņu ne tikai tos publicējot, bet arī atverot, kas nozīmē, ka datu kopas ir automātiski nolasāmas un izmantojamas analīzē un programmatūras izstrādē. Pasaulē atvērtie dati ir atzīti kā viens no galvenajiem inovāciju virzītājiem mūsdienu digitālajā sabiedrībā.