Pēc darījuma Datakom plāno aktīvāk piedalīties starptautiskos iepirkumos; bez puniem neiztikt, tomēr plinte krūmos netiks mesta
Tā DB intervijā norāda Latvijas IT uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. DB jau rakstīja (26.08.2015.), ka U. Semeiks ir kļuvis par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Atbilstoši Lursoft datiem, Datakom vienīgais īpašnieks ir uzņēmums SIA Datlex, kurš savukārt 100% pieder U. Semeikam. Datakom ir dibināts 1994.gadā. Uzņēmums ir IBM Corporation partneris kompleksu infrastruktūras sistēmu risinājumu, sistēmu pārvaldības jomā un palīdzības dienesta pakalpojumu nodrošināšanā.
Cik ilgi noritēja sarunas ar otru Datakom līdzīpašnieku? Vai sadarbība ir pilnībā pārtraukta?
Izmaiņas parāda Uzņēmumu reģistra dati. Sarunas ilga aptuveni trīs četrus mēnešus. Darījumam iemesli bija vairāki, bet detalizēti ar tiem neiepazīstināšu. Tāpat esam vienojušies par konfidencialitāti, varu pateikt tikai to, ka man ir citāds redzējums par uzņēmuma attīstību. Rezultātā panācām vienošanos.
Kāda bija darījuma summa?
Nevaru atbildēt uz šo jautājumu.
Vai ir piesaistīts finansējums no bankas vai arī ir citi investori?
Ir piesaistīta bankas palīdzība.
Uz kādu laika periodu?
Precīzi neatklāšu, varu pateikt to, ka man tas ir ilgtermiņš.
Šobrīd Datakom ir filiāle Lietuvā. Kā veicas kaimiņvalstī?
Lietuvā esam sapratuši konkrētus produktus, kurus vēlamies attīstīt. Neesmu gatavs publiski nosaukt ražotājus. Pirmie soļi apliecina, ka esam pareizi izvēlējušies darbības virzienu. Lietuvā plānojam paaugstināt darbinieku skaitu. Šobrīd tur strādā astoņi darbinieki.
Kādas citas valstis ir uzņēmuma redzeslokā?
Skandināvijas un Austrumeiropas virziens. Esam pamēģinājuši strādāt šajā virzienā, piedaloties valsts konkursos infrastruktūras izstrādes jomā.
Kā veicās?
Nevinnējām, tur ir sava specifika, arī uz sadarbības partneriem ne vienmēr var paļauties. Tas ir sāpīgs jautājums, jo uzņēmumam ir jābūt uzticamam sadarbības partnerim, kas atrodas konkrētajā valstī. Tas ir būtiski, lai tā nav kompetences, ideju nozagšana un ievākšana, kad tiek neitralizēti iespējamie konkurenti. Latvijā tas notiek citādi.
Konkurentu neitralizēšana?
Neiešu šajā virzienā. Latvijā mēs cīnāmies veselīgi, ir asa cīņa pretendentu vidū, kurš labāk, precīzāk aprakstītu termiņus, iesniegtu piedāvājumu summas. Ārzemēs ir citādi, it īpaši austrumu valstīs – robežas ir izplūdušas. Savukārt Skandināvijā var izjust, ka viņi ļoti sargā savu tirgu. Mēs diemžēl savu tirgu tā nesargājam, ko varētu no viņiem mācīties. Cenas ziņā esam konkurētspējīgi un spējam nodrošināt pat augstāku kvalitāti.
Vai ārvalstīs iepirkumos piedāvājums tiek izsniegts, piesaistot vietējo partneri?
Globālā mērogā esam ļoti nelieli, tāds ir arī lielākais Latvijas uzņēmums Lattelecom. Piemēram, Datakom kopā ar sadarbības partneriem – Komerccentru DATI grupa un Lattelecom – piedalās militārā virziena starprobežu iepirkumā.
Skandināvijā esam sapratuši, ka mums ir jāizmēģina darboties citās produktu grupās. Iepriekš mērķējām izstrādes virzienā ar produktu, kas saistīts ar digitālo bibliotēku risinājumiem. Ir dažādi iemesli, kāpēc nav sekmējies, viena no problēmām bija sadarbības partneri. Skandināvi savu tirgu sargā un viņiem ir sava specifika, kā iepirkumi tiek organizēti. Nākamais solis būs infrastruktūras jomā. Austrumeiropā iepirkumos konkurentu cenas ir zemākas, bet vienlaikus nesalīdzināsim ābolus ar āboliem. Tādās valstīs kā Uzbekistānā, Turkmenistānā pieredze un kompetence ir tālu no tās, ko esam ieguvuši Latvijā. No vienas puses, protams, ir labi, ka neesam apmierināti ar sasniegto, jo daudzas lietas ir jāpilnveido, tomēr e-pakalpojumu un sistēmu pieejamības ziņā esam iemācījušies un izdarījuši diezgan daudz. Mums nav tik lielu resursu, lai ārvalstīs visos virzienos skatītos, bet skatāmies uz nišu. Man negribētos izslēgt ne Skandināvijas, ne Austrumeiropas virzienu, jo tur var tikt realizēti lieli projekti un apjomi.
Kā tiek iegūta informācija par ārvalstu projektiem?
Dažādi – sludinājumu portālos, tāpat daudz kas tiek darīts Latvijas IT klastera, LIKTA ietvaros. Informācijas pieejamība ir diezgan plaša, jautājums ir drīzāk par izvērtēšanu, kas ir interesanti un saistoši. Problēma mūsu valstī ir atsauksmju sniegšana, kad starptautiski kādai valsts iestādei vēstules veidā jāsniedz savs vērtējums par konkrētu uzņēmumu. Pārsvarā atbildes vietā tiek iedots saraksts ar 50 uzņēmumiem, kuri varētu palīdzēt, bet, ja ir konkrēts jautājums par konkrētu uzņēmumu, tad viņi nespēj pateikt «jā, šis piegādātājs ir uzticams». To izspiest no valsts pārvaldes ir neiespējami. Ja tas būtu atgriezeniskā veidā – viņi šādu atbildi uztvertu kā izvairīgu, kad pieklājīgā veidā tiek pateikts «nē».
Vai Datakom apsver domu atvērt jaunu filiāli ārvalstīs?
Apsveram. Drīzāk tas būtu loģisks attīstības solis, lai varētu organizēt darbus pēc pasūtījuma iegūšanas. Pirmie soļi ir jāizdara. Mums nav mērķa atvērt trīs filiāles, bet to darīsim atbilstoši iespējām un rezultātiem. Plašāk par to negribētos runāt.
Kādā stadijā filiāles atvēršana ir šobrīd?
Esam sākuši sarunas par sadarbību.
Visu interviju Lūkojas Skandināvijas un Austrumeiropas virzienā lasiet trešdienas, 9. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!