Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.
Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.
Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.
"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.
"BaltCap" pārstāvji norāda, ka Latvijas vajadzības infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai ir daudz. Ekonomikas ministrijas galvenā prioritāte ir Latvijas enerģētiskā neatkarība, pāreja no fosilā kurināmā uz atjaunojamajiem energoresursiem. Tāpat Satiksmes ministrijai ir daudz izaicinājumu transporta jomā - sākot no ceļu infrastruktūras uzlabošanas līdz autobusu un vilcienu parku modernizācijai.
Tāpat "BaltCap" pārstāvji atzīmē, ka Latvijā ir viens no vecākajiem autobusu parkiem Eiropā, kas būs jāmaina no dzinējiem, kas darbināmi ar dīzeļdegvielu, uz dzinējiem, kas darbināmi ar ūdeņradi vai citu atjaunojamo resursu. Līdzīga situācija arī ar dzelzceļa tīkla modernizāciju un elektrifikāciju. Tāpat būtiski jāmaina pieeja energoefektivitātes uzlabošanai. Piemēram, Rīgā ir aptuveni 4500 padomju laika daudzdzīvokļu ēku, savukārt energoefektīvas no tām ir tikai 108. Šādā tempā energoefektivitāte tiks sasniegta 2058.gadā.
"Latvijai, tāpat arī Baltijas valstīm, ir jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Ierastais valsts un pašvaldību ceļš finansēt infrastruktūras vajadzības no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem vairs nedarbosies, jo to prioritātes ir mainījušās. Tuvākajos gados valsts un pašvaldību budžetu resursu pieejamais apjoms infrastruktūras vajadzību apmierināšanai būs ļoti ierobežots. Lai šo deficītu mazinātu, ir nepieciešamas privātās investīcijas un daudz aktīvāka PPP projektu īstenošana, kam būtu jāgatavojas jau šobrīd, īpaši brīdī, kad taps jaunā valdības deklarācija par darāmajiem darbiem," min "BaltCap" infrastruktūras fonda investīciju direktors Matīss Paegle.
Viņš arī atzīmē, ka nozīmīgs pagrieziena punkts būtu, ja tiktu radīts mehānisms, lai vairāk pensiju fondu līdzekļi tiktu investēti Latvijas infrastruktūras vajadzību finansēšanā ar drošu ilgtermiņa atdevi. "Kādēļ mums jāfinansē ar saviem pensiju uzkrājumiem citu valstu infrastruktūra? Pasaulē ir daudz piemēru, kur pensiju nauda veiksmīgi ieguldīta nacionāli svarīgos infrastruktūras projektos un nes labumu katram iedzīvotājam," norāda Paegle.
"BaltCap" prognozē izdalīti pieci galvenie infrastruktūras attīstības virzieni: energoapgādes dažādošana, tostarp atjaunojamās enerģijas attīstība; enerģijas pieprasījuma samazināšana, kas ietver gan viedos risinājumus, gan energoefektivitātes pasākumus; sociālās jomas - izglītība un senioru aprūpe; transports - sākot no nepieciešamības uzturēt un būvēt jaunus ceļus un tiltus līdz vajadzībām elektrificēt dzelzceļu un zaļināt sabiedrisko transportu; kā arī digitālā attīstība.
"BaltCap" ir privātā kapitāla ieguldījumu fonds, kas ir piesaistījis vairāk nekā 700 miljonus eiro, ietverot iegādes un attīstības, infrastruktūras, izaugsmes un riska ieguldījumu darījumus. "BaltCap" dibināts 1995.gadā. Šobrīd "BaltCap" vietējie biroji atrodas Rīgā, Tallinā, Viļņā, Helsinkos, Stokholmā un Varšavā.