Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.
Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.
"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.
Rīgas Fondu biržā kotēto akciju tirdzniecības apgrozījums 2007.gadā sasniedzis 72,3 miljonus latu, kas ir par 17% vairāk nekā 2006.gadā. Kopumā biržā pērn noslēgti 33 503 darījumi un viena darījuma vidējā summa bija 2156,6 lati, kas ir par 22% vairāk nekā 2006.gadā.
"Tirdzniecības apgrozījuma pieaugums pēdējo gadu laikā ir vērtējams pozitīvi, tomēr, lai Latvijas vērtspapīru tirgus attīstītos straujāk, nepieciešams, lai biržā akciju tirdzniecību uzsāktu jauni, lieli uzņēmumi, piemēram, Lattelecom vai citi privāti uzņēmumi. Svarīgi arī, lai jau kotētie uzņēmumi palielina brīvā publiskā apgrozībā investoriem pieejamo akciju daudzumu. Biržā kotētajiem uzņēmumiem arī jāuzlabo to korporatīvā pārvaldība un investoru attiecības. Papildus arī biržas biedriem būtu aktīvāk jāstrādā ar investoriem un jāskaidro tiem ieguldījumu iespējas Latvijas vērtspapīros," norāda RFB valdes priekšsēdētājas vietnieks Indars Aščuks.
Rīgas Fondu biržas indeksam OMX Riga pagājušajā gadā, palielinoties akciju cenām un vērtspapīru tirgum Baltijā, bija stabila tendence pieaugt līdz septembra vidum, kad 5.oktobrī indekss sasniedza rekordu - savu visu laiku augstāko vērtību - 764,5 punktu atzīmi, kas bija par 16,6% vairāk nekā gada sākumā. Situācija pasaules finanšu tirgos pēc ziņām par krīzi ASV nekustamo īpašumu tirgū, kā arī Baltijas valstu makroekonomiskā situācija būtiski ietekmēja arī Latvijas vērtspapīru tirgu - akciju cenas sāka kristies un kopējo tendenci tirgū atspoguļoja arī OMXR indekss, kas gadu beidza zem 600 punktu atzīmes.
Neskatoties uz akciju cenu un indeksa kritumu, pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006.gada beigās.
Baltijas fondu biržas pagājušajā gadā arī veikušas virkni uzlabojumu, lai veikt darījumus ar Baltijas uzņēmumu akcijām būtu vēl vieglāk. 2007.gadā restrukturizēti biržu vērtspapīru saraksti – mainījās prasības uzņēmumu iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā un tika apvienots Baltijas Otrais saraksts un Brīvais saraksts. OMX grupas biržas Tallinā, Rīgā un Viļņā pārskatīja tirdzniecības komisijas maksu struktūru, lai samazinātu maksas biržu biedriem un efektivizētu tirdzniecību Baltijas valstu vērtspapīru tirgū. Baltijas biržas arī veikušas citas izmaiņas, lai radītu vēl efektīvāku, caurskatāmāku un dinamiskāku tirdzniecības vidi, vienlaikus to harmonizējot ar Ziemeļvalstu un citu valstu vērtspapīru tirgus tirdzniecības praksi.
Rīgas Fondu biržas aplēses liecina, ka pērn ne mazāk kā 60-70% akciju iegādes un pārdošanas darījumu veikuši ārvalstu investori gan ar vietējo, gan ārvalstu biedru starpniecību, lai gan joprojām visvairāk darījumus Latvijas vērtspapīru tirgū veic vietējie biedri. Pērn būtiski pieaudzis ārvalstu biedru veikto darījumu skaits un arī noslēgto darījumu apgrozījums. Vienlaikus jānorāda, ka ārvalstu investori Latvijā veic lielākus darījumus – viena darījuma vidējā summa ir aptuveni 2,5 reizes lielāka nekā vietējā biedra veiktā darījuma summa.
