Visiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem pēc noteiktām pazīmēm šobrīd ir pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par savu klientu darījumiem, kas ir pretrunā ārpakalpojumu grāmatvežu ētikai
Tā norāda Anna Braķe, grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmuma SIA Bendikas kantoris Plus valdes locekle.
Viņasprāt, tas radīs papildu administratīvo un finanšu slogu, turklāt pazīmes ir neskaidras, izplūdušas un viegli interpretējamas. «Lai nodrošinātu šo darījumu izvērtēšanu, man jāalgo vēl trīs cilvēki. Principā valsts pārvalde savas funkcijas ir pārlikusi uz ārpakalpojuma grāmatvežu (arī juristu, nodokļu konsultantu, zvērinātu revidentu u.c.) pleciem,» spriež A. Braķe. Arī Orients Audit & Finance zvērinātā revidente un valdes locekle Natālija Zaiceva teic, ka nav izvirzīti konkrēti kritēriji, līdz ar to grāmatvedis nevar objektīvi izvērtēt darījuma «aizdomīguma» pakāpi. «Labs grāmatvedis ir uzņēmuma īpašnieka vai vadītāja uzticības persona, līdzīgi kā ārsts. Tāpēc ziņot par klienta darījumiem ir pret grāmatveža profesionālo ētiku, jo uzticamība un profesionalitāte ir tas, ko grāmatvedis pārdod kā savu pakalpojumu. Mūsu komandas skatījumā grāmatvedis ir cilvēks, kas uzņēmējdarbībā iet roku rokā ar uzņēmuma vadītāju, un tikai tādā gadījumā uzņēmums var plaukt un attīstīties. Jāsaprot arī to, ka grāmatvedis vēl pirms sadarbības līguma parakstīšanas izvērtē uzņēmumu un saprot, vai vēlas ar to strādāt. Taču, protams, šeit mēs neejam galējībās, kur runa būtu par narkotikām vai ieroču tirgošanu. Skaidrs, ka grāmatvedim nav jāstrādā ar šīm melnajām nozarēm un ir jāziņo par šādiem darījumiem. Mēs savā uzņēmumā pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbību ar jaunu klientu veicam riska izvērtēšanas procedūras, apkopojot maksimāli pieejamo informāciju par potenciāla klienta darbību, tādā veidā jau daļēji izslēdzot nepieciešamību ziņot par aizdomīgiem darījumiem nākotnē,» stāsta N. Zaiceva.
Visu rakstu Pretrunā ētikas kodeksam lasiet 13. marta laikrakstā Dienas Bizness.