Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Klaipēdā automātiski nenozīmē zemāku gāzes cenu, taču tā ir enerģētisko drošības sajūtu pastiprinoša infrastruktūra , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Pēc trīs gadu intensīva darba Lietuva ir tikusi pie sava peldošā LNG termināļa Klaipēdā. Paša projekta infrastruktūras izbūve Klaipēdas ostā izmaksājusi ap 100 milj. eiro, bet peldošā termināļa jeb kuģa noma ir 43 milj. eiro gadā, norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Rokas Masjulis. Tā kā kuģi paredzēts nomāt 10 gadus, tad kopējās termināļa izmaksas pārsniegs 500 milj. eiro. «Terminālis nav ļoti dārga investīcija, un, tā kā tā izbūves dēļ Gazprom Lietuvai ir samazinājis gāzes cenu, tad var teikt, ka terminālis jau ir atmaksājies,» skaidro R. Masjulis, cenšoties noraidīt bažas, ka jaunais terminālis gāzes patērētājiem izmaksās dārgi. Publiskajā telpā daudz spekulēts par tā saucamo gāzes OIK, kas saistībā ar jaunās gāzes infrastruktūras radītajām izmaksām tikšot uzlikts Lietuvas gāzes patērētājiem. Taču pašlaik zināms vien tas, ka regulētajiem lietuviešu enerģētikas uzņēmumiem būs pienākums iepirkt vismaz 20% gāzes no jaunā termināļa. Tiesa, Lietuvas enerģētikas ministrs neapgalvo, ka Klaipēdas LNG terminālis tirgos īpaši lētu gāzi. «Gāzes cenas atbildīs tirgum. Mēs to esam piesaistījuši Lielbritānijas biržas UK NBP cenai, kas pašlaik ir ļoti līdzīga tai, par kādu Gazprom tirgo savu cauruļvada gāzi, proti, 260-290 eiro par tūkstoti kubikmetru,» tā Lietuvas enerģētikas ministrs. Jāpiebilst, ka R. Masjulis, pirms kļuva par Lietuvas enerģētikas ministru, bija Klaipedos Naftas ģenerāldirektors un tieši viņa vadības laikā Klaipedos Nafta uzsāka LNG termināļa projektu, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm pati piesaistot investorus un negaidot uz iespējamu ES līdzfinansējumu. Tas var arī izskaidrot, kāpēc tieši R. Masjuļa uzruna termināļa svinīgajā atklāšanā tika pavadīta ar visskaļākajām ovācijām. «Šis ir ar lielu pacietību un mērķtiecību īstenots projekts, un mēs esam gatavi ar savu neatkarību dalīties arī ar saviem kaimiņiem,» uzsvēra R. Masjulis.
Ar dalīšanos ar kaimiņiem gan pagaidām ir diezgan daudz neskaidrību. «Mēs būtu ieinteresēti pirkt gāzi no Klaipēdas termināļa, ja tās cena būtu pievilcīga, īpaši, ja mēs varētu to iepirkt brīdī, kad cena ir sevišķi zema, un tad to uzglabāt Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kamēr ir vajadzība izmantot. Tiesa, šī procedūra pagaidām vēl nav līdz galam skaidra,» DB sacīja a/s Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis. A/s Latvenergo ir vislielākais dabasgāzes patērētājs valstī, līdz ar to šis uzņēmums arī varētu būt galvenais ieguvējs no gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā ar nosacījumu, ja būtu pieejami vairāki, savstarpēji cenu ziņā konkurējoši dabasgāzes piegādātāji.
«Igaunijā dabasgāzes tirgus ir atvērts kopš 2007. gada, bet tajā dominē iepriekšējais monopols, kam ir gāzes importa līgums ar Gazprom. Nav iespējama īsta konkurence dabasgāzes tirgū, jo mums nav pieejas alternatīvam gāzes piegādātājam. Pa vidu Lietuvai mums ir Latvija, kur valda līdzšinējais monopols, tirgus liberalizācijas noteikumi nav ieviesti, līdz ar to mēs nevaram dabūt Klaipēdas termināļa gāzi uz Igauniju,» skarbs bija Eesti Energia Regulācijas daļas vadītājs Andres Trops.
Visu rakstu Alternatīva ir, izmantošana pagaidām neskaidra lasiet trešdienas, 29. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4. lpp.)!