Ārvalstu biedru pirkšanas un pārdošanas darījumu apjomi ir līdzīgi, līdz ar to, neskatoties uz kritumu pasaules finanšu tirgos un makroekonomisko situāciju Baltijas valstīs, ārvalstu investori pagājušā gada nogalē nav steiguši pārdot tiem piederošās Latvijas uzņēmumu akcijas. Arī Latvijas Centrālā depozitārija dati to apliecina – 2007.gada sākumā 39% no visiem investoriem bija nerezidenti, bet 2008.gada sākumā ārvalstu investoru īpatsvars akcionāru struktūrā bijis 40%.
Pieaugumu ārvalstu biedru pirkšanas un pārdošanas darījumu apjomos veicinājusi vienotā Baltijas biedra statusa ieviešana 2007.gadā. Baltijas biržu biedra statuss dod iespēju bankām un brokersabiedrībām vienlaicīgi kļūt par biedru Rīgas, Tallinas un Viļņas Fondu biržas un veikt darījumus ar tajās kotētājām akcijām.
Rādītāji arī apliecina, ka pieaug pārrobežu tirdzniecība. Piemēram, skatoties Latvijas un Igaunijas tirdzniecības bilanci, 2004.gadā igauņu investori ar Latvijas uzņēmumu akcijām veica tikai 90 darījumus, bet 2007.gadā šādu darījumu bija jau 3692. Līdzīgi pēdējo gadu laikā arī pieaudzis Latvijas investoru darījumu skaits ar Igaunijas uzņēmumu akcijām – 2004.gadā bija tikai 82 darījumi, bet 2007.gadā Latvijas investoru noslēgto darījumu skaits par Igaunijas uzņēmumu akciju iegādi jau sasniedzis 6682.
Rīgas Fondu biržas izveidoto un privātpersonām piedāvāto elektroniskās tirdzniecības platformas I-brokeris lietotāju skaits 2007.gada beigās sasniedzis 184, no kuriem 59 ir piekļuve visiem trīs Baltijas vērtspapīru tirgiem un kuri veic darījumus ne tikai ar Latvijas uzņēmumu akcijām, bet arī ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijām.
I-brokera lietotāju skaits, kas strādā visos trijos Baltijas tirgos, pagājušā gada laikā ir pieaudzis par 74%.
Kopumā I-brokeri pērn piedalījušies 15 631 darījuma noslēgšanā, kas ir par 9% mazāk nekā 2006.gadā. Savukārt veikto darījumu apgrozījums bija 7,01 miljons latu, kas ir samazinājums par 15%. I-brokera viena noslēgtā darījuma vidējais apjoms pagājušajā gadā bija 448.47 lati un no Rīgas Fondu biržā kopējā noslēgto darījumu skaita I-brokeru noslēgto darījumu īpatsvars bija 46.8%.
"Privātpersonu aktivitāte un to lielais īpatsvars noslēgto darījumu skaitā vērtējams pozitīvi, jo tas palīdz veidot likvīdu tirgu. Fakts, ka I-brokera pakalpojuma lietotāji ir tik aktīvi darījumu veikšanā, liecina, cik ļoti svarīgi investoriem ir nodrošināt pieeju pie platformām, kur darījumus var veikt tiešsaistes režīmā ar biržu. Bankām un brokersabiedrībām ir liels potenciāls piesaistīt jaunus klientus, attīstot un aktīvāk piedāvājot interneta platformas vērtspapīru iegādei," uzskata I. Aščuks.
Pērn gada beigās Rīgas Fondu biržā tika kotētas 42 uzņēmumu akcijas, no kurām Baltijas Oficiālajā sarakstā tiek kotētas sešu uzņēmumu akcijas, bet Baltijas Otrajā sarakstā – 36 akcijas. Biržā pagājušā gada beigās arī tika kotēti 33 parāda vērtspapīri un 26 ieguldījumu apliecības.
Rīgas Fondu biržai šobrīd kopumā ir 27 biedri.
